Ar e-vēlēšanām nevajadzētu steigties
Saistītie raksti
Aktuāli /
4. maijs
Sveicam Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā!
Viedoklis /
3. maijs
Labs laiks sievietēm zināšanas un talantu ieguldīt IT nozarē
Aktuāli /
2. maijs
Speciālizlaidums: Kā dzīvot zaļāk?
Komentāri (46)
Inese 01.04.2011. 18.29
Ja Latvija vēlas izrauties no ES pakaļgala pozīcijām, ir vajadzīgas straujākas reformas, protams, neatmetot pragmatisku diskusiju un izsvērtu procesu. Igauņiem ir “first-mover advantage” tāpēc, ka ieviesa e-vēlēsanas pirmie..tas nozīmē, ka viņi pēc kāda laika varēs ne tikai lepoties ar šo statusu, bet arī mācīt pārējai pasaulei, kā organizēt šādu līdzdalības formu, jo būs caur kļūdām un to labojumiem pieslīpējuši sistēmu. Es domāju, ka būtu laiks tomēr mēģināt iet kopā ar viņiem šajā virzienā.
Ja, kā raksta autors atzīst, galvenie nav tehniskie riski, tad pēc definīcijas pārējie riski (kā pretarguments e-vēlēšanu ieviešanai) atkrīt, jo viņi ir tādi paši jau pašreizējās vēlēšanu sistēmas ietvaros!
Latviešiem vajadzētu domāt nedaudz plašāk..šajā kontekstā man patīk (neatceros kur) izteiktā ideja, ka Baltijas valstis (kuras pagaidām vēl pārējā pasaule uztver kā +- vienotu tirgu/bloku, lai gan pēc 1.01.2011 Igaunija jau ir eirozonā) var pozicionēties kā E-stonia, L@via, L-IT-huania. E-vēlēšanas būtu labs solis šajā virzienā.
Pirms 10.Saeimas vēlēšanām biju uzrakstījis par šo tēmu rakstu – tur arī ir apkopoti citi ieguvumi, kurus neesmu šeit minējis: http://www.ir.lv/2010/9/27/neatmest-ideju
0
Kristiâna Âbele 01.04.2011. 10.11
Doma par referendumiem man arī ienāca prātā. Tur redzu reālus ieguvumus, bet tikai tad, ja referendumi reāli notiktu. Reizi četros gados pašvaldību vēlēšanās un reizi četros Saeimas vēlēšanās, tīri finansiāli, nekad nebūtu iespējams atgūt ieguldījumus sistēmas izstrādē, atjaunošanā un uzturēšanā. Pašam iespējams būtu ērtāk e-vēlēšanas, bet man nav nekas arī pret tradicionālo balsošanas “rituālu”. Reizi divos gados pat ir samērā patīkami.
Esmu par referendumiem. Tādu sistēmu, kā Šveicē, kur demokrātija ir daudz tiešāka. Bet kāpēc kādam liekas, ka ieviešot e-vēlēšanas tas uzreiz būs un tad tik ZZS dabūs pa ādu, kad tauta vienreiz tiks pie lietas – nav skaidrs. Pēc pašreizējiem normatīvajiem aktiem, jebkurā gadījumā būtu jāvāc paraksti referenduma ierosināšanai. Jau šobrīd to būtu iespējams izdarīt elektroniski un iesniegt. Bet to nedarīs valsts. Tas nozīmē, ka tāda sistēma tad kādam ir jārada sabiedriskā kārtā un to var darīt kaut vai rīt – neviens neaizliedz. Nākamais jautājums būtu, vai ņem pretī tādu sarakstu un tur varbūt būtu jāpatiesājas, bet vajadzētu varēt uzvarēt. Jebkurā gadījumā, e-vēlēšanu informācijas sistēmai ir ļoti attāls sakars ar tiešākas demokrātijas formas iedibināšanos Latvijā. Šveiciešiem, cik zinu, nav elektroniskas balsošanas referendumos un viss notiek. Tā kā ne jau e-vēlēšanās ir tā bēda.
