Norāda novecojušu enerģijas taupīšanas risinājumu Gaismaspilī
Saistītie raksti
Aktuāli /
4. maijs
Sveicam Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā!
Viedoklis /
3. maijs
Labs laiks sievietēm zināšanas un talantu ieguldīt IT nozarē
Aktuāli /
2. maijs
Speciālizlaidums: Kā dzīvot zaļāk?
Komentāri (40)
raimonds_bossltd 25.02.2011. 13.40
to Imigrants
Mūsu valstī zinātniekos neieklausās. Čekas, kompartijas un krievu karaskolu kā arī arodskolu un teoloģijas semināru beigušie paši gudri. Rezultāts: lielākā noziedzība un nabadzība Eiropā.
0
magic2009 25.02.2011. 13.29
Jā, šitas tagad apēdīs visu kultūras budžetu. Un, protams, to nevar salīdzināt ar izcili ekonomisko un inovātorisko TEC modeli, ko izmanto Rīgas Siltums! Cien. profesore varēja pati uztaisīt enerģijas efektivitātes auditu un sniegt savu artavu valsts labumā. Tukšu salmu kūlēji šajā valstī nu gan netrūkst!!
0
juhans 25.02.2011. 11.09
Maza piezīme. Šajā celtnē 1200 m2 platībā plāno uzstādīt saules baterijas. Cik tas maksās? Ja apskatās komerciāli pieejamo saules bateriju cenas (piem., vaikalā Argus), tad šie 1200 kvadrātmetri izmaksās tīro sīkumu – pusmiljonu. Jautājums, cik ilgā laikā tās atpirksies? Visdrīzāk – nekad. Bet, simbols taču! Simbols kam?
3
martins_spravniks > juhans 25.02.2011. 12.34
Saules baterijas būs kā simbols tam, ka ēka ir “mūsdienīga”. Izmaksas noteikti nevarēs atpelnīt – Vācijā ar elektrības cenu ~0.15Ls/kWh saules baterijas atpelna sevi ~12 gados. Cik liels resurss būs uz LNB ēkas uzstādītajām?
0
raimonds_bossltd > juhans 25.02.2011. 12.55
to veceko4
Ne tikai saules baterijas. Nekas nav dzirdēts, ka bibliotēkas apsildīšanai un dzesēšanai būtu paredzēts izmantot blakus esošās Daugavas ūdeni. Brīnums, ka būvētāji vismaz aizdomājušies līdz ventilācijas rekuperatoriem.
0
juhans > juhans 25.02.2011. 13.26
veceko – Cik nu mūsdienīgi. Ja tas ir nepieciešams tikai simboliski “mūsdienīgumam”, tad saules bateriju vietā uz stikla kalna uzstādiet saules bateriju imitāciju no plastmasas – būs nošauti 2 zaķi: gan “mūsdienīgi”, gan ekonomiski.
0
martins_spravniks 24.02.2011. 20.12
Ēkā ir pielietotas klasiskas tehnoloģijas. Saules baterijas varbūt kaut ko dos vasarā kondicionēšanas sistēmu darbināšanai, bet noteikti vairāk kalpos par simbolu, tā pat kā ēka kopumā.
Mūsu būvnieku sabiedrība pilnīgi noteikti nebūs tā, kas ieviesīs ko jaunu.
0
Pauls Puķītis 24.02.2011. 18.51
Kā tagad atceros “gaismoņu” cīņu ar “tumsoņiem” Delfos…
jautājums, vai Demākova ar Kālvīti ir nokaunējušies vai tomēr cer, ka viņus atveidos katrā no sfinksiem pie ieejas…?
0
raimonds_bossltd 24.02.2011. 18.30
to eiserts
Vai tava māte nav simts reižu teikusi, ka nozēlo, ka abortu netaisīja vis pie speciālista bet pie tantiņas netīrā ķēķī.
0
gundega_heiberga 24.02.2011. 17.49
Bezatbildīga paspīdēšana ar zināšanām neģenerē neviena santīma no tā, lai modernāko tehnoloģiju ieviešanas gadījumā bibliotēkas izmaksas palielinātu vēl ar kādām nullēm.
0
janisvinodis 24.02.2011. 17.31
Dienvidu tilts un Mauzolejs – visprecīzāk raksturo pēdējo demitgadi Latvijas politekonomikā.
4
anita_meistere > janisvinodis 24.02.2011. 20.20
un rīgas centrā esošas pussabrukušās bibliotēkas ēkas ļoti spilgi demonstrē mūsdienu sabiedrības aprobežotību un tumsonību. nozēlojami, ka cilvēki met vienā katlā gan izpildījumu, gan pašu ideju.
0
piziks > janisvinodis 24.02.2011. 22.27
Bauri paliek bauri. :)
Latvieši kā nācija XX gadsimtā ir guvuši neatgriezenisku ģenētisko traumu: fiziski stiprākos izslaktēja 2 pasaulskaros, čaklākos garīgi sakropļoja Gulagos utml., izglītotākie aizbrauca paši un pāri palika pabiras. Ja tos visus skaitļos sarēķina kopsummā, neviena varbūtības teorija nelīdzēs, lai pamatoti ticētu, ka nācijas ģenētiskais fonds nav cietis.
0
a_oleinika > janisvinodis 25.02.2011. 12.37
@freifunkLV
Man gan šķiet, ka tieši Jūs jaucat kopā ideju un izpildījumu. Neviens jau nesaka, ka nav vajadzīga Nacionālā bibliotēka kā tāda vai ka nav vajadzīgs pienācīgi glabāt grāmatas.
Tomēr pretenzijas pret konkrēto “stikla kluci” ir racionālas. Un ar argumentu “jūs neizprotat nacionālās bibliotēkas jēgu” nepietiek, lai tos atspēkotu.
0
anita_meistere > janisvinodis 25.02.2011. 12.56
racionāli? konkrēti var argumentēt..ar cipariem un pierādijumiem! gribētos konkrēti pa pozīcijām.
es neesmu būvinženieris vai ekonomists…vēl jo vairāk, man nav pieejama projekta tāme un rasējumi. parējiem laikam ir tāda informācija un skili, tāpēc var “argumentēti” pastiprināt savu viedokli.
darba specifikas dēl nācās saskarties ar vairāku ES valstu bibliotēku (e-daļu tai skaitā)/grāmatu glabātavu konceptiem un realizējumiem.
es ar pilnu atbildību varu apliecināt, ka LV uz aprējo fona izskatās vienkārši nožēlojami. tādu ēku (pēc principa, nevis tieši stikla kalnu) jau sen bija jauzbūvē… tur pat ekonomisku pamatojumu tam visam var samērā vienkārši atrast.
0
raimonds_bossltd 24.02.2011. 16.50
to a_kirsteins
Drīz sabruks paraša un tad kolaboranti šūposies striķī “Karātavu laukumā”, bet viņu ģimenes tiks deklasētas. Viņiem kalpojošie politiķi visi tiks publiski nopērti, bet pašus iztapīgākos vēl atspārdīs ar kājām.
0
anita_meistere 24.02.2011. 15.21
RTU profesore (tas notiekti nav glaimojošs fakts) runājot par dabīgo ventilāciju, droši vien ir piemirsusi, ka runa iet par bibliotēku – grāmatu krātuvi. bez masīvām kondicionēšanas iekārtām uzturēt nepieciešamo temperatūras/mitruma režīmu NAV IESPĒJAMS!!! mēs lielveikalā varam palauties uz mammu dabu, un pieciest temperatūru svārstības sezonās…bet ne jau telpās kur glabājas mūsu nacionālie dārgumi, senlietas, manuskripti utt…
lai profesore savu varēšanu pierāda ar starptutiski atzītām publikācijam, nevis virspusīgiem komentāriem.
20,40 vai 60 gadus veca tehnoloģija…kāda nozīme, svarīgākais ka to pielieto. sales batarejas ari ir pārdesmit gadus vecas..nu un? tik tāpec sliktas?
ps. apkurē gadam 110k LS ???? kāds ir skaitījis cik apkure izmaksā visos esošajos bibliotēku grauztos???? vien ārkārtas remontdarbi barona ielas bibliotēkā (ielūza grīda) izmaksāja pāris mēnešu tiesu.
6
ltvpanorama > anita_meistere 24.02.2011. 15.49
retu grāmatu glabāšanai un pētīšanai pietiktu ar konteinertipa funkcionālu ēku kaut kur nomalē, kuru varētu sadzīt pilnu ar vajadzīgajām iekārtām un devējiem klimata kontrolei par daudz mazāku $..varētu padomāt ka bibliotekās kāds šādus retumus katram studentam dod rokās..manās skatījumā tā čupa pārdaugavā nav nekas vairāk kā stikla tīrītāju sapnis..un nodokļu maksātāju murgs
0
anita_meistere > anita_meistere 24.02.2011. 20.18
žēl, ka Tu tā domā. Laikam neizproti nacionālas bibliotēkas, kā tādas, jēgu. kāda tā piemēram ir Minskā. Milzīga, moderna, funkcionāla..un ne mazāk ambicioza celtne.
tu pat nenojaut visu drukāto materiālu uzglabāšanas būtību un sarežgītību. glabātuve nav arhīvs…ytapēc tavs piedāvajums visus šos te dārgumus nobāz kaut kaada konytainera piepilsētā ir absurda.tad ja letak ir vispar visu sadedzināt. glabātuve ir vieta, kur šiem materiāliem var brīvi (relatīvi) piekļūt..un kur tie var glabāties nezaudējot savu kvalitāti.
tai pašā minska grāmatas glabājas milzīga lodē, un uz lasīšanas zālēm izvēlēto grāmatu nogātā roboti. tur par cilvēkie iekša netiek, lai nemainītos mikroklimats.
0
raimonds_bossltd > anita_meistere 24.02.2011. 23.41
to freifunkLV
Arī Ziemeļkorejā un Zimbabvē problēmas visus krājumus sagatavot elektroniskā versijā. Pavisam droši, ka to neliešu, kuri labi zinot, ka Latvijai tuvojas grūti laiki, tomēr steigā noslēdza līgumu, paredzot desmitu miljonu kompensācijas čekas izdzimteņu firmai, ja valsts nevarēs projektu pavilkt, bērni grāmatas tur nelasīs. Aizies uz turieni pasēdēt restorānā, vai nospēlēt senču salaupīto naudu kazino.
0
anita_meistere > anita_meistere 25.02.2011. 08.47
Tu tagad par ko runā, par ideju, kā tādu, vai par realizāciju. es runāju par pirmo..Tu, acīmredzot, par otro. tapēc jau nav jāgāna bibliotēka. būs tev arī elektroniskā veidā viss saturs..neuztraucies. LNB paprāvas telpas daļa atvēlēt ciparošanai un datu uzglabāšanai.
0
raimonds_bossltd > anita_meistere 25.02.2011. 09.56
to freifunkLV
Lai visa bibliotēkās esošā informācija būtu elektroniskā versijā, nevajag “paprāvu telpu”. Tam pietiktu ar stūrīti Latvijas Nacionālās bibliotēkas pagrabā un tās naudiņas, kura paredzēta nozagt valstij ar šo projektu. Tad visu vajadzīgo informāciju cilvēki saņemtu skolās, birojos un mājokļos, bet šobrīd esošās bibliotēkas pārvērstos par interešu klubiņiem.
0
juhans > anita_meistere 25.02.2011. 10.58
Andrew – Šķiet, ka šādi aprīkotas RETO GRĀMATU glabātavas jau ir bijušai Akadēmiskai un tās apakšstruktūrai Misiņa bibliotekai. Neticu, ka ar tām nebija iespējama kooperēšanās. Nu jā, bet Slātava tak neies lūgties čangaliešiem!
0
dro 24.02.2011. 14.32
a_kirsteins. Igaunijas bruņoto spēku komandieris skaidroja, ka, ņemot vērā Igaunijas lielumu, vienīgā iespēja ir jaukta sistēma, kurā ir dažas profesionālās armijas vienības un daudzas rezerves vienības. “Ikviens NATO militārajā aliansē piekrīt, ka mums nav citas iespējas,” viņš teica.
Lāneotss uzsvēra, ka Igaunija algām no aizsardzības budžeta tērē 35% līdzekļu, bet Latvijā un Lietuvā – no 60 līdz 65%. “Ja ņem vērā līdzekļus, kas tiek izlietoti misijai Afganistānā, mūsu dienvidu kaimiņu valsts aizsardzība neattīstās. Savukārt mēs pērn iegādājāmies 81 bruņutransportieri,” teica Igaunijas bruņoto spēku komandieris.
Igaunijā joprojām pastāv obligātais militārais dienests.
0
ilze_zagare 24.02.2011. 12.19
Info ir pārāk īss, lai spriestu objektīvi. No ēkas lielāko daļu aizņem stikls, ir skaidrs, ka tas jau nav energoefektīvi. Tātad projektam būtu jābūt pavisam citā veidolā. skaidrs arī tas, ka bibliotēka netika projektēta ar pareizu novietojumu pret debespusēm. No sākuma bija skice un pēc tam atrada vietu, kur “iespraust”. Ēka izteiksmīga, bet morāli novecojusi un pašmērķīga, lai gan pabeidzot radīsies iespaids par ēkas sava laika liecību.
