Drosme vai naivums?

14

Komentāri (14)

aivars15 03.03.2015. 22.52

Diemžēl Latvijas tautas labākie 40-tajos gados bija reti vāji. Ulmanis ielaida krievu armiju. Pie tam “Es palieku savā vietā, jūs savās”.

Memorandumu parakstījušie nokavējās par gadu. Lietuvieši vāciešiem pateica, ka bez konkrēta solijuma par Lietuvas neatkarību, lietuviešu leģiona nebūs. Toties latvieši mira austrumu frontē, dienot Latvijai naidīgas valdības karaspēkā.

Rezultātā Lietuvai bija mežabrāļi līdz 53. gadam, kamēr Latviju pārplūdināja migranti.

+3
0
Atbildēt

1

    v_rostins > aivars15 03.03.2015. 23.09

    aivars15

    Toties latvieši mira austrumu frontē, dienot Latvijai naidīgas valdības karaspēkā.

    ______________

    Jebkura armija, pat ja tie būtu marsieši, kura karotu pret krievu, būtu Latvijai draudzīga. Latvija ir latviešu zeme, bet ne jūsu, cilvēces atkritumu.

    Katrs maziņš kroplis bija līdzvainīgs, ka vācieši nepaguva sameistarot bumbu un pamudināt uz mieru satrakojušos britus un amerikāņus un izbeigt absolūto ļaunumu – krievu pasauli.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

v_rostins 03.03.2015. 13.25

autoram

Būtu krievu fašistiskie izdzimteņi viņus nobeiguši “Baigā gadā”, kā lielāko daļu Latvijas patriotu, nebūtu, kas raksta memorandus. Tālredzīga čekas rīcība, atstāt tos dzīvus. Nezinu, cik lielā mērā viņi ietekmēja ātrāku Latvijas atkārtotu okupāciju, bet noteikti centās. Citi latvieši tai laikā lēja savas asinis, karojot pret absolūto ļaunumu.

0
-10
Atbildēt

0

ciniits 03.03.2015. 13.13

Varbūt pareizāk būt teikt „drosme UN naivums”?

Protams, Memoranda parakstītājiem primārā bija drosme un dzimtenes mīlestība. Par to diskusiju (manuprāt) nevar būt. Taču par naivumu liecina tas, ko G. Nāgels pats pieminējis – „bez iedvesmas un sapņiem ir vajadzīgi arī muskuļi”. Un tieši to Memoranda parakstītājiem nebija: frontē – tikai divi leģioni (15. un 19.), un arī tie – ne vienkopus. Bez tam – kurelieši, kuri aktīvā karadarbībā nepiedalījās (izņēmums – Roberta Rubeņa grupa, kura nepaklausīja Jāņa Kureļa rīkojumam atdot ieročus Jekelnam). Līdz ar to nav korekti salīdzināt situāciju 1944. gada rudenī – 1945. gada pavasarī ar Latvijas brīvības cīņu periodu.

Taču par drosmi un Latvijas mīlestību – Memoranda parakstītājiem gods un cieņa un atbilstoša vieta Latvijas vēsturē!

+9
-1
Atbildēt

2

Pelēkais Vilks 03.03.2015. 13.07

Ja LV DP nespēj sašņorēt pežas indrāniņu, varbūt iespējams “DP kantori” slēgt un ietaupītos līdzekļus novirzīt AM?

Kur pežinieks izguva attēlu? Savā ģimenes arhīvā?

0
-1
Atbildēt

0

Pelēkais Vilks 03.03.2015. 13.02

Protams, ka naīvums!

Ja vērtē no mūsdienu rudās lapsas skatupunkta.

+3
-1
Atbildēt

3

    andrejs > Pelēkais Vilks 03.03.2015. 13.46

    nevajag tik ļoti personificēt

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Pelēkais Vilks > Pelēkais Vilks 03.03.2015. 14.06

    andrejs nevajag tik ļoti personificēt

    ==========

    Vispārināšana ir ērtāka.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    andrejs > Pelēkais Vilks 03.03.2015. 17.23

    vispārināšana ir ērtāka, bet šajā gadījumā arī precīzāka…

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

edge_indran 03.03.2015. 13.00

———G.Nāgels:”Vācijas reakcija bija strauja. Reihsministrs Alfrēds Rozenbergs izteica savu sašutumu:…”

===============================================================================

Latvijas Centrālās Padomes Memorands Rīga, 1944. gada 17. marts

LATVIEŠU LEĢIONA ĢENERĀLINSPEKTORAM

R. BANGERSKA KUNGAM.

…..

==============================================================================

Var būt kliedējot padomju propagandas mītus, Nāgel’ kungs atgādinās par to, kā memoranda teksts pie vācu nacistiem un krievu komunistiem nokļuva?

Tiešām grupenfīrera Bangerska reakcija bija tāda, kādu to apraksta A.Grigulis savā romānā “Kad vēji un lietus sitas logā”?

http://i051.radikal.ru/1104/20/b9799f7f64e0.jpg

“Petīcijas iesniedzējam ģenerālis Bangerskis iesvieda acīs sudraba lietu Hitlera statuju un pašu izlingoja pa durvīm.”

+2
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam