Worlds apart: The Baltics vs. Greece
Saistītie raksti
Viedoklis /
30. aprīlis
TAP – jauni riski, ar ko jārēķinās līgumslēdzējam
Viedoklis /
25. aprīlis
Vācija uz Latvijas un Baltijas IT nozari raugās ar respektu
Viedoklis /
24. aprīlis
Zaļo koridoru zaļajai enerģijai
Aktuāli /
18. aprīlis
VIDEO: Aizsarglīnija pret Kremli
Viedoklis /
15. aprīlis
Vai esam slinkāki par skandināviem jeb Kā paaugstināt darbaspēka produktivitāti?
4
Komentāri (57)
Edgars Avotiņš 01.04.2015. 15.21
Paskatieties grafiku – loti izceļas Polija. Pozitīvi izceļas. Kas viņiem ir savādāk? Viņiem jau pirms krīzes bija peldošs valūtas kurss. Viņi pirms krīzes varēja ierobežot lēto kredītu pieplūdumu un samazināt sava burbuļa uzpūšanu ar lētiem Eirokredītiem, tad krīzes laikā savukārt zlots “nodevalvējās”, tādējādi straujāk par Latviju uzlabojot Polijas ārējās tirdzniecības bilanci. Jā – Polijas IKP izaugsmes tempi bija mazāki, bet tā kā viņi nepiedzīvoja tik strauju IKP kritumu, tad viņiem neizveidojās tāda ekonomiskā un sociala krīze kā pie mums.
Manuprāt – tas bija pareizais ceļš arī Latvijai.
Vai Igaunija ir labs piemērs?
Nedaudz vieglāk viņi tika cauri, jo pirms krīzes uzkraja rezerves un nebija jāglābj Parex – bet gadu vēlāk arī Igauņi piedzīvoja IKP kritumu … nedaudz vieglāk pārlaida krīzi, bet butībā tāpat ļoti smagi.
Grieķija … viņi nostrādāja vismuļķīgāk – itkā Baltijas scenārijs (tikai viņiem izejas burbulis bija uzpūst plašāks). Un viņi bija spiesti iet to pašu taupības scenāriju, bet darīja to ļoti lēni un tādējādi ievilka savu krīzi daudz ilgāk nekā Latvija – būtībā viņi ar jauno valdību atkal ir iebraukusi krīzes turpinājumā, jo paši ar savām velēšanām sagrāva aizdevēju uzticību.
21
agrunte > Edgars Avotiņš 01.04.2015. 16.22
Polija tikai šajā grafikā labi izskatās, bet citādi nekas īpašs. Viņi par 10 gadiem agrāk atbrīvojās no komunisma, bet mēs Poliju tomēr esam panākuši un apsteiguši.
Eirostatā ir dati no 2002. Polija ir spējusi attīstīties no 47% (no ES vidējā) līdz 67%. Tajā pat laikā EE no 48% līdz 73%, LT pat no 43% līdz 73%, bet Latvija no 41% līdz 64% (patiesībā Latvijai pašlaik vairāk nekā 67%, vnk Eirostatam ir dati tikai līdz 2013. gadam). Tas skaistais Polijas grafiks ietilpa šajos gados, bet vai tas palīdzēja Polijai neatpalikt? Nē. http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/table.do?tab=table&init=1&language=en&pcode=tec00114&plugin=1
0
Gantrijs Tors > Edgars Avotiņš 01.04.2015. 16.25
Polijas iedzīvotāju skaits ir 38 miljoni, salīdzinot ar ~2 miljoniem Latvijas, 1,3 miljoniem Igaunijas. Līdz ar to uzturēt pašiem savu valūtu Polijai ir daudzkārt izdevīgāk nekā mazajām Baltijas valstīm.
Un nacionālā valūta maģiski nepadara neiespējamu bezatbildīgu aizņemšanos. Pamatā ir valsts fiskālā politika nevis, kāds zīmējums ir uz vietējām banknotēm.
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 01.04.2015. 17.08
Latvijas fiskāla politika ietekmē tikai Latvijas valsts un pašvaldību bezatbildīgo aizņemšanos. Bet tas ir nieks, salīdzinot ar Latvijas privātpersonu un privāto uzņēmumu aizņēmumiem.
Sava valūta protams neļauj maģiski vairāk aizņemties – tieši otrādi – tas padara aizņemšanos citās valūtās mazāk izdevīgu un riskantāku (vēl pareizāk darīja Čehija, kas aizliedza privātpersonām kredītus citās valūtās, rezultātā saglabāja iespēju regulēt kreditēšanu.)
