Latvijā pastāv radona gāzu bīstamība

14

Komentāri (14)

Brūnaliņa 23.10.2014. 18.40

Tad Radonam tās gāzes būtu vairākas?

0
0
Atbildēt

0

Austras koks 22.10.2014. 07.03

Kas tas par murgainu paniku ceļošu rakstu? Kādiem lēmumiem vai darbībām tiek gatavota augsne?

+5
0
Atbildēt

1

    J.Biotops > Austras koks 22.10.2014. 09.23

    Kādiem lēmumiem augsne? Atbilde klasiska. Sākumam būs radona aizsardzības fonds, tad – „Radona uzraudzības valsts aģentūra”, pamazām ar nodaļām visās administratīvajās vienības, tālāk prasība visiem uzņēmumiem reizi vai trīs gadā iesniegt atskaites par radona ietekmes novēršanu, to gatavošanai vajadzēs katrā uzņēmumā ar 5 darbiniekiem algot radondrošības speciālistu, kuru sagatavošanai radīs maģistra programmas LU u.t.t.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

dainisxc 21.10.2014. 19.48

Svarīgi ir saprast, ka pareizi (uz āru nevis uz telpām) ventilējot pagrabus vai zemgrīdas telpu privātmājās “radona sūkņa” darbības ietekme uz cilvēku minimizējas… Arī dušošanās laikā svarīgi būtu nevērt ciet ventilāciju.

+3
0
Atbildēt

0

valdemir 21.10.2014. 16.03

Dārgie latvijieši! Pienācis laiks maksāt arī par radona patērēšanu.

0
-1
Atbildēt

0

Neticis 21.10.2014. 14.20

Radiācijas mērvienība Bq ir Bekerels, kas norāda vidējo sabrukšanas skaitu sekundē http://lv.wikipedia.org/wiki/Bekerels Attiecīgi rakstā ir domāti Radona sabrukšanas gadījumi sekundē kubikmetrā grunts.

Jāpiezīmē, ka minētie skaitļi ir ļoti mazi. Salīdzinājumam:

1. cilvēka organismā ir radioaktīvi elementi tajā notiek ap 7kBq (pamatā Ca-41) sabrukšanu: http://www.world-nuclear.org/info/Safety-and-Security/Radiation-and-Health/Radiation-and-Life/

2. mans pulkstenis ar tritija luminoforu izstaro ap 1GBq lēnu elektronu, no kuriem praktiski neviens netiek tālāk par luminoforu.

Tā kā tāda papildu radioaktivitāte diez’ vai kaitē vairāk kā neveselīgs dzīvesveids.

+4
0
Atbildēt

4

    agrunte > Neticis 21.10.2014. 14.26

    Arī gribēju uzrakstīt to pašu (“bāri uz kubikmetru” ir jautra mērvienība). Bet kas vēl iekrīt acīs – diezgan smalki izvēlēti ciemati, kuru iedzīvotājus autors biedē. Mārupe un Berģī (praktiski, Baltezers). Ļoti pareiza mēŗķgrupa – šo ciematu iedzīvotāji-bagātnieki noteikti netaupīs naudu, lai paglābtos no šiem nāvējošiem bāriem.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Gantrijs Tors > Neticis 22.10.2014. 10.40

    Jebkura māja var būt uzcelta uz zemes, no kuras sūcas radons. Ir būtiski zināt, vai tā ir problēma vai nav. Un problēma ir ļoti liela, ja vien tev nav vienalga, vai mājas iemītnieki dzīvos vai nē.

    Eiropas 2011. gada karte (LV datu nav)

    European Indoor Radon map, December 2011:

    http://www.eea.europa.eu/data-and-maps/figures/european-indoor-radon-map-december-2011/indoor-radon_3.eps/am_europe_20111214_fewer_classes_orange_20121115_final_300dpi_sourceInfo.eps.75dpi.gif

    Var redzēt, ka valstis ir iekrāsotas dažādās krāsās. Tas nenozīmē, ka radona krātuves respektē cilvēku nospraustās robežas, bet gan pašu cilvēku mērījumu precizitāti.

    LV VARAM lapā nav tādas informācijas (vismaz ne viegli atrodamas). Vai kaut kur ir pieejams publiski dati par radona izplatību Latvijas zemē? Ja nav, tad vai mēs esam kā strausi ar zemē iebāztu galvu un domājam, ka viss ir forši un pūkaini?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Neticis > Neticis 22.10.2014. 11.59

    Paldies par karti. Vai varat arī norādīt arī atsauces, ka Radona izstarotās alfa daļiņas rada kādu vērā ņemamu efektu uz veselību? Piemēram, vai ir epidemioloģiski dati, ka Somijā cilvēki ar vēzi slimo biežāk nekā Nīderlandē, un ja tā ir, ka tas ir tieši Radona dēļ?

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    agrunte > Neticis 22.10.2014. 12.49

    Skaidrs ka Latvija būs balta un viegli dzeltena, tāpat ka Vācijas austrumdaļa, Polija un Lietuva. Jo mums ir tāda pati daba kā viņiem – nav kalnu, iežu un smago metālu atradņu. Jo radons taču pēc atoma uzbūves ir tuvs smagajiem metāliem. Tas ir sadalīšanās starpposms starp urānu un svinu. Arī pēc šīs kartes uzreiz var redzēt – kur kalni, tur radons. Vai tur, kur no zemes visur regojas tumšas klintis, kā Somijā. Sākotnēji radona slīmības saīstīja tieši ar kalnrūpniekiem – visādu rūdu ieguvējiem un ogļračiem. Tagad arī ar ūdensapgādi, jo ūdens nāk no pazemes. Rietumeiropā ūdensapgādes darbinieki, kuri strādā dzerāmūdens kratuvēs, staigā ar dozimetriem, viņiem tas ir obligāti.

    Es daudz izlasīju pa šo tēmu, kad būvēju māju, un mans personisks secinājums bija, priekš sevis paša, ka latviešiem nav ko uztraukties. Vienu brīdi gribēju nopirkt vienā vācu firmā dozimetrisko plāksnīti, lai uzzinātu, cik drošs ir mans pagrabs (man ir liels pagrābstāvs). Bet tā maksāja diezgan daudz (virs simts eiro), un rezultātus nevarēja nolasīt pašam – šī plāksnīte bija jāsūta atpakaļ uz firmu, lai viņi tur mikroskopā saskaitītu alfa dalīņu pēdas fotoslānī.

    Vienīgais ko es varētu ieteikt pēc lasītā – ja dzīvojat laukos un ņemat ūdeni no dziļurbuma, tad nevajag stāvēt dušā bieži un ilgi (piemēram, pusstundu katru dienu), jo tad jūs ieelpojat relatīvi daudz radona. Un ja pavisam esat bailīgs, tad ļaujiet dziļurbuma ūdenim nostāvēties, pirms to dzert (lai radons paspētu kaut cik izgarot). Jo alfa sabrukšana no ārpuses nav kaitīga vispār – alfa daliņas caur ādu organismā nespēj iekļūt, tās iestrēgst jau plānā ādas virskārtā, kur āda vispār ir nedzīva. Kaitīga ir smago atomu norīšana vai ieelpošana. Tieši tā tika noindēts Litvinenko. Bet tur, protams, doza bija miljoniem reižu lielāka.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam