Par Latvijas valsts karogu
Saistītie raksti
Viedoklis /
20. decembris 2023
Ārvalstnieku latviešu valodas zināšanas ir arī valsts atbildība
Aktuāli /
30. novembris 2023
Mācītājs Indulis Paičs: Esam ļoti izturīga sabiedrība
Ārpolitika /
8. novembris 2023
Brīvības sala
Viedoklis /
25. oktobris 2023
Bankas aiztikt nedrīkst
Komentāri (55)
Maija 05.03.2015. 17.18
Belgijaa nav nekaadu noteikumu karoga izkarshanai, toties ir obligataa piedaliishanaas veeleeshanaas. Katram ir jaizsaka viedoklis. Demokraatiskaa sabiedriibaa ir atskiriiba starp patriotismu un nacionaalismu. Atbildiiba veeleet, atbildiiba par cilvekiem, ko esam ieveeleejushi. Esmu daudzas reizes diskuteejusi, lietojot mums paziistamo jeedzienu ‘nacionaalisms’ un sapratusi, ka tas peec otraa pasaules kara, kaa jeedziens, ir stipri mainiijies shajaa Eiropas dalaa. Mana belgu gimene patriotismu izrada veelot, savukaart vieniigie karogi muusmaajaas ir latvieshu, jo tas savukaart ir mans patriotisms. Un ir labi buut briivai savaa izpausmee. Jaapiekriit komenteetaajiem, ka biezi vien privaatmaaju iipashniekiem Latvijas pileetaas patriotismu ir krietni vien gruutaak saglabaat pozitiivu attieksmee pret savu pienaakumu nevispaarinot negaacijas. Pati esmu izlikusi karogu nakts tumsinaa, lai tikai riita skreejienaa nepiemirstu, vai soliijusies laboties inspektoram Cerinam, kas taa vien bija klaat katraa briidii, kad kaadu iemeslu deel karogs nebija izkaarts.
Lielas veertiibas par mazaam padara birokraatiska attieksme, jebkuras galeejiibas vienkaarhi iespiez stuurii.
0
Mantrausis 05.03.2015. 09.51
Zinu, kā ar savu karogu lepojas zviedri, dāņi, islandieši (vismaz to ļaužu loks, ko pazīstu). Karogs ir dažās valsts svētku dienās vai nozīmīgās dienās, karogs ir dzimšanas dienās (reiz arī manējā – kā viesa dzimšanas dienā). Allaž pajautāju – ja neizliksiet, vai Jūs sodīs, vai kā? Šo jautājumu viņi nesaprot. Viņiem tas ir dabiski, loģiski un ar pārliecību.
Mums. Mulsināja Solvitas Olsenas un Jāņa Iesalnieka diskusija LR1, kur JI arguments bija – padomju laikos obligātā karoga izkāršana un sods bija nedemokrātiski, jo valsts nebija demokrātiska. Tagad (lai ir tāpat) mums ir demokrātija un to vajag uztvert citādi… Kāpēc? Muļķība bija muļķība arī Staļina laikos…
Patrotisms kā pienākums un obligāta dzīves sastāvdaļa ir liela bedre, kurā smagi iezvēlusies visa līdzšinējā valsts politika (ja aprobežotība ir politika – pie mums ir). Ja Tu bērniem vai krustbērniem māci – Karogs ir jāizkar, jo citādi būs sods (tā notiek bieži)… Nevis– Karogs jāizkar, jo šodien ir… Sekas jau ir redzamas. Sods kā mēraukla. Skumji…
Patriotisms būtu jāsāk ar ģimeni, draugiem, dzimtu visplašākā nozīmē. Piemēram, koru un dejotāju “kustība” valstī… Lai Dziesmu un deju svētki būtu kas labs un nopietns, nevis mūžīgā stīvēšanās ap naudu. Braucieni ar riteņiem pa … kur tik var. Stāsts par to, cik lieliska ir jūra Kolkā, kā Ķoniņciemā cep raušus, cik lieliski Vīnē dzied Elīna Garanča, kā Martins un Tomass startē Sočos, kā nupat Ilga dabūja balvu par pētījumu ķīmijā… TAS ir lepnums, tas ir dabiski un tā tam būtu jaattīstās…
Tikai kabinetu un aprobežojumu patriotiem to nevajag. Sodus gan! Varbūt ir vērts nevis turpināt jau 25. gadus aurot, ja kāds pensionēts padomju virsnieks neprot “paldies”, bet pamanīt, cik vāji un slikti latviski runā ministri un deputāti; tad paskatīties skolās – kā tur? Salīdzināt kordziedataju skaitu 90. gadu beigās un tagad… Un varbūt saprast, ka ir cilvēki kas karogu un savu (kas var arī nebūt raksta autora vai kāda līdzdomātāja) valsti īstie ļaudis tur vērtē un ciena tieši pretēji Autora un līdzīgo pūlēm darit visu, lai dzive še būtu netīkama… Ar varu labas lietas neiemācīsi un nu jau krietnu laiku “varas darbi” kļūst par pseidopatriotisma skolas pamatnodarbi. Tas gan ir skumji! Valsts darboņi 25 gados nav sapratuši, ka viņu galvenais pienākums ir Netraucēt… Jo daudz kas ir krietni sabojāts!
2
v_rostins > Mantrausis 05.03.2015. 10.21
Mantrausis
Solvita Olsena ir tikai rīks, nūja, ar ko krievu fašistiskie izdzimteņi, cilvēces atkritumi, maisa sūdus. Diskusija patiesībā ir starp Iesalnieku un Osipovu, starp latviešiem un giriem, lindermaņiem, gapoņenkām, ždanokām, kabaniem, zatļeriem, kozlovskiem, nomalēm, kurmīšiem, edge_indraniem un citiem neliešiem, kam latviešu valsts un tās simboli, kā kauls rīklē.
0
dullaisdauka > Mantrausis 06.03.2015. 10.44
…un tev liekas, ka tevis pieminētie personāži varētu kļūt patrioti, ja vienu jauku dienu, nepārvaramu finansiālu apsvērumu dēļ (Sods būs tik augsts!), tie izkārs LV karogus…
0
dullaisdauka 05.03.2015. 09.46
Vai raksta autoram ir kāds piemērs starp ES valstīm (Latvijas gadījums ir izņēmums!), kur likumi regulē karogu, himnu uc valsts simbolu lietošanas kārtību? Man nav tādu! Visa šī represīvā un varmācīgā procedūra stipri atgādina bijušos laikus vai tagadējās diktatūrās (Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna etc.) pieņemto praksi. Vai tas, ka cilvēks bailēs no soda izpildīs likuma prasības, obligāti padarīs to par “patriotu”? Domāju, nevienam nebūs jāšaubās par to, kādi ir Lindermana, Osipova, Girsa vai Gapoņenko patiesie mērķi un nodomi, lai tie arī būtu pacēluši 100 Latvijas karogu un apspraudušies ar “Auseklīšiem” no galvas līdz kājām… Jebkurā brīvā un demokrātiskā sabiedrībā nav vietas varmācīgai uzspiešanai. Kamēr cilvēks pats nebūs kļuvis patiess patriots un karoga pacelšana, nolaišana vai himnas dziedāšana nebūs kļuvusi tam organiski nepieciešama, nekādi sodi un represijas nevienu nepadarīs par patiesu patriotu! Reizēm, liekas, ka pašiem “valstvīriem” nav īsta patriotisma, ja karogoti tiek tādi notikumi, kā dažādu diktatoru un varmāku vizītes Latvijā.
0
andrejs 04.03.2015. 23.17
Esmu jau agrāk rakstījis, ka mums vairāk jākoncentrējas nevis uz sērošanu, bet drīzāk jāpiemin mūsu varoņi, kas nevis pakļāvīgi devās uz Sibīriju, bet cīnījās. Mūsu tautas varoņus leģionārus, kas ar ieročiem rokās cīnījās pret krievu okupantiem un palīdzēja vīķiem un freibergiem, slēpjoties aiz viņu mugurām, aizlaisties uz Rietumiem.
Mums patiešām vairāk ir vajadzīgi pozitīvi stāsti par mūsu strēlnieku un leģionāru varonību, nevis runas par “bāreņu” tautu un skumju raudulīgu filmu vērošana kārtējā sēru datumā. Atcerēsimies, ka Kurzemes katls turpināja pretošanos krieviem vairākas dienas pēc tam, kad tika ieņemta Berlīne. Ne velti krievu kolonisti tā nīst leģionārus, jo smagi dabūja pa purnu.
1
Zigurds Pļaviņš > andrejs 05.03.2015. 21.50
njā, mans 6 mēnešus vecais krustēvs kaut kā nesaņēmās uz lielo cīņu, pilnīgs nodevējs.
aizej, paklusē!
0
andrejs 04.03.2015. 22.42
žīdi sērošanu pārvērtuši par biznesu un indulgenci. Un visi piekrītoši māj ar galvu…
0
Edgars Avotiņš 04.03.2015. 18.47
Mūsu juristiem un politiķiem atrodas extrēmi svarīgas tēmas – kamēr kaimiņi niekojas ar to pašu garlaicīgo apdraudējumu:
Угроза со стороны России реальна: мы уже находимся на линии фронта, проходит первый этап конфронтации, – Грибаускайте
Перед странами Балтии возникла реальная угроза, они должны готовиться к самостоятельному отражению атаки как минимум в течение трех дней, пока на помощь прибудут союзники по НАТО, заявила 4 марта президент Литвы Даля Грибаускайте.
http://censor.net.ua/news/327225/ugroza_so_storony_rossii_realna_my_uje_nahodimsya_na_linii_fronta_prohodit_pervyyi_etap_konfrontatsii
0
J.Biotops 04.03.2015. 18.36
Karogu karināšanas obligātums ir viena no pazīmēm, ko precīzi esam pārņēmuši no PSRS un ideāli rāda, cik tuvu esam kādas kaimiņu tautas mentalitātei.
Nav svarīgi, ko domāju, vēl mazāk – ko daru, galvenais, lai karoga nepietrūktu. Ne velti nupat kāds izcili patriotisks politiķis Maskavā tik pārliecinoši demonstrēja, kurš te ir patiess Latvijas patriots.
Tēmai ir arī tiri praktiskas izpausmes – ik pa laikam nākas apbraukāt pilsētu, lai izkārtu karogus pie draugu privātmājām. Vienā saimniekam steidzams komandējams, otrā visa ģimene atvaļinājumā, trešā vienīgā iedzīvotāja kāju salauzusi. Kam šajos gadījumos tiek izrādīta obligātā „cieņa”, ja to tā var nosaukt? Diemžēl ne valstij, ne sabiedrībai, bet Saeimā iekļuvušiem patriotiem, kuri, produktīvu darbu nespēdami, drošā vietā sēžot drosmīgi sacepuši likumus par tautas pienākumu publiski izrādīt savu paklaus… atvainojiet – patriotismu. Vēl arī municipālās policijas kārtībniekam. Vai pārējo iesaistīto patriotisms no tā aug vai mazinās – to var spriest katrs pats pēc savas patriotisma izpratnes.
Kuri tos laikus neatceras – Padlatvijas sarkan-zilo viļņu karināšanu arī stingri uzpasēja. Tālu no tās esam tikuši, krāsas taču pavisam citas.
1
locus > J.Biotops 05.03.2015. 12.05
Nezinu, no kādas padomijas gan varētu būt pārņemta plīvojošu karogu ideja… Istanbulā pāri visai pilsētai plīvo skaisti Turcijas karogi.
0
ciniits 04.03.2015. 16.23
Sākšu ar sadzīvisko.
25. marts, kā zināms, ir genocīda (49. gada deportācijas) upuru piemiņas diena. Un arī vārdadiena visām Latvijas Mārām. Viena no viņām – mana kolēģe. Pie mājas, protams, – karogs sēru noformējumā. Iekšā? Svētku galds. Taču pirmā glāzīte allaž tiek pacelta, pieminot tos, kuriem šai dienā pirms daudzām desmitgadēm dunēja dzelzceļa sliedes. Un klusībā pateicamies gadījumam?, liktenim?, ka tās izkapts šņāciens mūsu senčiem gājis secen vai arī – ka viņiem laimīgā kārtā bija lemts atgriezties, lai mēs dzīvotu. Nākamā glāzīte – jau par šodienu, par jubilāri.
Nevienu nevar piespiest izjust vēsturi kā organisku, uz nākotni vērstu esības sastāvdaļu, taču minimālu cieņu pret valsts vēsturi Latvija ir tiesīga prasīt.
7
nomale > ciniits 04.03.2015. 16.43
25. marta traģiskie notikumi aizsākās 1934. gada 15. maijā, kad Ulmanis sarīkoja apvērsumu un sāka vienpersoniski vadīt valsti. Tas noveda pie pilsoniskās apziņas degradācija. Tā savukārt ļāva Ulmanim vienpersoniski noslēgt 1939. gada līgumus ar PSRS. Šis līgums savukārt noveda pie Ulmaņa (lasi Latvijas) kapitulācijas 1940. gadā, kas arī bija galvenais pamats deportācijām, migrantu pūļiem un latviešu šīsdienas mazvērtības kompleksiem!
Es negribu katru gadu atcerēties šo KAUNA TRAIPU!
0
edge_indran > ciniits 04.03.2015. 16.53
———
Retais vēlas atcerēties, jo neba visu čeka un ceka Maskavā izlēma:
“…..diemžēl jāatzīst, ka pēckara Latvijā bija cilvēki, kas rīkojās nelietīgi pret saviem tautiešiem. 1949. gads to pierādīja: izsūtāmo sarakstus veidoja tie, kas mitinājās blakus, kuri zināja, ka tur un tur dzīvo cilvēki, kuriem pieder vairāk mantas vai kuri vienkārši ir gudrāki. Man bija iespēja papētīt izsūtāmo sarakstus un pavēles, un es atklāju, ka tie cilvēki, kuri ievācās mūsu Nītaures mājā, bija šos sarakstus veidojuši.”
Intervija ar Andri Bērziņu – Latvija grimst. Jārīkojas! (NRA, 27.5. 2011.)
http://bnn-news.com/wp-content/uploads/2013/11/LET_11450950.jpg
0
v_rostins > ciniits 04.03.2015. 16.56
nomale
Nebūtu Ulmanis atlaidis Saeimu, tā laika prokremliskie izdzimteņi: zatļeri, pabriki, rinkēviči, kozlovski un dombrovski būtu Latviju pievienojuši psrs krietni ātrāk un tad līdz vācu atnākšanai visi latvieši jau būtu nobeigti. Labi, ka nenotika kā Spānijā, kur vietējām kremļjaģām vēl Staļins aizsūtīja interventus palīgā. Spāņiem palaimējās, jo Krievija bija tālu.
0
Edgars Avotiņš > ciniits 04.03.2015. 19.15
nomale – zināma mēra var piekrist, bet par to Ulmaņa vienpersonisko lēmumu 1939. gada Tu kļūdies – nebija tik vienkārši.
Pirmkārt – problēma bija Baltijas valstu autokrātu nespēja vienoties par aizsardzibas aliansi – mēģinajumi bija, bet … Leiši ar Poļiem uz nažiem, Latvija tā kā Polijai tuvāka nekā Lietuvai … rezultātā nekā.
Nakamā problēma- Latvija nokavēja gatavosanās sākumu – rezultātā uz kara sākumu trūka moderna bruņojuma.
Latvija PSRS vispār neuzskatija par draudu – 1939. gada spēkā esošais mobilizācijas plans paredzēja aizsardzību pret Vāciju, mobilizāciju 3 nedēļu laikā un tad došanos iekšā Lietuvas teritorijā, lai tur apturētu Vācijas iebrukumu … To, ka šis plāns ir galīgi garām, Latvija saprata tad, ka PSRS sadarbojoties ar Vāciju iebruka Polijā un Latvija beidzot redzēja moderna kara straujo virzību … kādas 3 nedēļas … stundas
Kad Baltijas valstis saņēma ultimātu, tad Igaunija padevās pirmā … kas Latvijai vispār atlika? Militāri pretoties nebija iespējams, jo mobilizācijas plans bija absolūti nederīgs šai situācijai. Viss, ko taja brīdī būtu bijis iespējams darīt … ceremoniāli 1x izšaut, lai paziņotu, ka PSRS Ultimatam nepiekrītam un tad kapitulēt – tad 1939. gada būtu saņēmuši tādas pat represijas ka Poļi – Litene būtu 1939. gadā. Toties šodien būtu vieglāk pamatot okupāciju.
Nu un 1940. gadā Latvija bija izmainījusi mobilizācijas plānu, nedaudz uzlabojusi bruņojumu un sagatavojusies aizsargaties no PSRS … Mobilizācijas plans paredzēja aizsardzības līniju gar Aivieksti, bāzu bloķēšanu gar Ventu, 2 nedēļu mobilizācijas plānu …
Kad Latvija saņēma notu, tad PSRS tanki jau brauca no Šauļiem (jo Lietuvu paņema pirmo) un Rīga bija … nevis pēc 2 nedēļām, bet pēc dažām stundām – nu tur atkal nebija ne mazāko iespēju reāli pretoties – varēja vien izdarīt 1x ceremonialu šāvienu protestam un saņemt represijas pusgadu ātrāk nekā tika saņemtas.
Vai Demokrātiska Saeima pirmsUlmaņa stilā būtu tikusi gala labāk? Dziļi šaubos.
0
aivarsk > ciniits 04.03.2015. 21.32
nomale 25. marta traģiskie notikumi aizsākās 1934. gada 15. maijā, kad Ulmanis
__________________
Nemelo, smerdeli! Ko tu zini par Ulmani un vēsturi?! Ak, Dievs! Latvieši! Pie okupācijas, izvešanām sākuši vainot Ulmani!!!!
0
andrejs > ciniits 04.03.2015. 22.34
Nemelo, smerdeli!
————————-
vai tad jau sen neesi ievērojis, ka Nomale nav riktīgs? Bet šie teksti jau pārsniedz visas robežas…
0
v_rostins > ciniits 05.03.2015. 07.12
andrejs
Normāls prokrievisks mēsls, kuram tāpat kā Putina smegmas feinšmekeram, Zatļeram, Latvija ir “mazā fašistu valstele”.
0
jupis 04.03.2015. 16.01
Mīlēt/sērot pēc komandas un ierindā saistās ar savienību, no kuras veiksmīgi tikām prom (PSR), nevis savienību, kurā esam un gribam būt (Eiropas).
2
Normunds > jupis 05.03.2015. 22.09
Labais!
0
Normunds > jupis 05.03.2015. 22.19
https://www.youtube.com/watch?v=XxAA1KyS3Q0
0
lno 04.03.2015. 15.51
Francijas laikraksta “Le Monde” šodienas, 3.marta numurā – raksts par Daiņa Rūtenberga krimināllietu.
* * *
Dienas notikums
Krievijas karoga saplēsēja process mulsina Latviju
Latvieša Daiņa Rūtenberga, kuru janvāra beigās Rīgā tiesāja par Krievijas karoga kāta salaušanu, process mulsina Latviju, kura šobrīd ir ES prezidējošā valsts, iepretim Krievijai. 2014.g. 10.martā, dažas dienas pēc tam, kad Krimas Parlaments pieņēma lēmumu prasīt tās aneksiju Krievijā, Dainis Rūtenbergs, 48 gadus vecs latvietis, kura tēvu un vectēvu 1949 gadā deportēja uz Sibīriju, šķērso Rīgā notiekošu prokrievisku manifestāciju. Vienā video viņš ir redzams ejot cauri nelielam pūlim, kas skandē saukļus par labu Maskavai.
