No amata atkāpjas Grieķijas finanšu ministrs Varufakis

52

Komentāri (52)

Oba Osazuwa 14.09.2022. 01.55

Es nekad nedomāju, ka publicēšu šo ziņojumu. Notika liela lieta, kas mainīja manu pasauli. Saņēmu kredītu, veiksmīgi nomaksāju parādus. dzīve šobrīd jūtas labi. Es biju parādā, man steidzami vajadzēja naudu. Vairāki tiešsaistes uzņēmumi, ar kuriem sazinājos, nevarēja man piedāvāt naudu, jo nevarēju samaksāt apstrādes maksu. mana draudzene Emīlija mani atsauca uz [email protected], es pieteicos un parakstīju viņu līgumu ar advokātu. ja jums ir nepieciešams godīgs uzņēmums, kuram varat uzticēties, lai pieteiktos kredītam, ļoti iesaku sazināties ar [email protected]

0
0
Atbildēt

0

Optiskais Tēmeklis 06.07.2015. 20.10

Tvītpasaulē. Greece today — Tsiprased and Varoufaked, for long times.

Par eiropeīdiem bažas, ka sāks grieķus žēlot. Kaut nu Šoible spētu noturēt mugurkaulu.

+2
0
Atbildēt

0

Valdis Eiserts 06.07.2015. 18.08

Tiko saņemta ziņa par Puķina atbalstu Grieķijai! Nu kā tad tā …

0
0
Atbildēt

12

    klusais > Valdis Eiserts 06.07.2015. 19.24

    eiserts – forši :) vēl viens gatavs naudu dāvināt :)

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    lno > Valdis Eiserts 06.07.2015. 19.41

    klusais. Vai Tev ir pārliecība, ka teātris ar Grieķiju neturpināsies? BBC ziņo, ka aizdevēji mudina grieķus iesniegt jaunus priekšlikumus…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    klusais > Valdis Eiserts 06.07.2015. 19.47

    lno – diemžēl nav pārliecības … manuprāt Briselē nesaprot , ka par viņiem ņirgājas … tagad lieku uz Šeuble , viņš cik zinu ir topā , lai grieķiem ierādītu vietu … varbūt neskanēs labi , bet manā skatījumā grieķi ir čurkas , kurus domāt var iemācīt tikai ar spēku … ( nu kaut kā kaķi nečurāt istabā iebāžot purnu paša čurās :) )

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    lno > Valdis Eiserts 06.07.2015. 19.50

    klusais. Tāda muļļāšanās vājina EUR un beigu beigās vēl sagraus ES. Lēmumam par Grieķiju vajadzēja būt jau pirms 3 gadiem.

    +1
    -4
    Atbildēt

    0

    klusais > Valdis Eiserts 06.07.2015. 19.58

    lno – EUR 1.10 bija jau sarēķināts un iekalkulēts ar visu Grieķiju , tapēc šodien nošūpojās par 1% … Lēmumam par Grieķiju vajadzēja būt 2004 , kad saprata, ka Grieķija ir 2001 iestājusies eirozonā viltojot reālo eituāciju :)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    lno > Valdis Eiserts 06.07.2015. 20.02

    klusais. Jā, 2004. gadā! Poltiskā atbildība:):):)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    klusais > Valdis Eiserts 06.07.2015. 20.09

    lno – ja bez jokiem , tad Merkele patiesībā ir zināmās sprukās… Šeuble stāv kā klints … un viņam uzgavilē pelnošā Eiropa , Merkele lavierē un ir riska zonā zaudēt savu ietekmi … interesanti kā viss beigsies ? Ess gribu asinis … , jo manuprāt grieķi ir to pelnījuši .

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Optiskais Tēmeklis > Valdis Eiserts 06.07.2015. 20.20

    Asinis derētu atraktīvas. ES, īpaši Vācija tagad sarunās ar GR varētu sākt “laist grieķus”, — Merkele varētu pasolīt Vācijā referendumu, kur atbildēt uz jautājumu, “ko darīt ar grieķu parādiem”, pārējās sarunās — grieķus uzklausīt, bet neko nerunāt: jāapsiriežas, jāizvērtē un kādu pusgadu tā novilkt, — pa to laiku grieķi iepazītos ar “kuzjkinu matj” u.c. atraktīvām folkloristiskām personām.

    Tomēr… = pirmie vācu bezmugurkaulnieki jau klāt un gatavi slaistus un slīmestus glābt: “Vācijas ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels paziņojis, ka visām Eiropas valstīm jābūt gatavām sniegt Grieķijai humāno palīdzību.

    Lenjajiem grieķiem taču pienāktos no terotistiem palīdzību nepieņemt?

    http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/diena-pec-griekijas-referenduma-aizdeveji-negrasas-piekapties-drahmas-ieviesana-arvien-realaka-teksta-tiesraides-arhivs.d?id=46178885#ixzz3f8OZ6vlk

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Econ > Valdis Eiserts 06.07.2015. 20.49

    Ka tikai par Latviju tāpat pēc kāda laika nerunā…

    ASV, tagad jau ne tikai ar SVF starpniecību, bet pa tiešo no Baltā nama pieprasa atrisināt parādu norakstīšanas jautājumu un Grieķijas normalu pastāvēšanu Eirozonā.

    Ko nozīmē vājina EUR, EUR vājināšana ar QE jau tiek veikta, taču tiklīdz Grieķija izstājas tā Eirozona paliek vajāka, ne stiprāka.

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

    zanE. > Valdis Eiserts 06.07.2015. 20.55

    …O.T. …tieši humānā palīdzība, ne finanšu aizdevums – grieķiem būtu pliķis un pazemojums – sausās zupiņas un putraimi…:)

    …bet….humāno palīdzību tomēr var nākties sniegt arī bez ironijas…šodien tiek ziņots, ka aptiekās sāk aptrūkties medikamenti, problēmas rodas slimnīcām un tas jau ir nopietni…pret šāda veida palīdzību nevienam nevajadzētu būt iebildumiem, bet sarunas par finansējumu – ar tām gan nekur nav jāsteidzas….

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    klusais > Valdis Eiserts 06.07.2015. 21.15

    zane – tas , kas man šodien iekrita acīs saistībā ar grieķu referendumu bija EK viceprezidenta runa , ko tiešraidē translēja CNN :) ,,, un ne pati runa, bet tas , ka viceprezidents to lasīja no lapiņas :) :) :) … nu bļin … tēma zināma , valoda nerada problēmas , bet lapiņa acīs krītoša …

    0
    0
    Atbildēt

    0

    zanE. > Valdis Eiserts 06.07.2015. 22.05

    …Klusais….tā kā es runu neskatījos, bet klausījos – lapiņas esamība, nu, it nemaz netraucēja…. :)

    ….kārtējo reizi nopriecājos par lielisko angļu valodu… :)

    0
    0
    Atbildēt

    0

DD1 06.07.2015. 15.48

Lai ko Grieķija darītu, ES to uztver kā ģimenes locekli. Kāds nu ir loceklis, tāds ir, bet to nevar noliegt un nevar pamest bez palīdzības, lai cik ļoti gribētos pārmācīt. Vismaz Tsipras, kas pēdējais to “putru vārīja” gan vairs nedrīkstētu būt sarunu vedējs (Varufakis vietā cerams nāks reālpolitiķis), citādi pēc referenduma viņš jūtas vēl vairāk zirgā. Savulaik Angela Merkele Itālijas parlamentam pieprasīja nomainīt Berluskoni un viņa vietā uz laiku ievēlēja Mario Monti, kas pat nebija parlamenta loceklis vai kādas partijas biedrs (tajā laikā). Viņš vismaz nebija populists.

+4
-1
Atbildēt

10

    rinķī apkārt > DD1 06.07.2015. 16.23

    DD1, reizēm, lai glābtu visu ģimeni, nākas upurēt kādu šīs ģimenes locekli. Par tik traģiski – dramatiskiem risinājumiem gan biežāk iznāk lasīt kādā lubenē, taču attiecības starp Grieķiju un ES ir tieši šāds, lubenes cienīgs stāsta sižets.

    Grieķija ir jāpamet pašizvēlētā ” likteņa varā”, ja ES vēl Grieķijai labu, bet vispirms ES pārējām dalībvalstīm labu, un kopumā pasaulei labu. Grieķija ir piemērs tagad. Piemērs tam, kas notiek ar valsti, ja vara tiek nodota kreisajiem

    +5
    -4
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > DD1 06.07.2015. 16.40

    Ar to ģimeni Grieķijas gadījumā ir mazliet šaubīgi – nupat jau Ciprus izlūdzies paša Puķina svētību.

    Eiropas civilizācijās (ģimenē) mūsdienu Grieķijas turkoslāvi, kuriem ar antīko Grieķiju kopīgi tika daži vietvārdi un alfabēts, nekad nav iederējušies. Bizantijas ortodoksu radītā civilizācija praksē izrādās nesavienojama ar to, ko radījusi rietumu kristietība. Toties ar Puķinu kopīga valoda atrodama ne sliktāk, kā ar viņa priekštečiem.

    Tātad – lai mierīgi iet savu ceļu, „ģeopolitiskos zaudējumus” NATO un Eiropa kā nebūt pārcietīs

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

    DD1 > DD1 06.07.2015. 16.50

    > J.Biotops

    “nupat jau Ciprus izlūdzies paša Puķina svētību…

    lai mierīgi iet savu ceļu, „ģeopolitiskos zaudējumus” NATO un Eiropa kā nebūt pārcietīs”

    Tāpēc vien būs jāglābj Grieķija (man dziļi antipātiska), lai Putins nedabū.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Econ > DD1 06.07.2015. 16.57

    Tad jau labi, ja viss kārtībā – Grieķija nav tuvu pie ISIS robežām ar milzum lielām bēgļu straumēm, un Grieķijas atbalstītāju pusē nav visa Dienvideiropa. Viss kārtībā. Putins izmanto Eiropas šķelšanos, kā pierāda komentāri pie raksta, visai veiksmīgi.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    v_rostins > DD1 06.07.2015. 17.11

    Econ

    Lai grieķi pievienojas “sub-human”, krieviem, paskatīsimiem ar ko tas beigsies.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > DD1 06.07.2015. 17.26

    Econ > Ja mums gadīsies sarežģījumi ar Krieviju, tad iespējamais, bet ne garantētais atbalsts no rietumiem būs pretēji proporcionāls kolektīvistu, vienalga, Vācijas sociķu vai franču Nacionālas frontes tā brīža ietekmei. Par Grieķiju šajā sakarā nav vērts pat domāt. Tā sabiedrības daļa, kas sarkanas vai raibas lupatas vicinot, demonstrē pret liberālismu, kapitālismu, bankām, reakciju u.t.t. objektīvi ir mūsu ienaidnieki. Jo tādi vājāki, jo man mierīgāks prāts.

    Dienvideiropas daļa, kas ir “Grieķijas pusē”(nezinu, cik šobrīd tā liela) mums var būt tikai problēma, nekad ne risnājums.

    DD1 > Puķins Grieķiju dabūs neatkarīgi no ES rīcības tieši tik, cik pats spēs maksāt (pagaidām izskatās, ka ne visai daudz). Garīgā radniecība darīs savu.

    +6
    -3
    Atbildēt

    0

    Econ > DD1 06.07.2015. 17.47

    Skaļi vārdi, tikai tā nav Krievija, bet ASV, kas prasa pārādu norakstīšanu Grieķijai arvien skaļāk. Daudziem pasaulē apnicis teātris, kura kulminācija ir milzu aizdevumi grieķiem, lai tie var nosegt iepriekšējos milzu aizdevumus, un tā tālāk, parādam paliekot arvien lielākam.

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

    rinķī apkārt > DD1 06.07.2015. 20.37

    Econ. Viss taču ir ļoti vienkārši. Cik nopelni, tik drīksti apēst un ne centa vairāk, gudrāk ir kādu centu neapēst. Punkts. Visa filozofija un reizē gudrība. Sarunas par bankām, pasaules lielvarām, naudas plūsmām utt… tas viss ir pupu mizas, un tikai sākumā liekas, ka tās ir gudras sarunas, kuras apstājas pie tā paša, pie tā, ka saimnieka saujā nauda izplūst caur pirkstiem kā smiltis. Ber tur iekšā cik daudz gribi.

    Kas attiecas uz Putinu, lai viņš mēģina šo kumosu norīt :) Nekādas jēgas no grieķiem šā vai tā nav, ja nu vienīgi – varbūt viņi reizē ar sevi var nolaist podā arī Kremli :) Šādi pakalpot viņi sabiedrotajiem varētu, pēdējo reizi :)

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Econ > DD1 06.07.2015. 20.53

    Makroekonomika nav mājsaimniecības budžeta ekonomika :)

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    rinķī apkārt > DD1 06.07.2015. 23.51

    Econ. Mājsaimniecība ir makroekonomikas sastāvdaļa, jo makroekonomika apskata ekonomiku kopumā, tai skaitā mājsaimniecību :)

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Aldis-2 06.07.2015. 15.37

“Le Figaro” šodien jautā:

Faut-il encore négocier avec la Grèce ?

Vai vajag vēl runāt ar Grieķiju?

Atbildējuši: 12’697 cilvēki

21% – jā

79% – nē

+7
-1
Atbildēt

3

    andrejs > 06.07.2015. 15.53

    tāpat jau runās, nekur nedēsies.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Aldis-2 > 06.07.2015. 21.09

    Franču “Le Point” citē vācu politiķus:

    Sociāldēmokratu līderis Zigmārs Gabriels: “Les derniers ponts ont été rompus qui auraient permis à la Grèce et à l’Union européenne de parvenir à un compromis !”

    (Pēdējie tilti ir sagrauti, kas varēja ļaut Grieķijai un Eiropas Savienībai nonākt līdz kompromisam.)

    Bavārijas CSU (sociāldēmokratu sabiedrotais): “Les maîtres chanteurs de gauche comme Tsipras ne s’en sortiront pas avec un vilain tour pareil !”

    (Tādi kreisie šantāžisti kâ Ciprs netiks sveikā ar šādiem pretīgiem trikiem.)

    “Le “non” grec place donc Angela Merkel dans une situation extrêmement délicate : d’un côté, elle doit tenir compte des réticences massives dans la classe politique et dans l’opinion publique de son propre pays ; de l’autre, elle doit à tout prix éviter un Grexit qui pourrait être à l’origine d’une catastrophe humanitaire en Grèce.”

    (Grieķu “nē” nostāda Merkeli ļoti delikātā situācijā: no vienas puses, viņa apzinās milzīgu nepatiku [pret Grieķiju], kas valda Vācijas politiskajās aprindās un sabiedrībā, bet no otrās, viņai par katru cenu ir jāizvairās no Grexita, kas varētu izraisīt humānu katastrofu Grieķijā.)

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Aldis-2 > 06.07.2015. 21.58

    Kārtējā franču aptauja:

    50% vēlas, lai Grieķija aizietu no eirozonas (jūnijā bija 39%)

    49% par to, lai paturētu Grieķiju eirozonā (jūnijā bija 57%)

    Kâ franči risinātu Grieķijas krizi?

    55% par Grieķijas parāda atmaksas termiņa pagarināšanu, saglabājot tā apmēru

    22% par daļēju Grieķijas parāda dzēšanu

    15% par Grieķijas parāda apmēra un tā atmaksas termiņa saglabāšanu

    7% par pilnīgu Grieķijas parāda dzēšanu

    +1
    0
    Atbildēt

    0

v_rostins 06.07.2015. 14.18

Par daudz mazākiem pārkāpumiem ASV desants izcēla Norjegu un nogādāja pūšanā cietumā. Arī mūsējiem prokremliskiem varturiem netraucētu savas atlikušās dienas pavadīt uz arābu teroristu daiktiem Guantanamo cietumā.

0
-8
Atbildēt

0

rinķī apkārt 06.07.2015. 14.02

Ir tāda forša, 1964. gadā uzņemta, bet mūžīga filma – Grieķis Zorba :). Filmu nespēju aizmirst :), bet visu laiku Zorbu esmu uztvēris kā izņēmumu, kā kaut ko ļoti īpašu, taču izrādās, ka tik pat īpašs ir tas grieķu vairākums,kruš referendumā nobalsoja ” pret” prasībām. Vairāk te nav ko piebilst.

