Infografika: Kā apturēt studiju darbu pirkšanu
Saistītie raksti
Viedoklis /
22. aprīlis
Augstskolu konkurētspēja mākslīgā intelekta laikmetā – pastāvēs, kas pārvērtīsies
Komentāri (43)
janis17 20.06.2013. 12.29
Es beidzu RTU 1993.g. Diplomdarbu rakstīju pats rokrakstā, bet devu tekstu ievadīt mašīnrakstītājai (datorā rakstīja, bija tāda profesija). Bet prezentācijas tolaik bija jārasē uz A1 lapām, ja nemaldos ar tušu. Biju uzrasējis savus grafikus, pīrāgus, aiznesu parādīt darba vadītājam – izbrāķēja, kas tās par “pankūkām”, neesot smukas… Nospļāvos un sarunāju rasētāju, uzrasēja smukāk. Nāciet, nosodiet mani :)))
2
lebronj2356 > janis17 20.06.2013. 13.37
Ieteikums būtu neizvēlēties par darba vadītājiem kasīkļus – pārbaudīta prakse :(, galīgi nav aršana !
0
janis17 > janis17 20.06.2013. 16.11
Nez vai toreiz varēja izvēlēties, nozīmēja un viss. Bet nevaru neko sliktu teikt par studēšanu – ja gribēja, varēja.
0
janis17 20.06.2013. 12.22
Recepte – padariet aizstāvēšanu nopietnāku. Domāju, ka nav liela nelaime, ja students iedod kādam darbu noformēt atbilstoši augstskolas prasībām, ja tēmu pats pārvalda un varbūt jau veiksmīgi strādā nozarē. Aizstāvēšanā 5 min vietā var parunāties 15 minūtes un saprast, vai students tēmu pārzina vai nē. Vai arī Jūs domājat, ka svarīgāk ir nevienam nedot darbu piekoriģēt, pārbaudīt komatus un garumzīmes?
1
lebronj2356 > janis17 20.06.2013. 13.36
Tā jau būtu rediģēšana un tas pēc būtības ir pavisam, kas cits…:)
0
janis17 20.06.2013. 12.17
Esat aizmirsuši par lielāko studiju kvalitātes problēmu!
Studentam NAV LAIKA kvalitatīvi mācīties, jo ir jāstrādā. Lai dzīvotu un apmaksātu studijas vajag daudz naudas. Vecāki nespēj apmaksāt visus izdevumus. Daudzi studenti perās, kā māk – strādā, piehaltūrē, lai galus savilktu kopā. Tāpēc cieš mācību kvalitāte
1
lebronj2356 > janis17 20.06.2013. 13.35
To nav izdevīgi pieminēt…sāks rasties pagalam nepatīkami secinājumi ! LV ir veseli tīkli, kas uz studentiem vien turas – narveseni, statoili, utt. Reti kurš var atļauties ”luksu” – nodoties pilnībā mācībām ! Ja vēl likvidēs budžeta vietas, kas vienam otram tik ļoti kārojās, tad redzēsiet Dieva zīmes !
0
Anna Gaigule 20.06.2013. 12.03
Kā norādīja Nīls deGreiss Taisons https://twitter.com/neiltyson/status/323495818889949184
studenti šmaucas tad, ja izglītības sistēma studentu atzīmi vērtē augstāk, nekā studenti vērtē izglītību…
0
annailmane 20.06.2013. 11.19
Sava daļa atbildības jāuzņemas arī augstkolu administrācijai – ja pasniedzējam slodzes ietvaros jānovada tik liels maģistra darbu skaits, ka pasniedzējs tīri fiziski nespēj studentu vārdus vai izskatu atcerēties, kur nu vēl kurš par kādu tēmu raksta, tad nav brīnums, ka pirktos darbus neatpazīst.
