Mīti un patiesība par izglītības reformām un Ķīli
Saistītie raksti
Viedoklis /
20. marts
Kur mirst Latvijas zinātne?
Viedoklis /
29. februāris
Jaunas iespējas darbinieku piesaistei un motivēšanai
Komentāri (56)
granovskaliene 10.12.2012. 18.48
Mans draugs lieliski par šo izteicās. Also, pierādījumi, ka ķīlis NAV kvalificēts.
“Visi tik cītīgi šārē šitā pipļuka taisnošanās rakstu, ka es arī nošārēšu. Bet pie viena nokomentēšu bišku. Uzreiz atruna, ka pats IZM gaiteņus nebradāju un tikai lasu un klausos, ko man stāsta. Visam cietu segumu nevaru iedot, tādēļ pieņemsim, ka šis ir mans nezināmas dezinformētības pakāpes viedoklis.
Mīts Nr.1. Pipļuka kvalifikācija.
Rakstā minēts doktora grāds no Kembridžas, kas izklausās ahūna kruti, bet patiesībā tas, ko viņš pētīja bija “Sibīrijas latviešu sociālā atmiņa”, kam diez vai ir kāds sakars ar izglītības vadību. No tā laika, kā pats atzinies, neko reāli akadēmijā nav izdarījis, bet uzmeties par ekspertu visās jomās. Eku palasās šito intervijas fragmentu – http://tikaifakti.blogspot.com/2010/10/roberta-kila-intelektualais-fiasko.html
Mīts Nr.2. Redzamāko darbu saraksts.
Kaut kas jau, protams, ir darīts, bet cik no tā ir uz labu un cik ir vienkārši diršana…
Teiksim 1. punkts – pilnīga IZM reorganizācija, kā runā, patiesībā esot haosizācija. Politiskas tīrīšanas pie varas maiņas vienā vai otrā ministrijā nav nekas neparasts. Situācijā, kad Pipļuks & co apgalvo, ka viss ir reorganizēts un tas ir kruta, jo reorganizēt ir kruta, bet no visām citām pusēm skan, ka ministrijā no jebkā darīšanas ir atstādināti visi, kam ir jebkāda nojēga par to, ko viņi dara un vietā ielikti Ķīļa roklaižas, es tomēr sliecos neticēt purnam, kas sevi jau visādi ir parādījis kā pipļuku.
4. punkts – reforma studiju virzienu akreditācijai un kvalitātes celšanai AIz.
Tjip kruta, bet gan jau, ka ne aiz gara laika AIP izteica Pipļukam neuzticību. http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/95208/atbalsta-augstskolu-akreditacijas-noteikumus reku pie skaistās noteikumu pieņemšanas ir tādas necilas rindiņas kā “Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra valdības sēdē norādīja, ka, lai arī diskusijās par augstskolu akreditācijas noteikumiem, panākti daudzi kompromisi, tomēr vairāki AIP iebildumi nav ņemti vērā, proti, par noteikumu atbilstību Augstskolu likumam, par institūciju, kas veiks novērtējumu, un par finansējumu.”
Runā, ka praksē tas izpaužas tā – naudas nav, bet karavāna iet tālāk un ignorē aicinājumus pievērst uzmanību realitātei. Pie, kam “nav ņemti vērā” nenozīmējot AIP prasību pilnīgu neapmierināšanu, bet gan trulu atteikšanos vispār diskutēt par jautājumu.
Pārējie punkti ir ierastās politiķu atskaites – sakārtots tas un apstiprināts šitas un iedota nauda vēl tur kaut kam. Es pat ticu, ka tas viss ir kaut kas labs un derīgs, bet tie ir vien kārtējie darbi, nevis lielās Pipļuka reformas, kas tiek solītas jau sazin cik ilgi.
Mīts Nr.4. Reformu plāns AIz
Reformu plāna kopsavilkums http://prezi.com/flv7rniqbexz/pasakumu-plans-augstakas-izglitibas-un-zinatnes-kvalitates-un-konkuretspejas-celsanai/
Šis un tas jau skan kruti, bet tā bezgalīgā kladzināšana par valsts augstskolu griešanu uz pusi kaitina. Vietām vēl piesauc kaut ko par 60 augstākās izglītības iestādēm, kas mums esot par daudz. A ziniet cik patiesībā Latvijā ir valsts augstskolu? Vo – http://www.aiknc.lv/lv/list.php pirmās divas sadaļas. Mums ir 6 universitātes un 13 augstskolas, tai skaitā arī reģionālās un specializētās. Kuras 9 no tām diez Pipļuks piedāvā likvidēt?
Ar pārējiem punktiem (un vispār gandrīz visu sākotnējo rakstu) ir tā, ka no mana vienkāršā proletārieša viedokļa, Pipļuks saka, ka viņš ir labs un visi citi saka, ka viņš ir pipļuks. Šādā situācijā man nav pamata uzticēties vēl vienam IZM autorētam rakstam par to, cik Pipļuks esot labs.
Mīts Nr.6. Augstskolu izvērtējums
IZM Alternatīvais izvērtējums sastāv no 1/3 kritēriju, kas tika izvērtēti sākumā un ir radīts, lai kalpotu Pipļuka agendai. Nekāda sakarīgāka skaidrojuma tik krasai apjoma nociršanai neesmu manījis. Tam par atmazku tiek izmantots tas, ka vienā no 29 nozarēm viena bāba no komisijas kaut ko nebija ierakstījusi un tas tika viltots. Muhļīšanās nav laba, protams, bet ar to nevar attaisnot par divām kārtām lielāku muhļīšanos.”
0
lismanis 09.12.2012. 15.40
ironiski, ka sadaļā par ministra redzamāko darbu īsu kopsavilkumu parādījās – Not Found
The requested URL /darbi/izglitibas-ministrija/ was not found on this server.
1
Signija Aizpuriete > lismanis 09.12.2012. 23.51
———
Nedaudz pacietības: ‘ (..)un arī IZM atzīst, ka līdz martam, kad ekspertiem darbu jau it kā vajadzētu noslēgt un sniegt ziņojumu valdībā, visticamāk, darbu pabeigt nebūs iespējams. Tas, savukārt, nozīmē tālāku ķēdes reakciju un kavēšanos ar pamatnostādņu veidošanu nākamajam periodam.’
Gaidot zinātnes institūciju kvalitātes novērtējumu, prognozē jaunus saspīlējumus nozarē
http://www.diena.lv/latvija/zinas/gaidot-zinatnes-instituciju-kvalitates-novertejumu-prognoze-jaunus-saspilejumus-nozare-13982551
0
Sanda 08.12.2012. 23.14
Reformas nav vajadzīgas tikai reformu pēc vai Eiropas naudas apguves pēc vai kāda cilvēka ambīciju pēc. Pozitīvi, ka ministram ir daudz jaunu ideju, bet īsti nav saprotams, kāds tad būs galaprodukts – jaunais cilvēks. Angļu valodas zināšanas un datorprasmes šim jaunajam cilvēkam piemitīs, viņš būs gatavs Eiropas darba tirgum, tas nu ir skaidrs. Pieļaujot iespēju pamatskolā literatūru mācīt vienu stundu, reformatori nievājoši izturas pret kultūras vērtībām. Cilvēki, kuriem nav “iekšējās atmiņas”, bet ir tik “ārējā”, ar vienu datorklikšķi iegūstamā, ir viegli vadāmi. Vai reformu rezultāts nebūs tāds, ka vienīgā vispusīgā izglītība būs privātā?
Piedevām, ar cik pasaules elitāro skolu programmām ministrijas ļaudis ir iepazinušies?
5
ineta_rr > Sanda 09.12.2012. 20.21
To, cik vispusīgu izglītību ir ieguvuši komentētāji (taču pirms gadu gadiem nevis šodien), jau pilnībā tika nodemonstrēts http://www.ir.lv/2012/12/7/asv-no-macibu-programmas-iznem-literaturas-klasiku/viedokli tur es vēl paklusēju, bet tomēr pateikšu to, kas tad, kad skatīju komentārus, tur vēl nebija pateikts – “Uz kraujas rudzu laukā” ir visvairāk cenzētā mācību procesā izmantotā grāmata ASV vēsturē, tādēļ galīgi nav jābrīnās, ka to grāmatu izlēma nemācīt, un nešaubieties, ka vismaz 50% ASV iedzīvotāju uzgavilēja un vēl uzsauca tostu tā sakarā.
Un par Latviju varat neuztraukties – tādas grāmatas pie mums vispār nemāca, vien vidusskolā varbūt kādu pikantāku A. Čaka dzejoli vai kaut ko no K. Apšukrūmas vai kā viņu tur, bet par latviešu literatūras samazināšanu par vismaz 50% varētu vienīgi uzgavilēt, jo labu rakstnieku mums nav daudz, dzīvu un labu varētu nebūt, bet pasaules klases rakstnieku nekad nav bijis, ja vien neesmu palaidis garām kādu, ko vismaz regulāri piemin citās valstīs, ja ne māca tur skolās.
0
Sanda > Sanda 09.12.2012. 21.07
ex-diena lasītaja!
Var saprast, ka Jums nav izpratnes par literatūras nozīmi cilvēka personības veidošanās procesā. Tā var nonivilēt, ka mums , nabadziņiem, jau nekā globalizācijas apstākļiem derīga nav. Vispār jau nekā nav, laiks saplūst ar varenākām nācijām, par kuru dižgariem māca plašā pasaulē…. Cilvēkam ir jāpārzina savas tautas garīgās vērtības, jāizprot tās pasaules kontekstā, citādi čiks no viņa vien būs. Kā teicu, ja sabiedrība vēlas iet vieglāko ceļu, tad laba izglītība būs pieejama privātskolās.
0
ineta_rr > Sanda 09.12.2012. 21.51
Un kā esošā Latvijas pamata un vidējā izglītība (kas, starp citu, nav īsti obligāta) to sekmē? Jā, vietējos “dižgarus” kā Neiburgu un pārējās un grūti lasāmos Aspāziju un Raini māca, bet pat antīkos darbus nemāca, ja nu vienīgi Odiseju (jā, reālas atziņas dzīvei, ne?), nu, un “Romeo un Džuljetu” tulkotā veidā. To pašu “Uz kraujas rudzu laukā” pat nepiemin, bet katra gada Nobela prēmijas literatūrā saņēmēju piesauc vienīgi kā erudīcijas jautājumu, tad par kādu “savas tautas garīgās vērtības, jāizprot tās pasaules kontekstā” var runāt, ja nekādu “pasaules kontekstu” skolā nemāca?! Un par manu izglītību nebēdājat, ir lasīti gan latviešu, gan angļu, gan krievu, gan amerikāņu, gan japāņu, gan igauņu rakstnieku darbi, no kuriem nevienu Latvijā nemāca ne pamatskolas, ne vidusskolas līmenī. Tad vēl pusobligātā veidā ir lasīti vācu rakstnieki oriģinālvalodā.
Bet patlaban lasu gan angliski tulkotu, gan oriģinālvalodā vieglo literatūru atslodzei, gan tehniskākus darbus angliski, kas saistīti ar izvēlēto specialitāti.
0
Sanda > Sanda 09.12.2012. 22.56
JA literatūras nebūs, tad nemācīs pat to ” grūti lasāmo Raini un Aspaziju”. Dīvaini, bet daži vidusskolēni tīri labi tiek galā ar visiem kontekstiem, saprot nesaprotamo Raini, lasa arī orģinālo Šekspīru. Nav jau svarīgi, cik izlasīts, kurā valodā tas noticis, svarīgi, cik no tā darba paņemts. VAr kaudzēm lasīt pasaules klasiku , bet negūt nekādu labumu, var izlasīt vienu noniecinātā Raiņa dzejoli un gūt daudz vairāk.
0
ineta_rr > Sanda 10.12.2012. 00.45
Un vai tos dažus “izauklēja” izglītības sistēma vai vecāki un dabas dots talants?
Nedaudz no Hamleta sākuma:
„Mar.
Horatio says ’tis but our fantasy,
And will not let belief take hold of him
Touching this dreaded sight, twice seen of us:
Therefore I have entreated him along
With us to watch the minutes of this night;
That, if again this apparition come
He may approve our eyes and speak to it.“
Cik vārdus saprotat? Bez vārdnīcas? Vai domu arī uztverat? Cik reizes bija jāpārlasa pirms sapratāt visu (Šekspīrs mēdz nerakstīt tiešā tekstā, lai gan šajā fragmentā, manuprāt, ir lietota tikai tiešā nozīmē)?
Interesenti var legāli izlasīt pilno tekstu: http://www.gutenberg.org/cache/epub/1524/pg1524.html
0
manatuja 08.12.2012. 16.56
Spēja patstāvīgi piekļūt katrai vietai un personai
Piemēram, skolēns var izvēlēties mērķi panākt personīgu tikšanos ar pavalsts gubernatoru vai lielas korporācijas vadītāju, patstāvīgi nokļūt un apmesties kādā tālā vietā.
Atbildības izkopšana
Sākot no tā, ka katrs elitāras privātskolas audzēknis pats uzklāj savu gultu, sakārto un nospodrina savu apģērbu, ievēro priekšzīmīgu higiēnu (ko pārbauda katru rītu rīta līnijā), mazgā traukus, uzpoš telpas, uzņemas vadīt pasākumu vai klubu, izdot skolas avīzi utt. Atbildība šajā kontekstā nozīmē izdarīt vēl vairāk (spert soli tālāk), nekā no tevis tiek gaidīts, sasniegt izcilību. Pretstatā obligātajām vidusskolām, kurās dominē minimālisma psiholoģija.
Izdzīvošanas prasme un personīgo standartu kodekss
Augsti un augoši personīgie standarti ražošanā (radošā darbībā), uzvedībā, morālē.
Meistarības iepazīšana mākslā un kultūrā
Elitāro skolu audzēkņi labi orientējas izcilos mūzikas, glezniecības, dejas, skulptūru, dizaina, arhitektūras, literatūras, dramaturģijas un citos pasaules kultūras sasniegumos. Ja neskaita reliģiju, māksla ir vienīgais veids, kā pacelties pāri dzīvnieciskam materiālismam un saskarties ar diženumu.
Spēja precīzi novērot un reģistrēt savus novērojumus
Britu aristokrātija savulaik turējās pie šādas aksiomas: ja tu nespēj uzzīmēt to, ko esi redzējis, tad tu īsti neesi redzējis. Tātad zīmēšana un citi novērojumu pierakstīšanas veidi nav laika nosišana, bet gan uztveres spēju trenēšana.
Spēja pārvarēt dažādu veidu izaicinājumus
Katram cilvēkam ir savas vājības un bailes. Lai celtu savu pašapziņu un iespējas, ir svarīgi pārvarēt savas lielākās bailes. Piemēram, šķietami nepārvaramu kautrību var pārvarēt, pieņemot izaicinājumu runāt lielas auditorijas priekšā. Ja cilvēks jūtas gļēvs, viņam ir svarīgi pārvarēt bailes no fiziska izaicinājuma vai sāpēm. Katram gadās pakrist, bet tā nav liela nelaime. Svarīgi ir, lai pakritušais atkal celtos kājās. Pat ja iznāk pakrist vairākas reizes pēc kārtas, katru reizi ir jāceļas kājās. Ja esi palicis atkarīgs no atkritumu barības (angliski – Junk Food), narkotikām, azartiskām spēlēm, seksa, ekrāna tēliem, patērētāja kultūras u.tml., ir svarīgi šo atkarību pārvarēt un izvēlēties augstākus standartus.
Spēja atturēties no sasteigtiem, nepārdomātiem, impulsīviem secinājumiem, instinktīvas reaģēšanas
Tas ietver spēju domāt patstāvīgi, ieturēt pauzi, neuzķerties uz propagandas trikiem, baumām, aprunāšanu, melno propagandu, baiļu iedzīšanas teorijām un citiem „sabiedrības konsensa formēšanas” paņēmieniem, ar kādiem mūs ik dienas bombardē masu mēdiji un dažādi „eksperti”.
Savu spriešanas spēju un vērtību sistēmas nepārtraukta pārbaudīšana un uzlabošana
Tas ietver arī savu ticējumu un aizspriedumu nemitīgu kritisku pārbaudi, savas vērtību sistēmas kritisku pārvērtēšanu. Ja vecie uzvedības modeļi nedod iecerētos rezultātus, tad ir skaidrs, ka tie ir nederīgi, tāpēc pārskatāmi. Tās pašas rīcības nemitīga atkārtošana, gaidot citus rezultātus, ir idiotisma pazīme.
0
manatuja 08.12.2012. 16.56
Amerikā un citās valstīs darbojas neliels skaits slēgtu skolu, kas domātas tieši nākamās elites sagatavošanai. Amerikā tās ir apmēram 300 privātas internātskolas, kuras katru gadu pabeidz tikai apmēram viens tūkstotis t.s. elites bērnu. Džons Teilors Gatto ilgstoši pētījis arī tās un apkopojis 14 principus, kas kopīgi šīm elitārajām iestādēm.
Cilvēku dabas iepazīšana
Šo mērķi elites bērni sasniedz ne jau studējot moderno psiholoģiju, bet gan pastiprināti apgūstot vēsturi, literatūru, teoloģiju (ne ticības mācību), likumus un filozofiju, tai skaitā spēju analizēt un domāt dialektiski1.
Aktīvā lasītprasme
Aktīvā lasītprasme nozīmē ne tikai spēju patstāvīgi lasīt un saprast dažādus tekstus, bet arī brīvi, precīzi un ar izteiksmi izteikt savas domas rakstiski un runājot svešas publikas priekšā. Gatto ir pārliecināts, ka šīs prasmes var apgūt katrs bērns un tās būtiski palielina bērnu iespējas atrast savu ceļu dzīvē. To katrs spēj iemācīties arī patstāvīgi – pēc iespējas biežāk rakstot un runājot svešu cilvēku vai svešas auditorijas priekšā.
Ieskats galveno valsts un starptautisko institūciju darbības principos un mērķos
Apguvuši to, elitāro skolu audzēkņi samērā labi orientējas dažādu institūciju (likumdevēji, tiesas, izpildvara, armija, prese, korporācijas u.c.) darbībā un savstarpējā mijiedarbībā.
Labu manieru, pieklājības un laipnības apgūšana
Šīs prasmes, kuras tiek slīpētas nepārtrauktos vingrinājumos, elites bērniem dzīvē paver daudzas durvis, ļauj dibināt un uzturēt nepieciešamos kontaktus. Tieši pēc labām manierēm un stājas eliti var atšķirt no obligāto skolu audzēkņiem, kuri dižojas ar rupjību, nežēlību, ārēju nevīžību, paviršu virspusējību.
Patstāvīgs darbs
Ja obligātajās vidusskolās 80 – 90% aktivitāšu veic skolotāji, bet bērniem lielākoties tiek atvēlēta pasīva loma, tad elitārajās skolās šī proporcija ir apgriezta. Elitārās skolās tiek veicināts patstāvīgs bērnu darbs un sadarbība starp bērniem.
Enerģiskas fiziskās kultūras nodarbības
Fizkultūra elitārajās skolās netiek uzskatīta par greznību vai tvaika nolaišanas mehānismu, bet galveno ceļu personīgās grācijas, stājas, izturības, rakstura, sāpju un izaicinājumu pārvarēšanas, kā arī pašdisciplīnas spēju izkopšanai. Pat mūsdienu filmās varam vērot, ka modernā aristokrātija nezaudē laiku pasīvi zvilnot televīzijas priekšā, bet aktīvi un ik dienas sporto (daudzveidīgos sporta veidos), caur to gūstot neatvairāmu fizisku šarmu, dabisku gaitas vieglumu un iespaidīgas klātbūtnes efektu. Elitāro skolu audzēkņi parasti par godu uzskata dalību spēcīgākajos nacionālajos sporta klubos. Elitāro skolu pabeidzēji parasti ir arī izveicīgi dejotāji.
0
Jānis Derkusovs 08.12.2012. 11.59
Mīts :Ķīlim nav reformu plāna
————————————
IZM: Kā redzam, informatīvā bāze, uz kuras Roberts Ķīlis balsta reformas, ir ievērojama, turklāt tās svarīgumu un atbilstību kritērijiem ir apstiprinājusi arī 10. Saeima un tās izveidotā valdība.
————————————————
Respektīvi, IZM atzīst, ka reformu plāna nav un reformas tiek balstītas “informatīvajā bāzē”.
Respektīvi:apgalvojums, ka Ķīlim nav izglītības reformu plāna ir patiess un nav mīts.
Un tieši tāpat ir ar visiem citiem ,tā saucamajiem mītiem. Jūs palasiet tos paskaidrojumus…Nu kā maziem bērniem. Un Nekā personīgi vainīgs, un valdība, un Saeimas komisija…Tikai Ķīlis kā jēriņš…Nomaldījusies avs…
Nū…Esmu mazliet skrejošs šobrīd, man šodien kultūras pasākumi apmeklējami , bet es, principa pēc, iziešu katram mītam un IZM paskaidrojumam cauri. Ar savu IZM tekstu interpretāciju, traktējumu un tulkojumu. Kā tieši to saprast…Jo ļoti jau nu nepatiesi un demagoģiski.
2
aldis_grunde > Jānis Derkusovs 08.12.2012. 13.09
Pat vissliktāk novērtētajās augstskolās, ja kāds students kādu rakstu darbu iesniegt kā videorullīti (kā to dara Ķīlis) vai kā literatūras sarakstu (kā šajā IZM atbildē), tad tas netiktu ieskaitīts.
0
Jānis Derkusovs > Jānis Derkusovs 08.12.2012. 14.01
turklāt tās svarīgumu un atbilstību kritērijiem ir apstiprinājusi arī 10. Saeima un tās izveidotā valdība.
————————————
Un paskatieties uz tās “informatīvās bāzes” datumiem 2009,2010 gads-10. Saeima un valdība, kur Ķīlis nebija izglītības ministrs!Viņš ir 11 Saeimas ministrs…Kurš neko nav izdarījis!
Respektīvi, Ķīlis pats atzīst , ka izmanto priekšteču sagataves un padarītos darbus, lai gan citā mītā apgalvo, ka lietas pārņēmis sliktā stāvoklī…
Nu nezinu, nezinu….Bet man Ķīļa piara kampaņa tikai Irakas informācijas ministra paziņojumus atgādina, kas ASV iegāja Irakā.Tas arī ziņoja par irakiešu nepārtrauktām uzvarām. Gebelsa skola.
0
My Paradise, My Rules 08.12.2012. 11.38
Man kļūst skaidrs, ka mūsu sabiedrība ir pret jebkādām reformām. Katrs, kas ir iesēdies siltā vietiņā, nevēlas to zaudēt un nekāda mītu kliedēšana nelīdz. Otra sabiedrības daļa kliedz, ka kaut kas jāmaina, bet, kad kāds kādā jomā vēlas kaut ko darīt, tad viņam metas virsū abas puses: gan tie, kas nevēlas neko mainīt, gan tie kas nav apmierināti.
1
janis17 > My Paradise, My Rules 08.12.2012. 15.31
Con brio Problēma tieši ir tajā apstāklī – “kaut kas jāmaina”, “kaut kas jādara” – tā jau arī ir lieta, ko ķīlim pārmet. HAOSS!
0
buchamona 08.12.2012. 10.22
Domāju, ka neviens neapšauba Ķīļa grādus un diplomus :), runa, droši vien, vairāk ir par spējām administrēt, jeb vadīt. Labs komandieris, tāds kāds bija pulkvedis Briedis, piemēram, spēja izdarīt brīnumlietas,vadot savus strēlniekus, lai arī pretī bieži vien stāvēja pretinieks ar lielu pārspēku, Ķīlis, acīm redzot, nav labs komandieris, ja jau savējos spēkus nespēj mobilizēt cīņai pret ļaunajiem :)un tādēļ reforma buksē. Šāda situācija ir ierasta lieta vadīšanas praksē. Profesora grāds un diploms – tā vēl nav garantija tam, ka esi spējīgs komandēt parādi
3
dro > buchamona 08.12.2012. 10.35
riņķī apkārt. Kā čempionam jāizstāv savs tituls ar jaunām uzvarām, tā doktoram ar jaunām publikācijām. Varu vērtēt pēc savas pieredzes. Lai gan esmu beidzis RPI /daži punkti trūka līdz sarkanajam diplomam/, pēc neatkarības atjaunošanas vairs nestrādājot savā profesijā, manas zināšanas ir tuvu 0:)
0
buchamona > buchamona 08.12.2012. 11.14
Tur Tev taisnība, ka, ja nestrādā savā profesijā, tad zināšanas, iemaņas – tas ļoti ātri pazūd un paliek tik pāri skaistas atmiņas par sevi :)) Bet, ja runa ir tieši par Ķīli, tad ap viņu visu laiku ir bijis liels troksnis, taču nu jau pat troksnis sāk pieklust, bet lieta, acīm redzot, nekustas, ja pat Dombrovskim sāk pietrūkt pacietības.
0
ezora > buchamona 09.12.2012. 19.24
Birokrātijai ir liels spēks. Savulaik Sudraba nevarēja sastrādāties ar ministru Domvbrovski – “nepieņemams darbības stils”. Reformas finanšu ministrijā faktiski tika nobloķētas. Tagad mēs fanojam par Dombrovski (viņa sliktākaja formā, kad skaidrais skats sāk migloties un acenes parklāj interešu uzslāņojumi). Bet Ķīlis turpina velt Sizifa akmeni atkal un atkal. Iespējam, viņš nekur tālu neaizvels, bet ceļu būs parādījis.
0
Irina 08.12.2012. 07.26
Tas, ka viņš ir filos doktors nenozīmē,ka viss ko viņš saka vai dara ir neapgāžama patiesība. Intervijās ar viņu gan internetā gan žurnālā “Rīgas laiks” ir redzami viņa visai haotiskie filozofiskie spriedumi. Daudzas ieceres ir patiesi labas bet arī to praktiskā realizācija jāveic saprātīgi un kompetentai sabiedrībai argumentēti skaidrojot. Ministrija jo bieži tā nedara.
0
sarmīte 07.12.2012. 21.17
Vairākus gadus strādājis arī Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja amatā.
——————————————————————————————————————————-
Šajā amatā saņēmis pat treknajiem gadiem ļoti cienījamu algu (kas gan nav kavējis vēlāk skaitīt naudu oponentu kabatā), krīzes laikā imitējis vētrainu darbību ar konferenču rīkošanu tautas viedokļa atvērti demokrātiski plurālistiskai uzklausīšanai un beigu galā izkalis apaļu čiku.
3
ilmisimo > sarmīte 07.12.2012. 21.42
…beigu galā izkalis apaļu čiku.
_______________________ hmmm…….
varbūt tuomēr- kantainu?
0
piziks > sarmīte 07.12.2012. 22.21
Lama un Karlis…
Ķīļim kalumi nesanāķ ne īsti apaļš, ne precīzxi kantains. Ticamāk — neregulārs: gan formā, gan saturā.
0
ilmisimo > sarmīte 08.12.2012. 18.40
Ticamāk — neregulārs..
________________
amorfie fraktāļi?
0
Māris Bārzdainis 07.12.2012. 21.14
Te portālā ganās visādi demagoģiski “gudrīši”, kam patīk gudri d…t un bārstīt aplamības.
Atkārto visus tos melus un izdomājumus, kas nāk no AIP un rektoru puses. Tagad, kad visu konkrēti atspēko un noliek pa plauktiņiem, visi kā strausi iebāž galvas zemē – gudrās pakaļas tik ārā rēgojās.
Šitāda izskaidrošanas taktika demagogiem un populistiem pavisam nepatīk.
2
harrygebol > Māris Bārzdainis 09.12.2012. 20.32
Latviešu valodas prasmes latiņu Ķīlis ir nolaidis zemāķ nekā jebkurš cits ministrs pirms viņa. Tas tiešām ir ievērības cienīgs sasniegums, kā dēļ vien viņš ir pelnījis ne tikai neaizskaramību amatā, bet arī saules mūžu.
0
Jānis Derkusovs > Māris Bārzdainis 09.12.2012. 21.01
Bet kur problēma? Ja ir reformu plāna kopsavilkums, saite ielikta – tur daudzas bildītes, tad kur problēma pašu plānu nopublicēt?
Nu nopublicē un miers! Visi atsiesies.
Nevis šitās propogandas muļķības, kas der tikai Susuriem un citiem zatleriešu bļauriem-zaltlerjugendam un Ķīļa hunveibīniem .
Un Nekā personīgi tā arī vajadzēja, Ķīlis tā arī paskaidro-safabricētas muļķības izplata Nekā personīgi.Un ja falsifikācijas šajā gadījumā, tad kāda ticamība pārējām ziņām?
p.s Un tomēr…Kāpēc IZM nepublicē kāds ir Ķīļa reprezentācijas budžets?
Cik nodokļu maksātāju naudas maksā katrs video blogs? Kāpēc ierēdņi, kuri saņem no valsts algu,nevar godīgi visu uzlikt uz papīra un nopublicēt IZM mājas lapā? Un lētāk un katrs var mierīgi izlasīt =ko, kā, kad, kurš, cik maksās, no kurienes finansēs, kas rezultātā jāsasniedz. Nu līdzīgi kā biznesa plāns, ko bankas prasa. Ķīlis taču no Zviedru Ekonomiskās augstskolas, lai paprasa kādam studentam ,kā plāni jāraksta
0
piziks 07.12.2012. 19.59
Tieši pēdējās dienās/ļoti aktuāli pietrūkst tikai 1 (viena) būtiska mīta un tā skaidrojuma.
Mīts: ministra Ķīļa veselības vājais stāvoklis vairāķ atkarīgs no sliktiem/sabiedriski nepienemamiem paradumiem nekā no objektīvas slimības.
LV IZM skaidro-Jums: ?
P.S. ASV informāciju pat par prezidenta veselības stāvokli sabiedrībai ir tiesibas uzzināt. Reformas AI Latvijai varētu but pietiekami nopietns arguments, lai sabiedribai būtu svarīgi saņemt objektīvu un precīzu informāciju arī par attiecīgā ministra veselību — spriešanas un rīcības (atlikušajām?) spējām.
3
brigita_damme_rtk_lv > piziks 07.12.2012. 22.09
Es esmu nelietīgi izmantots?!? :D
0
piziks > piziks 07.12.2012. 22.22
Mūsu alus, — vai droši zini, ka tas puis’s no alus nevairās, viņam varbūt konjaks tuvāks… :)
0
brigita_damme_rtk_lv > piziks 07.12.2012. 22.58
Destilēts alus, paturēts ozolkoka mucā, arī garšo pēc konjaka :)
0
juhans 07.12.2012. 19.40
„…Tas izraisa maldus un pārpratumus … spekulējot, ka paustā dezinformācija netiks atmaskota…
Mīts: Roberts Ķīlis grib ieviest krievu/angļu/kādu citu valodu kā GALVENO augstākās izglītības valodu un iznīcināt latviešu valodu kā zinātnes valodu.
Fakti: Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi virzīšanai reformu, kas paredz PLAŠĀKU ES valstu valodu lietošanu Latvijas valsts augstskolās, kā arī starptautisku mācībspēku piesaisti lektoru, profesoru un rektoru vietām…”
Diez vai tik nekonkrētā formā „fakti” spēj kaut ko „atmaskot”. Izskatās, ka šajā piemērā „fakti” tiek pasniegti vēl nekonkrētāk nekā „mīti” un tie pēdējos drīzāk apstiprina nekā „atmasko”.
Ja nemaldos, tad ministram galvenokārt pārmet tieši nekonkrētumu.
1
ilmisimo > juhans 07.12.2012. 21.41
…. Izskatās, ka šajā piemērā „fakti” tiek pasniegti vēl nekonkrētāk nekā „mīti” un tie pēdējos drīzāk apstiprina nekā „atmasko”..
___________________
Tā viš i- vieni ūdeņi.
0
Andris 07.12.2012. 19.21
PhD nenozīmē, ka viņš ir tieši filozofijas doktors, šo titulu nevajadzētu tulkot burtiski.
1
ilmisimo > Andris 07.12.2012. 21.40
PhD nenozīmē, ka viņš ir tieši filozofijas doktors, šo titulu nevajadzētu tulkot burtiski. ..
______________ Tas būtu skābes koeficients tai Kembridžas diplomā?
0
Māris Bārzdainis 07.12.2012. 18.36
Ļoti laba stratēģija no RP puses – tikai tā var cīnīties pret populismu un demagoģiju.
Ar regulāriem reformu izskaidrojumiem un melu atmaskojumiem RP atbruņo savus ienaidniekus.
0
mjantons 07.12.2012. 18.08
Balagans sāk apnikt! Reformas var veikt valdiba, Saeima un to moblizētie finansu un intelektualie resursi. Par to maksa valsts iedzīvotāji un uzņēmēji ar saviem intelektualiem un nodokļu ieguldījumiem. Ja kaut kas tāds ka šis tiek apmaksāts par nodokļu maksātāju naudu ( varat apgalvot pretējo?) , tad tam ir korupcijas pazīmes. Kur te ir nepieciešamo pasākumu izglītības sistēmas integresanai Latvijas kultūras, ekonomikas un Eiropiska identitātes iegūšanai un priorizetesana ? Kabinetam ir jānāk ar konkrētu iespēju deklarāciju – finanses utt. Kultūras, izglītības, veselības ministri taču ir pliki ka baznīcas žurkas.
5
Baiba Eglâja > mjantons 07.12.2012. 20.03
Tas balagāns jau sen apnicis. Valdība un ministri pūš miglu acīs un ir tādi, kas tam visam notic. Ministrs iedos naudu un izglītība, veselība, kultūra kļūs savādāka…No kuras kabatas ministrs to naudu izvilks. Labāk pūst miglu acīs.Runātājs Ķīlis nav no runātājas Vienotība…
0
ezis > mjantons 07.12.2012. 20.45
Juris Ozoliņš. lasu ceturto reizi jūsu komentāru un vienalga nevaru iebraukt:(
0
ilmisimo > mjantons 07.12.2012. 21.39
klishinj ………..un vienalga nevaru iebraukt
__________________
Vispirms:
Atver garāžas duris.
Tad:
mēģini vēlreiz.
0
gundega_heiberga > mjantons 08.12.2012. 19.18
Pievienojos Ozoliņam. Nav arī saprotams kāpēc sīkās starppartiju intrigās tiek izniekota tāda kalibra artilērija kā premjerministra prestižs.
0
ezis > mjantons 10.12.2012. 15.36
lama. nekad dzīvē neatbildi uz maniem komentāriem. citādāk man jāatbild tev un zini kā ir ar tiem sūdiem – jo vairāk aiztiek jo vairāk smird.
0
runivs 07.12.2012. 18.00
Fakti: Roberts Ķīlis ir filozofijas zinātņu doktors, kurš savu doktora grādu ieguvis Kembridžas universitātē (M. Phil., PhD (Cantab)). Pirms kļūšanas par ministru Roberts Ķīlis bija Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) asociētais profesors un ekonomiskās antropoloģijas kursa direktors. Vairākus gadus strādājis arī Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītāja amatā.
==============================
Neliels jautājums ministrijas paziņojumam.Neapšaubot ministra nosaukumus un amatus, taču, lai spriestu par viņa zinātnisko darbību, gribētos uzzināt Ķīļa kunga zinātniskos devumu pēdējos 10 gados?
6
+18
-8
Atbildēt
+10
-14
Atbildēt
+11
-6
Atbildēt
+6
-3
Atbildēt
+7
-5
Atbildēt
+4
-6
Atbildēt
@loptik > runivs 07.12.2012. 20.42
Vispar jau ministram nav jabut nopietnai publikaciju vesturei (nevienam Latvijas ministram lidz shim tada nav bijusi). Tapat kaa koledzu vai biznesa skolu pasniedzejiem. Tachu taa noteikti ir obligata profesoriem un pasniedzejiem, kuri kuuree doktoranturas.
0
ilmisimo > runivs 07.12.2012. 21.37
.. gribētos uzzināt Ķīļa kunga zinātniskos devumu pēdējos 10 gados?
______________________
tiešām:
būtu dikti interesanti…
0
My Paradise, My Rules > runivs 08.12.2012. 11.29
Es nesaprotu, kāpēc ministram būtu jānodarbojas ar zinātniskiem pētījumiem. Vai minētajiem izglītības dokumentiem noteikti jānosaka, ka jāpievēršas zinātnē? Zinātnieks ir zinātnieks, bet Ķīlis, beidzis minētās augstskolas, tomēr nav zinātnieks. Vai tas liedz viņam būt par ministru?
0
enjoy > runivs 08.12.2012. 12.57
to com brio
Zinātnieks ir zinātnieks, bet Ķīlis, beidzis minētās augstskolas, tomēr nav zinātnieks.
__________________
Nūū. vispār viņš ir ZINĀTŅU DR. Ja cilvēks mācās un pabeidz doktorantūru, tas nozīmē, ka viņu interesē tieši zinātne. Zinātne, kas pēta, mēra, izzina, izprot, meklē ko jaunu vai vismaz vecā jaunus aspektus, jaunu skatījumu.
Kurš tad vēl ir zinātnieks, ja ne zinātņu Dr?
Diemžēl mums tā ir bieža parādība, ka pasniedzējam ir jālasa tik daudz lekciju, lai sagrabinātu maizīte, ka viņam neatliek laika par ko jaunu palasīt, kur nu vēl pašam ko uzrakstīt.
Ar publikācijām Latvijā notiek baigā šmaukšanās- ja papēta lielo augstskolu rektoru publikācijas, tad var pamanīt, ka viņi ir ārkārtīgi plaša spektra “speciālisti” (ginekologs-mehanizators, kā jokoja padomijā). Dzīvē tas nozīmē sekojošo- rektoru, programmu vadītāju u.c. administratoru vārdi tiek pielikts pie labāko studējošo darbiem brīvprātīgi- piespiedu kārtā. :(
0
dro > runivs 08.12.2012. 14.24
con brio. Ministram, protams, nav jānodarbojas ar zinātniskiem pētījumiem, bet Ķīlis pēc doktora grada iegūšanas neesot nopietnas publikācijas. Savādi labi vērtētas augstskolas profesoram…
0
ilmisimo > runivs 08.12.2012. 18.37
Zinātnieks ir zinātnieks, bet Ķīlis, beidzis minētās augstskolas, tomēr nav zinātnieks. Vai tas liedz viņam būt par ministru?
_________________ Neliedz.
Tikai- zinātnieks nav- vai ir ministrs?
0