Taisnība ir tiem, kuri saka, ja Grieķijai tagad piekāpsies, tad tas būs eiro zonas beigu sākums

+7
-2
Atbildēt

0

Optiskais Tēmeklis 06.07.2015. 13.13

Varufakis uz laišanos jau bija gatavs, kas spāņu žurnālistiem teica, ka aizdevēji ir teroristi, — apzinājās taču, ka būs tos pašu treroristus jāiet lūgties. Protams, izvēlējās visbābiskāko/populista variantu — prasti laisties: visātrāk bēgošais grieķu varonis.

+15
-1
Atbildēt

0

Econ 06.07.2015. 12.29

Labs raksts par tēmu – Coppola “A New Deal for Greece”

http://coppolacomment.blogspot.co.uk/2015/07/a-new-deal-for-greece.html

Citāts, kas sākas ar 37. interesants.

+2
-4
Atbildēt

5

    Econ > Econ 06.07.2015. 12.31

    Roosevelt 1936: “We know now that Government by organized money is just as dangerous as Government by organized mob.”

    +4
    -5
    Atbildēt

    0

    Krix > Econ 06.07.2015. 15.54

    Neoliberasti nesapratīs – tie jau tagad spļauj zilu….

    Der palasīt arī šo :

    http://www.independent.co.uk/news/world/europe/german-conservatives-are-destroying-europe-with-austerity-says-economist-thomas-piketty-10368040.html

    Ja vēl kādu laiku atpakaļ likās, ka taupības dziesma ir nodziedāta, tad 5.jūliju var uzskatīt par tās beigšanās dienu, friči ar savu taupīšanu paliks vieni paši – OK varbūt kāds rimsīts piebalsos, jo viņiem var sākt aizrādīt par nepieklājīgo tirdzniecības bilances pārpalikumu (ko jau kādu laiku dara ASV u.c. valstis).

    Ir steidzīgi jāatrisina šī situācija pirms situācija paliek nopietna – uzskatu, ka grieķiem ir jārestrukturizē parāds – lasi jānoraksta – jo to atdot tāpat nespēs 100 gadus pie esošās inflācijas un jāsniedz īstermiņa kredīti, vairs nekādas palīdzības programmas – lai kuļās kaut kā !

    Mani pārsteidz cik maz runā par nenormālo deflāciju depresijas laikā, par to kā Hitlers pēcāk parādījās pie varas, kā Vācijai pēc kara norakstīja parādus….lai kā nevēlētos visādi asinssuņi, bet pašreizējā sistēma bez parādu restarta nespēj funkcionēt, tad vai nu jāmaina nauda, vai sistēma pati par sevi !

    +4
    -7
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > Econ 06.07.2015. 16.26

    Krix > cik daudz uz kādu termiņu pats esat gatavs aizdot Grieķijai, lai tā varētu turpināt dzīvot bez tās nīstamās taupības??

    +9
    -3
    Atbildēt

    0

    Econ > Econ 06.07.2015. 16.31

    Pabriks:

    Teiksim Tsipras,ka ka pēc pusgada pārējãs valstis organizē referendumu,lai dotu naudu Grieķiem bez noteikumiemLīdz tam-gaidiet…

    Jā… hmm, tā mēdz notikt, ja daudz neko nesaprot no ekonomikas un kaut ko tikai acīmredzot minimāli no starptautiskās politikas. Ko tur gaidīt – viņiem bankas aizklapētas visas un vairs jau pat 50EUR dienā nedod vienam cilvēkam. Tie, kas var, pāriet uz bitcoin. Atradies naudas uz noteikumiem devējs, varētu padomāt, ka Latvija pensijas samazinājusi par tik, cik grieķi to jau izdarījuši, vai ka Latvija varētu iztikt bez Dienvideiropas sabiedroto atbalsta.