1
lebronj2356 > annailmane 20.06.2013. 14.39
Nezin kāpēc neviens nerunā par to, ka pasniedzējiem maksā kapeikas un tādēļ arī nav laika tiem darbiem pieķerties nopietnāk, jo strādā vēl citās vietās ?
0
lauma48 20.06.2013. 11.12
‘Tis just business!
Protams, ka ir nepieciešams kultivēt izcilību un nelaist cauri “sešiniekus”, kas pēdējā nedēļā sacep darbu. Problēma ir tāda, ka šie “sešinieki” ir ļoti ērts un efektīvs veids kā pacelt finišējušo studentu statistiku.
Un, kā jau te teica- atkost to, vai students darbu ir nopircis ir ļoti vienkārši- parunājot ar gādīgo darba vadītāju, kas uzrauga procesu. Varbūt, ka viņam arī kāda atbildība jāuzņemas, ja iesniegtais darbiņš izrādās nopirkts?
Cita lieta, vai tas tā strādās konveijertipa programmās.
2
Signija Aizpuriete > lauma48 20.06.2013. 11.53
——–
Efektīvi pret studiju darbu pasūtīšanu varētu cīnīties vienīgi ar pagrīdes metodēm – iefiltrējoties sistēmā un izveidojot māņu piedāvājumu. (..) … stāsta Rīgas Stradiņa universitātes sociālās antropoloģijas maģistra programmas vadītājs Klāvs Sedlenieks. ============================================================================ “Jūsu” lieta – kārtīgi maksāt nodokļus, “mūsu” cīnīties.
Būs jauns cīnītāju kantoris ar brīvā tirgus blaknēm – “pagrīdes KNAB”, kuru vadīs kāds sedlenieka tipa aktieris?
0
janis17 > lauma48 20.06.2013. 12.37
Ja cilvēks spēj nokārtot visus eksāmenus un ieskaites, ja pārzina savu tēmu pietiekami labi, lai neizgāztos atzstāvēšanā, tad kāpēc viņš nevarētu saņemt apmierinošu atzīmi???
0
Diāna Eglīte 20.06.2013. 10.58
Nu jā, bet tā ir pašu izglītības iestāžu neizdarība, ka tas netiek skaidrots potenciālajiem studentiem, un ka piedāvājumā dominē tikai akadēmiskie grādi.
0
Una Grinberga 20.06.2013. 10.38
Risinājums ir gaužām vienkāršs un citās valstīs tas strādā (tas protams ir nedaudz dārgāk nekā esošā sistēma!):
1) Baklaura un maģistra darba apjoms jāsamazina līdz 20-50 lpp. Man abi darbi bija 25-30 lpp gari, bet literatūrās pētīšanai un analīzei tika velti 4 mēneši;
2) Ar darba vadītāju jātiekas vismaz reizi mēnesī un jāpārrunā progress, literatūras izvēle, teorija, dati, metodoloģija, secinājumi u.c. – studentam ir ļoti labi jāpārzina darbs pie sava darba, lai varētu pārrunāt ar pasniedzēju.
3) Aizstāvēšanā ir jabūt gan darba vadītājam, gan neatkarīgam recenzentam – bieži vien darba vadītājs spēj uzdot padziļinātas izpratnes jautājumus, kurus papildina recenzents.
4) Ja students vēlas nomainīt tēmu, viss process ir jāsāk no sākuma!
Rezultātā:
1) studentam ir jābūt lietas kursā par darbu visos darba tapšanas etapos;
2) pasniedzējam ir vairāk jāvelta laika darba tapšanas laikā, bet mazāk jāvelta lasīšanai;
3) darbu rakstītājam nav izdevīgi izvērst procesu gari un detalizēti atskaitīties par katru posmu – diplomdarba rakstīšana kļūst daudz dārgāka un studentam pašam vairāk jāiesaistās!
P.S. Es pats esmu lasījis diplomdarbus (30-50.lpp apjomā) un varu teikt, ka lai vienā darbā iedziļinātos un to kārtīgi izlasītu, vajag vismaz 4-5 stundas (ja tas ir viegli saprotamā valodā uzrakstīts). Nemaz nerunājot par 100 un vairāk lappusēm!
0
Diāna Eglīte 20.06.2013. 10.10
Es uzskatu, ka ir nepieciešams samazināt formālās prasības – lappušu un atsauču skaitu etc. tai pat laikā tajās specialitātēs, kur tas iespējams – prasīt oriģinālizpētes veikšanu. Labāk 40lpp par paša veiktu socioloģisku pētījumu, nevis 100lpp kompilācijas.
Vēl arī jāapsver, vai visās specialitātēs oriģinālizpēte vispār ir vajadzīga un tālāk nepieciešama. Skaidrs, ja cilvēks plāno tālāk darboties zinātnē, tad viņam jāmāk rakstīt zinātniski darbi. Bet,piemēram, biznesa vadībā reti kuram praksē jāraksta tik gari gabali. Pat biznesa plāns reti kad ir tik garš dokuments.
2
divi_kocini > Diāna Eglīte 20.06.2013. 10.28
Tieši tādēļ ir nepareiza mūsu jauniešu došanās uz akadēmisko grādu studijām, sagaidot no tām praktiskās zināšanas un iemaņas.
0
silvija_vitina > Diāna Eglīte 20.06.2013. 10.54
Formāta prasību prevalēšana pār saturu ir pilnīgs absurds! Pati piedzīvoju situāciju – d/darba recenzents “atsvieda” manu darbu, to neizlasījis, ar tekstu, ka darbā ir tikai 85lpp, nevis 90 (precīzu ciparu neatceros). Lai gan “lapu” skaitu teorētiski nosaka pēc rakstzīmju skaita lapā, nevis pēc faktisko papīrlapu skaita, tas nevienu neinteresē. Recenzenta ieteikums bija visai vienkāršs – garāku rindkopu sadalīt 2 īsākās, pastiept garākus citātus, atstāt puslapas utt., resp., spēlēties ar formu. Lieki piebilst, pēc formāta pielabošanas mans darbs bija novērtēts ļoti labi :)
0
annailmane 20.06.2013. 10.08
Ir divi pavisam vienkārši, praktiski un dzīvē ( augstkolās) pārbaudīti risinājumi pirkto darbu izķeršanai.. Pirmais – augstkolā attiecīgajos dokumentos ielikt noteikumu, ja ja pasniedzējām rodas kaut vismazākās aizdomas, ka darbs nav paša studenta rakstīts, tiek nozīmēts cits, neitrāls, pasniedzējs vai pasniedzēji, kas studentu intervē par darbu, lai noskaidrotu vai saprot, ko pats sarakstījis. Piemēram, viens no kritērijiem intervijai ir, ka students maģistra darba izstrādes gaitā nav konsultējies/ ticies ar darba vadītāju vai pēkšņi maina darba tēmu un ierodas ar gatavu darbu. Otrais risinājums,nejaušība izlases kārtā ik pa brīdim kādam studentam tiek pieprasīts aizstāvēt savu darbu šādā intervijā. Rezultātā ikviens students riskē, ka jebkurā brīdī studiju laikā viņam vai viņai nāksies pierādīt, ka darbs ir paša/s izstrādāts.
Softi palīdz tikai tad, ja studenta darbs ir citu darbu kopija, pirktos darbus diemžēl tie neuzrāda.
2
aivarstraidass > annailmane 20.06.2013. 10.24
Softi palīdz tikai tad, ja studenta darbs ir citu darbu kopija, pirktos darbus diemžēl tie neuzrāda.
======
Ir divu veidu programmatūra – viena, kas izķer plaģiātu (vienkārši garus citātus vai citus kopīga teksta fragmentus). Tā neļauj, vienkāršoti sakot, vienu un to pašu darbu iesniegt divreiz.