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 01.04.2015. 17.21
Par Latvijas ļoti labajiem rezultātiem paaugstinot IKP uz dvēseli iepretī Polijai:
Polijā šajos gados iedzīvotāju skaits nesamazinājās – kā bija 38mlj tā arī palika. Latvijas izaugsme lielā mērā saistīta ar iedzīvotāju skaita samazināšanos no 2.3 līdz 1.9 miljoni Tā ka tas gluži nav ekonomikas izaugsmes sasniegums, bet gan ekonomikas nākotnes potenciāla zaudēšana.
Manuprāt – labāk attīstīties nedaudz lēnāk, bet stabilāk – jo tieši dziļās krīzes ir tās, kas rada problēmas cilvēkiem – piespiež emigrēt utml.
0
agrunte > Edgars Avotiņš 01.04.2015. 17.50
Edgar, IKP ir tikko radīts produkts, t. i. tas, ko cilvēki paši ir radījuši pēdējā gada laikā. Nevis tas ko saražoja vēl viņu vēcmamiņas un kas vēl joprojām ir saglabājies, bet tagad nu tiek sadalīts starp mazāku cilvēku skaitu. Kāds te sakars ar iedzīvotāju skaita krišanu?
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 01.04.2015. 19.30
agrunte – nu tie dati, ko Tu augšā pieminēji … tas ir IKP uz vienu cilvēku, kas Latvijā izaugusi no 41-64% no ES vidējā. Tīri matemātiski – tas cipars ietekmējas ner tikai no šī gada IKP, bet arī no šī gada cilvēku skaita.
lielu daļu Latvijas IKP dod uzņēmumi, kas maz atkarīgi no iedzīvotāju skaita – ka piemēram Latvenergo HESu saražotā elektrība, tranzīta uzņēmumu ienākumi utml – viņu saražotais IKP arī izdalās uz iedzīvotāju skaitu. Jo mazāk iedzīvotāju, jo lielāks izskatās šo lielo uzņēmumu dotais IKP uz dvēseli.
Bet – palasi kautvai šodien publicēto demogrāfa Ilmāra Meža teikto – ap 2020. gadu Latvija saskarsies ar nopietnu darba roku trūkumu … ko tad darīsim? Krievus imigrantus aicināsim, vai arābu?
Tātad iedzīvotāju skaita kritums – un kritums lielā mērā ir dēļ darbaspējīgu jauniešu aizbraukšanas – grauj Latvijas nākotni – gan ekonomisko, gan vel jo vairāk demogrāfisko.
0
Ivars > Edgars Avotiņš 01.04.2015. 23.17
@Edgars Avotiņš
Neatkarīga monetārā politika, brīvi peldošs valūtas un tiešā inflācija kontrole, kādu īsteno Polija un citas Centrāleiropas valstis – tas izklausās lepni. Bet šai politikai ir daži mūsu sabiedrībai mazāk zināmi zemūdens akmeņi.
Kad iestājas ārvalstu kapitāla ieplūdes fāze, ir jāpalielina naudas piedāvājums, lai straujš valūtas kursa kāpums nenosmacētu eksportētājus. Tiešā inflācijas mērķa politika (ar parlamenta lēmumu noteikts mērķrādītājs) šādos apstākļos savukārt piespiež uzturēt augstas likmes un absorbēt centrālas bankas pašas emitēto tautsaimniecībai lieko naudu – veikt t.s. sterilizāciju, kas vienlaikus pievelk ārvalstu kapitālu. Dažām par Poliju mazākām valstīm bija ļoti uzskatāma šādu nesavietojamu mērķu īstenošanas cena.
Mani interesē, kā tu pats vērtētu, un kādu sabiedrības reakciju un politiskos procesus prognozētu, ja centrālā banka pilnībā zaudētu savu kapitālu, un vēl vairāk – tas turpinātu samazināties negatīvā apgabalā? Pretēji komercbankām, centrālā banka var turpināt darboties, tomēr vai esi pārliecināts, ka kādiem politiskajiem spēkiem tiešām neizdotos pārliecināt sabiedrību, ka tas liecina par valsts monetārās sistēmas sabrukumu un izprovocēt paniku? OK, nespekulēsim par to kā varētu būt, bet labāk pastāsti, kādu rekapitalizācijas mehānismu piedāvā, lai pievienotos Eirozonai.
0
DikembeSakamoto > Edgars Avotiņš 01.04.2015. 23.59
Polijā ir reālā ekonomika, kamēr Latvijā finanšu spekulanti, bankas, TUA. DŽINI Latvijā ir sliktāks.
0
DikembeSakamoto > Edgars Avotiņš 02.04.2015. 01.16
Ivar, sviests!
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 02.04.2015. 09.37
Ivar – es gan nedomāju, ka Eirozona ir labs projektsa … līdzšinējā formā.
Jo ta veicina kapitāla un darbaspēka aizplūšanu uz konkurētspejīgākam valstīm – manuprāt – plaisa ilgtermiņā palielinās.
Manuprāt šo problēmu var risināt tikai 2 varianti:
1) likvidēt Eiro un atgriezties pie brīviem valūtu kursiem
vai
2) izveidot federālu valsti un veikt finanšu pārdali ES budžetā ap 30-50% no IKP, pretstatā patreizējam 1%
Patreizējais varints ved uz mazākkonkuretspejigo valstu izputināšanu – pirmkārt jau iedzīvotāju aizplūšanu un tālāk ar mazo iedzīvotāju skaitu kļūs neiespejami uzturēt infrastruktūru. Tas jau diezgan spilgti izpaužas Latvijas attālakajos nosturos – itkā ir bagātiba- meži – bet nav pietiekami daudz mežstrādnieku. Nemaz nerunājot par to, ka ceļu kvalitātes dēļ daudzviet nekāds bizness nav iespejams, jo vairākus mēnešus gadā nav iespējams pievest materiālus un aizvest produkciju (nemaz nerunājot par Eiropas tūristiem, kas vispār pa granti nebrauc).
0
Viesturs > Edgars Avotiņš 02.04.2015. 11.31
@Edgars
1. Iedzīvotāju kritums no 2.3. -1.9m nav saistīts tikai ar krīzes apsaimniekošanu. Izbraukšana sākās jau daudz agrāk. Un turpināsies neatkarīgi no IKP. Augsta mirstība un zema dzimstība ir nemainīga.
2. Darbaspēka trūkums mums jārisina neatkarīgi no tā veida, kā mēs apsaimniekojām krīzi. Turīgajā REiropā krīze nebija ne tuvu, bet arī viņus apdraud darbaspēku trūkums. Somiem, piemēram, ir visaktīvākā imigrācijas politika Zeiropā. Bērnudārzi, anklāvi un brīva izglītība Ķīniešu valodā.
3. Pat ja mēs izstāsimies no Eirozonas vai izveiksim Federālu pārdali, aizplūšana nemazināsies. Pat ja ticami, tie ir ilgtermiņa projekti. Savukārt cilvēki LV pat nedomā 7 gadu perspektīvā.
0
Ēriks > Edgars Avotiņš 02.04.2015. 19.04
Ja ”viņus apdraud darbaspēku trūkums”,kāpēc tad Eiropā ir bezdarbs?
”Tā kā Eiropā ir liels bezdarbs, Eiropas Komisija 2012. gada aprīlī nāca klajā ar vairākiem pasākumiem darba vietu vairošanai jeb tā saukto nodarbinātības paketi.”
Vai tas nav kā ar ēzelim priekšā uzsieto burkānu?
https://www.google.lv/publicdata/explore?ds=z8o7pt6rd5uqa6_&met_y=unemployment_rate&hl=lv&dl=lv
0
Normunds > Edgars Avotiņš 02.04.2015. 20.25
Tāpēc, ka ES par bezdarbu tiek uzskatīts gadījums, ja cilvēks nevar atrast darbu savā specialitātē. Dizainers varētu iet strādāt par sētnieku, bet viņš neies un viņam ir oficiāls pamat būt bezdarbniekam. Eiropa ir saražojusi kaudzēm visādus menedžerus, dizainerus, psihologus, juristus, psihoterapeitus, stilistus u.c., kuriem nav darba , bet ir augstākā izglītība. Savukārt santehniķiem, atslēdzniekiem, galdniekiem darbs nekad nav trūcis.
0
Ēriks > Edgars Avotiņš 02.04.2015. 21.23
Nu nezinu vis…nesen netālu katlumāju uztaisīja par automātisko un kurinātāji vairs nav vajadzīgi…drīz dzeramā ūdens ieguves un atdzelžošanas staciju pilnībā automatizēs un operatorus atlaidīs…nepārtraukti kaut ko modernizē un automatizē un apkalpojošo personālu atlaiž.
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 02.04.2015. 21.33
Viestur
1. Par to es nemaz neko neteicu – es tikai teicu, ka iedzīvotāju skaita izmaiņas maksligi padara augstāku agruntes piesaukto IKP per capita
Bet aizbraukšana tomēr ir saistita ar IKP – ja Latvija būs augsts IKP, tad attiecīgi bus arī augsts atalgojums un nebūs nekāda pamata vairak aizbraukt neka atbraukt (ja nu vienigi klimats)
2. … ok
3. Izstājotie no Eirozonas būtu iespejams regulēt importu eksportu, tādā veidā veidojot vairak darbavietas
Savukārt federalizācija ar finanšu pārdali vienkārši māksligi subsidētu nomales (lidzigi ka patreiz Latvija subsidē Latvijas nomales) – līdz ar to nebutu finansiāla stimula izbraukt no Latvijas
abi šie varianti potenciali varētu samazināt cilvēku izbrauksanu.
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 02.04.2015. 21.40
Ērik – bezdarbs Eiropa ir tikai tagad – pēc krīzes – jo Eiropa nav izgājusi no krīzes – ražošana nav atjaunojusies.
Ta kā tagad Eiropa beidzot uzsāka naudas drukāšanu (gan Junkersa plāns, gan CB veiktā valstu ilgtermiņa obligāciju iepirkšana), tad Eiropas ekonomika strauji atkopsies – tiesi tāpat ka atkopās ASV ekonomika uzsakos USD drukāšanu pēc krīzes. Un darbaspeks atkal sāks trukt.
p.s. Kvalificets darbaspēks jau tagad trūkst.
Un tā kā dzimstība visās Rietumvalstīs (pēc dzīvestila, nevis ģeogrāfiski) samazinās, tad vietējais darbaspēka deficīts visās pieaugs un šīs valstis sāks savstarpēji konkurēt par Pasaulē pieejamajiem daudzmaz darbaspejīgajiem imigrantiem.
Šādu prognozi lasīju SRATFOR direktora grāmatā.
0
Ēriks > Edgars Avotiņš 02.04.2015. 22.02
Jāsaka,pēc tiem grafikiem tā īsti nemaz neizskatās,bezdarba līknes vecajās R-eiropas valstīs viļņojas diezgan simetriski,krīzes nāk un aiziet un sākas viss no gala.Un kvalificēts darbaspēks trūks vienmēr,jo attīstās jaunas nozares – dabiski,ka speciālistu sagatavošana atpaliek,un vecās profesijas atmirst,darbinieki nespēj pārkvalificēties un kļūst par bezdarbniekiem,vienalga,cik naudas piedrukās.
0
Edgars Avotiņš > Edgars Avotiņš 03.04.2015. 01.00
Nu piemēram – 2008. gadā Latvijā kredītburbuļa vistrakākaja brīdī jau bija tāds celtnieku trūkums, ka parasti strādnieki birka BMW X5 instrumentu vadāšanai.
Tā ka … naudas drukāšana dara brīnumus – tiesa gan jāspēj laikus apstāties, pirms šādas pārmērības iesākas.
0
Ēriks > Edgars Avotiņš 03.04.2015. 07.32
Nu ja sadrukāto naudu sprauž iekšā vienā šaurā celtniecības nozarē,darbinieku protams pietrūks,visi jau negribēs tā pēkšņi kļūt par celtniekiem – ne gribēšanas ne varēšanas,savedīs iekšā ārzemniekus,bet pēc tam burbulis plīst,nevienam tā produkcija nav vajadzīga,Dombrovski nevar pārdot sabūvētos ciemus un taisa 3a kredītportfelīšus,un iebraucēji kļūst par bezdarbniekiem un pabalstu prasītājiem,kamēr ceļi mums joprojām ir pakaļā un mājas nav nosiltinātas.
0
Normunds > Edgars Avotiņš 03.04.2015. 09.30
Automātika izlietni nepieliks un riepas nenomainīs.
0
Normunds > Edgars Avotiņš 03.04.2015. 09.33
Bet aizbraukšana tomēr ir saistita ar IKP – ja Latvija būs augsts IKP, tad attiecīgi bus arī augsts atalgojums
============
Tas nebūt to nenozīmē, ja tagad ir pāri 60% no vidējā ES IKP, tas nenozīmē, ka mums algas ir 60% no ES vidējā, turklāt lv algām nodokļu slogs ir ap 60%, un kamēr netiks mainīta nodokļu politika, darba ņēmēji bēgs no Latvijas.
0
edge_indran 01.04.2015. 14.44
——-
M.Hansen:”Then one can ponder why that is so but that is really not my mission with this post.”
===============================================================================
Really?!
Armageddon Clock
http://cdn.idigitaltimes.com/sites/idigitaltimes.com/files/2015/01/22/doomsday-clock.jpg
1
+6
-1
Atbildēt
@MZGD > edge_indran 01.04.2015. 15.58
Thank you tovarishch troll for whatever it is. Nice colors. My regards to Lyolik.
0