„Neo lieta” - no tautas varoņa līdz potenciālam noziedzniekam • IR.lv

„Neo lieta” – no tautas varoņa līdz potenciālam noziedzniekam

89
Ilmārs Poikāns preses konferencē pirms diviem gadiem. Foto: Kaspars Krafts, F64
Mārtiņš Birks

Vai Ilmāra Poikāna darbības vispār satur noziedzīga nodarījuma pazīmes?

2010.gada sākumā sociālājā tīklā Twitter parādījās Neo profils, kurā regulāri tika publicēti dažādu valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu algu saraksti, parādot, ka pretēji valsts augstāko amatpersonu ekonomiskās krīzes laika solījumiem par algu „cirpšanu” publiskā sektora darbiniekiem vēl joprojām tiek izmaksātas vērienīgas algas. Šo datu parādīšanās izsauca milzu intereses vilni – par to runāja TV, radio un rakstīja laikrakstos un ziņu portālos. Twitter un citus sociālos tīklus pārpludināja komentāri un atzinības vārdi par šo datu publiskošanu gandrīz no ikviena, bet amatpersonas mulsa un mēģināja novērst sabiedrības uzmanību no savas atbildības šajā sakarā ar neveikliem skaidrojumiem par Neo pretlikumīgām darbībām.

2010.gada 11.maijā uz aizdomu pamata par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) datu bāzē saglabāto dokumentu lejupielādi tika aizturēts Ilmārs Poikāns.

Pataban sāktajā kriminālprocesā viņš tiek turēts aizdomās par patvaļīgu piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai un nelikumīgām darbībām ar fiziskas personas datiem, ar ko radīts būtisks kaitējums, kā arī par ziņu, kuras ir komercnoslēpums, izpaušanu.

Kā tad Neo jeb I.Poikāns varēja iegūt šos algu sarakstus? Apmeklējot jebkuru tīmekļa vietni internetā, dokumenti, kuri tiek piedāvāti lejupielādei, automātiski tiek lejuplādēti no datorsistēmas servera un īslaicīgi novietoti lietotāja datora atmiņā. Katrs sistēmā ievietotais dokuments ir ar savu „adresi”, kas lietotājam parādās tīmekļa vietnes meklētājā. Kā zināms, ikviens, noklikšķinot uz ievadītās saites var „ieiet” ierakstītajā tīmekļa adresē (URL) un apskatīt tajā piedāvāto informāciju.

Katra tīmekļa adrese ietver skaitli, kas ir identifikācijas numurs lietotāja pieprasītajam dokumentam. Izmainot šos numurus, par pamatu ņemot savu EDS dokumentu, un nospiežot uz datora klaviatūras „Enter”, Ilmārs Poikāns varēja lejuplādēt jaunu dokumentu ar citu „adresi” no tīmekļa servera, jo EDS sistēma to ļāva, neprasot nekādus papildus identifikācijas kodus, paroles vai tml., kas aizsargātu šo informāciju.

Šādu vienkāršu un pilnībā atļautu darbību rezultātā Ilmāra Poikāna datorā nonāca dati, kurus viņš apkopoja un faktiski atkārtoti publicēja interneta vietnē, kur šī informācija bija pieejama jebkuram interneta lietotājam – gluži tāpat kā tajā brīdī, kad to sākotnēji ieguva Ilmārs Poikāns, taču nu jau klasificētā un rediģētā versijā.

Dokumentus, kurus Ilmārs Poikāns norādījis kā publiski pieejamus internetā, var iedalīt divās kategorijās. Vienā daļā pārpublicēto algu sarakstu dokumentos valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku vārdi tika aizstāti ar “Persona Nr. X”, respektīvi, aizsargājot konkrēto personu identitāti. Savukārt otra daļa bija dokumenti, kuros tika norādīti valsts amatpersonu vārdi un to atalgojums, taču tie sabiedrībai bija un joprojām ir publiski pieejami sakarā ar šo personu pienākumu sniegt amatpersonas deklarāciju.

Kā tas vairākkārt norādīts pastāvošajā tiesu praksē, „iepretim preses brīvībai saņemt pieprasīto informāciju, ir citu personu tiesības uz privātās dzīves aizsardzību, kurā ietilpst arī dati par personas finanšu līdzekļiem. Tomēr sabiedrības interese zināt valsts darbiniekiem un amatpersonām izmaksāto algu apmērus nav uzskatāma par vienkāršu ziņkāri, jo tā ir interese zināt savu kā nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, kas ir leģitīma interese. Sabiedrības tiesības uzzināt minēto informāciju ir lielākas nekā šo personu tiesības uz datu aizsardzību. Valsts iestādē strādājošie darbinieki, kuriem nav valsts amatpersonas statusa, valsts amatpersonas deklarācijas neaizpilda, taču tas nenozīmē, ka sabiedrības interese par darbiniekiem izmaksātajiem valsts finanšu līdzekļiem tāpēc ir mazāka. Šī interese ir tikpat leģitīma kā attiecībā uz valsts amatpersonām”.

Līdz ar to sabiedrībai ir jābūt tiesībām iegūt pilnīgu informāciju, lai pārliecinātos, vai naudas izlietojums ir izsvērts un pamatots, un šī informācija nav un nevar tikt atzīta par komercnoslēpumu.

Nodokļu maksātāju finanšu līdzekļu izlietojums demokrātiskā sabiedrībā neapšaubāmi ir sabiedrību interesējoša tēma, jo algas valsts darbiniekiem un amatpersonām izmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, kas veidojas no sabiedrības – nodokļu maksātāju – finanšu līdzekļiem. Šādas informācijas iegūšanai prese pilda savu „sargsuņa” lomu.

Lai konstatētu, vai Ilmāra Poikāna darbības vispār satur noziedzīga nodarījuma pazīmes un iestātos pamats saukšanai pie kriminālatbildības, svarīgi ir ne tikai konstatēt noziedzīga nodarījuma sastāva esamību, bet arī to, vai valsts varas iestāžu iejaukšanās šajā gadījumā nav vārda un izpausmes brīvības ierobežošana. Citiem vārdiem, ir svarīgi noskaidrot, vai Ilmāram Poikānam ir bijušas tiesības informēt sabiedrību par to, kā tiek izlietota nodokļu maksātāju un starptautisko aizdevēju „dārgā” nauda, un vai I.Poikāna darbības bija nepieciešamas un veiktas demokrātiskās sabiedrības labā.

Tiesības uz informācijas iegūšanu un vārda brīvību ir noteiktas ne tikai Latvijas Republikas Satversmē, bet tās stingri regulē arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.

Iejaukšanās no valsts iestāžu puses ir atļauta tikai saskaņā ar stingriem nosacījumiem, un tai ir jākalpo leģitīma mērķa sasniegšanai. Šāda iejaukšanās ir pieļaujama, ja tā ir noteikta ar likumu, un tikai tādā gadījumā, ja arī tā ir nepieciešama un kalpo demokrātiskas sabiedrības interesēm.

Turklāt Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir precizējusi, ka papildus medijiem un nevalstiskajām organizācijām (NVO), demokrātiskā sabiedrībā arī citām interešu grupām, kas pauž mazākuma vai nestandarta viedokli, ir jāļauj izmantot tiesības uz vārda brīvību, ja pastāv objektīva sabiedrības interese par izplatāmo informāciju un idejām.

Neo izplatītā informācija izsauca ļoti lielas sabiedrības daļas interesi un diskusijas, un tas apstiprina iepriekš paredzamas sabiedrības objektīvas un pamatotas intereses pastāvēšanas faktu.

Demokrātiskā sabiedrībā valsts iestādēm ir jātiek pakļautām iedzīvotāju kontrolei, un ikvienam ir jābūt tiesībām piesaistīt sabiedrības uzmanību situācijām, kuras viņi uzskata par nelikumīgām.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš situācijām, kad sabiedrības interesēs tiek izplatīta informācija, kas veicina debates par sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. Demokrātiskā sistēmā valdības darbība vai bezdarbība ir jāpakļauj ne tikai kontrolējošo iestāžu pārbaudēm, bet arī mediju un sabiedrības uzraudzībai. Interese no sabiedrības puses par specifisku informāciju dažkārt spēj būt tik spēcīga, ka tā pārvar pat juridiski piemērotu slepenības pasākumu un atslepenot to.

Kā to savos spriedumos norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa – šādos gadījumos žurnālisti, ierēdņi, aktīvisti vai NVO darbinieki nedrīkst tikt krimināli vajāti vai sodīti sakarā ar konfidencialitātes pārkāpumu vai nelikumīgi iegūto dokumentu izmantošanu.

Kā liecina tiesu prakse, jo īpaši gadījumos, kad informācija ir publicēta par iespējamu korupciju, krāpšanu vai nelikumīgu rīcību, kurā ir iesaistīti politiķi, ierēdņi vai valsts institūcijas, žurnālistiem, izdevējiem, medijiem un ikvienam indivīdam jāvar paļauties uz visaugstākajiem standartiem vārda brīvības aizsardzībā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka demokrātiskā valstī, kurā valda likums, sabiedrībai ir tiesības būt informētai par neatbilstošu metožu izmantošanu valsts iestādēs.

Bez tam, tiesa ir arī paudusi viedokli, ka prese ir viens no līdzekļiem, ar kura palīdzību sabiedrība var pārliecināties par publisko resursu izmantošanu saskaņā ar grāmatvedības principiem, vai tieši pretēji – to izmantošanu noteiktu personu labklājības vairošanai.

Rezumējot minēto, secināms, ka Ilmāra Poikāna darbībās nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, turklāt tās bija vērstas sabiedrības interesēs un labā, kā rezultātā valsts iejaukšanās, mēģinot par katru cenu krimināli sodīt I.Poikānu, ir nepamatota, kas kārtējo reizi Latviju varētu novest pie kompensāciju izmaksāšanas sakarā ar nelikumīgi notiesājošu spriedumu.

Pilnu „Neo lietas” juridisko analīzi un atsauces uz izmantoto literatūru lasiet 19.06.2012. žurnālā „Jurista Vārds” Nr.25 (724).

Autors ir zvērināts advokāts zvērinātu advokātu birojā „U.Grūbe un A.Strautiņš”, Mg. iur.

 

Komentāri (89)

mary75 28.06.2012. 10.16

Poikāns atklāja informāciju, kas nesa sabiedrisko labumu, ja tas sagādāja kādam neērtības, ar to jāsamierinās.
Kaut, šinī ziņā, Latvija virzās pa Krievijas ceļu, notiek arvien lielāka informācijas slēpšana un slepenošana ierēdņu un amatpersonu ērtību nolūkos, un tiesu sistēma korumpētības un neprofesionalitātes ziņā sen jau sasniegusi Vidusāzijas valstu līmeni, tāpēc, pilnīgi iespējams, no Poikāna arī gribēs uztaisīt noziedznieku, “kā mācību citiem”.
Nu tad Latvija zaudēs kārtējo prāvu ECT un samaksās kompensāciju, un tas arī viss.

+12
-3
Atbildēt

6

    3r0s_ramazotti > mary75 02.07.2012. 12.17

    Vai tiešām http://atrais.lv/ ir izdevīgākais ātrais kredīts? Pagaidām labāku neesmu redzējis nevienu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    mary75 > mary75 28.06.2012. 13.50

    “Kā tas vairākkārt norādīts pastāvošajā tiesu praksē, „iepretim preses brīvībai saņemt pieprasīto informāciju, ir citu personu tiesības uz privātās dzīves aizsardzību, kurā ietilpst arī dati par personas finanšu līdzekļiem. Tomēr sabiedrības interese zināt valsts darbiniekiem un amatpersonām izmaksāto algu apmērus nav uzskatāma par vienkāršu ziņkāri, jo tā ir interese zināt savu kā nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, kas ir leģitīma interese. Sabiedrības tiesības uzzināt minēto informāciju ir lielākas nekā šo personu tiesības uz datu aizsardzību. Valsts iestādē strādājošie darbinieki, kuriem nav valsts amatpersonas statusa, valsts amatpersonas deklarācijas neaizpilda, taču tas nenozīmē, ka sabiedrības interese par darbiniekiem izmaksātajiem valsts finanšu līdzekļiem tāpēc ir mazāka. Šī interese ir tikpat leģitīma kā attiecībā uz valsts amatpersonām”.
    ——————————————————
    Te ir skaidrojums, kāpēc viss ir likumīgi.
    Tā ir parasta prakse jebkurā demokrātiskā valstī.
    Un kur tu te vispār redzi nozieguma sastāvu, ja tā informācija bija brīvi pieejama visiem?

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > mary75 28.06.2012. 12.36

    ——-
    Vēl joprojām ‘nepielec’, kādas būs demokrātijas indeksa palielināšanas likumsakarīgās sekas-? Tādi neo-leo-geo vai pat jaunie robini hudi var blēņoties bezgalīgi…..Sākotnēji vajag APJĒGT esošo situāciju, spēt atbildēt uz jautājumu ‘Kas ir ienaidnieks?’ – , tad rīkoties:

    – Dr. sc. soc. LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece Dagmāra Beitnere:

    ‘Savā pagājušā gada pētījumā biju spiesta konstatēt, ka esam atgriezušies pie Viduslaikiem raksturīgās gan politiskās, gan ekonomiskās uzvedības.’

    (Arnis Terzens: ‘Paldies globalizācijai’; saruna ar Dagmāru Beitneri / Kabinets/Delfi.lv)

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    agijs > mary75 29.06.2012. 10.23

    Es neredzu nozieguma sastāvu, bet ja ir kriminālprocess, tad kādam (prokoratūrā) šķiet, ka viņš redz. Bet tas jau tā kā būtu tiesas ziņā…

    Protams, tas, ko Tur nocitēji kā skaidrojumu ir augstākajā mērā loģiski, īpaši konrētajā gadījumā.
    Bet, vēl ar vien, jēdziena “sabiedriskais labums” lietojums , manuprāt, ir spekulatīvs, ja vien tas nav ticis nostiprināts likumiskās normās. No tā tad arī izriet mana ironija.

    Piemēram, vai fizisku izrēķiāšanaos ar kādu no “trekno gadu” varoņiem arī nevarētu nodēvēt par sabiedrisko labumu “nesošu” rīcību?! Varu saderēt, ka atrastos vesela rinda ļaužu, kas arī šādai rīcībai uzrakstītu garu un argumentētu sabiediskā labuma pamatojumu.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    ilmisimo > mary75 28.06.2012. 20.04

    Noziegums, kas nes sabiedrisku labumu
    ______________
    Uz kurieni?

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    agijs > mary75 28.06.2012. 13.03

    Varētu ieviest jaunu klasifikāciju tieslietu jautājumos.
    Noziegums, kas nes sabiedrisku labumu…

    +9
    -2
    Atbildēt

    0

buchamona 29.06.2012. 12.17

Nav ko daudz spriedelēt par Neo rīcības morālo, tiesisko utt pusi. Neo tajā laikā, kad Latvija krita iekšā dižķibelē, darīja to, kas viņam bija jādara. Atcerieties, ko tolaik teica Repše – proti, ka viņa darbu gandrīz vai paralizē ” balto apkaklīšu” solidāra pretdarbība, ja runa bija par šīs sugas privilēģiju apcirpšanu.

Informāciju par nodokļos iekasētās naudas tālāku pārdalīšanu nevar salīdzināt ar uz ielas nejauši pazaudētu maku, kurš jāpaceļ un jānodod policijā. Ja kāds ierēdnis ” nejauši pazaudē,” tas ir – nelietderīgi tērē daļu no valsts kasē ieskaitītiem nodokļiem, viņš ir jāsoda, šādi gadījumi ir jāpublisko, nevis Neo jātiesā :)

+9
0
Atbildēt

6

    andris902 > buchamona 29.06.2012. 12.31

    ….riņķī apkārt….”Nav ko daudz spriedelēt par Neo rīcības morālo, tiesisko utt pusi.”
    ———————–

    …nu, šis ir nenovērtējams atzinums!…

    +2
    -6
    Atbildēt

    0

    andris902 > buchamona 29.06.2012. 13.05

    …redzi, Dzeri, kur ir tā atšķirība – pensionāriem, kas vada savas vecumdienas un nenodarbojas ar uzņēmējdarbību ir mazsvarīgs fakts, kā tiek izmantota informācija par uzņēmējiem un viņu uzņēmumiem…man nav jāaizstāv politiķi, tikai vēlos saņemt atbildi, kur nonākuši mani un manas firmas dati, jo…es neesmu pilnvarojusi NEO tos iegūt, lietot, izplatīt vai pārdot….
    …nākošreiz, kad Tev būs pretenzijas par dzīvokļa aplaupīšanu – nevērsies pret laupītājiem, bet tiesājies ar atslēgas izgatavotāju….

    +3
    -6
    Atbildēt

    0

    archoftriumph > buchamona 02.07.2012. 09.14

    zane: mani nedaudz paarsteidz tava nespeeja saskatiit ka likumi nav domaati kaa saha figuuras ar kuraam speeleejot uzvar attiistiitaakais, bet gan kaa paliigs vairaakumam lai dziivot ir vieglaak. tiesi taadeelj ja likumi ir pretrunaa ar tautas labumu tad tie ir jaamaina nevis uz tiem jaaturpina egoistiski balstiities.

    Neo gadiijumaa likmi tiek pievilkti aiz matiem lai vareetu izreekjinaaties ar neertu pilsoni, liidziigi kaa Jakobsona pret Usakovu gadiijumaa policija izreekjinaas ar zurnaalistu, vinja webmasteru un hosteru it kaa likumiigi.

    policisti ir iemaaciijusies speeleet sahu jo taads vinjiem darbs, un gadiijumos kad policsti speelee pret tautu tie ir jaatlaizj nevis jaaslavee par likuma ieveerosanu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    andris902 > buchamona 02.07.2012. 13.49

    …Edmunds Zālīte…mani atkal pārsteidz tas, ka Tev pieņemams likumus staipīt pēc vajadzības…tāpēc ļausim tiesai lemt par vainas vai nevainīguma pakāpi un veikto darbību atbilstību likumam…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    mary75 > buchamona 29.06.2012. 12.50

    Un par ko tad Zane te cīnās, taisni par to “balto apkaklīšu” tiesībām rīkoties ar valsts naudu un informāciju pēc pašu iegribas, bez kontroles, bez atbildības, un par to, lai iebiedētu visus, kas uzdrošinās to apšaubīt.
    Zane jau nav tik dumja, lai nesaprastu, ka Poikāns izdarīja svētīgu darbu, pēc tam jau pat pieņēma att. likumu.
    Bet, šinī valstī katrs aizstāv “savējos”, kā Mūrniece, tā Zane, valsts interses kā tādas šeit interesē tikai nedaudzus, un tur, kur tas neskar viņu korporatīvās, partejiskās, u.c. interses.
    Un, dabiski, kā dūmu aizsegu izmantojot it kā pareizas lietas, šinī gadījumā Zane satraukusies par “uzņēmēju” intersēm. utt.
    Un, ja tikai grib, kādu juridisku pamatu jau it kā var atrast visam, ja tikai izliekas nesaprotam, kas tad ir prioritāte un būtiskais.
    Un, ja “vistaisnīgākās” Latvijas tiesas Poikānu notiesās, Zane ar visu ierēdņu klasi, dabiski, aplaudēs un dzers šampānieti, un par to, ka tas nozīmē Latvijas valstij tikai tālākas informācijas slēpšanas iespējas un naudas necaurskatāmu izlietojumu, tātad, korupcijas iespējas, Zanei nospļauties, tāpat, kā par to, ka ECT Latvija atkal izskatīsies pēc Krievijas vai Vidusāzijas.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    buchamona > buchamona 29.06.2012. 12.43

    Tieši tā :) Tu, droši vien, atceries deviņdesmito gadu sākumu un, cik LR likumi tolaik bija ” gatavi” aizstāvēt cilvēkus no visādiem sviestainiem ” reketiem” utt. Tolaik vienai daļai ” ļaužveidīgo” bija vienkārši jāiedod pa zobiem, lai lietas saliktu pa plauktiņiem un dzīve sāktu ievirzīties daudz maz normālās sliedēs. Ir situācijas, kad jārīkojas tā, kā liekas pareizi, nevis jāvelk ar pirkstu ” likumu grāmatā” un jāmeklē tur atbildes, kā rīkoties :)

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

juhans 28.06.2012. 12.34

Neo izdarīja to, kas bija jādara valsts iestādēm. Ja kāds ir jāsauc pie atbildības, tad tie, kuru vietā darbu paveica Neo.

+10
-4
Atbildēt

1

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu