Trijiem politiskajiem spēkiem savi kandidāti ir, taču nevienam no tiem nav pietiekama atbalsta. Ko darīt?
„Tā ir bijis, tā i paliks. Krā!”.
Tā Rainim ķērca vecais krauklis Stikla kalnā. To pašu mantru dzirdam arī šodien par Valsts prezidenta vēlēšanām. Viss notikšot pēc vacajiem tikumiem. Bezcerīgas un bezjēdzīgas esot pūles kaut ko mainīt. Es tomēr gribētu norādīt uz realitāti un cerīgumu.
Ar likumu noteiktais Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas laiks šoreiz ir no 19. līdz 24.maijam. Atlikuši divi meneši. Tagad aktīvi noris diskusijas gan kultūras un zinātnieku auditorijās, gan TV un presē. Tas mudina arī politiķus savlaicīgi atklāt savus kandidātus. Jau tas vien ir panākums, ja salīdzinām ar divām pēdējām vēlēšanām.
Vai varam nosaukt kādus konkrētus kandidātus, ja diskusijas par ideālu pezidentu piezemējam šodienas realitātē? Patlaban varam runāt par trīs daudzmaz reāliem kandidātiem – Mārtiņu Bondaru, Andri Bērziņu un Egilu Levitu. To varam secināt no sabiedriskajās diskusijās un Saeimas deputātu teiktā. Nav tā, ka nekā nav, bet ir tikai tas, kas ir. Un ar to jārēķinās.
Martiņš Bondars pagaidām venīgais ir apliecinājis savu gatavību kandidēt Valsts prezidenta amatam un jau iesaistās reklāmas kampaņā. Taču viņam ir vismazākais atbalsts no Saeimas deputātu puses.
Esošais prezidents Andris Bērziņš droši var cerēt uz ZZS atbalstu. Tomēr cerības savākt Saeimas vairākuma atbalstu sarukušas. Acīmredzot tas ir galvenais iemesls, kālab Bērziņš vēl nav teicis savu jāvārdu kandidēšanai.
Egils Levits ir vienīgais no šīs trijotnes, kurš kā labs kandidāts ticis minēts kultūras un zinātnes aprindu diskusijās. Viņu par savu kandidātu sauc Nacionālās apvienības politiķi. Noprotams, ka Levitu atbalstītu arī atsevišķi „Vienotības” pārstāvji. Taču līdz vairākumam Saeimā pagaidām „nevelk”.
Ja koalīcija, kura ar savām balsīm var nodrošināt vairākumu Saeimā, spētu vienoties par vienu kopīgu kandidātu, tad tagad būtu jāizvēlas starp Andri Bērziņu un Egilu Levitu. Taču ZZS ir pateikuši, ka Levitu neatbalstīs.
Redzams, ka prezidenta kandidātu izvēlē partijas ir iekritušas bedrē, no kuras saviem spēkiem netiek ārā. Trijiem politiskajiem spēkiem savi kandidāti ir, taču nevienam no tiem nav pietiekama atbalsta. Sāk veidoties priekšnosacījumi politiskajai spēlei. Aprēķins liek atturēties no spēcīga sava kandidāta nominēšanas jau pirmajā kārtā. Pārāk liels ir risks, ka labs kandidāts bezcerīgi tiks paspēlēts pirmajā piegājienā pēc principa – „nav ne mūsējais, ne jūsējais”.
Šajā situācijā izšķiroša nozīme varētu būt organizētam un skaidri paustam atbalstam no sabiedrības puses. Ja nav pieņems neviens no partiju nosauktajiem kandidātiem, tad sabiedrības grupām, piemēram, radošajai inteliģencei, jāieteic savs kandidāts. Protams, runa var būt par tautā cienītu viedokļu līderu apvienotu balsi, nevis par kādu saorganizētu „darbaļaužu” vēstuli.
Vai politiķi ar to rēķināsies? Kraukļi ķērc, ka viss paliks pa vecam. Pēdējās divas vēlēšanas īpašas cerības nevieš.
Taču nesenajā vēsturē ir arī kāds cerīgs piemērs. 1999.gada Valsts prezidenta vēlēšanās politiķi vairākkārtīgi nespēja tikt ārā no pašu raktās bedres. Tad uzradās Vairas Vīķes-Freibergas kandidatūra, kura arī guva Saeimas vairākuma atbalstu. No kurienes tad šī kandidatūra uzradās? Vairāki politiķi klupdami krizdami metās stāstīt, kurš pirmais iedomājies, kurš pirmais atvedis Saulcerīti no Stikla kalna uz Pili…
Patiesībā Vaira Vīķe-Freiberga politiķiem bija pieteikta (uzspiesta) ar radošās inteliģences atklāto vēstuli. Kālab gan kaut ko līdzīgu neatkārtot arī 2015.gadā? Atcerēsimies arī citus Raiņa vārdus: „Tā nevar palikt, un nepaliks…”!
Autors ir 12.Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība
Komentāri (79)
dzeris49 23.03.2015. 10.51
VVF bija laimīga nejaušība, otru tādu kļūdu mūsu politiskā elite nepieļaus.
Tagad ir plašs lauks politiskajam tirgum, kur par atbalstu kāas partijas kandidātam pārējie varēs paprasīt sev ko citu, kas viņiem nozīmīgs, tā arī notiks, nekāds sab. viedoklis vērā ņemts netiks, ne jau par velti Saeimas vairākums nobalsoja pret atklātu balsošanu, lai varētu tikasi nojaus, bet, ne pierādīt, kurš, pa kluso, piespļāvis to zupu.
Kāda tur sabiedrība, ja mums pat elementārais nenotiek, kandidātu diskusijas tiešajā ēterī, lai katrs var nodemonstrēt savu gudrību vai muļķību un viedokli par svarīgiem jautājumiem, visas prezidenta vēlēšanas mums ir demokrātijas imitācija, tāpat, kā arī daudz kas cits.
1
edge_indran > dzeris49 23.03.2015. 12.10
——–
“Jautrie zēni” nekādas nejaušības nepieļaus…..
http://www.arhivi.lv/sitedata/174573n.jpg
0
traductrice 23.03.2015. 13.54
Lai kāda persona tiek izvirzīta kandidēšanai prezidenta amatā, tā nevar būt persona, kuras vienīgais kritērijs ir “Saeimas vairākuma atbalsts”. Pirmkārt un galvenokārt, tai ir jābūt personai, kas atbilst kritērijiem, kuri ļauj tai pildīt Satversmē noteiktos pienākumus. Jo prezidentam ir PIENĀKUMI, ne tikai privilēģija būt prezidentam. Prezidenta galvenais pienākums ir pārstāvēt valsti starptautiski, un šo pienākumu nevar izpildīt bez konkrētām kompetencēm.
Lūdzu, “cienījamie” deputāti – pasakiet atklāti un godīgi visai sabiedrībai, ka tiks meklēti un atlasīti kandidāti, kas spēj pildīt amata pienākumus, un bē-bē kandidatūra ATBIRS AUTOMĀTISKI.
Manuprāt, bē-bē klusēšana kandidēšanas sakarā ir skaidra zīme, ka pats bē-bē to lieliski apzinās, viņš nekandidēs un tikai stiepj gumiju, lai ZZS nebūtu jau šodien skaļi jāsludina savs “ideālais” kandidāts. Kaut kur apcirkņos kāds jau tiek meklēts… Atceros, kandidēšana bija piesolīta arī Vējonim, taču viņš “nevelk” pēc kritērijiem un šobrīd sēž diezgan stabilā krēslā, no kura labāk pakaļu necelt. Vispār jau ZZS ar to “intelektuālo resursu” ir visai pašķidri un arī ar “reputāciju”, maigi sakot, ne īpaši. Baidos, ZZS nav īsti, ko likt galdā, tāpēc arī nabaga veicai sakārnis tiek turēts kā pēdējā cerība.
0
Edgars Avotiņš 23.03.2015. 12.06
Latvijā atklātu prezidenta ievēlēšanu atbalsta 3860 cilvēki. Tā ka … šajā jomā neko nav iespējams mainīt.
Starp citu – dzirdēju domu, ka pilsoņi varētu paši izvirzīt prezidenta kandidātus … neviens nav izvirzīts.
Tā ka .. nav ko žēloties – vairums Latvijas pilsoņu nevēlas nekādas izmaiņas un ir vairumam ir pilnīgi vienalga, kas būs prezidents.
6
+3
-13
Atbildēt
0
-10
Atbildēt
+2
-8
Atbildēt
+1
-5
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+7
0
Atbildēt
@Ēriks > Edgars Avotiņš 23.03.2015. 12.32
Ja nav atklātuma kandidātu izvirzīšanā un apstiprināšanā,tad nobalsošanas atklātumam diez vai ir izšķiroša nozīme.Un vai mums ir kāds izvirzīšanas mehānisms,kuru pilsoņi varētu izmantot?Uz kurieni sūtīt savus pieteikumus?Varbūt stāvēt ar izvirzāmā kandidāta vārdu,uzrakstītu uz tāfeles,pie Saeimas?
0
aivarsk > Edgars Avotiņš 23.03.2015. 23.48
Būšu nepopulārs, bet tieši aizklātas prezidenta vēlēšanas nodrošina prezidenta neatkarību no tiem, kas viņu ievēlē! tā bia ar zatlerum tā bija ar VVF. Pie aizklātas balsošanas nevar pienākt pie prezidenta un atprasīt parādu, sak mēs tevi ievēlējām – proties tagad! Tā visi var pateikt, līdz ar to neviens nav īpašs favorīts. Tieši tāpēc arī ES personālijas ievēl aizklāti! Domājat, viņi ir stulbi?
0
andrejs > Edgars Avotiņš 23.03.2015. 20.43
To bija jādara ZRP laikā, bet viņiem, cik saprotu, vajadzēja tautas vēlēto prezidentu.
——
tieši tā. ZRP programmā bija punkts par tautas vēlētu prezidentu (Zatleru, protams). Viņi gribēja to arī ierakstīt koalīcijas līgumā, bet pateicoties NA tas neizdevās.
Tagadējie Zatlera reputācijas mazgātāji to jau ir “aizmirsuši”.
0
andrejs > Edgars Avotiņš 24.03.2015. 00.17
Tieši tāpēc arī ES personālijas ievēl aizklāti!
————————
diez vai ES deputāti dikti baidās no saviem Komisāriem :)
Bet Latvijā gan tas ir iespējams, jo Latvija ir riebīgi maziņa, pirmkārt jau baidās no saviem sponsoriem. 1990-to gadu beigās vienās no vēlēšanām balsojot par personālijām kāda partija lika saviem deputātiem izmantot atšķirīgas pildspalvas, lai varētu kontrolēt viņu balsojumu. Vai toreiz bēdīgi slavenā patiesības ministrija exDiena nesacēla baigo brēku, ka tas ir “demokrātijas” pamatprincipu rupjš pārkāpums?
0
edge_indran > Edgars Avotiņš 23.03.2015. 12.28
——–Ilmārs Latkovskis:”..Atcerēsimies arī citus Raiņa vārdus: „Tā nevar palikt, un nepaliks…”!
===============================================================================
Atcerēsimies, lai sapratu kāpēc advokāti, agronomi u.c. “labāko famīliju” pārstāvji liedza Latvijas tautai tiesības ievēlēt Raini par pirmo valsts prezidentu.
0
Mārtiņš Kriķis > Edgars Avotiņš 23.03.2015. 18.13
Un kāda jēga zem šitā parakstīties? Tā nav nekāda jaunā ideja. Šis priekšlikums jau 2x ir bijis Saeimā iesniegts; pirmoreiz neticis līdz komisijām galvenokārt NA dēļ, otroreiz izgāzts balsojumā, jo SC+ZZS+NSL ir vairākums. Pat ja tiktu līdz komisijām, kamēr SC+ZZS+NSL vēlētāji to nepieprasa no saviem deputātiem ļoti pārliecinoši, par to netiks nobalsots. Diemžēl. To bija jādara ZRP laikā, bet viņiem, cik saprotu, vajadzēja tautas vēlēto prezidentu.
0