«Kad es to redzu», viņš paskaidro «Le Monde», «es sev saku, ka vajag izbeigt šo teātri». Viņš ar izlēmīgiem soļiem virzās uz Krievijas karoga turētāja pusi, izņem viņam to no rokām un salauž kātu uz pusēm. Notiek apmaiņa ar sitieniem, viņš tiek nodēvēts par fašistu, kas ir klasisks prokrievistu lietots apzīmējums, un nonāk policijas komisariātā. Karoga īpašnieks, Staņislavs Razumovskis, kurš kā bērns 1945.gadā ieradās Latvijā, sūdzas, ka, lai atrastu jaunu Krievijas karogu, viņam vajadzēs doties līdz pat Krievijai, jo tādus Rīgā vairs nevar dabūt.
Tā ir pirmā reize, kad Latvijā, bijušajā padomju republikā, uz kuras zemes ir trešdaļa tieši no Krievijas pro-Putina kanāliem nākošo informāciju masveidā patērējošu rusofonu, notiek šāda veida process. Rīga apzinās šīs smadzeņu skalošanas esamību, taču to apgrūtina fakts, ka 13 % valsts iedzīvotāju ir nerezidenti, krievvalodīgie, kuriem nav vēlēšanu tiesību un tiesību ieņemt dažus valsts amatus; par to Rīgu regulāri kritizē Maskava, bet arī ES.
Dažu acīs šī lieta ir dilemma. «Ja Rūtenbergu notiesās par Krievijas karoga salaušanu, tas var izraisīt neizpratnes pilnu reakciju latviešu sabiedrībā» saka Andrejs Judins, deputāts no «Vienotības» partijas, kas ir arī premjerministres partija. «Taču vienlaicīgi nevar arī sūtīt signālu, ka Krievijas karoga salaušana ir pieņemama; tas riskē atvērt durvis daudz sliktākām izdarībām», skaidro šis krievu izcelsmes tiesību profesors.
«Es baidos no tā, ka tiesu interesēs tikai karoga salaušanas fakts, lai paliktu pie lietas par svešas mantas bojāšanu un izvairītos no politiskas prāvas», pasvītro Aldis Alliks, Daiņa Rūtenberga advokāts. «Taču mēs uzskatām, ka nav iespējams izraut šo žestu no politiskas manifestācijas konteksta». Process ir ticis pagarināts līdz 1. jūnijam, lai varētu uzklausīt papildus lieciniekus. – O.T.
[latviešu valodā tulkojuši Baiba un Juris Rudevski]
1
v_rostins > lno 04.03.2015. 16.12
Krievijas karogs, kā viens no absolūtā ļaunuma atribūtiem, bija jāizsludina ārpus likuma. Visi pārējie arī.
0
traductrice 04.03.2015. 15.39
Svētki ir izpausme uz āru. Man patīk, ka svētkos plīvo karogi, ka karodziņi ir piesprausti pie apģērba, ka cilvēki ir priecīgi. Un ikvienam (piemeram, tūristam), kas nezina, kāpēc ir izkārts karogs, es AR PRIEKU pastāstīšu, kāpēc šī diena ir tik svinīga un priecīga.
Sēras ir izpausme uz iekšu. Un demonstratīvi rādīt visai pasaulei “ziniet, es šodien sēroju” manā ieskatā ir nedabiski. Manas sēras ir mans dziļi personisks akts, un es nevēlos to demonstratīvi apliecināt ar karogu. Man šāda ārēja izpausme nesader ar manu iekšējo. Turklāt, ar varu nevienu nepiespiedīsi sērot, ja nav šādas iekšējas vajadzības.
Tāpēc es esmu pret 5x(!) sērošanas imitāciju ar karoga karināšanu sēru noformējumā. Šajā(s) dienās mēs pieminam upurus, un vislabāk to darīt ar atbilstīgiem pasākumiem, nevis karoga karināšanu. Un, Dievs, nedod, ka karoga neizkarināšanu kāds pašvaldības policists izmantos kā ieganstu sodu iekasēšanai. Man tas ir nepieņemami, ka man ar likumu tiek norādīts, kā es drīkstu un kā es nedrīkstu sērot vai pieminēt Latvijai traģiskās dienas.
1
edge_indran > traductrice 04.03.2015. 16.01
——–traductrice:”(..) Man tas ir nepieņemami, ka man ar likumu tiek norādīts,….”
===============================================================================
“Latvieši savā būtībā ir anarhisti.” R.Ķīlis, antropologs ( SestDiena. 2010. gada 13. marts.)
http://www.uvic.ca/library/featured/collections/images/ananchy-icon.jpg
0
nomale 04.03.2015. 15.35
Principiāli neizkaru Latvijas karogu gadskārtējās sēru dienās! Un nevis tāpēc ka noniecinu, bet gan tieši pretēji – latviešiem vienreiz jābeidz sevi žēlot!
Svētku dienās jā! Noteikti! Bet kā jau šeit augstāk minēja – ne 25. marts, ne 14. jūnijs nav svētku dienas. Jūs nevarat piespiest mani kolektīvi žēloties par “mūsu smago likteni”!
8
Pelēkais Vilks > 04.03.2015. 15.43
mūsu alus …Runas par cieņu pret karogu šajā gadījumā
==========
manā darbvietā ir kolēģis, kurš paramilitārās (airsoft) spēlēs lepojas ar US ševroniem, pie mašīnas dažkārt karina Latvijas karogu, bet autiņa durvju “bardačokā” glabā kolorādo uzlīmes.
Uz jebkuriem konkretizējošiem, turklāt maximāli draudzīgi uzdotiem jautājumiem puisis atbild, ka politika viņu neinteresē.
0
v_rostins > 04.03.2015. 15.43
nomale
Principiāli neizkaru Latvijas karogu gadskārtējās sēru dienās!
______________
Osipovs arī.
0
nomale > 04.03.2015. 16.01
Kurš Osipovs? Vai tas kurš kopā ar Raivi Dzintaru?
0
v_rostins > 04.03.2015. 16.04
nomale
Jā, zatļerast, Ušakova fanotāj, tas pats ar kuru Raivim Dzintaram bija razborkas.
0
Baiba > 04.03.2015. 16.15
Principiāli neizkaru karogu……oficiālajās sēru dienās…
—-
4. jūlijā arī nē? Cik var sērot
0
nomale > 04.03.2015. 16.19
Baiba. Nevienā!
0
aivarsk > 04.03.2015. 21.28
Nomale, tava atklāsme nezkāpēc nepārsteidz!
Zinu kādu nāciju, kas kara upurus itkā piemin ar pļaskām 9. maijā – ģedi vajevaļi – nekādu sēru!
0
DikembeSakamoto > 05.03.2015. 01.43
Viņš ir Tvaika ielas kontingents.
0
Zigurds Pļaviņš 04.03.2015. 15.16
Ar žagaru pašvaldības inspektora izskatā nekādu patriotismu neieaudzināsim. Un melno lentīšu sarakstam ar latviskumu diezgan maz sakara.
0
mūsu alus 04.03.2015. 15.14
Jāaizrāda autoram, ka 14.jūnijs nav svētku diena, bet gan upuru piemiņas diena, kad karogs paceļams sēru noformējumā. Taj pat laikā tā paša likuma tajā pašā pantā ir iespēja karogu pacelt bez sēru noformējuma ģimenes svētkos.
————————-
7.pants. Latvijas valsts karoga lietošana svētku, atceres un atzīmējamās dienās
(1) Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 1.maijā, 4.maijā, 21.augustā, 11.novembrī un 18.novembrī.
(2) Latvijas valsts karogu sēru noformējumā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām novieto 25.martā, 14.jūnijā, 17.jūnijā, 4.jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.
(3) Latvijas valsts karogu lieto arī citos Ministru kabineta vai pašvaldību noteiktajos gadījumos.
(4) Latvijas valsts karogu var lietot tautas, reliģiskajos un ģimenes svētkos, atceres dienās un citos gadījumos, garantējot tam pienācīgu cieņu.
————————————
Tad nu izceļas pamatots jautājums – ja sakrīt svētki un atceres diena, vai nebūtu prātīgāk aiz cieņas kā pret upuriem, tā pret gaviļniekiem, ja karogs nebūtu lietots vispār?
Runas par cieņu pret karogu šajā gadījumā ir tikai pastarpinātas, jo karogs šeit ir kā signāls, kas norāda sēras vai svētkus. Ja signāls ar likumu jālieto nepareizi, pie kam ar represīvām metodēm, vai cieņa pret signālu pieaug vai mazinās?
4
aivarsk > mūsu alus 04.03.2015. 21.20
Nu mums dzerstiņš, tāpēc aiz cieņas…, tīri aiz cieņas mēs nahren nekādu jūsu sūdaino karogu nekārsim, vai ne?
0
mūsu alus > mūsu alus 04.03.2015. 21.40
aivarsK, ja nu pēkšņi liktens Tevi tomēr piesmies un Tev piedzims bērns 14.jūnijā, tad arī, tīri aiz cieņas, apskatīsimies, kā smaidot sēru lenti siesi…
Un karogu tomēr nevajag zākāt.
0
klusais > mūsu alus 04.03.2015. 21.59
mūsu alus – aivarsk noteikti būs priecīgs par šādu likteņa dāvanu :)
0
aivarsk > mūsu alus 04.03.2015. 23.06
Kākā mērā tas, ka mans bērns zinātu, kur palika viņa veccectēvs un tāpēc mēs viņu pieminot izkaram karogu varētu kaitēt man vai viņam?
0
andrejs 04.03.2015. 14.09
Labs raksts. Forši, ka mums aug latviska un patriotiska jaunā paaudze.
6
+5
-10
Atbildēt
+10
-3
Atbildēt
+3
-9
Atbildēt
+3
-6
Atbildēt
+3
-6
Atbildēt
+4
-7
Atbildēt
@andrejs > andrejs 04.03.2015. 22.31
Rihard, kā redzams laikam neesat vērsies pie īstās auditorijas. Daudziem te vārdi patriotisms un valsts karogs izraisa naidu.
0
agrunte > andrejs 04.03.2015. 23.20
Nezinu kā citiem, bet man naidu izraisa sovoks visās tā izpausmēs, t. sk. patriotisma piespiedu apliecināšana pēc cirkulāra.
0
andrejs > andrejs 04.03.2015. 23.34
Nekas nav īpaši un obligāti jāapliecina, vienīgi jāizrāda formāla cieņa. Man, piemēram, ir pilnīgi pie kājas kurš prezidents vai premjers ieradies uz kārtējo papļāpāšanu Rīgā. Bet likums prasa izkārt karogu par godu vizītei un tas ir jāievēro. Tā ir cieņa pret augsto viesi – man principā nekāda prieka vai citu emociju nav, bet tas ir jādara.
Tāpat man liekas nepieņemama histēriskā un pārspīlētā mūsu Valsts prezidenta zākāšana un lamāšana, ko tik ļoti piekopj vietējie “liberāļi”. Lai kāds viņš būtu, viņš tomēr ir mūsu prezidents. :)
0
andrejs > andrejs 05.03.2015. 00.08
Diena.lv:
Lai mainītu sabiedrības izpratni par dzimumu lomām un veicinātu dzimumu vienlīdzību, skolās būtu jāatsakās no novecojušām mācību grāmatām, šodien Briselē notikušajā diskusijā par sieviešu tiesībām norādīja uzaicinātie eksperti.
Klātesošie uzsvēra, ka, neskatoties uz to, ka patlaban jau notiek aktīva jaunu mācību grāmatu radīšana un integrēšana mācību procesā, novecojušas grāmatas joprojām rāda tādu sabiedrības modeli, kas balstīts stereotipos, tādējādi radot nepareizu priekšstatu par sabiedrības locekļu lomām.
——————————————–
šī grāmatu “nomaiņa”, cerams, notiks bez jebkādas piespiešanas… vai ne?
0
DikembeSakamoto > andrejs 05.03.2015. 01.39
Es kaut kur jau uzdevu jautājumu, vai Olsena uzrīkos tusiņu ar ārzemju viesiem (pat no ASV vēstniecības un Izraēlas) 4.jūlijā?
0
v_rostins > andrejs 05.03.2015. 07.06
DikembeSakamoto
Tā nav latviešu sēru diena, tad kāpēc, lai kremļa kuce tai dienā rīkotu tusiņu?
0