Viennozīmīgi būtu jābūt iespējami plašai diskusijai par risinājuma saturu. Jau šajos komentāros parādās idejas, kas sistēmas plānotājiem un veidotājiem varētu noderēt. Arī manu aicinājumu kārtīgi izpētīt, ko un kāpēc dara igauņi nevajadzētu uztvert kā parasti – kā pazemojumu.
1
bekijja > Kristiâna Âbele 02.04.2011. 18.41
Lai referendumi notiktu, tiem ir jātop par tradīciju un ieradumi. Kā tas ir Šveicē. Bet ne tikai. Es ar referendumiem saprotu ne tikai formālu balsošanu par kādu jautājumu vai lēmuma projektu, vai personību, bet arī iespēju izteikt savu viedokli sabiedriskajās apspriešanās vai iespēju iesnigt savus priekšlikumus vai idejas pašvaldībām, valdībai utt.
Kas attiecas uz šveiciešiem, tad dalība referendumos šajā valstī ir sena tradīcija un cilvēki referendumos piedalās tradicionāli ierastā veidā. Pirms daudziem gadiem e-balsošanas iespēju viņiem nebija un viņi pie urnām gāja ar kājām. Pie tā ir pieraduši un tā arī turpina. Latvijā nav izveidota tradīcija, nav šāda līdzdalības ieraduma. Lai tie izveidotos, izmantojami visi pieejamie “ceļi” līdz urnām – tai skaitā digitālie. Mēs dzīvojam šodien un ja jau tehnoloģijas ir radītas, kāpēc tās neņemt talkā? Vai šī gada tautas skaitīšana nav labs piemērs tam, ka cilvēkiem šāds risinājums ir pieņemams? Vismaz es no tā secinu, ka pietiekami daudz cilvēku e-iespējas izmanto un būtu gatavi izmantot arī nākotnē.
0
Martins (MPE) 01.04.2011. 01.31
Un vispār, ja šādas nozīmīgas sistēmas veidojot, valsts rīkotu speciālistu diskusijas, kurās varētu brīvi piedalīties un komentēt. Tad rezultāti būtu daudz labāki, jo varētu dažādus būtiskus ieteikumus ņemt vērā. Iespējams, ka ne vienmēr pietiek ar LIKTA konsultācijām un vai vispār LIKTA tiek informēta un iesaistīta valsts nozīmes sistēmu izstrādē.
0
ilmisimo 31.03.2011. 20.59
Ar e-vēlēšanām nevajadzētu steigties
———————————–
un ar vēlēšanām vispār(vēlēšanām kā tādām…. tādām kā)?
0
Juris Millers 31.03.2011. 20.26
Lai vēlēšanu sistēma darbotos demokratiskā valstī tai jāatbilst šādiem kritērijiem:
1. godīga – 1 cilvēks = 1 balss, katra cilveka balss tiks saskaitīta tikai vienreiz, visas nodotās balsis ir saskaitītas
2. anonīma – neviens indivīds vai to grupa nevar noteikt kā ir nobalsojis kāds cilvēks
3. noliedzama – neviens cilvēks nevar pierādīt kā viņš ir nobalsojis
4. pārbaudāma – pēc vēlēšanām ir iespējams pārbaudīt, ka visas balsis ir saskaitītas pareizi
5. saprotama – cilvēkiem jābūt uzticībai par balsošanas rezultātu
Vislielākās problēmas ir ar saprotamību un pārbaudamību kombinācijā ar noliedzamību. Piemēram, pašlaik noliedzamību nodrošina tas, ka balsošanas iecirkņa koridorā ir pieejami visu partiju biļeteni. Attiecīgi, ja cilvēkam pieprasa nobalsot par partiju X, viņš var mierīgi nobalsot par partiju Y, izmest partijas X biļetenu un koridorā paņemt partijas Y biļetenu, lai viņam rokās tagad būtu visu partiju biļeteni, izņemot X. Līdz ar to nav iespējams piespiest cilveku balsot par kādu partiju. Pārbaudīt vēlēšanas gan tagad var tikai pārskaitot atkal visus fiziskos biļetenus, ko ne katrs var izdarīt.
Ar e-vēlēšanām ir vieglāk nodrošināt pārbaudāmību – katram cilvēkam var iedot randomu ciparu virknīti, bet pēc vēlēšanām nopublicēt visus balsojumus formā – randomā ciparu virknīte -> balsojums. Tad katrs cilvēks varēs pārskaitīt kāda sanāk balsojumu summa un arī pārliecināties, ka viņa balss ir tajā sarakstā. Bet lai nodrošinātu noliedzamību uzlikt vēlēšanu iecirkņa koridorī (vai vēlēšanu portāl atsevišķā sadaļā) iekārtu, kas uz labu laimi izdod randomu ciparu virknīti, kas ir nobalsojusi par jebkuru izvēlētu partiju. Ja tev pieprasa balsot par X, tu nobalso par Y un pēc tam paņem papīra strēmeli ar ciparu virkni no kāda, kas ir nobalsojis par X.
4
modriss > Juris Millers 31.03.2011. 20.56
Aigarius, trešajā rindkopā piedāvātais manuprāt ir riktīga murgoloģija:)
1) Kā tad autentificēsies vēlēšanu procedūrai?
2) Kā nogādās “random ciparu”?
3) Vai tad šī brīža analogajās vēlēšanās kāds nodrošina Tev iespēju pārliecināties, ka tik tiešām Tava balss ir saskaitīta (nevis apzināti sabojāta un atzīta par nederīgu:) )?
4) Ja kāds gribēs uzpirkt balsis, tad kālab jāsarežģī procedūra – nav problēmas pieprasīt balsojuma procesa ierakstu vai arī balsojumu veikt no pircēja laptopa?
0
Juris Millers > Juris Millers 31.03.2011. 21.40
1) tā daļa ir pietiekoši vienkārša, to es izlaidu. E-paraksts vai pat banku autentifikācija būtu tīri pietiekama.
2) tas random cipars ir pašās beigās, jau pēc pašas nobalsošanas. Tu vari pierakstīt savu random ciparu, vai vienu no sagatavotajiem priekš jebkuras citas partijas. Pilnīgi vienalga kādā formā.
3) taisnība, arī tā iespēja pašreizējās vēlēšanās ir ļoti problemātiska
4) skat komentāru augstāk – var ļaut balsot vairākas reizes un skaitīt tikai pēdejo ;)
0
modriss > Juris Millers 31.03.2011. 22.00
Šķiet, ar pēdējo iesaki pārlieku sarežģīt sistēmu. Lieki palielinās uzglabājamo datu apjoms un kļūdu iespējamību. Tālab žurnālisti un sabiedrība varēs brēkt par necaurskatāmo procedūru un iespējamo tehnisko ķibeļu ietekmi uz rezultātiem utt.
Bez tam katrai balsošanas reizei pēc idejas ir jāizveido jauns random cipars, jo, ja nodrošina iepriekšējā izmantošanu, ir nepieciešams pie balsojuma uzglabāt informāciju par balsotāju, bet tādējādi trešās personas teorētiski var identificēt balsojušo. Līdz ar to var apšaubīt anonimitātes principa īstenošanu. Bet ja katrai balsošanas reizei veido savu random ciparu, tad kā likvidēt iepriekšējo ierakstu, ja nav identifikatora, kas norāda uz balsotāju? Ja pareizi sapratu, tad Tevis piedāvātajā variantā tas notiek automātiski. :) Kā tad šādas problēmas atrisināsi?
0
Martins (MPE) > Juris Millers 01.04.2011. 01.26
Tavi piedāvātie nosacījumi neizpildās arī pašreizējās vēlēšanās:
1) vienreizēju balsošanu nodrošina zīmogs pasē. teorētiski to var aizmirst iespiest un es varu nobalsot citā iecirknī
6) kas daļēji ir 4) un 5) kas garantē, ka balsis ir pareizas. Cik daudzās valstīs notiek kasiņi par to, ka rezultāti tiek viltoti. Nelielas mahinācijas un urnā var atrasties tās vajadzīgās balsis, kas nepieciešamas. Piemēram, kas garantē, ka man nav līdzi 100 aploksnes ar vajadzīgajām balsīm, kuras es iemetu urnā.
Manuprāt, saprātīgi (uzsvars ir uz saprātīgi un nevis kā tautas skaitīšanā) veidojot balsošanas sistēmu, mana uzticība šai balsošanas sistēmai būtu pietiekoši liela.
0
modriss 31.03.2011. 20.13
Vispār dīvaini apgalvojumi, piemēram, “..nevēlos mest akmeni CVK dārziņā..” – vai tad pasūtošā iestāde vairs neatbild par izvirzītajām prasībām? It īpaši dīvaini to dzirdēt no IT jomas cilvēkiem. Nespeciālistiem varbūt var šķist, ka pasūtītājs atnāk pasaka, ka vajag programmu un uzreiz kodētāju brigāde patvaļīgi sāk dragāt, bet tiem, kas strādā vai vismaz mācījušies šai jomā, tomēr jābūt izpratnei cik būtiska ir klienta vajadzību apzināšana un saskaņošana, kas ietver arī saskarņu izstrādi un prasības veiktspējai noteikšanu, prognozējamo vienlaicīgo lietotāju skaitu utt. Tā ka šai gadījumā CVK izvirzītajām prasībām ir bijusi būtiska loma un nav jācenšas attaisnot atbildīgās amatpersonas.
Dīvaina arī frāze par sistēmas novecošanu. Šķiet, ka neviens izstrādei neliek izvēlēties klasisko waterfall metodi. Mūsdienās pietiekami plaši pielieto dažādas agile metodes, kas nodrošina daudz elastīgāku pieeju. Tā nu atkal nonākam pie tā, ka būtiska loma pasūtītājam un viņa adekvātām un apzinātām prasībām un komunikācijai ar izstrādātāju.
Visbeidzot par elektronisko parakstu – kāds brīnums, ka netiek plaši izmantots – uz doto relatīvi dārgs prieks un nedo dievs, ka tiks uzspiests obligātā kārtā ar kādu valdības lēmumu. Nav jābrīnās, ka daudz izplatītāka lieta ir internetbankas, kas atvieglo, piemēram, komunālo maksājumu veikšanu vai rēķinu samaksu.Rezumējot var teikt, ka vienkāršam lietotājam ir jābūt acīmredzamiem ieguvumiem, lai labprātīgi sāktu lietot kādu iespēju, piemēram, e-parakstu
0
Kinskis 31.03.2011. 19.55
kā viens no e-vēlēšanu riskiem Latvijā noteikti būtu jāmin, ka pie šādas sistēmas var vieglāk pirkt balsis vai kā savādāk ietekmēt vēlētāju, jo datora balsojumā “pircējs” var stāvēt aiz muguras un neviens to neizkontrolēs. Pie esošās sistēmas vismaz var noslēpties kabīnē un pie izejas savākt vajadzīgo sarakstu komplektu, lai atrādītu “pircējam”.
2
Juris Millers > Kinskis 31.03.2011. 20.28
Parasti to risina ļaujot balsot vairākas reizes un skaitot tikai pēdējo. Attiecīgi tev var stāvēt aiz muguras, bet pec tam tu vari aiziet un nobalsot vēlreiz – elektroniski vai ar papīra biļetenu un tā tava vecā balss neskaitīsies.
0
Kinskis > Kinskis 31.03.2011. 21.43
Vai šajā gadījumā ir paredzēti pretlīdzekļi, ka vēlētājam pēc nebrīvā balsojuma “pircējs” paņem e-karti vai kā citādi ierobežo pieeju atkārtotam balsojumam? Turklāt jāņem vērā, ka bieži vien kontingents, kas balsis pārdod, nav tik apzinīgs, lai ietu balsot atkārtoti. Ja šādām problēmām ir efektīvi risinājumi, tad ir Ok. Negribētos, lai jaunā sistēma būtu ar caurumiem, kas ļautu ievēlēt boldānveida deputātus, no kuriem pēc tam ir grūtības tikt vaļā.
0
liina 31.03.2011. 19.04
Piekrītu jautājumam, ka vispirms jānoskaidro kāds no ēvēlēšanām būs ieguvums valstij un sabiedrībai un tikai tad ķerties pie mākoņu stumdīšanas. Cilvēkus, kam nav un nebūs datoru, no vēlēšanām atstumt nevaram, tātad paralēli paliks ierastais vēlēšanu variants, tātad ietaupījuma nekāda, tieši otrādi – papildus izmaksas. Par spējām nodrošināt 1)krāpšanos ar balsīm, 2)informāciju par to kurš kā balsojis, 3)rezultātu pārbaudi ir pamatotas šaubas. Tas, ka ē ir modīgi un igauņi tā dara, nav nekāds spēcīgais arguments. Viens no jēdzīgiem iemesliem būtu tas, ka tad varētu nobalsot cilvēki, kas tieši vēlēšanu dienā netiek pie urnām, nav Latvijā, bet to var atrisināt arī vienkāršāk – ļaujot nedēļu vai vēl vairāk iepriekš nobalsot gan iecirkņos, gan vēstniecībās.
2
Tane-Dane > liina 01.04.2011. 00.51
Pārejas periodā protams būs vajadzīgs paralēlais variants.
0
Martins (MPE) > liina 01.04.2011. 01.15
Tu jau pats esi uzskaitījis iespējamos ieguvumus: nav jābūt noteiktajā vietā lai nobalsotu (to var no ārzemēm izdarīt, no darba vietas); tiek ietaupīti resursi, jo atvieglota balsu skaitīšana, iecirkņos mazāk cilvēki vajadzīgi; teorētiski samazinās nepieciešamo drukājamo biļetenu skaits; teorētiski varētu nobalsot vairāk vēlētāju, jo nekur neejot no mājām varētu ar 3 pogu spiedienu nobalsot u.c. ieguvumi.
P.s. es varu nobalsot arī atklāti. Un ja kāds kaunas par ko balsojis, tad ieteicams viņam pašam padomāt kāpēc.
0
Kristiâna Âbele 31.03.2011. 18.16
Priekšlikums: e-vēlēšanu advokāti varētu pamatot, kāpēc tās nepieciešamas. Kādi tieši būtu ieguvumi? Tad būtu vieglāk salikt kopā par un pret un saprast vai “mērķis attaisno līdzekļus”.
5
janazakovica > Kristiâna Âbele 31.03.2011. 19.06
zaudeji..ej majaas..un nekad vairs neradies.
0
Juris Millers > Kristiâna Âbele 31.03.2011. 20.33
Man būtu ērtāk nobalsot elektroniski. Ja liels daudzums cilveku balsotu elektroniski, varētu samazināt balsošanas iecirkņu skaitu un tā ietaupīt naudu. Referendumiem parakstus varētu elektroniski vākt, tā stipri ietaupot laiku un naudu. Ļaujot cilvēkiem vieglāk nobalsot palielināsies balsotāju procents, it īpaši jauniešu un augsti izglītoto cilvēku vidū.
0
Andris > Kristiâna Âbele 31.03.2011. 21.19
Tieši to ZZS negrib pieļaut. Vai vismaz grib attālināt, cik vien iespējams. Manuprāt, tas arī ir galvenais šī raksta parādīšanās iemesls. Nevaru tikai saprast, kalab IRam vajadzēja iesaistījies ZZS propagandā.
0
bekijja > Kristiâna Âbele 31.03.2011. 22.49
E-balsošana būtu jāpadara par normālu un ikdienišķu lietu. Lai to var izmantot ne tikai ekskluzīvajās Saeimas vēlēšanās, bet arī dažādos referendumos vai aptaujās. Katra cilvēka iesaitīšanās sabiedriskajos procesos nevar būt ekskluzīva lieta – e-vēlēšanas var palīdzēt šo iesaistīšanos padarīt par normālu, ērtu un viegli īstenojamu praksi. Vai tiešām kādam no tā ir bail?
0
Tane-Dane > Kristiâna Âbele 01.04.2011. 00.49
Nu bet protams, ka ir BAIL! Un kā vēl BAIL! Tas taču ir solis patiesas demokrātijas virzienā, bet kam tad no šejienes varnešiem ir vajadzīgi regulāri referendumi? Tauta taču esot tik stulba, ka tai pat nedrīkst ļaut vēlēt prezidentu, ta kur nu vēl kādas svarīgākas lietas!
0
janisholsteins 31.03.2011. 18.00
wah… latviskais ‘davai neko nedaram, ka tik nesanak slikti’
Edmund, varbut labak ta – daram! un visu laiku domajam, kadi varetu but riski un ka tos noverst!
Kamer projekts nesaks kusteties, tikmer visus riskus apzinat nav iespejams.
1
Kristiâna Âbele > janisholsteins 31.03.2011. 18.08
Es jau nesaku, ka nedaram. Es saku, ka daram, bet nevis tā, kā līdz šim daudz ko, bet prātīgāk, jo jautājums ir nopietnāks par tiem, ko risinājām līdz šim.
0
mxblack 31.03.2011. 17.37
Manuprāt te problēma ir pavisam citur. Ir skaidrs ka vēlēšanu dienā gan internetā, gan attiecīgajos serveros notiks milzīgi liela datu plūsma un mūsu IT speciālisti vienkārši nav spējīgi nodrošināt pienācīgu to apstrādi un vajadzīgo plūsmas ātrumu. Speciālisti protams arī šeit ir tie labākie, tikai viņi kā likums nestrāda valsts institūcijās, bet privātajā sektorā. Valsts institūcijās strādā vāji speči, kuri saņem lielas algas, bet kuriem pie privātā nav ko darīt. To jau parādīja tā izgāšānās ar iedzīvotāju skaitīšanu. Īsts profesionalis jau laikus būtu redzējis tik elementāru caurumu sistēmā. Ne jau iedzīvotāji tam nav gatavi, bet korumpētās valsts ierēdņi, visādi šoferu dēli, kuri ir iekārtoti darbā par lieliem speciālistiem, bet nav spējīgi to nodrošināt.
1
modriss > mxblack 31.03.2011. 19.33
Opi, nepiemirsti, ka drošības audits jau iepriekš norādīja uz problēmu autorizējoties ar pases datiem, bet vai sistēmas pasūtītājs laicīgi reaģēja?
0
Andris 31.03.2011. 16.56
Dīvains raksts, tāda sajūta, ka to rakstīja 80-gadīgs onkulis. Sevišķi dīvaina ir pedējā rindkopa, kura īsumā skan apmēram tā: “Jā, Igaunija tas jau sen veiksmīgi darbojas, tāpēc mums nevajag steigties, nevajag steigties…”.
Kas attiecas uz privātumu, pievienojos Dolāram. Man nav nekādu problēmu atklāt, par ko es balsoju, un domāju, ka tieši interneta lietotāju vidū ir daudz cilvēku, kuri nekaunas par savu politisku izvēli vēlēšanu dienā. E-balsošanā var paredzēt brīvprātīgu opciju “Balsoju atklāti”. Noteikti atradīsies daudzi tūsktoši cilvēku, kuri to izmantos – ar nolūku apgrūtināt balsu viltošanas iespēju. Šādas opcijas esamība nebūtu Satversmes pārkāpums, jo aizklātas balsošanas iespēja tiktu saglabāta un uzstādīta e-velēšanu lapā kā “default”.
0
mariam 31.03.2011. 16.43
e-vēlēšanas mazinātu arī pensionāru elektorāta īpatsvaru, kas ar būtu zināms ieguvums.
1
Juris Millers > mariam 31.03.2011. 16.47
Pat ja būtu e-vēlēšanas, tās notiktu paralēli parastajām vēlēšanām, visticamāk pirms tam, lai katram būtu iespēja aiziet uz iecirkni un nobalsot ar papīra biļetenu tāda veidā pārrakstot savu elektronisko balsojumu (ja ir jebkādas šaubas par tā uzticamību). Tāpēc es stirpi šaubos, ka pensionāri balsotu mazāk vai arī, ka jaunieši pēkšņi balsos vairāk.
0
janazakovica 31.03.2011. 16.21
ar e-velesanam vajadzetu loti steigties.ja negribam lai zidi cekisti komunisti neizzog valstii pedejo.
1
janazakovica > janazakovica 31.03.2011. 16.22
sprudzs iesprudis savas ieksejas koruptivas darbibaas.
0
raimonds_bossltd 31.03.2011. 16.11
e-vēlēšanas būtiski neintralizētu pienesumu, ko dod cietumos sēdošais SC un PLL elektorāts.
0
daina_tabuna 31.03.2011. 16.10
Tātad problēma ir nevis tajā, ka dati var kļūt pieejami, bet tajā, ka balsojums ir teorētiski aizklāts. Varbūt vienkārši ir jāpārvar šis paranojas līmenis un jāpieņem par normālu iespēju, ka kāds slimīgi ziņkārīgs var uzzināt to, par ko es balsoju. Nu un, ka kāds zinās par ko es balsoju? Vai tāpēc tas uzzinātājs kļūs bagātāks/ gudrāks/ slavenāks/ skaistāks? Un vai tāpēc, ka nobalsoju par partiju X es kļūšu nabagāks/ dumjāks/ nepopulārāks/ nesmukāks? Mēs pārāk daudz satraucamies par privātumu. Ir jāsaprot, ka mūsdienu sabiedrībā privātuma robežas ir ļoti caurspīdīgas. Likumdošana nevar skriet pa priekšu noziegumiem/ pārkāpumiem, jo, lai izdomātu, ko kāds slimais atkal sastrādās, pašam ir jābūt tikpat slimam vai vēl slimākam. Tāpēc likumdošana vienmēr bija/ ir/ būs soli aiz noziegumiem/ pārkāpumiem. Un tāpēc ir jābeidz satraukties, ka kāds kaut ko uzlauzīs vai atradīs iespēju kā apiet kādu aizliegumu, ja vien šai rīcībai nav sekas, kas ir kas vairāk par to, ka kāds kaut ko vienkārši tagad zinās (piem., ja ir finansiāla, valsts drošības, sabiedriskās kārtības, veselības apdraudējuma u.c. sekas).
5
Kristiâna Âbele > daina_tabuna 31.03.2011. 16.44
Patiesībā nē – jautājums nav par datu aizsardzību. To minēju tikai kā piemēru, lai atgādinātu, kāda sabiedrībā ir attieksme pret IT un drošību no vienas puses un izstrādātāju/pasūtītāju atbildības sajūta par datu drošību savos risinājumos no otras.
Īstā problēma ir iespējama vēlēšanu rezultātu apstrīdēšana un strupceļš, kurā var nonākt jebkura valsts šādā situācijā. Neaizraujos ar kaut kādu ļaunāko scenāriju modelēšanu, bet skaidrs, ka pilsoņu kariem pasaules vēsturē ir bijuši daudz niecīgāki iegansti, kā vienas, pietiekami lielas sabiedrības grupas pārliecība par viltotiem vēlēšanu rezultātiem. Tādās lietās, kā vēlēšanas, valsts finanses, ārlietas u.c., vairāk ir jādomā no viedokļa, kā izvairīties no nevajadzīga riska, nevis kā izrauties vadībā.
0
Juris Millers > daina_tabuna 31.03.2011. 16.44
Ja ir kaut mazākā iespēja kādam uzzināt ka tu balsoji vai arī tev pašam pierādīt par ko tu balsoji, tad kļūs iespējams pirkt un pārdod balsis, kas ir nepieļaujami.
0
raimonds_bossltd > daina_tabuna 31.03.2011. 17.08
to EdmundsSprudzs
Vai tās ir bailes, ka Latvijā reiz varētu būt normāls parlaments, pirms tā vēl nav nonākusi pilnīgā Gazprom pārziņā?
0
Andris > daina_tabuna 31.03.2011. 17.36
Sprūdža kungs tikko piesolīja mums Biškeku, ja tiks ieviesta e-balsošana. Nu brīnišķīgi…
0
tocelovskis > daina_tabuna 02.04.2011. 14.13
“Tātad problēma ir nevis tajā, ka dati var kļūt pieejami, bet tajā, ka balsojums ir teorētiski aizklāts.”
Es gan sapratu, ka drīzāk e-vēlēšanu problēma ir tajā, ka teorētiski aizklāts balsojums varētu praktiski tāds nebūt. Un kā jau viens te teica – tas atvieglotu balsu pirkšanu un citas negodīgas darbības.
0
Viktors Kairišs 31.03.2011. 16.02
Vai tā ir jārunā IT cilvēkam??? Riski, bailes, cilvēki ielās.
Tautas skaitīšana notiek reizi desmit gados, tas ir normāli skaitīt tos elektroniski, bet vēlēšānas reizi divos gados un vēl tak referendumi no kuriem mūs attur dārgās izmaksas un ilgais to sagatavošanas laiks. Varam jau arī e-pastus turpmāk nelietot un būt laimīga sabiedrība – aizčāposim viens pie otra, parunāsimies, uzspēlēsim futbolu, aiziesim uz bibliotēku – noskaidrosim tās lietas par Toskānas vīniem. Visu jau var, ja tikai ir pietiekamas lielas bailes no datoriem.
4
+1
-1
Atbildēt
+3
-1
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
@Kristiâna Âbele > Viktors Kairišs 31.03.2011. 16.46
Mārtiņ, tieši IT cilvēkiem tā būtu jārunā, bet galvenais, arī jārīkojas, lai palīdzētu sabiedrībā radīt izpratni un pārliecību, ka IT cilvēki zina, ko dara un apzinās sava uzdevuma nopietnību. Nevis rada “ķep-ļep” sistēmas, kur katrs žurnālists, kam nav slinkums atrod pa sensitīvam personas datu gabalam.
0
Viktors Kairišs > Viktors Kairišs 31.03.2011. 17.02
Tas izskatās tā: šodien Saeima lemj par A.Cimdaru, kura uzstādījums ir, ka sabiedrība nav gatava e-vēlēšanām. Lai atbalstītu viņa viedokli arī Sprūdžs var parunāt par riskiem. Bet rezultātā nākamos 4 gadus nekas darīts netiks, tā vietā, lai radītu kvalitatīvu sistēmu, kuras izstrādāšana un ieviešana prasītu kādus 2-3 gadus. Un protams, ka portāli un IT-gīki būs šokā par nenozīmīgām sistēmas niansēm un tas medijos tiks pasniegts kā pasaules gals, bet vai tas ir iemesls neko nedarīt?
0
Kristiâna Âbele > Viktors Kairišs 31.03.2011. 18.14
Piedod, bet Cimdara vēlēšanām nesekoju un viņa nostāju e-vēlēšanu jautājumā nezinu. Arī IR.LV nevarēja zināt manu viedokli pirms pajautāja komentāru. Sazvērestības teorija neiet krastā.
0
Viktors Kairišs > Viktors Kairišs 01.04.2011. 00.17
Tāpēc jau ir.lv prasīja viedokli, jo temats ir aktualizējies saistībā ar A.Cimdara pārvēlēšanu. Skaidrs, ka tur nav nekādas sazvērestības, bet šobrīd cilvēkiem rodas dažādas problēmas ar nobalsošanu, kuras varētu risināt ar mūsdienīgiem paņēmieniem.
Šeit vienas vēlētājas nedienas: http://www.diena.lv/lat/politics/blog/kaspars-omuls/velesanas-arzemes
0