Partijas un igauņi
Saistītie raksti
Aktuāli /
18. aprīlis
VIDEO: Aizsarglīnija pret Kremli
Komentārs /
27. marts
Zaļie asni
Radars /
13. marts
Radars pasaulē
Komentāri (36)
Tonijs Strods 28.04.2013. 18.33
Igaunija ir ļoti labs piemērs. Diemžēl mums te ielaistas politiskās metastāzes visdažādākajās formās. Lietojam ķīmiju, bet ne vienmēr palīdz.
Pats galvenais – kur vien kāds grib kādu reformu veik, tas tūdaļ kļūst par slikto, ļauno, neaptēsto un tautas nemīlēto. Reitingi, aptaujas, publikācijas, mēdiju un politikas eksperti, profesionālās NVO, utt. Viss ir tikai instruments, ko profesionālu polittehnologu rokām savām vajadzībām izmantot lielākie naudas rausēji valstī. Jā. Nevis uzņēmēji, bet bandītiski rausēji, kuri nav spējīgi izdomāt savu biznesu, jo to radošums aprobežojas ar shēmām, kā no valsts dabūt pēc iespējas vairāk piķi sev un saviem vasaļiem. Tas viss tiek piesegts ar etniskiem naidiem un gultas līmeņa politintrigām.Kaut ko mainīt var tikai tad, ja izej uz kompromisu ar pašu nelabo, bet tad aizmirsti, ka paliksi tikpat tīrs un pūkains kā pirms iešanas politikā. Tāda nu ir mūsu politiskā dzīve un iespējas kautko attīstīt.
0
janiso22 28.04.2013. 11.09
Dažos demokrātijas jautājumos mēs esam priekšā igauņiem – Pilsoņu iniciatīvas jeb Kolektīvais iesniegums (Saeimas kārtības rullis), kas paredz, ka 10,000 pilsoņu var iesniegt likumprojektu iniciatīvas parlamentā, 200 minimālais biedru skaits, lai dibinātu partiju u.c. lietas, tā kā ne vienmēr igauņi ir priekšā mums!
0
gundega_heiberga 27.04.2013. 13.25
Tādējādi, pēc prezidenta domām …
~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~
Nekas neliecina par domām. Pietrūcis zvans padomniekam, atlicis vienīgi zvans draugam – nu redzam Lemberga smadzeņu izdalījumus.
Iedrošinos minēt, ka procentu starpība starp Tautas sapulces balsojumu un aptaujās iegūtajiem, ir tieši prporcionāla izglītībai. Iztēlojos vēlēšanas, kurās balstiesības pilsoņiem ir sākot no bakalaura – nevienam zīgeristam nekas nespīdētu.
0
Signija Aizpuriete 26.04.2013. 21.34
——-S.Upleja:”Vai paši saprotam, ko īsti gribam mainīt politikā.”
============================================================================
Ja kas, tad 10 384 ar savu parakstu apliecina savu izpratni/nostāju -, tagad redzēsim, kā to pilsonisko iniciatīvu saprot tautas priekšstāvji Saeimā:
“…..ka vēlamā turpmākā virzība ir kolektīvās iniciatīvas izskatīšana un referenduma rīkošana par eiro ieviešanas laiku.”
Iesniedz Saeimai parakstus par eiro referenduma rīkošanu
http://www.ir.lv/2013/4/19/mudina-saeimu-rikot-referendumu-par-eiro-ieviesanas-laiku
0
ligakalnina 26.04.2013. 13.21
Igaunija iet demokrātijas un tiesiskuma ceļu, Latvija – pretējā virzienā.
Igauņim ir tāds orgāns kā tautas sapulce, igauņi vēlas atvieglot referenduma ierosināšanu, iegauņi samazina partijas dibināšanai nepieciešamo cilvēku skaitu, Latvijā arvien vairāk informācijas tiek noslepenots, referendumi, praktiski, padarīti neiespējami, partiju biedru skaitu, kas nepieciešami, grib padarīt lielāku ( skaidrs, kam tas izdevīgi), mums ir daudz nepieejamāka med palīdzība, toties daudz, dārgāka un korumpētāka valsts birokrātija, kas arī rāda, kādas kuram prioritātes( igaunija ārsta apmeklējums par brīvu, specialists – par brīvu, diena slimnīcā – viens lats, ( Lietuvā par brīvu pilnīgi viss), kompens. medikamenti daudz lētāki un daudz lielākā daudzumā (Latvijā, att., 1 – 3 – 9,50 LS, komp. medikamenti daudz mazākā daudzumā, un daudz dārgāki), nav tik izteikta blatu, savējo, un “šofera dēlu” sistēma Latvijā – kauns, ja pieķer, igauņi nekad nepieciestu mūsu tiesu sistēmu, tādu policiju, kura vajā nevis blēžus, bet žurnalistus, utt., utjp.
Un igauņiem nekad nebija kādam oligarham absolūtu piederošās vai populistu partijas, kā mūsu ZZS un arī NA (vismaz, daļēji), tā ka viņi, vispār, ir gudrāki.
Tāpat, kā igauņiem nav tāda krievu partija, Savisāra partiju par tādu nosaukt nevar, kaut, tā ir kreisā partija, igaunijas krievi balso par igauņu partijām, jo tām uzticas, sevišķi, to ekonomiskai politikai.
Igaunijā nenotika tādas traģēdijas, kā Latvijā, kad īpašnieki meta ārā no dzīvokļiem tos, kas tur bija iemitinājušies PSRS laikos, pirms to darīt, tur bija saplānots, kur izmitināt tos cilvēkus, vēsturisko taisnīgumu neatjaunoja ar jaunas netaisnības palīdzību.
Īsi sakot, igauņi, arī pēc okupācijas, palikuši eiropieši, latvieši pārvērtušies par “sovokiem”, vismaz, daudz lielākā mērā, nekā igauņi.
1
Signija Aizpuriete > ligakalnina 26.04.2013. 16.21
——-dzeris49: “(..)
Īsi sakot, igauņi, arī pēc okupācijas, palikuši eiropieši, latvieši pārvērtušies par “sovokiem”, vismaz, daudz lielākā mērā, nekā igauņi.”
============================================================================
Īsi sakot – nevajag mērkaķoties, jo šeit ir Latvija.
http://www.youtube.com/watch?v=zXwDO2heO78
0
JānisLetiņš 26.04.2013. 12.30
Mums parasti liekas, ka atliek tikai nomainīt sistēmu, tad viss būs kārtībā – cilvēki automātiski kļūs godīgāki, apzinīgāki un atbildīgāk veiks savus pienākumus. Lieki teikt, ka tās ir tikai ilūzijas, kad kārtējā sistēmas maiņa neko lielu nemaina, kļūstam dusmīgi un vainojam viens otru. Kas atkal ir pa tukšo.
Jāmainās cilvēkam pašam. Godīgs politiķis pārstāvot jebkuru politisko spektru nebūs uzpērkams un strādās tautas labā pie jebkuras sistēmas. Mums ir arī tādi, kaut gan ziņās mēs par viņiem dzirdam gaužām reti.
Bet par lielāko daļu nebūšanām Latvijā ir atbildīgi paši vēlētāji. Tieši vēlētājam ir dota šī ļoti demokrātiskā iespēja izsvītrot no biļeteniem, tos kas zog, melo utt. Vai mēs paši izdaram to mājasdarbu – izvērtējam kārtīgi katru kandidātu, neuzķeramies uz populistiskiem solījumiem, galu galā ejam nobalsot? Kad mēs visi ar pilnu atbildību to iemācīsimies darīt, tad arī sitēmai nebūs nekādas vainas un politisko partiju skaits nebūs nozīmīgs.
1
Signija Aizpuriete > JānisLetiņš 26.04.2013. 16.36
——Kamilla: “(..) Jāmainās cilvēkam pašam.” ============================================================================ Un mainās jau ar, tikai lielu sajūsmu tie “mainītāji” kaut kā neizrāda, – jo kurš varnesis vēlēsies savas kļūdas atzīt:
“….– virsroku ņēma salts pragmatisms, savtība un bezmugurkaulainība, un tagad Latvija dzīvo bez saucēja balss.”
Anda Līce: Dzīvojam bez saucēja balss http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=379309:dzvojam-bez-saucja-balss&catid=93:la-komentri&Itemid=440 class=
0
ilmisimo 26.04.2013. 11.29
http://tallinn.cafebabel.com/en/post/2007/04/30/Riots-in-Tallinn%3A-26042007-Live-footage
0
grislits 26.04.2013. 10.16
Cilvēkiem vienmēr liekas, ka citur zāle zaļāka. Tāpat cilvēkiem vienmēr liekas, ka viss vienā momentā kļūs diži labāk, ja veiks kādas kardinālas reformas.
