.
Tā nu tas ir, ka ne visiem dots priecāties par to, ka ir kas veiksmīgi padarīts.
Varbūt tā politkaisme, kura pārņem visādi citādi vēsus un neiekustināmus (pēc pašu paustā) īpatņus, nav tā vērta, lai visapkārt, vienmēr un visos gadījumos saskatītu tikai s..us, ko?
Varbūt ir vērts arī ko labu pamanīt...
.
Izskatās, dzeris49, ka tavs veselais saprāts ir cieši komunistisks - no katra pēc spējām, katram pēc vajadzības.
.
Kāpēc tāda gaušanās, OT?
Tas, ka autors nolemj pārdot izdevējam ne tikai izdošanas tiesības, bet arī autortiesības, nav nekas neparasts. Par to tiek slēgti līgumi, un no konta uz kontu pārvietotas naudiņas. Tur nav ne juridiskas, ne morālas problēmas.
Juridiska, un arī morāla problēma ir sveša darba publiskošana bez saskaņošanas.
Visticamāk autors būtu sadarbojies, ja vien skolotājam-doktorantam būtu ienācis prātā vispirms par to ar autoru un izdevēju runāt. Neienāca.
Vēl vairāk, figurants neizpildīja arī autoram doto solījumu darbu no savas lapas izvākt.
Par kura morāli tad te ir jārunā?
.
Formāts ļauj rakstus papildināt. Un tas ir labi. Ja vien saturs tiek papildināts, nevis aizstāts, būtiski mainot jēgu. Pēdējais uz šo rakstu gan neattiecas.
Pieņemu, ka papildinājumam ir jābūt ekstrēmi būtiskam, ja tā rezultātā maina virsrakstu. Šeit tā ir noticis.
Virsraksts, nepārprotami, saliek uzsvarus.
Konflikts. Vai konflikts tā klasiskajā izpratnē? Nē, konflkts patiesībā ir starp pilsoni un likumu. Un pilsonis jau to nemaz nenoliedz. Palasiet viņa vēstuli izdevējai.
Jā, tas nav vienīgais konflikts. Pastāv nesavietojamības starp drukātās un digitālās informācjas paralēlu izmantošanu. Taču lietu harmonizēšana šajā jomā neaizslēgs intelektuālo vērtību zādzības.
Tad vēl vajadzētu būt kādam iekšējam konfliktam. Citētās valstsdāmas iekšējam konfliktam. Varbūt dāma jau aizmirsusi, ka pati ir atradusies pie "lielajiem kloķiem" jau padsmit gadus. Padsmit gadus visai aktīvās (?) pozīcijās. Pēc šiem gadiem paziņot, ka kādu jautājumu, kurš nav ne šodienas, ne vakardienas un aizvakardienas arī nē, jārisina steidzami, nozīmē atzīties bezdarbībā. Pareizāk, darbības imitācijā.
.
Labi, betij, lai nu tā būtu - zināšu, ka esi vēsa un bezjūtīga. Ja jau Tu tā uzstāj!
.
Redzi, betij, ja nu Tu tik kaismīgi bija gatava apspriest vārda 'likumdošana' lietojuma nianses, tad visai dīvaini uz tā fona izskan tavs apgalvojums par garlaicīgumu, runājot par personas, vai tās izpausmju vērtējuma, atšķirībām.
Pilnīgi par baltu velti pateikšu Tev - apsaukāt personu nav pieklājīgi, bet apspriest, arī skarbi, personas izpausmes, ir pavisam pieņemami. Un ne es to izdomāju.
.
Par spējām nesūdzos, betij.
Un šī nav pirmā reize, kad Tu "sabraucot auzās", atsaucies uz garlaicību.
.
Ļoti interesanta pozīcija, betij!
Vai vari pateikt, kur kādu komentētāju esmu nosaucis par lumpenu?
Jā, tā saucu komentētāju reakcijas, un, šīs reakcijas izraisījušās, iegūtās nostādnes vai uzstādījumus.
Ja nu Tu par 'ad hominem', tad tavs "ja kāds augstprātīgi pasludina sevi vienīgo par patiesību pēdējā instancē" tam ir daudz tuvāks.
P.S.
Un kas Tev ļauj būt pārliecinātai, ka es savus trūkumus neapzinos?
.
Kāpēc tad Tu, betij, "augstprātīgi pasludini sevi vienīgo par patiesību pēdējā instancē", ko???
.
Smalki, betij, ļoti smalki.
Ja pareizi atceros, tad par šo jautājumu praktiķi un teorētiķi ir gana "grūstījušies".
Jā, akadēmiskā valodniecības izpratnē 'likumdošana' ir process.
Bet praksē ar šo vārdu saprot likumu,to labojumu un papildinājumu, noteikumu, saistošo noteikumu, administratīvo aktu, utt., utjpr. kopumu. Tieši šādā izpratnē to turpina plaši un vispusīgi lietot.
Bet tas, protams, nav tik smalki, kā gausties par "apkrāptajiem" autoriem...
.
Redzi, pirozkovs, ne visi, un ne vienmēr, likumdošanu dala sliktajā un labajā tikai tāpēc, ka tā ir vai nav izdevīga dalītājam.
Cik atceros, demokrātija ir vairākuma gribas izpausme. Kur tad problēma to realizēt, ja Tavs viedoklis atbilst vairākuma viedoklim?
.
Skaisti.
Bet kādi ir secinājumi?
Vai ir abu pušu saskaņots viedoklis, ka 18. panta (2) tiek ievērots?
.
Vai tas ir pārsteigums, ka komentāros dominē agresīvs lumpenproletariāta viedoklis - gribu to, kas nav mans?
Jā, lumpenproletariāta, neatkarīgi no tā, ka, ļoti iespējams, kādi šāda viedokļa paudēji sevi inteliģencē ierakstījuši.
Jā, ir skolēni, kuru vecākiem nav iespēju nodrošināt pilnvērtīgu mācību materiālu. Tajā pašā laikā tam grūti noticēt, ja "par pilnu rubli" uztver tepat blakus publicēto infografiku par privātskolotājiem.
Jā, represīvās darbības var veikt saudzīgākā režīmā. Bet, vai tad to būtu pamanījuši masu mediji? Un medijiem ir nepieciešami tieši šādi, pārspīlētu aktivitāšu, notikumi. Uz tiem reaģē. Lumpenproletariātiski ieprogrammētie aktīvi reaģē. Pat Jākobsonu pamanoties piesaukt...
Ir tikai normāli, ka pret likuma pārkāpumu šajā gadījumā vēršas izdevējs (un nav nozīmes, ka arī man minētā kundzīte ir nesimpātiska), jo autors savu honorāru (tā gribas ticēt) ir jau saņēmis.
Tikpat normāla ir prakse, ja autors izlasa līgumā, ko viņš pārdod izdevējam - izdošanas tiesības, autortiesības, vai ko citu.
Paliek jautājums - vai skolotāja rīcība (ticu, ka cēlu mērķu motivēta) bija likumīga?
Ja vienīgā atbilde ir - "grab nagrabļennoje!", tad rezultāts ir labi zināms.
.
Jansons ir slavens diriģents. Nelsons par tādu kļūst. Ar to arī apsveicam!
.
Gatavi kam?
Kāpēc gatavi?
Vai gatavi viena popularitātei?
Vai nolemtības smārdam, kas no citiem?
Vai tiešām tam, ka buldozers ir prom?
Vai bailēm par nākotni (bez buldozera, hi-hi!)?
Gan jau ka savu gatavību dažādiem procesiem, un to iznākumiem, "čekojam". Traki neiespringstot uz kādu censoņu maz ticamām politiskām veiksmēm...