Varbūt bunkurs, bez logiem, ir energo taupīgāks?
7
mxblack > ilze_zagare 24.02.2011. 12.33
Krievu armijas bunkuros arī ziemā temperatūra turējās plusos, jo tie bija ar dubultām sienām, nodrošināti pret kumulatīvajiem lādiņiem. Varbūt tādu vajadzēja celt arī Gaismas Pili? Gan jau iedzīvotāji samaksās arī par šo ēku visus tēriņus. Vēl vairak sakonsolidēs savus privātos budžetus, sev un bērniem izurbs jostās jaunus caurumus un tā pils arī spīdēs košā spožumā, tāpat kā spīd mūsu kuplās ierēdņu saimes mājokļi.
0
Ieva > ilze_zagare 24.02.2011. 13.33
Bunkurs mežā ar kontrolētu mitruma un temperatūras režīmu bibliogrāfisko vienību glabāšanai + resns interneta platjoslas pieslēguma kabelis, būtu tad, ja par bibliotēku būtu domāts no funkcionāla viedokļa.
Tāpēc stikla kalns pilsētas centrā nav jāuztver kā bibliotēka, bet gan kā Rīgas kultūras piemineklis. Un visi secinājumi jāizdara no šī viedokļa.
0
raimonds_bossltd > ilze_zagare 24.02.2011. 17.00
to Ķīps
Kā justos Birkerts, ja zinātu, ka vismaz desmit nelietīgu politiķu uz bibliotēkas ir nopelnījuši vairāk kā viņš?
0
Mārčonkuls > ilze_zagare 24.02.2011. 21.34
Pilnīgi piekrītu,- tas ir tikai kārtējais un, liekas, šoreiz visdārgākais Rīgas kultūras piemineklis, un meklēt tajā racionālu jēgu vai energo vai kādu citu efektivitāti ir tāpat kā pūlēties saprast tiesībsarga jēgu – Stučkas piemineklim taču neviens nemeklē kādu efektivitāti. Vienīgais, ko varētu vēlēties, ir – plāksni ar labiešu vārdiem. Lai gan, kuru tas interesēs, pats sameklēs, tikai papildus izdevumi.
Pie šodienas pūļa tumsonības gan šitāds līdzekļu izlietojums nav tas pareizākais. Daži, protams, ļoti labi nopelnīja, bet tie jau par izglītības trūkumu nevar sūdzēties. Ciniķi bijuši visos laikos.
0
piziks > ilze_zagare 24.02.2011. 22.22
Pats Birkerts, ja atmiņa neviļ, projektu uzdāvināja/ziedoja.
0
raimonds_bossltd > ilze_zagare 24.02.2011. 23.31
to Optiskais Tēmeklis
Es gan biju domājis, ka bija vairāk: http://www.apollo.lv/portal/news/articles/173364 No vismaz 30 miljoniem, kas tika pārmaksāti, dedzīgākiem projekta aizstāvjiem pa miljonam jau nu vajadzēja sanākt, jeb arī Rāvis ir pēdējais cūka.
0
astra_ozo > ilze_zagare 25.02.2011. 11.38
to OT
projektu viņš ziedoja, bet tehnisko projektu izstrādāja viņa firma un tas izmaksāja, ja nemaldos, 10 mln. $$$. Normāli.
Ēka monstrs, kas neatbilst nabadzīgās Latvijas iespējām.
0
mxblack 24.02.2011. 12.07
Muļķības. Latvijas ļoti pacietīgie nodokļu maksātāji paši staigās skrandās un neēduši, bet nosegs jebkurus, pat visnelietderīgākos maksājumus. Ne velti viņi labprāt maksā dubultos elektrības tarifus tiem, kuri ar vēju un ūdenskrātuvju palīdzību apgādā viņus ar elektrību. Varbūt to saules bateriju enerģiju arī vajag ņemt vismaz dubultā, kā visur šeit.
0
Ieva 24.02.2011. 12.03
Šīs ēkas galvenā funkcija ir būt kultūras piemineklim, bibliotēkas funkcijas tai ir tikai sekundāras. Rīga gribēja savu Sidnejas operu, Rīga to dabūs. Racionālisms te nav bijis un nebūs. Par simboliem neprasa, cik tie maksā.
0