ZZS apsver iespēju rosināt referendumu par referendumiem

………..Taču Latvijā notikušie referendumi nav noveduši pie demokrātijas triumfa. Tieši otrādi – pašreizējā kārtība pieļauj nelielam pilsoņu skaitam (0,6%) arī ļaunprātīgu Satversmes izmantošanu. Pēdējais referendums liecināja, ka parakstu vākšana bija kā pašmērķis panākt tautas nobalsošanas rīkošanu, nevis Satversmes grozījumu pieņemšanu. Referendumi par pensiju palielināšanu un krievu valodu kā otro valsts valodu ir diskreditējuši referendumu jēgu un mērķi, sašķēluši sabiedrību (pensionāri pret jaunajiem vecākiem, latvieši pret krieviem) un radījuši vilšanās sajūtu vēlētājos. Igaunijas prezidents T. H. Ilvess, Latvijas žurnālistu jautāts par šāda veida referendumu lomu, nesen teica, ka tie var būt arī “sabiedrības dezorganizācijas ierocis”. …….
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=356048:referendumi-latvijas-spoums-vai-posts&catid=93:la-komentri&Itemid=440

……….
…….atbildības princips pret savu valsti. Atbildības princips ir saistošs jebkuram, arī tautai kā Satversmes 2.pantā noteiktajai valsts suverēnās varas nesējai.

Tas nozīmē, ka arī tautas acumirklīgais vairākums (kurš, kā zināms, mainās no dienas uz dienu) nedrīkst iedragāt savu valsti, mainot tās jēgu un būtību, izpostīt vai iznīcināt to, jo arī tautai, pieņemot politiskus lēmumus, katrā ziņā tādus, kuriem ir neatgriezeniskas sekas, ir jārīkojas atbildīgi. Atbildības princips gan retos gadījumos ir noteikts konstitūciju tekstos, taču mūsdienās tas, vismaz demokrātiskās valstīs, kā konstitucionāls princips ir atzīts, un tas piemērojams konstitūcijas, tātad arī Satversmes, interpretācijā.

No tā izriet, ka Satversme būtu jāinterpretē tā, ka ikviens – arī Pilsoņu kopuma acumirklīgais vairākums – ir atbildīgs par to, ka tas neizjauc pats savas valsts pamatus. Citiem vārdiem – nenozāģē zaru, uz kura tas sēž.

Papildus jāatzīmē, ka šī atbildība Pilsoņu kopumam ir ne tikai pret sevi, pret tā acumirklīgo sastāvu uz doto nobalsošanas dienu, bet arī nākamo latviešu nācijas un Latvijas pilsoņu paaudžu priekšā. ……
http://demokratiskiepatrioti.lv/bez-temas/intervija-ar-konstitucionalo-tiesibu-specialistu-es-tiesnesi-egilu-levitu/

Varbūt arī zināmā mērā koalīcijas risinājums nav tas labākais, bet, ja ZZS vienīgā atsauce ir Iveta Kažoka (noteikti ne lielākā autoritāte politoloģijā) un apšaubāmas argumentācijas prezidenta vēstule (ko sagatavojuši bijušie ZZS deputāti), tad nekas vairāk par populismu tas nav!

Jāatgādina, ka runa galvenokārt ir par parakstu skaitu, kas jāsavāc referenduma rosināšanai, proti, līdzšinējo slieksni 10 tūkstoš parakstu iecerēts palielināt līdz 50 tūkstošiem, un to apliecinājums – 1-2 lati par vienu parakstu – jāapmaksā tautas nobalsošanas iniciatoriem.
=========================================================
Kāpēc tiek noklusēts, ka šie 50 000 ir tikai PAGAIDU variants – PĀREJAS posmā? Pēc pāris gadiem, lai organizētu referendumu, būs jāsavāc 150 000. Vai tas publikai arī šķiet OK?

50 tūkst. slieksnis ir pilnīgi normāls slieksnis. Daudz vairāk gan poliķiem būtu jāuztraucas nevis par maizes došanu notāriem (t.i., par paraksta notariāliem apstiprinājumiem – kas un kurš to finansēs), bet gan par iespēju plašāk izmantot e-parakstu. Es tomēr nevaru saprast, kāpēc banka, piemēram, “tic”, ka caur i-banku veikts maksājums ir manis veikts maksājums (un rūpējas, lai kāds svešs to manā vietā nespētu veikt), bet parakstu skaitītāji nespēj izdomāt veidu, kā padarīt “ticamu” manu parakstu. Varbūt nav jādomā jauns ritenis, bet jāiemācās braukt?

Es balsoju par ZRP un vēl joprojām atbalstu gan viņus, gan Vienotību. BET! Manuprāt jautājums, ka balss tiesībām ir jābūt pilnībā neatkarīgām no finansiālajām iespējām, ir principiāls un apolitisks. Es saprotu politiķu vēlmi pārlikt referenduma izmaksas pilnā apmērā uz referenduma organizātoriem, lai referendumus nevarētu izmantot kā naudas slaukšanas procedūru Latvijas valsts vājināšanai, bet no otras puses ir jābūt arī pilnīgai pārliecībai, ka attiecīgās izmaiņas neietekmēs pilsoņu iespējas izteikt savu viedokli.
To varētu mēģināt risināt tā – referenduma rīkotājiem jāsamaksā valstij par parakstu pārbaudi, bet no samaksas tiek atbrīvoti to cilveku paraksti, kam ir mazturīgā (vai kāds cits līdzīgs) statuss valsts datubāzēs.
Nebūtu pieņemami, ka cilvēkiem jāiemaksā latiņš parakstoties.

dzeris

Āboltiņa- lielmanīša :)

Aizkustina tādas rūpes par demokrātiju no TP Zalāna, un tagad arī no Lemberga ZZS puses.
It sevišķi, zinot, kā šīs partijas grāva gan demokrātiju, gan tiesiskumu, esot pie varas.

Bet Āboltiņas smalka paņirgāšanās par vēlētājiem, kuri, vispār, uztur šo kundzīti, iet ārpus visiem rāmjiem, un liecina, ka “jumts” viņai “aizbraucis” galīgi, maanuprāt, šī dāma no varas jātur pa gabalu, un V attiecīgi secinājumi sen būtu jāizdara, jo šī jau nav pirmā reize, kad viņa pasaka ko īpaši nekaunīgu un muļķīgu.
Diezin vai kādā citā demokrātiskā valstī jebkurš parlamentārietis varētu ko tādu atļauties.

Domāju, ka tas ir tukšs numurs no ZZS puses, jo diezin vai tautas lielākā daļa uz šādu referendumu dosies. Piemēram, man personiski labāk patīk, ka nepieciešami 50 tūkst parakstu, lai referendumu ierosinātu, ja jau tā paraksta apliecināšana maksā tikai 1 Ls! kam referendums būs svarīgs tas arī to Ls var samaksāt. Pie tam šādi noteikumi ir līdz 2015 gadam. Nav ko visu valsti turēt saspringumā, ja savākti tikai 10 tūkst parakstu kādas ideja s atbalstam, un nav ko valstij velti tērēt naudu, lai vienas mazas grupiņas ideju aizvilktu līdz referendumam ar negatīvu rezultātu, jo neesam tik bagāti ne ar laiku ne ar valsts naudu!