Otra veida programmatūra analizē teksta mikrostruktūru (vārdu biežuma, vārdu savienojumu un frāžu līmenī), un noskaidro, kuram “autora profilam” tā atbilst. Sk. http://web.cs.dal.ca/~vlado/papers/pacling03.pdf . Protams, ja diplomdarbs ir vienīgais pieejamais teksta gabals no attiecīgā studenta, tad salīdzināt nevar. Bet ja students pirms tam ir iesniedzis arī citus darbus, var pārbaudīt, vai autors ir viens un tas pats.
(Paliek iespēja blēdīties – visu studiju laiku pirkt darbus no viena un tā paša cilvēka, bet tas ir krietni sarežģītāk. Arī apmānīt N-grammu algoritmu nav tik vienkārši – tas nozīmētu to, ka teksts ir jāpārstāsta kaut kā citādi, ar saviem vārdiem – lai rastos jau cits N-grammu biežuma sadalījums.)
0
ineta_rr > annailmane 20.06.2013. 17.03
Vai esat pārbaudījis savu teoriju ar vietējā autoru kolektīva komentāriem? Jādomā, ka regulārie irieši jau zina, kuri mums pieder pie radošā kolektīva.
0
aivarstraidass 20.06.2013. 09.56
Ir divas problēmas:
(1) Bakalaura un maģistra darbiem prasības ir pārāk formālas. Ir minēts, cik un kādām atsaucēm jābūt, noformējumam, ievadam, secinājumiem… Bet šiem darbiem bieži nav apakšā nekā taustāma – socioloģiska pētījuma ar anketēšanu, izstrādāta IT projekta, pierādītu matemātikas teorēmu, eksperimentāli iegūtu datu, antropoloģisku novērojumu utml. Liela daļa aizstāvēšanai nodoto darbu (arī godīgie) ir kompilācijas – students izanalizē literatūras avotus, kaut ko apkopo, noformē pēc zināma standarta, pareizi atsaucas uz citētajiem materiāliem. Cilvēkus māca nevis radīt ko jaunu, bet no jauna iepakot jau esošo. Skaidrs, ka to var lēti nopirkt un “kompilācijas autorību” (ja par tādu vispār var runāt) ir viegli noslēpt. Diplomdarbos var būt prasība arī par oriģinālo saturu – bet reizēm tie pētījumi ir tik smieklīgi, ka to rezultātus viegli safabricēt.
(2) Studenta gatavību veikt attiecīgo pētījumu darba rakstīšanas gaitā neviens neuzrauga. (Dažās ārzemju universitātēs pirms doktora grāda piešķiršanas ir t.s. “priekšaizstāvēšana” – “preliminary defence”, kuras laikā students iepazīstina nelielu pasniedzēju komisiju ar pētāmo literatūru, atbild uz jautājumiem, izstāsta kādā virzienā un ko gribēs vēl pētīt; mērķis ir pārliecināt komisiju, ka viņa rīcībā ir pētījuma veikšanai nepieciešamās priekšzināšanas un rīki.) Un, protams, arī pati aizstāvēšana Latvijas augstskolās ir formāla – jo tā kā pats darbs ir pa lielākai daļai kompilācija, tad arī grūti uzdot saturīgus jautājumus, kas atklātu, vai students pats ir pētījis to, kas tur ir aprakstīts.
Ir divas iespējamās izejas: Vai nu izglītības prasības kļūst krietni pamatīgākas (vairāk oriģinālu pētījumu, mazāk kompilāciju, rūpīgāka aizstāvēšana); vai arī pret plaģiātiem cīnīsimies ar softu. Mūsdienās ir zināmi algoritmi (N-grams, SVM – Support Vector Machine, u.c.), kas spēj noteikt, vai attiecīgos divus garos teksta gabalus ir rakstījis tas pats cilvēks, vai tomēr divi dažādi cilvēki. Faktiski varētu salīdzināt diplomdarba valodas stilu ar studenta agrāk iesniegto darbu stilu (ieskaitot klasē uzrakstītus kontroldarbus un esejas, kuru autorība ir zināma) – un to varētu izdarīt teksta apstrādes algoritms.
3
lindapastare > aivarstraidass 20.06.2013. 10.03
Teksta analīze īsti nestrādās, jo to pašu formālo prasību dēļ teksta struktūra var ievērojami atšķirties arī ja students pats raksta – mēģinot “izstiept” domu un teikumus.
0
lebronj2356 > aivarstraidass 20.06.2013. 10.13
Prasības bakalaura un maģistra darbiem pie mums jau tāpat ir visai stingras, turklāt jāņem vērā, ka nekādas novitātes izstrādāt šajos darbs NAV paredzēts – tam ir domāta doktorantūra ar visām no tā izrietošajām sekām ! Softus cik noprotu lieto jau sen – tieši tāpēc ir jānodod darba disks, tikai neviens softs(nu vismaz ne tādi ko zinu) nepateiks, ka darbu tavā vietā rakstīja cits, ja tas protams būs +/- kvalitatīvi izdarīts ! Te būtu vairāk darba vadītāja iesaistei darbā – jo tas arī viņam jādara, izstrādes procesā jau ļoti daudz var konstatēt.
0
aivarstraidass > aivarstraidass 20.06.2013. 10.32
>>> yopcix: Teksta analīze īsti nestrādās, jo to pašu formālo prasību dēļ teksta struktūra var ievērojami atšķirties arī ja students pats raksta – mēģinot “izstiept” domu un teikumus.
======
Piekrītu, ka var būt praktiskas grūtības – arī tādēļ, ka grūti atšķirt oriģināla teksta gabalus no tādiem, ko students ir burtiski norakstījis no cita avota, vai vēl biežāk – norakstījis, bet nedaudz pārveidojis.
Tomēr, domāju, ka ar teksta analīzi varētu atrast biežākos diplomdarbu pārdevējus – viņu “autoru profilus”. Teiksim, parādīt, ka psiholoģijas pasniedzēja LU (persona, kas minēta rakstā) ir tā pati autore, kas sarakstījusi citā augstskolā n-tos pirktos diplomdarbus. Varētu bišķi patramdīt pašus pārdevējus. Jo pieredzējis rakstītājs nekādu “domu nestiepj”. Viņam ir savs valodas stils, kas ir diezgan stabils – un atkārtojas no darba uz darbu.
0
aija_vecenane 20.06.2013. 09.53
Studenti blēži no savām blēdībām neko neiegūst – lai cik spoži būtu viņu izblēdītie diplomi, darba intervijā tāpat atklāsies viņu patiesās zināšanas. Toties godīgie studenti ir zaudētāji, jo izblēdītie, formāli iegūtie diplomi samazina pārējo, godīgi iegūto diplomu vērtību. Tā ir augstskolas dilemma – cīnīties pret blēžiem, lai paaugstinātu skolas prestižu, vai arī ņemt pretī visus, kas spēj maksāt, un priecāties par finanšu rādītājiem. Normāli (brīvā tirgus apstākļos) būtu, ja katra skola, cīnīdamās par izdzīvošanu, atrastu savu nišu – viena spiestu uz kvalitāti, cita uz specifiku, vēl kāda uz pieejamību -, bet, tā kā mums skolas ir valsts aizbildniecībā, tad nu viņas ir, kādas ir – ne šis, ne tas, nevarīgas, pieradušas augt siltumnīcā īpašos apstākļos. Un visi kuslie grūtdieņi studenti tur jūtas kā paradīzē.
2
lebronj2356 > aija_vecenane 20.06.2013. 10.17
Labāk privāti, kā ASV, kur pūšās studiju maksu kredītu burbuļi vai ne un kur īpašniekiem laiku pa laikam rodas orģinālas idejas, kā pareizi optimizēt, lai maksimizētu peļņu ? :)
Nu vajag latviešiem neoliberālismu, kaut apsvilinās, tomēr tāat vajag, vajag….
0
snjuu > aija_vecenane 20.06.2013. 15.23
“Studenti blēži no savām blēdībām neko neiegūst”
===
Iegūst iespēju strādāt, piem., civildienestā, kur daudziem zemākajiem amatiem būtībā pietiek ar pamatskolu, bet (pus)obligāts ir bakalaurs…
0
nefratete 20.06.2013. 08.51
Teksts nerakstīšu, jo pati piestrādāju LU nogalina. Šādus mācībspēkus ar sūdainu mietu jādzen.
1
janis17 > nefratete 20.06.2013. 11.51
kas tev teica, ka mācībspēks? Parasti tās ir visādas sekretārītes ar pieeju datu bāzēm. Nav jau grūti vienu darbu pārtaisīt par citu.
0
Gints 20.06.2013. 08.20
Diplomdarba rakstīšana tomēr ir tik atbildīga lieta, ka to labāk uzticēt profesionāļiem.
0
silvija_vitina 20.06.2013. 08.18
Es jau reiz minēju, ka savu diplomu nopirku par 4500 latiem. Tieši tā es to uztveru. Jo 5 gadus mana augstskola ar izglītības pakalpojuma sniegšanu saprata tikai studiju maksas iekasēšanu. Tā kā studēju nozarē, kurā faktiski arī strādāju un “drēbi” zināju visai labi, uzskatu, ka īstie “haļavščiki” bija pasniedzēji. Ne visi. Bet bija.
Visa šajā rakstā minētā problēma ir tiešas sekas tieši izglītības kvalitātes trūkumam! Personīgi es brīnos, kā a/skolas pasniedzējs var pateikt, ka pasūtījuma darbus ir grūti “pieķert”! No vienas puses, darbu diez vai pirks centīgs students, kas visus gadus ir rūpīgi apmeklējis lekcijas, pildījis ikdienas uzdevumus un kuru interesē(!) izvēlētā profesija. No otras puses, es nespēju iedomāties, ka pasniedzējs studiju perioda garumā nebūtu iepazinis savu studentu un nemācētu atpazīt studenta “rokrakstu” un arī, ko kurš spēj. Un galu galā, diplomdarba rakstīšana ir process, nevis tikai tēmas saskaņošana un darba aizstāvēšana. Šajā procesā notiek pastāvīga komunikācija ar darba vadītāju, un ja vadītājam tikai tiek nodots gatavais darbs, tad kaut kas nav kārtībā ar darba vadītāja, proti, augstskolas attieksmi pret mācību procesu.
es par savām studijām maksāju. Un nespēju iedomāties, ka varētu vēl maksāt par diplomdarbu, kuram faktiski ir jābūt apliecinājumam, ka a/skolā esmu KAUT KO IEMĀCĪJUSIES. Ja students nejūtas drošs, ka spēj uzrakstīt diplomdarbu – tā ir a/skolas vaina. Ja students 5 gadus ir tikai atsēdējis un diplomdarba rakstīšanu uzskata tikai par formalitāti papīra saņemšanai – arī tā ir skolas vaina. Šāds students bija jāatsijā jau mācību procesa laikā. It īpaši, ja tāds pseidostudents ir mācījies par budžeta naudu! Un arī tad, ja par to ir maksājis. Augstskola nedrīkst turēt pseidostudentu tikai tāpēc, ka viņš ir “maksātspējīgs”. Ar sūdainu koku tādus!
0
pwc_riga 20.06.2013. 07.52
Nepiekrītu, pasniedzēji vienkārši ir slinki – ja darbu kārtīgi izlasa un aizstāvēšanā uzdod attiecīgus jautājumus, nav nemaz tik grūti secināt, vai cilvēks pats ir rakstījis. Ja lasa pa virsu un neiedziļinās, tad, protams, var sūdzēties, ka ir nevar noteikt. Tāda nu mums ir tā studiju kvalitāte.
7
+8
-2
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@lebronj2356 > pwc_riga 20.06.2013. 09.20
Tu zini cik pasniedzējiem tie darbi ir jāizlasa ? :) vai tikai tā filozofiskas apceres….
Varbūt vajag sākt domāt par to, lai bakalaura un maģistra darbus padarītu formālākus, koncentrētākus nevis prasītu 80-100 lapas par tēmu, liekot rakstītājiem kļūt par grafomāniem – un tas tiešām ne katram padodas un ne katram ir laiks tā rakstīšanai, ņemot vērā cik eleganti pirms pāris gadiem likvidēja apmaksātus mācību atvaļinājumus ! Tādu palagus, kā raksta Latvijā nav nācies redzēt citur – darbi ir kodolīgi un par tēmu, tikai. bet ļoti retas ir tēmas, kur var sagrūst iekšā 100 lpp. teksta !!!
0
pwc_riga > pwc_riga 20.06.2013. 09.27
Nu ja pasniedzējam ir paredzēts slodzes ietvaros izlasīt tik darbus, tad tik arī jāizlasa. Jā strādā 3 pilnas slodzes un vēl haltūrē, tad jau laika nepietiek tiešajiem pienākumiem.
Bet pilnīgi piekrītu, ka nav jāmērī kvantitātē, bet kvalitātē, bet diemžēl jau mums daudzi nevēlas iedziļināties un mainīts sistēmu, jo vieglāk taču ir tad, ka “uz papīra” viss ir labi… a kvalitāte zem katras kritikas.
0
aivarstraidass > pwc_riga 20.06.2013. 10.16
Ne visi komisijā sēdošie pasniedzēji labi orientējas tēmā; nereti tikai vadītājs labi saprot darba saturu – un arī ne vienmēr. Ja darbam nav apakšā vispusīgs pētījums, bet tikai tāda paspēlēšanās plus svešu avotu citēšana, tad iespējas uzdot saturīgus jautājumus ir diezgan ierobežotas.
Turklāt ļoti atšķiras kvalitāte un ieguldītais darbs. Tie darbi, kuri saņem visaugstākos vērtējumus, noteikti nav plaģiāti – jo students, teiksim, 1-2 gadus pirms tam ir strādājis attiecīgā projektā (ja runā par datorikas diplomdarbiem), ir acīmredzami liels darbs ieguldīts, students visu zina un spēj paskaidrot. Bet ir vesels bars darbu, kurus komisija laiž cauri, teiksim, ar atzīmi “seši” – ar pašķidru saturu un secinājumiem, bet formālajām prasībām it kā atbilst. Un tur var tikai minēt, vai students to pats ir darījis, vai arī viņam palīdzējis konsultants vai vecmāmiņa vai studiju biedrs.
0
pwc_riga > pwc_riga 20.06.2013. 10.21
jā bet tad jautājums, vai tādus darbus vajag laist cauri? Darba vadītājam jau arī ir jāorientējas, lai viņš var līdzdarboties un aizstāvēt…
0
aivarstraidass > pwc_riga 20.06.2013. 11.46
>>> Miks: jā bet tad jautājums, vai tādus darbus vajag laist cauri? Darba vadītājam jau arī ir jāorientējas, lai viņš var līdzdarboties un aizstāvēt…
=======
Iespējams, ka tas ir jautājums par augstskolas finansējumu. Studenti IR jālaiž cauri – jāļauj viņiem sekmīgi beigt augstskolu, ja vien nav noticis kaut kas skandalozs. Par studiju virzienu finansēšanas principiem nezinu, bet aizstāvēšanas komisijās noskaņojums parasti ir: visas šaubas iztulkot par labu studentam.
