Spogulis žurnālistiem
Saistītie raksti
Komentārs /
20. marts
Lāča badināšana
Ārpolitika /
13. marts
Nav žurnālistu, nav problēmas?
Aktuāli /
16. novembris 2023
Šķiltava nr. 192: Agnese Logina pārsteidz. Nevienlīdzība — drauds valsts drošībai. Vēsturi nedrīkst atstāt novārtā
Komentāri (32)
Vija Sebre 10.01.2014. 09.36
Un kur tad paliek kurmji? par tiem mīļā “neatkarīgās” žurnālistes kundze laikam nemaz nezin…?
Nevajag cilvēkus uzskatīt par pilnīgiem “idiņiem”! Šaubos vai mēs varam uzticēties kaut vienam no esošās varas izvirzītajiem kandidātiem, viņi taču nav pašnāvnieki! – kurš loģiski domājošs pie siles sēdošais vēlēsies valsts priekšgalā redzēt neuzpērkamu, godīgu un tautas un valsts intereses pārstāvošu cilvēku??!! nav te nemaz ko diskutēt.
0
ritvars_kl 08.01.2014. 20.48
Paldies autorei! Nu gan ir trāpīts naglai uz galvas, bet sit cik gribi tā galva nevienam kā nesāp tā nesāp. Laikam tehnokrātijas pazīme.
0
Andis 08.01.2014. 20.17
“Mans nolūks ir vērsties pie amata brāļiem žurnālistiem un lūgt, lai viņi dara savu darbu tikpat labi, kā to pieprasa no tiem pašiem politiķiem un ierēdņiem”
Zelta vārdi.
Kad pats strādāju ministrijā un pašvaldībās, biju šokā par to, cik superaugstas prasības tiek piemērotas VISIEM ierēdņiem (viņiem bezmaz jāparedz un jākontrolē visas planētas elementārdaļiņu kustības gadsimtiem uz priekšu) un cik izcili zemā kvalitātē strādā žurnālisti – ar ļoti retiem izņēmumiem. Pārsvarā žurnālists nespēj pareizi atreferēt ierēdņa teikto (diktofona ieraksts, acīmredzot, te neko nespēj palīdzēt) un tad ierēdnis tiek padarīts par vainīgo, ka pats tādas muļķības sarunājis.
Protams, pēc iespējas centos pieprasīt melnrakstu, lai to izlabotu. Bieži atteicās, tad nu nācās sakost zobus un gaidīt, kas tiks publicēts. Ja atsūtīja, nereti viss bija tik greizi, ka nopūtos un pats visu no nulles uzrakstīju. Ja paveicās, tad manis uzrakstītais (ar žurnālista parakstu :) tika tā arī nopublicēts.
Bet vienmēr kā trekns darvas traips ir uzkleķerēti virsraksti. Es nezinu, kas tos virsrakstus izdomā, bet šie cilvēki dzīvo kaut kādā paralēlajā pasaulē un parasti nespēj orientēties, par ko ir raksti. Agrāk vēl tā, bet tagad, interneta laikmetā bieži vien izlasa tikai virsrakstus un metas uzreiz komentēt. Tad nu var brīnīties, kas tur vispār notiek…
1
Vineta Ungailo > Andis 08.01.2014. 21.39
pilnīgi precīzi.
lasot žurnālistu sacerējumus par tēmām, kuras vairāk vai mazāk pārzinu, mati ceļas stāvus, kādas aplamības tiek sarakstītas. pieņemu, ka tieši tādā pašā kvalitātē žurnālistika ir arī par tēmām, kuras nepārzinu, un var vienīgi pašausmināties, kādas muļķības man visticamāk tur iebaro.
tāpat cik nav bijuši gadījumi, kad vienkārši tekstus sajauc, manus vārdus ieliek kādam citam mutē vai otrādi, vienkārši paņem citātu un ieliek to savā tekstā bez jebkādas atsauces uz avotu, utt.
par virsrakstiem – īpaši Tvnet – vienkārši ieliek klaju nepatiesību, kuru var atšifret tikai izlasot visu tekstu un arī tad ne vienmēr. vai tiešām žurnālistiem nekāda atbildība par nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšanu neeksistē?
0
gundega_heiberga 08.01.2014. 18.44
Meituk, Latvijai ir 500 km jūras robežas.! Tas ir neatkārtojams skaistums, vemšana, uc.
0
Signija Aizpuriete 08.01.2014. 17.01
——–Sanita Upleja:”Žēl, ka politikas vietā apspriežam vecumu un dzimumu.”
============================================================================
Mācāmies no nobriedušajām demokrātijām!
http://www.youtube.com/watch?v=1pkVLqSaahk
0
Egita 08.01.2014. 16.10
zilons trauku veikaliņā
Kaza filharmonijā
Ēzelītis kadru daļā strādā
Truši bikli noskatās.
čaklais.m.http://www.youtube.com/watch?v=CC209wuIOfA
0
Egita 08.01.2014. 16.01
Ja reiz sagaidām tik daudz un esam tik prasīgi pret politiķiem
____________________________________________________________________
tad būtu īsi vietā arī pašiem paraudzīties spogulī ?!
__________________________________________________________
man gan šķiet ,ka visas nelaimes sākas no tā ,ka neesam bijuši pietiekoši prasīgi pret politiķiem.
Pensionāriem nav ne vainas.
Bet valsti jāvada gudriem,jauniem un pieredzējušie cilvēkiem.Valsts nav Āboltiņas vai Lemberga kantoris.
2
oktaavs > Egita 08.01.2014. 16.11
valsti jāvada gudriem,jauniem un pieredzējušiem cilvēkiem
————————-
“Jauns” un “pieredzējis” kaut kā nelīmējas kopā.
Politika nav hokejs, kur vajag ātrumu un spēku. Cik lielo valstu vadītāju ir bijuši zem 40 ?
Vienīgais kritērijs ir reālie darbi – iepriekšējie un patreizējie. Muldēšanai nav nekādas nozīmes. No tās bagātāki nekļūsim.
0
Egita > Egita 08.01.2014. 16.20
divi ekanomisti-intelektuāļi-Andris un Laimdota.
alelūja.Visu partiju fani apmierināti un laimīgi.
drīz ir jābūt,
katrs domā –
varbūt, varbūt…
Katram kaut ko
vajag dabūt,
katram kaut kas tiek.
Vienam ērtāk
līst uz ceļiem,
cits iet platiem,
taisniem ceļiem,
dzīve pilna ceļu ceļiem,
katrs kaut kur tiek.
Tie, kas rāpo, –
kas jūs esat?
Tie, kas lido, –
kas jūs esat?
Spārni, vai jūs ērgļus nesat?
Tāds ir jautājums.
Tas ir jāuzdod
sev pašam,
tas ir jāatbild
sev pašam,
tas ir jautājums sev pašam,
tas ir sauciens mums.
Tas vienalga
mierā neliks,
bēgsi prom, bet
sāpes paliks,
tas ir mūžs, un
tas ir galīgs,
tas ir svētais “sākt!”,
katru stundu –
vismaz stundu,
katru mirkli –
vismaz mirkli,
ja tu esi, tad tu neļauj
cilvēcību krāpt.
Viks
0
oktaavs 08.01.2014. 15.51
Dzimums beidzas tad , kad kāds/ a iesaistās politikā. Jo augstāku amatu ieņem, jo ātrāk beidzas. Pēc rezultāta arī vērtēsim, nevis pēc apģērba vai frizūras.
5
andris902 > oktaavs 08.01.2014. 17.16
…West….atļaušos palabot – tā tam būtu jābūt – “Pēc rezultāta arī vērtēsim, nevis pēc apģērba vai frizūras.”….
