Ukraina: Patrioti 200 kilometrus no frontes līnijas (papild.)

Kurmīc satraucies, ķepiņas trīc

Malacis, Apinis! Viņš to, par ko pirms laika runāja(kad notika Maidans), ir īstenojis dzīvē. Ir reāli aizbraucis skatīties, kā tiek sniegta medicīniskā palīdzība mūsdienu kara apstākļos. Viena no ļoti retajām aculiecinieku informācijām gandrīz no frontes līnijas. Es ļoti ceru, ka atziņas tiks ieviestas arī Latvijas katastrofu medicīnā, jo, skatoties uz to, ko dara Putins, šobrīd jebkāds scenārijs šķiet iespējams.

„tiem noteikti nebija vajadzīga nepārtraukti dotējamā Doņecka (visas ogļraktuves Doņeckas apgabalā ir nerentablas)”

Mazāk vajag ticēt ukru propagandai, bet paņemt pašam un pastudēt PIRMS-PUČA laika satistiku … : )

Kā reize Doņecka kopā ar Lugansku, Marupoli, Harkovu, Zaporožji bija Ukrainas industrijas mugurkauls, galvenās eksporta un valsts valūtas ienākumu nodrošinātājas. Un nevajag ticēt TAGADĒJIEM huntas propagandistiem, kuri stāsta pasakas, kā pie-Karpatu aitu gani kopā Kijevas birokrātiem esot visu valsti uzturējuši un barojuši … : )

Vispārējās „ģermokrātiskas” valsts propagandas apstākļos ofciālajai statistikai nevar ticēt ne par matu. Vairs nevar. Mums arī vietējie veiksmes stāstnieki sprauž batonus, ka 2013. gadā rūpniecība Latvijā esot tā attīstījusies, tā attīstījusies … un tas pēc Liepājas Metalurga bankrota ??? Ta melo tā, ka ausiss kust. Un Ukrainā ar tās pasaku stāstnieku gadsimtu tadīcijām pavienam … : )

karā kaa jau karaa , patiesiibas maz , melu bezgaliiba, patiesiibu nedriikst izpaust , taa bremzee patriotisko garu , toties meli…

@Pēteris Apinis

“Esmu atmetis cerības tikt uz fronti”

Būtībā vajag tikai mašīnu, dokumentus un galamērķi. Pat Doņeckā vēl nesen varēja iebraukt ar taksi. Protams, vietējo pavadībā ir daudz drošāk, ka tiks cauri blokpostiem un atradīs interesējošo.

Kurā rajona slimnīcā bijāt? Esmu bijis Kurahovē divas reizes, pārvedām ievainotos uz Dņipropetrovsku, abas reizes bija daudz pacientu no ATO zonas. Tur atrodas arī bataljona Donbass štābs, viņi tur ved savus ievainotos un apsargā pašu slimnīcu. Ar viņiem, es domāju, var arī sarunāt braucienu uz fronti.

Es arī esmu Dņipropetrovskā jau apmēram pusotru mēnesi. Varat zvanīt +380665667893.

Владимир Путин стал единственным участником переговоров в Минске, отказавшимся от церемонии встречи “хлебом-солью” в аэропорту белорусской столицы. Впрочем, отсутствие этих протокольных кадров российский президент компенсировал работавшим на переговорах фотографам разнообразной и эмоциональной мимикой

http://www.svoboda.org/media/photogallery/26552497.html

Paldies Apinim par reportāžām.

Zemzemes ložņātājam ieteiktu atstāt savu komforta zonu un doties pašam savām acīm apskatīt situāciju Austrumukrainā un parunāties ar sievietēm un bērniem tur. Nevis te piesārņot portālu ar bezjēdzīgām pļāpām, kuras tāpat neviens nelasa. Izskatās, ka nekādu jēdzīgu darbu tāpat nedari, jo tad nebūtu laika sacerēt lažas tādos apjomos.

nemaz nav peļams ārsta Pētera izvēlētais formāts – ko redzu, to rakstu. Bez lielas analīzes, ļaujot katram salikt savu puzlīti…

Šīs dienas piezīmes galvenais akcents – vīrs separātists/terorists/bandīts, kas cīnās pret Ukrainu, bet sieva savukārt ir sava vīra darbību upuris, kas meklē palīdzību valsts institūcijai, kuru vīrs grib iznīcināt.

Hmmm, vai nav pētījuma vērts jautājums, ko domā šī sieviete (visparīgi – visi civiliedzīvotāji, kas nonākuši šādā pretrunā) – kā sadzīvot ar morāli, ka palīdzība tiek lūgta un arī saņemta no “fašistiem, nacistiem, banderovciem”, un kas tur vēl leksikā tiek izmantots.

>> Apinim

Kas attiecas uz šo: „vīrs karo pret Ukrainu separātistu – ukraiņu ienaidnieku pusē, bet sieva dodas glābiņu meklēt pie tiem pašiem ukraiņiem.”, tad ko viņai ir darīt?

Uz Krieviju jau tikt nevar. Nepaveicās, ka nākas lūgt palīdzību tiem pašiem slepkavām, kuri izraisīja karu, nogalināja kaimiņus, sagrāva dzimto pilsētu, dzīvokli/māju, sabombardēja tur slimnīcu, bet tāda nu ir pilsoņu kara specifika.

Ja nebūtu dzimtās pilsētas blokādes un bombardēšanas, nekur viņa neietu prom no savām mājām, visu pametot. Un palīdzību pie slepkavām viņa ir spiesta meklēt ne jau aiz mīlestības pret šiem neliešiem, bet gan aiz bezizejas. Varēji paprasīt, ko šī sieviete domā par ukru valdību un režīmu. Ko tad sakautrējies ? … : )))

„Manas cerības oficiāli nokļūt līdz frontes līnijai sarūk ar katru brīdi.”

Nu kāpēc gan tik pesimistiki? Kā liecina jaunākās militārās „svodkas”, zemessargi iet uz priekšu diezgan strauji. Visticamāk šodien – rīt tiks ieņemta Mariupole, līdz nedēļas beigām atkal pārņemta kontrolē Kramatorska un Slavjanska. Tā ka nekur nav pat jābrauc, vari tupēt turpat Dņepropetrovskā un separātiski paši līdz ar fronti pie tevis atnāks pēc pāris nedēļām … Vajag tikai drusciņ pacietības. Un drosmes. Skatīties acīs cilvēkiem, kuru iznīcināšanu un genocīdu Latvijas valdība pusgadu ir atbalstījusi … : )))

Latvijas pienakums ir uznemt pec iespejas vairak Ukrainu ievainoto karaviru, no vardiem ir japariet pie darbiem, tie puisi cinas ari par musu valsti, un cinas pret vienu no specigakajam armijam pasaule, pret tiem kas nejausi nomaldas.