Lai nu kā, bet likumā jābūt skaidri saprotamam, ka Alksnim nepienākas Latvijas pilsonība (par ko ļoti iestājas Vlasovas kundze), bet Ezergailim gan pienākas.
Tā jau viš i. Ar lēkāšanu vien ir par maz. Jāprot arī dziedāt. Kā nekā tas ir dziesmu konkurss.
"Skats no malas" attiecībā uz NATO izskatas šāds: Rīga vairs nav NATO. Ja mūsu politiķi savas spēlītes turpinās tādā pašā garā, pēc pāris Saeimas vēlēšanām arī Latvija vairs nebūs NATO. Acīmredzot tādi ir Krievijas plāni un tā savlaicīgi gatavo bāzes, lai tās iedarbinātu vajadzīgajā momentā.
Acīmredzot Kažociņa kungs vadās no amerikāņu teiciena: Labāk ir, ja pretinieks dzīvo ar tevi vienā teltī, jo tad viņš čurāt iet ārā. Ja viņš dzīvo ārā - čurāt iet tavā teltī.
Kas attiecas uz naudas saņemšanu no ārzemēm un kā ar to tikt galā, jāmācās no Krievijas. Tur izdomāts ļoti asprātīgs paņēmiens.
Bet vēl var padomāt, ka tā informācija, kas ir Kažociņa kungam, viņa sacītais ir vienīgā realitāte.
Ja SC būs valdībā, Maizītim pietrūks darbaspēka, lai nosargātu NATO noslēpumus.
Nesaprotu, kāpēc mēs vienmēr cepamies par kara laiku, kad viss notika pēc kara laika likumiem gan frontē, gan aizmugurē, bet ne puszilbi nesakām pat miera laika notikumiem gadu iepriekš? Ko tajā laikā Latvijā darīja Višinskis? Kas bija Šustins, NKVD? Ko darīja čekisti, ko komunisti? Kas notika Centrālcietumā un Litenē? Vai tad tā pirmskara Staļina konstitūcijas saulīte tā apžilbinājusi, ka neko vairs nevaram atcerēties?
Protams, ka tur kur notiek naudas atzāģēšana, bez mūsu bālēliņiem neiztikt.
Šķiet gan, ka šie vilki nemaz nav tik vientuļi. Protams, viņi darbojās vieni. Bet kas viņus pamudināja uz to? Acīmredzot kāds no tiem, kas lēkāja prieka dejas pēc Dvīņu torņa sabrukšanas. Un tie nebija "tikai radikālais spārns", kā to mēs gribam iztēloties.
Tas kultūras ministres spožais domu gājiens, ka deputāts Dziesmu svētkos ir darbā un kopā ar tautu, par ko viņam pienākas brīvbiļete, neiztur nekādu kritiku. Ar ko deputāts ir kopā, ja nav Dziesmu svētku? Vajadzētu it kā ar tautu, bet brīvbiļešu ta nava, ir tikai plika alga ar piemaksām! Bet tā biļešu tirgošana no malas iskatījās tāpat kā boļševiku laikā pieredzētā deficīta preču tirgošana.
Kā ķēkša mazliet atiet no katliem un pannām, tā apmaldās trijās priedēs.
Par to taču arī Dāvis, klīzdams pa Saeimu, aģitēja. Mums ES nevajag, mums ir GAZPROMs.
Cik paaudzēm jāpaiet, lai Latvijā atkal būtu boļševiku inīcinātie varoņi?
Interesanti ar ko tā "Parlamenta" klaunāde beigsies, ja vispār beigas ir iespējamas. Kā izskatīsies "15.maijs" mūsdienās?
Ja Latvija atrastos kādā Pireneju kalnu ielejā, vai vismaz ne Krievijas interešu zonā, tās rūpniecība un iekšējais tirgus būtu kā Lielbritānijā vai Zviedrijā un naftas pumpji strādātu kā Norvēģijā, iespējams, ka lata sardzes bālēliņu sapņi varētu arī piepildīties.
Būtu jauki, ja kāds no šo 70 valstu pavalstniekiem izdomātu kādu lietderīgāku nodarbošanos par pulksteņu rādītāju bīdīšanu divas reizes gadā likumā norādītajās nakts stundās, piem., pastrādāt demogrāfijas lauciņā. To taču arī varētu ierakstīt MK noteikumos.