….diemžēl, sievietes/politiķes vai sievietes/amatpersonas tiek vērtētas nesaudzīgāk kā vīrieši….ar nievām, niknumu, pat ar naidu…nav tālu jāmeklē – pārlasi “vīrišķīgos” komentārus, kas tepat ir.lv portālā veltīti ikvienai politikā vai ietekmīgā amatā nonākušai sievietei – sajūta, ka esam atgriezušies akmens laikmetā, vai atpakaļ pie uzskata, ka sievietes loma ietverta trīs burtu kombinācijā – KKK…
…ne tikai žurnālistiem jāmainās, arī sabiedrībai…
0
oktaavs > oktaavs 08.01.2014. 17.43
zanE
Tas ir pārspīlēts pašu sieviešu viedoklis. Arī vīrieši – niecības politikā tiek nežēlīgi kapāti no visam pusēm un pamatoti.
Starp citu – sievietēm visnežēlīgāk uzbrūk tieši pašas sievietes. VVF tam ir dzīvs piemērs. Pārāk smalka esot un ne no vietējā kolhoza.. :)
Lielam talantam gan nekas neskādē. Kaut vai Merķele, Tečere, Gandija vai Golda Meira ir no tās buķetes.
Vēlreiz atkārtoju, ka politiķi tomēr vērtē pēc reālajiem darbiem, nevis pēc dzimuma un tā, ko viņš vairāk vai mazāk talantīgi muld.
0
andris902 > oktaavs 08.01.2014. 18.12
….West…mēs šobrīd nerunājam par pasaules līmeņa un ietekmes politiķēm/sievietēm….
…pārlasi komentārus pie rakstiem par Latvijas politiķēm un amatpersonām….pat nav svarīgi ko viņas teikušas vai rakstījušas – saturs kļūst mazsvarīgs, jo tūlīt tiek apspriesta personība….nekur tālu nav jāmeklē un tas notiek portālā, kura komentētāju līmenis tomēr ir krietni augstāks par pārējo portālu vidējā komentētāja izteikties vēlmi….
0
oktaavs > oktaavs 08.01.2014. 18.37
zanE
Nepiekrītu.
Dzimums, bez šaubām, tiks pieminēts kad trūks citu argumentu. Tas nav galvenais.
Galvenais, ka nevajag līst politikā, ja švaki nervi un nespēj turēt sitienus. Tur neviens nešķiro – sieviete vai vīrietis. Ja gribas pa dārziņu rušināties un pie reizes pasēdēt smukā krēslā, kā arī pa televizoru pagorīties un cerēt, ka neviens neaiztiks, tad nekas nesanāks. Tajā zaņķī normālu cilvēku likumi nedarbojas.
0
Vineta > oktaavs 09.01.2014. 06.22
west
Kaut vai Merķele, Tečere, Gandija vai Golda Meira ir no tās buķetes.
Protams, Gandija nē, bet tādas izcilas politiķes, kā Raisa Gorbačova un Eva Peron nevajadzētu aizmirst, kaut arī tās, būdamas ļoti pragmātiskas sievietes, nekad publiski neļīda priekšā saviem vīriem.
Baidos, ka Straujuma ar ZRP/V kropļiem sagraus savus tēlu un būs spiesta pazust no politikas.
0
Baiba Eglâja 08.01.2014. 15.05
Piekrītu autorei. Tikai, cik ž-tu savam parakstam var pievienot “neatkarīgs ž-ts”? Lielākā daļa taču strādā medijos, kas ir viņu “naudas mašīna”. Savu neatkarību viņi ir pārdevuši par reālu naudu. Varbūt kāds iedomāsies painteresēties, vai premjere atzīst vai neatzīst diētas un visādus svara vērotājus? Un tie kas šodien iemet savus it kā vairs nevajadzīgos santīmus kaut kādās kastītēs, lai nebūtu jāskaita, ko dara viņi? Ko atbalsta?
0
Poksis 08.01.2014. 14.56
“Ja reiz sagaidām tik daudz un esam tik prasīgi pret politiķiem, ierēdņiem un citiem plašsaziņas līdzekļu starmešu gaismā nonākušajiem sabiedrības locekļiem, tad būtu īsi vietā arī pašiem paraudzīties spogulī un pavērtēt, kā darām savu darbu un kādā virzienā vedinām mūsu sabiedrību. Galu galā arī mums sabiedrība ir dāvājusi savu uzticību to godam pārstāvēt.”-
ko var sagaidīt no cilvēkiem kuri piekopj antidemokrātiskus paņēmienus ieviešot eiro.Ko var sagaidīt no šādas politikas turpinātajiem, kuri faktiski ir iznīcinajusi veselibas aprūpi, ceļus un ekonomiku kopuma.Tie kuri ir iedzinuši tautu depresija un viņa mūk no Latvijas.Nemānisim ne sevi ne citus. No šiem politiķiem neko labaku mēs nesagaidīsim.
4
ilmisimo > Poksis 08.01.2014. 15.45
No šiem politiķiem neko labaku mēs nesagaidīsim.
_______________
Jā,ja..
gaidām Svirska partiju.
ar maisu.
0
Poksis > Poksis 08.01.2014. 16.02
Ja Tu esi no viņiem ko sagaidījis ,padalies ar iespaidiem un tieši ko esi ieguvis.
0
Andis > Poksis 08.01.2014. 20.06
Tukša vaimanoloģija sevi ir izsmēlusi. Tam vienkārši nav jēgas.
0
Ieva Aile > Poksis 08.01.2014. 20.42
Jā,ir jārīkojas…vismaz jau nākošajās vēlēšanās nebalsot par euroieviesējiem.
0
Ieva 08.01.2014. 14.53
Es varu pievienoties autores aicinājumam būt korektam. Diemžēl Latvijas žurnālistikā prevalējošs ir žurnālistikas koncepts. Lai autore mani labo, ja man nav taisnība. Tieši revolveržunālisti tiek uzskatīti par labākajiem žurnālistiem- Nagla, Jaunalksne. Diemžēl arī Rēders, Sprinģe, Bojārs iet viņu pavadā. Un tas varbūt ir aktuāli un asi, bet tur nav ne smakas nav no tolerances, korektuma. Intervējamo iedzīšana stūrī, nepārtraukta pārtraukšana, tur tiek uzskatīta par labo toni. Laba ziņa netiek uzskatīta par ziņu, publicēšanas vērtas ir tikai negācijas, kas par katru cenu ir jāuzrok. Un šī mērķa vārdā tiek piekārtots viss pārejais… kaut vai būtu pār līķiem jāiet.
Runājot par Straujumu- neapšaubāmi tā ir kompromisa figūra. Iespējams, ka Straujuma piekrita tādēļ, ka viņai vairs nav ko zaudēt (pensijā var aiziet jebkurā laikā). Straujuma nav salīdzinām ar Dombrovski, protams, bet viņa visdrīzāk var šo “caurumu”- 9 mēnešus aizpildīt. Un var viņai tikai pateikt paldies, ka viņa šo darbu ir uzņēmusies.No tā tad arī būtu jāiziet, arī saprotot, ka jaunā valdība principiāli nevar būt labāka par iepriekšējo – jo laiks līdz vēlēšanām ir par mazu, lai iestrādātos un sevi pierādītu…
Un vārds “tehnokrāts” man nešķiet slikts, kā tas, izskatās, šķiet autorei. Drīzāk tas ir sinonīms organizētībai un loģiskumam, ne emocionālismam un nepārdomātiem lēmumiem.
1
Ieva > Ieva 08.01.2014. 16.24
kļūdijaos kaut kā, laikam speļčekers “salaboja”
šis:
>Es varu pievienoties autores aicinājumam būt korektam. Diemžēl Latvijas žurnālistikā prevalējošs ir žurnālistikas koncepts.
bija domāts šitā:
Es varu pievienoties autores aicinājumam būt korektam. Diemžēl Latvijas žurnālistikā prevalējošs ir revolveržurnālistikas koncepts.
0
ligakalnina 08.01.2014. 14.48
Jādomā, šeit tas “tehnokrāts” bija jāuztver kā sininīms “nepolitizēts” vai “profesionālis”, kaut, žurnalistiem, protams, vārdi jāizvēlas precīzi.
1
aivarstraidass > ligakalnina 08.01.2014. 18.15
Paldies Dzerim! Šis izskatās atbilstošākais skaidrojums – t.i. valdībā cilvēki dalās divās kategorijās: (1) tie, kuri valdībā ir iekļuvuši politiskā procesa (karjera partijas iekšienē, Saeimas vēlēšanas u.c.) ceļā; (2) visi citi, kurus partiju politiķi piesaistījuši viņu tehnisku prasmju (technical skills) dēļ. Šādi saprastai “tehnokrātijai” kā situācijai, kur varu īsteno dažādu specifisku jomu lietpratēji, ir zināma saistība arī ar tehnokrātiju kā ideoloģisku virzienu, bet ne vienmēr valdība, kuru veido dažādi nozaru lietpratēji, par savu mērķi izvirzīs tieši tehnokrātiskās ideoloģijas atziņas.
Vārda lietošanas piemērus šajā nozīmē – sk. http://en.wikipedia.org/wiki/Technocracy . Ja kādam ir akūts riebums pret Vikipēdiju kā pret avotu – sk. pirmās trīs atsauces šī viki raksta bibliogrāfijā, kur viss ir sīki izskaidrots. Domāju, ka “tehnokrātijas” apzīmējums šādā nozīmē nav nekas briesmīgi slikts. Katrā ziņā tas pasvītro faktu, ka Valdis Dombrovskis (kaut arī viņš ir saņēmis līdzīgu izglītību kā Laimdota Straujuma – t.i. vispirms beidzis LU Fizmatus un pēc tam izglītojies kā ekonomists) – ir pirmkārt partiju sistēmas politiķis. Savukārt Laimdota Straujuma ir pieaicināts ministrs, kas partijās gan ir sastāvējusi (agrāk TP un tagad Vienotībā) – bet Saeimas vēlēšanās neviena saraksta lokomotīve nav bijusi.
Kā teicis Šekspīrs – “A rose by any other name would smell as sweet” (Jebkurā citā vārdā nosaukta roze smaržotu tikpat saldi). Galvenais, lai labi sokas Laimdotai Straujumai un viņas veidotajai “tehnokrātu” valdībai!
0
Rita Lazda 08.01.2014. 14.27
Inženierzinātnes nav saistītas ar tehniku – tās pamatā ir matemātika(kurai turpat blakus ir fizika). Ja tā saprotu, tad inženierzinātnes tiek lietotas kā dabas zinātnes, kur nepieciešamas tehniskās(matemātiskās) zināšanas – pretstatā, piemēram, dziedātājam, gleznotājam un arī žurnālistam kur nav nepieciešama tehniskā izglītība, lai darītu savu darbu, bet lai saprastu šīs nozares tehnisko pusi, nenāktu par ļaunu tādu apgūt papildus.
Rakstam nevar nepiekrist, vienīgi sāk satraukt autores labklājība, jo diez vai šādi rakstot var nopelnīt ikdienišķu maizi.
0
Alise 08.01.2014. 14.24
Paldies autorei, ļoti labi noraksturota šī brīža žurnālistika.
Un autores teksta šīs frāzes:
“Mans nolūks ir vērsties pie amata brāļiem žurnālistiem un lūgt, lai viņi dara savu darbu tikpat labi, kā to pieprasa no tiem pašiem politiķiem un ierēdņiem.
Vai tad ir tik grūti tā vietā, lai apspriestu vecumu, dzimumu un vēl citas dīvainas lietas, izvērtēt ministres līdzšinējo darbību vai pajautāt viņai pašai, kādi ir viņas politiskie uzskati un domas valstij svarīgos jautājumos?”
“Ja reiz sagaidām tik daudz un esam tik prasīgi pret politiķiem, ierēdņiem un citiem plašsaziņas līdzekļu starmešu gaismā nonākušajiem sabiedrības locekļiem, tad būtu īsi vietā arī pašiem paraudzīties spogulī un pavērtēt, kā darām savu darbu un kādā virzienā vedinām mūsu sabiedrību. Galu galā arī mums sabiedrība ir dāvājusi savu uzticību to godam pārstāvēt.”
būtu vērts izlasīt, iegaumēt un apdomāt ne tikai žurnālistiem, bet absolūti visiem un attiecināt visiem arī uz sevi.
0