Četri eksporti

Mazās, smukās un smaržīgās lietas mīļi saskan ar to, kā latvieši vēlas uztvert “pareizu” Māras zemes ekonomiku, bet tās veido samērā nelielu ekonomikas daļu. Toties politikā, medijos un tērgāšanā par Latvijas nākotni šī ekonomikas daļa ir neproporcionāli, nomācoši liela – „mazā” daļa brēkulīgi nelaiž runāt par lielākām ekonomikas daļām, apsaukā tās par okupācijas sekām, latviskuma apdraudējumu. Attiecīgi, citām ekonomikas daļām izglītības sistēma negatavo vajadzīgo darbaspēku.
Daļa sabiedrības nepieņem “smagās” nozares kā organisku mūsu tautsaimniecības sastāvdaļu. Lēmumu pieņēmēju ierobežota racionalitāte noved pie neizmantotām iespējām. Tipisks latvietis ir drusku antiintelektuāls, vēlas tāds būt un lepojas ar šo identitāti.
Bet mazā ekonomikā nevar satilpt iekšā daudz cilvēku – ārpusē palikušajiem nav un nebūs darba, ir un būs jāaizbrauc iztikas meklējumos vai jānonīkst mūžs izmirstošos laukos. Par to nepatīk domāt. Fui, cik tas riebīgi! Dzīvosim nedomājot! Tas ir latviskāk! :)

Pie sadaļas: Mazās, smukās un smaržīgās lietas , ir tāda kompānija “Elier”, kura no Baldones dūņām ražo ekskluzīvu un ne tik ekskluzīvu ekokosmētiku un jau labu laiku eksportē to uz Ķīnu, Krieviju, Eiropu un pat ASV.

Viss jau skaisti, tikai mūsu valdības politika ir lielo uzņēmumu atbalsts, nevis mazo, tātad mazajiem jābūt pietiekami trakiem lai vispār kaut ko uzsāktu, bet … kaut kā nevienu no šiem mazajiem lielo vezumu gāzējiem neesmu manījis lielo nodokļu maksātāju sarakstos …. tātad kopumā nemaz tik cerīgi nav.
Ar bankām ir tieši tas pats – naudiņu aizdodam summāri viesvairāk mazajiem uzņēmējiem? :)

Par 4. sadaļu. Piekrītu Strautiņam arī te.Šī kategorija ir švaka, jo mums nav inkubācijas vides. Akadēmiskā pasaule nodrošina izglītošanos, bet ne izpēti, Savukārt kantori, kas varētu nodarboties ar augsti intelektuālu ideju un produktu izstrādi, pamatā nodarbojas ar pasūtījumu izpildi, un nevar atļauties savas investīcijas inovācijām vai sponsorēt radošas darbības, kas nenes tūlītēju naudu.
Tā kā var teikt, ka potenciāls ir, bet nav barotnes.

Labs raksts.
Latvijā ir tādi puduri. Tie tīrradņi, kuri ir izcīnījuši vietu pasaulē ar
savām saražotajām precēm. Reizēm ar savu vārdu, reizēm zem sveša.
Tieši tie būtu jāatbalsta. Piemēram, piešķirot neatmaksājumus līdzekļus no Eiropas fondiem ražošanas attīstībai. Tā būtu daudz effektīvāk, nekā rīkot sarežģītus konkursus un dabūt Kombuļu lāzeršovu.
Viens vienīgs nosacījums – ražošanas attīstība. Un viss.
Tagad Eiropas naudu mēs nemākot iztērēt… Stulbi!

vienmēr patīk lasīt Strautiņa rakstus kaut vai tikai tāpēc, ka tie ir optimistiski. nav tipiskais latviešu “pie mums viss vienmēr ir slikti”. un galvenais, ka viņš loģiski un vienkārši pierāda, ka viņa viņa optimisms ir pamatots nevis ar principu “gan jau būs labi”, bet tiešām ar faktiem.

Nevajag noniecināt 4. eksportu. Mums tas ir gana jaudīgs, neba velti Rīgā ir Exigen un Tieto centri. Plus vietējo radītās idejas, kā Go Map vai Real Sound Lab.