Vējš vai vētra?

“Vizualizācija nemaz neizskatījās tik briesmīgi.”
Kā zināms, papīrs pacieš visu.
Arī ar zināmu interesi pievērsu uzmanību vizualizācijai un drīzāk to nosauktu par ne visai veiklu acu aizmālēšanu.
Pirmā bilde ar vienmuļu putekļainu meža izcirtumu, protams jaunaudzi, un ģeneratori, kas iezīmēti tik pat zaļpelēki kā zaļojošā, dzīvā daba – nu nekas īpašs, mākslinieka interpretācijā kā organiskā, tā tehnokrātiskā daba – visa no viena māla mīcīta. Priekšplānā vien zaļpelēki iezīmētā milzeņa kāja nespēj noslēpt mērogus. Bet kopumā – viss mīlīgi pelēkzaļš.
Otrā bildē izvēlēta kontrastaina ainava, pretgaismas, gaismas efekti, jo acīmredzot jāatspēko turbīnu mirgošanas un žilbināšanas faktors. Atbilstoši autors izvēlējies ainavu ar sniega un mākoņu kontrastiem. Turbīnas, kaut kur pie horizonta, mākslinieka tēlojumā vispār pazūd savā vārgi iezīmētā atmosfēras mīkstinātā pretgaismā, un tas viss salīdzinot ar pašas dabas dramatiskiem kontrastiem un žilbināšanu uz idilliskas ainavas fona.
Vizualizācijai būtu jāpārliecina visi skeptiķi, kas vairāk uzticas acīmredzamajam. Tomēr bilde ir vien datorgrafiķa iztēles produkts.

Jā, es domāju
Jaunās AES , piemēram, Beļģijā, ir drošas, arī r.a. atkritumi ir drošībā, cilvēkiem rēķini par elektrību ir mazi un galvenais – daba nav tā sadirsta, kā tai pašā Vācijā vai Dānijā.
Baltijas jūra ir mirusi, meži ir izcirsti, lauki -zeme pārdoti lielinvestoriem.

un tā kretīniskā biumbiņdiršana , ka mums būšot lētāka elektrība – es knapi pusmūžu esmu sansniegusi un katra lielā zagšana sākas ar vārdiem – tas jūsu – tas tautas labā

bija saules paneļu projekts un babadāc – izrādās, ka pēkšņi tomēr nevajag tik daudz to elektrību – vai precīzāk – to lēto elektrību

es saprotu, ka rakstu kā bakstot ar dakšu debesīs – bet bezcerība ir nenormāla
atvēra elektrības tirgu – būšot lētāka elektrība – ha , piga – maksājam kā asfaltā ietriekti ezīši

atvienoaimies no Krievijas un pievienosimies Reiropas tīkliem – nu būs lētāk un taisnīgāk –

nu kam taisnīgāk – tiem, kam tās nenormālās algas un prēmijas ?

katra lielā tautas apzagšana ir kārtējais solis, kad dzen tautu putina apskāvienos –
tauatas iedzīšana nabadzībā un nepārejošā stresā ir iekšējās nestabiliotātes pirmais cēlonis

skatos šodien ltv1 sirdsdziesma – vienam nav zobi, otram nav zobi – katrs tāds bezzobainais man atgādina okupācijas laikus

viens sola , pacieties, otrs sola – savāc naudu un pazūd tālēs zilajās

nedomāju, ka Latvijas valsts spēj godīgi un taisnīgi rūpēties par saviem pilsoņiem

Ja mēs nebūtu ES dalībvalsts – mēs būtu nabadzīgāki kā moldāvi un kā albāņi. Tik cik ES un Nato mūs vēl notur pie dzīvības tik ir.

Tāpēc es esmu pret mežu izciršanu un pret vēja parku investoriem Latvijā, es esmu par atomkopuzņēmumu AES ar somiem un igauņiem.

Situācijas kopskatam, lai varētu saprast kurā vietā pasaulē atrodamies atjaunojamās enerģijas ražošanā, netraucētu vēl viens grafiks, kas parādītu Latvijas devumu hidroenerģijas saražošanā. Citādi kaut kā ļoti vienpusīgi un manipulatīvi izskatās.
Latvija nav vērtējama tikai kā relatīvi tukša teritorija, uzskaitot enerģētiskos ieguvumus pretī jānorāda arī zaudējumi un, pirmkārt, tā ir Latvijas nesabojātā daba. To zaudēt būs daudz vieglāk, kā pēctam atgūt.
Pirmais kritērijs projektu bīdītājiem – vai vēja parku izveidotu sava vienīgā mājokļa tiešā tuvumā? Bet, vienmēr jau paliek – pēc manis kaut ūdens plūdi.

Vēja turbīnas kā reiz ir vīģes lapa, ar ko piesegt fosilo kurināmo. Jo fosilais kurināmais ir vajadzīgs katru reizi, kad nepūš vējš: https://ir.lv/2023/10/17/par-atjaunigiem-energijas-avotiem-kodolenergiju-un-fosilo-kurinamo/

Latvijā, kur lauķi nokurina pat 2 reizes vairāk malkas, no kuras pie tā paša varēja saražot arī elektroenerģiju nekā nepieciešams to komfortam, bet no ietaupītā saražot šķidro kurināmo un gāzi, kad vērtīgu energoresursu, cietos sadzīves atkritumus, norok izgāztuvēs, par importēto fosilo kurināmo un atomenerģiju vispār nevajadzētu galvu lauzīt.
Kad nepūš vējš un nespīd saule, elektroenerģijas ražošanai var izmantos iepriekš saražoto ūdeņradi, šķidro kurināmo un gāzi.

Ūdeņradis labi izskatās tikai uz papīra. Patiesībā no ūdeņraža atsakās pat kosmiskajās raķetēs, kurām jauda un enerģija ir svarīgāka par sarežģītību un izmaksām. Ūdeņraža plaša lietošana ir tik dārga un sarežģīta, ka ir praktiski neiespējama: https://www.thenewatlantis.com/publications/the-hydrogen-hoax

Degvielas šūnas, kam vajadzīgi platīngrupas metāli, ir dārgas un ūdeņraža glabāšana un transportēšana ir sarežģīta, tomēr no tā un oglekļa oksīda var katalītiski sintezēt metanolu, ko jau lieliski var izmantot iekšdedzes dzinējos tīrā veidā, vai sajaucot ar zema oktānskaitļa benzīnu.
No raksta nesapratu, kāpēc etanolu jāražo no kukurūzas, ja hidrolīzes spirtu var saražot no kukurūzas. saulespuķu un rapšu stiebriem, no salmiem, lapām, niedrēm un skaidām. kas kvalitātē neatpaliek no graudu spirta un ar ko Staļina – Rūzvelta imperiālistiskā WWII pirms kaujas pielēja sarkanarmiešus, lai tie kā zombiji padevīgu gultos kaudzēs vācu ložmetēju priekšā.