    Piekrītu @Krix – parādi daļa jānoraksta uzreiz, daļa jāvelk garumā – kā signāls, ka tas tiks darīts ilgākā termiņā, bet ne tik spēcīgs, lai visas Dienvideiropas valstis tagad to lūgtu pilnībā norakstīt un Īrija, jo tas pārsniegtu iespējas. Tas, ka Vācija neatzīst, ka arī viņiem norakstīja parādu uz nosacījumiem, kas tieši bija saistīti ar eksportu, ir nesaprotami. Galu galā par to naudu 2.Pasaules karā ne jau kā grieķi ar savu korupcijā izsaimniekoto olimpiskos stadionos būvēja vai tagad apmaksāja iepriekšējos parādus, bet darīja kaut ko daudz sliktāku. Daudzas pasaules valstis toreiz piekrita Vācijas parādu samazināšanai uz pusi, arī Grieķija un Dienvidāfrika. Vācieši atļāva “slinkie grieķi” kampaņai Vācijā iziet no jebkādiem rāmjiem, tāpat kā Kamerons ar savu pret imigrāciju un rederendumu.

    +2
    -7
    Atbildēt

    0

    Krix > Econ 06.07.2015. 18.58

    Nevienu centu ! un šajos apstākļos es neaizdotu naudu pašai Merķelei…

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Econ 06.07.2015. 11.26

Vai Pabriks un Co. apzinās, ka ekvivalents šiem skaļajiem vārdiem ir Latvijas piekrišana, ka ekonomikas lejupslīdes gadījumā arī Latvijā ECB varētu ierobežot pieeju naudai līdz tiek, piemēram, samazinātas pensijas vai izpildīta kāda cita prasība. Prasība, kas nav nekādi demokrātiski atbalstīta, tikai kāda izdomāta it kā “tirgu stabilitātes” nodrošināšanai.

Eiro atstāšana tīri ekonomisku apsvērumu dēļ Grieķijai pat nebūtu tas sliktākais variants, valūtas zonas ir veidotas un atkal mainījušās gadsimtiem ilgi. Tomēr šis apgalvojums “Domāju,ka labāk Grieķiem pamest eirozonu. Nav jēgas uzturēt valsti kura sevi nevar pārvaldīt.Lai paši ar savu valūtu veido savu ekonomiku” ir neadekvāts. Lielākā daļa aizdevumu aiziet iepriekšējo segšanai, gandrīz nekas līdz pašai Grieķijai. Bez tam – viņi sevi ar atsevišķu valūtu pārvaldīs vairāk, nekā Latvija to pat tīri teorētiski spēj.

“Valdībai ir jāsniedz garantijas, ka bēgļi, ja tie tiks uzņemti, integrēsies latviešu vidē” – garantijas, jā, kādas īsti garantijas tagad grieķi var dot tiem bēgļu tūkstošiem, kas tur nonākuši, ka tikai ne vienīgo – ka laidīs tālāk uz citām ES valstīm, jo arī finansējuma to ēdiena nopirkšanai nevar izņemt.

Reirs pieļauj humanitārās krīzes iespējamību Grieķijā – tāda tur jau sen bija iestājusies pirms vairākiem gadiem. Bēgļu krīzi tikai ar humanitāro palīdzību atrisināt tāpat nevar.

Skaļi vārdi no Latvijas politiķiem – tikpat skaļi var sekot no citu valstu politiķiem, kad Latvijai vajadzēs atbalstu kaut vai tajā pašā Austrumu kaimiņa jautājumā, dažreiz gudrākais ir paklusēt.

+4
-10
Atbildēt

4

    J.Biotops > Econ 06.07.2015. 11.50

    Piekrītu, ka par austrumu kaimiņu nedrīkst aizmirst, bet tāpat jāpatur prātā arī visādu Eiropas kolektīvistu draudi. Spāņu, itāļu un franču kreilīši to vien gaida, lai grieķu politikāņi paliktu nesavaldīti. Pieskaitām tiem visu starptautisko birokrātiju, kas tā vai citādi pārtiek no nepelnītā pārdales, arī izcili humānos palīdzību dalītājus – neredzu nekā slikta, ja norobežojamies no tās varzas, cik nu tas mums iespējams.

    +13
    -5
    Atbildēt

    0

    Econ > Econ 06.07.2015. 11.55

    “Spāņu, itāļu un franču kreilīši to vien gaida, lai grieķu politikāņi paliktu nesavaldīti. ”

    Ka tikai nepienāk tā diena, kad Latvija pati būs sevi pašizolējusi ar augstprātību kopīgi ar Lietuvu un Igauniju. Tā “varza”, kā to sauciet, atbildēs līdzīgi Latvijai, bet it kā draugiem varētu likties, ka svarīgākas ir ekonomiskās saiknes kā parāda svaigais Siemens gadījums ar Krimu.

    +5
    -11
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > Econ 06.07.2015. 12.09

    Tā varza jau tagad gatava Latvijai atbildēt tāpat, kā atbild Ukrainai, kā – darbaļaužu tēvzemei Krievijai, kā atbalstīja PSRS, kā mācīja mūs netraucēt Gorbačovu u.t.t.

    Cerēsim, ka trīsrubļu Šrēdera mantinieki būs savādāki? Un mūs kaut visniecīgākā veidā kādreiz atbalstīs tie, kam Latvija joprojām ir Krievijas impērijas daļa (tā sauktie „labējie”) vai tie, kas vicina sarkanus karogus ar pavisam īstu PSRS sirpāmuru?

    +7
    -5
    Atbildēt

    0

    Econ > Econ 06.07.2015. 12.20

    Ir atšķirība starp cerēt un kaut ko darīt, lai tas nenotiktu, veidotu attiecības ar citām valstīm veidā, kas nav tik bērnišķīgs. Laikam Baltijas valstis atšķiras šajā aspektā no daudzām citām valstīm, jo pārlieku nodarbojas ar cerēšanu un emocijām. Tikai viena problēma – tādā veidā citas valstis atbildēs arī, kad Latvijai vajadzēs atbalstu, nodarbosies ar cerēšanu, ka gan jau viss pats nokārtosies un izdomās vēl daudzus argumentus, kādēļ viss noteikošais ir pat ļoti labi.

    +3
    -7
    Atbildēt

    0

andrejs 06.07.2015. 11.13

Tikmēr akciju vērtība lielākajās Eiropas fondu biržās pēc ziņām par Grieķijas referenduma rezultātiem pirmdien piedzīvojusi strauju kritumu. Londonas akciju biržas indekss “FTSE 100” pirmdien rīta tirdzniecības sesijā samazinājies par 1,07%, Frankfurtes “DAX 30” indekss sarucis par 2,11%, bet Parīzes “CAC 40” – par 2,06%

————————

pilnīgs vāks!

Bet vismaz viena pozitīva ziņa, ko Irsis IR izlaidis – biržās kritusies arī naftas cena, it īpaši tai, ko brokeri it kā piegādā Eiropas tirgum.

+3
-5
Atbildēt

1

    Econ > andrejs 06.07.2015. 11.31

    ECb jau bija sagatavojusies intervēt, lai spāņu un itāļu 10 gadu bonds neuzšautos pārāk augstu. Citiem vārdiem sakot, ECB izdod naudu par šo valstu vērtspapīriem, tādējādi nositot lejā procentu likmes, kas bez ECB intervences šīm valstīm tagad varētu būt ļoti augstas, radītu ļoti lielu slogu uz budžetiem. Būs interesanti pēc kāda laika apskatīties ECB bilances.

    +4
    -5
    Atbildēt

    0

J.Biotops 06.07.2015. 10.53

Jau sen redzams, ka izcilā grieķu finansista intelekts atbilst žurkas līmenim. Tagad vīrs ar tipisku žurkas rīcību apstiprina, ka kuģis tiešām grimst.

Ciprus pa to laiku iecerējis atrast kādu smukāku, kurš vēl nav atklāti uzķēzījis visiem, no kuriem cer izlūgties kādu eirku, bet – kur viņš tādu ņems? Saprātīgi cilvēki turēsies drošā attālumā, tik vien dabūs, kā vēl varenāku Varen-Faki. Kāds pops, tāda draudze.

+20
-4
Atbildēt

2

Krix 06.07.2015. 10.50

Kā tad tā, vienudien vienu citu dien atka ko citu….

+6
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam