Raksta autore Kristīne Veģere. Publicitātes foto
Biometāna ražošana Latvijā tiek apspriesta arvien biežāk, taču nereti to pavada mīti, kas attālina sabiedrības izpratni par šī resursa potenciālu. Biometāns jau tagad ir nozīmīgs ilgtspējīgas enerģētikas elements, kas var stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību.
Lai veicinātu skaidrāku izpratni, aplūkosim trīs izplatītākos mītus un to atspēkojumu.
Pirmais mīts: Biometāna ražošana Latvijā nav ekonomiski izdevīga
Viens no uzskatiem ir, ka biometāna ražošana Latvijā nav finansiāli dzīvotspējīga. Taču patiesībā vietēji ražots biometāns spēj veiksmīgi aizvietot fosilo dabasgāzi, tādejādi samazinot atkarību no importa un mazinot cenu svārstību ietekmi uz ekonomiku. Biometāna priekšrocība ir tā stabilitāte – atšķirībā no atjaunojamās elektroenerģijas svārstībām, tas ir uzglabājams un transportējams, izmantojot esošo gāzes infrastruktūru.
Latvijā pieejami biomasas resursi, un augošais pieprasījums pēc zaļās enerģijas liecina par biometāna ražošanas perspektīvām. Eiropas Savienības zaļā kursa ietvaros tiek piedāvāti atbalsta mehānismi, kas veicina šīs nozares attīstību, tai skaitā subsīdijas un nodokļu atvieglojumi, kas palīdz veidot labvēlīgu investīciju vidi. Turklāt Eiropas Biogāzes asociācijas pētījumi liecina, ka biometāna ekonomiskie ieguvumi, ieskaitot jaunu darba vietu radīšanu, organisko atkritumu pārstrādi, emisiju samazināšanu un enerģētisko drošību, sasniedz vismaz 84 EUR/MWh, padarot šo tehnoloģiju ne tikai videi draudzīgu, bet arī finansiāli izdevīgu.
Otrais mīts: Biometāna ražošana ir izdevīga tikai dažiem uzņēmējiem
Pastāv uzskats, ka biometāna ražošana ir ierobežots biznesa modelis, kas nāk par labu tikai lielajiem enerģētikas uzņēmumiem. Tomēr realitātē biometāna ražošanas ciklā var iesaistīties daudzi dalībnieki – no lauksaimniekiem līdz pārtikas ražotājiem un pat individuālajiem patērētājiem.
Pārtikas uzņēmumi var gūt ekonomisku labumu, pārvēršot organiskos atkritumus enerģijā, savukārt liellopu fermas var izmantot biogāzes tehnoloģijas, lai efektīvi pārstrādātu kūtsmēslus un iegūtu digestātu – videi draudzīgu minerālmēslu aizvietotāju.
Jau pašlaik lielākie pārtikas uzņēmumi, piemēram, Agro Tērvete un Balticovo, izmanto biogāzi savā ražošanā, tādējādi veicinot zaļo enerģiju izmantošanu un samazinot oglekļa emisijas. Arvien vairāk iedzīvotāju, kuri nodod organiskos atkritumus brūnajās atkritumu tvertnēs, piedalās biometāna ražošanas procesā, tādējādi veidojot slēgtu ilgtspējīgu aprites sistēmu, kur atkritumi tiek pārvērsti enerģijā. Šī pozitīvā tendence palīdz ne tikai samazināt atkritumu apjomu, bet arī veicina atjaunojamo energoresursu pieejamību, tādējādi sekmējot vietējo enerģētisko neatkarību un veidojot zaļāku nākotni.
Trešais mīts: Biometāna ražošanai nav perspektīvas nākotnē
Nereti tiek uzskatīts, ka biometānam nav ilgtermiņa attīstības potenciāla, taču pieejamie dati liecina par pretējo. Eiropā strauji pieaug pieprasījums pēc BioCNG (biometāna sašķidrinātā dabasgāze) un BioLNG (biometāna kompresētā dabasgāze) transporta sektorā. Lielie loģistikas uzņēmumi, arī Amazon, DHL un IKEA, aktīvi investē biometāna tehnoloģijās. Šie ieguldījumi ne tikai nodrošina efektīvas enerģijas izmantošanu, bet arī veicina biometāna tirgus attīstību, kas var kļūt par būtisku atjaunojamās enerģijas avotu gan transporta, gan industriālajā sektorā. Turklāt, ņemot vērā Eiropas Savienības mērķus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, biometāns tiek uzskatīts par nozīmīgu sastāvdaļu pārejai uz ilgtspējīgāku enerģētiku.
Latvijas potenciāls biometāna ražošanai sasniedz līdz pat 4 TWh gadā – aptuveni pusi no valsts dabasgāzes patēriņa.
Šāds potenciāls var krietni samazināt atkarību no importa enerģijas avotiem un veicināt valsts enerģētisko neatkarību. Turklāt, savācot un pārstrādājot organiskos atkritumus, biometāns var veicināt reģionu attīstību, radot jaunas ekonomiskās iespējas, īpaši lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas sektoros.
Eiropas Savienības prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam biometāna ražošana var radīt ekonomiskos ieguvumus 38–78 miljardu eiro apmērā gadā, un Latvijā tie var sasniegt 200 miljonus eiro. Šie dati nepārprotami apliecina, ka biometāna attīstība ir ne tikai stratēģiski nozīmīga, bet arī ilgtspējīga investīcija valsts nākotnē.
Secinājums
Biometāna nozīme Latvijā un Eiropā turpina pieaugt, un mīti par tā ekonomisko nepamatotību, ierobežotajiem ieguvumiem un attīstības perspektīvām neatbilst realitātei. Vietējā ražotā biometāna izmantošana var sniegt nozīmīgu pienesumu ekonomikai, videi un enerģētiskajai drošībai, padarot Latviju neatkarīgu no svārstīgajiem fosilās enerģijas tirgiem un arī būtiski stiprinot savas pozīcijas zaļās enerģijas attīstībā Baltijas reģionā.
Autore ir Dr.Sc.ing, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle, Viršu ilgtspējas projektu vadītāja