Un darba vadītājs nepavisam nav ieinteresēts vadāmo iegāzt. Zināmā mērā tā ir reputācijas lieta kolēģu acīs, jo vadītājam pieklātos uzraudzīt un kaut kā taktiski nepieļaut galīgi negatavu vai blēdīgi sagatavotu darbu parādīšanos. Turklāt par katra bakalaura vai maģistra darba vadīšanu saņem zināmu naudas summu (LU stundu pasniedzējiem šī maksa ir kaut kur 100-200 LVL intervālā, savukārt štata pasniedzēji var ierakstīt savā slodzes lapā diezgan daudzas akadēmiskās stundas, kuru apmaksas likme ir atkarīga no pasniedzēja zinātniskā grāda un amata). Ja vadītājam būs slikta reputācija, tad nākamgad neviens pie viņa negribēs aizstāvēies.
T.i. bakalaura un maģistra darbi ir darba vadītājiem dota iespēja nedaudz piepelnīties. Daudzos gadījumos šī nauda nemaz nenāk viegli… Ir studenti, kuriem viss iet grūti, viņiem vajadzīga nemitīga pasniedzēja palīdzība. Ir tādi, kurus var iesaistīt kādā pasniedzēja pētījumā – un izdarīt kaut ko tādu, ko bez attiecīgā studenta nevarētu. Bet ir arī tādi, kuri darbu kaut kā “uzražo paši” un pasniedzējam atliek tikai saņemt naudu par vadīšanu.
0
pwc_riga > pwc_riga 20.06.2013. 12.01
piekrītu. Tāpēc tomēr laikam ir tā, ka ir jāmaina.
Es savu izglītību ieguvu godīgi, visus savus darbus rakstīju pats, bet zinu, ka manu bakalaura darbu neizlasīja. Un man ir ļoti smagi, kad kāds no maniem kolēģiem pasaka, ka viņam izglītība jau ir vajadzīga tikai papīra dēļ… Un saņem šo diplomu, pat īsti nevarot izpildīt nevienu prasību. Tāda, no naudas atkarīga sistēma ir jāmaina, ja mēs gribama kvalitāti. Jāspiež uz kvalitāti. Tā, lai pasniedzējs nebūtu ieinteresēts vienkārši laist cauri…
0
ineta_rr > pwc_riga 20.06.2013. 16.46
Kā reiz savām vajadzībām „izurbu“ trīs akadēmiskos darbus katru pārdesmit lappušu biezumā, prasīja ap 1-1,5 stundām, un nebija rindkopas, kurai nepārlaidu pāri acis, nebija grafika, nebija attēla, kuru neapskatīju. Anotācijas izlasīju no A-Z angliski, un vāciskajām pārbaudīju uz Google Translate izmantošanu (pagaidām visas vāciskās anotācijas bijušas mašīntulkojums no angļu uz vācu). Secinājumi – dievs dod neviens ārzemju eksperts tos universitātes bibliotēkas „labāko darbu arhīva“ pārstāvjus nekad neredzēs. Nav jau tā, ka nebūtu darbi, kuru autori to dēļ ir varējuši studēt labākajās ASV augstākās izglītības iestādēs. Ir pat vidusskolēnu ZPD, kas man šķiet iespaidīgi, taču vidējais ar labu atzīmi aizstāvētais augstākās izglītības darbs Latvijā ir tik drausmīgs, ka nav šaubu, ka tos pieņēma vai nu idioti /copyright R. Ķīlis, 2013/, vai arī tie tika pieņemti formāli, pat virspusēji neizpētot, jo anotācijas vien ir valodniecības pērļu pielādētas.
Reāli augstskolas gatavo birokrātus, jo galvenais ir formāli visu izdarīt, bet pasaules klases cilvēki var izglītot paši sevi, un tad ar īstu bakalaura vai maģistra darbu padusē tīties prom uz turieni, kur viņiem ir iespējams attīstīties tālāk. Un ar darbu nevis diplomu padusē, jo vairumam Latvijas augstskolu reputācija ir nekāda, un tikpat labi to diplomu varētu izsniegt kolhoza priekšsēdētājs.
0