Bet tā nav – kardinālas reformas un revolūcijas reti kad noved pie laba rezultāta, ja sistēma puslīdz ir strādājoša. Kardinālas reformas vai revolūcijas noder tikai ekstra gadījumos (piemēram, neatkarības atgūšana un politiskās/ekonomikās sistēmas maiņa), bet citos gadījumos tās visbiežāk ieved attiecīgo procesu vēl lielākā krīzē vai atsviež attīstībā pāris soļus atpakaļ.
Pie puslīdz strādājošas sistēmas vienīgais šādas sistēmas uzlabošanas veids ir ļoti pārdomāta metodiska un nepārsteidzīga sistēmas pārveide/uzlabošana soli pa solim.
3
ilmisimo > grislits 26.04.2013. 11.20
Pie puslīdz strādājošas sistēmas vienīgais šādas sistēmas uzlabošanas veids ir..
___________________ pastāvēt pie ratiem un “‘ vest vārnu uzskaiti”
———– un
Ja gadīsies raksts par Bangladešu- ar būs/IR susļikova bilde?
0
Ieva Priedenfelde > grislits 26.04.2013. 12.28
Robert, alojies.
0
grislits > grislits 26.04.2013. 22.34
Nealojos gan.
0
putekliic 26.04.2013. 10.08
Jā, tas ir plaši izplatīts uzskats tautā, ka mēs esam nu ļoti unikāli savās problēmās. Diemžēl vai par laimi, tās tā nav. Pat attīstītajās demokrātijās politiķis ir bezmaz lamuvārds, arī tur problēma ir ar vien pieaugošā plaisa starp valdošo eliti un pārējiem. Vēl jo vārāk tas ir raksturīgs tautām, kas vēl joprojām sirgst ar postkomunistisko sindromu. Partiju vājums un līdz ar to arī politiskās sistēmas nestabilitāte tai pat laikā nav salīdzināma ar rietumvalstīm. Šajā ziņā tiešām vēl esam bērnu autiņos. Un šai problēmai iemesls noteikti nav kaut kāds viens un liels – tam pamatā ir virkne savstarpēji saistītu likumsakarību. Tomēr ar kaut ko būtu jāsāk, lai mums uz katrām vēlēšanā neparādītos jauns glābējs jaunas partijas izskatā. Un risinājums tam ir: partijām ir jākļūst iekšēji demokrātiskākām, personiskās ambīcijas un intrigas ir jāspēj apvaldīt kopējā labuma vārdā. Tas ir – tad kad politiskās partijas vadības uzticības kredīts ir izsīcis, partijai ir jāspēj pašattīrīties un tik pie jaunas vadības, par kuru vēlētājs būtu gatavs balsot arī uz priekšu. Būs stabilākas partijas – būs arī vairāk tajās biedru. Kas notika ar to pašu Tautas partiju? Pieļauju, ka tā būtu saglabājusies, ja tāds būtu tās vadošo biedru mērķis. Šķēle to radīja un pēc tam kā “ierindas biedrs” lielā mērā to arī pazudināja. Partija tika radīta kā instruments savtīgo interešu apmierināšanai, bet nevis ar domu strādāt ilgtermiņā patiešām valstisku interešu vārdā. Acīmredzot tiem 40 gadiem ir jāpaiet un tai paaudzei tomēr ir jānomainās…
0
dace_roze_lmt_lv 26.04.2013. 09.58
Ko lai saka, ka jau vienmēr tiem latviešu autoriem, palasot presi krieviski, viņi kaut ko pa kaklu pa galvu apkopj, tulkojot savā valodiņā.
Jālasa origināls, ja cienāt sevi:
http://www.rahvakogu.ee/pages/6
http://rus.err.ee/interview/b18391cb-deb8-49ff-9bd5-c217e6abd575
http://regnum.ru/news/polit/1646494.html
3
Gita ex. Bundzēna > dace_roze_lmt_lv 26.04.2013. 10.09
Rakstot šo rakstu, izmantoju gan Tautas sapulces mājaslapas http://www.rahvakogu.ee materiālus, gan igauņu preses izdevumus internetā. Tas viss igauņu valodā, ko apguvu un lietoju, trīs gadus dzīvojot Igaunijā. Pirms izdarāt secinājumus, varētu noskaidrot faktus.
0
Sandris Maziks > dace_roze_lmt_lv 26.04.2013. 10.32
Sanita Upleja
Kāpēc komunistu cūkas, igauņu nīdēja un viņa sugas brāļa bilde? Valsts kursu Igaunijā, atšķirībā no Latvijas, nosaka pavisam citi, normāli cilvēki.
0
Ieva Priedenfelde > dace_roze_lmt_lv 26.04.2013. 12.26
Latvijā valsts kursu nosaka komunistu, komjauniešu, kgb nomenklatūra. Labrīt!
0
garausiitis 26.04.2013. 09.28
Bija interesanti palasīt .
Redz atkal stāsts , ka igauņi ar saskaras ar līdzīgām problēmām .
Piebildei par bildi – būtu interesanti , ja kāds parakātos Savisāra veiksmes stāstos un salīdzinātu ar Ušakovu un Rīgu. Cik saprotu, tad Tallinas politiskā vadība atšķiras no Igaunijas . Manuprāt analīzes vērts pasākums.
0
mariam 26.04.2013. 08.28
Jēdzīgs raksts, paldies autorei (novērtēju arī to, ka šoreiz nav pārspīlēts ar izplūšanu garumā). Biju dzirdējis mazliet par igauņu “tautas saeimu”, taču neko īpaši sīkāk. Tas, kā te atspoguļoti tie balsojumi un secinājumi man šķiet tiešām vērā ņemami un pārdomu vērti. Protams, arī zīmīgi, ka informēti cilvēki balso mazliet savādāk un atbildīgāk, nekā pirms viņiem šāda izpratne bijusi.
0
Una Grinberga 26.04.2013. 08.26
Paldies, Sanita! Šo blogu tad vajadzētu arī nosūtīt prezidentam, premjeram un valsts kancelejai, lai paņem piemēru politikas veidošanai pēc būtības. Beigās konkrētos jautājumos izradīsies, ka sabiedrības priekšstati ir pavisam citādāki nekā uzrāda socioloģiskās aptaujas vai domā varas struktūras.
8
lindapastare > Una Grinberga 26.04.2013. 09.56
Jā – vēl tik atliks tāds nieks kā noskaidrot vai sabiedrībai ir taisnība. Piemēram, nemaz nebrīnītos, ja sabiedrības vairākums gribētu dubultot pensijas sākot ar rītdienu… Diemžēl nezinu demokrātiskus līdzekļus kā sabiedrības vēlmes samērot ar tās pašas sabiedrības iespējām.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 26.04.2013. 10.27
@yopcix
Kurš gan negribētu vairāk naudas! Tādu jautājumu apspriešanu Satversme neparedz. Bet ja mēs paskatāmies piem. NAP (valsts attīstības vektors nākamajiem 7 gadiem) izstrādāšanu, tad tika imitēta sabiedriskā apspriešana (tikai tiem, kas seko līdzi MK aktualitātēm internetā un kuriem ir interneta pieslēgums), kur ieteikumus izvērtēja šaura ierēdņu un politiķu grupa. Pašlaik tas ir vienkāršs saraksts ar daudziem iespējamiem mērķiem. Kāds būtu NAP, ja tā izstrādē piedalītos uzņēmēji, lauku iedzīvotāji, valsts pārvaldē nodarbinātie, ģimenes, pensionāri, vides aktīvisti utt.? Kaut vai pēc tās pašas “Tautas sapulces” formas, katrai sabiedrības grupai ļautu izvēlēties mērķus prioritārā secībā un tiktu izklāstīta katra mērķa plusi un mīnusi. Principā mēs iegūtu dokumentu, kas ievērojami plaši aptvertu sabiedrības vajadzības un viņu priekšstatu, kas ir svarīgs un mazāk svarīgs.
Stratēģija 2030 tika veidota ļoti pareizi – plašās diskusijās un ar sabiedrības iesaisti – diemžēl tā ir tikai vīzija nevis konkrētu darbu saraksts.
0
Ieva Priedenfelde > Una Grinberga 26.04.2013. 12.23
Kāpēc atkal uzņēmēji?
0
efeja60 > Una Grinberga 26.04.2013. 13.41
Jānis Čakste: ,,politiķi un valsts darbinieki nedrīkst tanī pat laikā būt arī veikalnieki. Sabiedriskam darbiniekam – politiķim demokrātiskā valstī pieder noteikšana par valsts kasi. Partijas līderis, kas pats saistījies ar veikaliem, vairs nebūs pietiekoši objektīvs: personīgās intereses nomāks sabiedrības prasības. Domājot par saviem uzņēmumiem, piemirsīsies tautas labums.”
0
kristrun > Una Grinberga 26.04.2013. 15.44
Piedevām, pārsvarā pa pusei bankrotējuši veikalnieki.
0
lindapastare > Una Grinberga 26.04.2013. 16.30
Nasing,
Stratēģiju 2030 tādēļ arī varēja veidot šādi, jo tā ir tikai vīzija, lielie mērķi (lasi – vēlmes). Sabiedrība NAV kompetenta izstrādāt konkrētus soļus, kas nepieciešami šo mērķu sasniegšanai un vīziju realizēšanai. Ja precīzāk, tad sabiedrības vairākums nav kompetents, tādēļ parastā demokrātiskā veidā ar vairākuma uzvaru NAV iespējams panākt sakarīgu un sabalansētu attīstību (vai attīstību vispār).
Ja taisītu aptauju, kas ir nepieciešams, lai, piemēram, uzlabotu vidējās izglītības kvalitāti, dabūtu lērumu variantu. Lielu daļu savstarpēji izslēdzošu. Ja mehāniski pieņems visu kā vajadzīgu, tad būs tāds kiš miš ar rozīnēm, ka maz neliksies. Turklāt nebūs konkrētas virzības – būs tikai kaut kādu atsevišķu ielāpu likšana. Jā – tas var nostrādāt, ja patiešām sistēmā ir tikai mazi melnumiņi, kas jānotīra. Bet sabiedrība nekad pilnvērtīgu sistēmu nebūs spējīga izveidot – to var tikai relatīvi neliela cilvēku grupa ar līdzīgiem uzskatiem un vērtībām. Jā – konsultējoties ar citiem, bet ne paklausot.
0
Signija Aizpuriete > Una Grinberga 26.04.2013. 21.49
——–yopcix: “(..)
Bet sabiedrība nekad pilnvērtīgu sistēmu nebūs spējīga izveidot – to var tikai relatīvi neliela cilvēku grupa ar līdzīgiem uzskatiem un vērtībām. Jā – konsultējoties ar citiem, bet ne paklausot.” ============================================================================ Kas ir “pilnvērtīga sistēma”, kuru var kāda “neliela grupa” izveidot? Varbūt Vatikānā vai Repšika piesauktajā Singapūrā ir tāda sistēma, jo katoļticīgo un Singapūras iedzīvotāju skaits jau globālos mērogos tiešām ir neliels?
p.s. Igaunijā pēc 100 gadiem pastāvošo jau ar varēs saukt par pilnvērtīgu, ko neliels skaits cilvēku izveidojis, es tā domāju.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 27.04.2013. 11.09
@yopcix
Tas ir pats par sevi skaidrs, ka sabiedrībai nevar uzticēt piedāvāt risinājumus, bet tiem noteikti var dot iespēju noteikt prioritātes konkrētiem risinājumiem, ko piedāvā speciālisti. Piem. ja lauku iedzīvotājiem piedāvā izvēlēties, kas ir svarīgāks – sabiedriskais transports vai salaboti ceļi, tad izrādītos, ka primārais tomēr ir sabiedriskais transports. Kamēr valdība kaļ plānus, kā atjaunot visus ceļus, izrādīsies, ka nepiešķirot pāris miljonus gadā labākam sabiedriskā tranporta pārklājumam Latvijā, ļoti daudzās vietās tas salabotais ceļš vairs nebūs nepieciešams, jo pēc 5-10 gadiem tur būs uz vienas rokas saskaitāms iedzīvotāju skaits, kas būs pārcēlušies uz vietām, kas ir ērti pieejamas un no kurām var tikt uz vietējo centru. Un tādu piemēru ir daudz, kur augstākā ierēdniecība pieiet lietām tehniski nevis izvērtējot, kas ir svarīgāks un kas ir mazāks svarīgāks.
0
Janka, Janic 26.04.2013. 07.55
ja buutu 10% , tad tautas priekšstaavji buutu spiesti dariit kautko savu veeleetaaju labaa , citaadi seedeetu aiz borta , patriez dziive kaa aizspogulijaa , muld ko grib tikuntaa ieveelees , S. Āboltiņa “LABRIIT” vAkar peecpusdienaa pamodaas sapulci vadiidama….
1
+5
-7
Atbildēt
@andris902 > Janka, Janic 26.04.2013. 08.28
….S.Āboltiņas “Labrīt” un tai sekojošā reakcija (Poriņas apjukums un izbrīns) bija cilvēciski saprotami, emocionāli un pat…simpātiski….ja žurnālisti no tā mēģināja radīt sensāciju, tad diez vai to var saukt par sensāciju – vien atklāja, ka deputāti nav roboti…. :))
0