Patika par tiem sviedriem: "Mūzika rodas no manis, no personīgi manis, no citu Latvijas izpildītāju sviedriem, laika, darba, naudas..."
Piekrītu, ka ir jāpieliek daudz pūļu/sviedru, lai radītu labu mūziku.
Taču es esmu gatavs maksāt par labu mūziku, nevis par sviedriem.
Tad jau bulciņu cepēji tūdaļ liks maksāt garāmgājējiem par smaržu (tiešām jauku), kas nāk no ceptuves?
Paldies saprātam, viņi to nedara, jo zina, ka smarža pievilina klientus.
Bet aka/laa to nezina???
Dolārs: "... zaudēja elektorātu. Tajā skaitā arī mani ... Lai nepārreģistrējas!"
Un tad tu atkal varēsi par viņiem balsot.
Un es beidzot varēšu par Zīli balsot (varbūt).
Nu, redzi! Viss tikai uz labu.
liberāls
Tu drusku vienkāršo. Vai arī nodarbojies ar demagoģiju?
Nevar salīdzināt ieguldījumu kompānijā ar gada izdevumiem kādai no tekošā budžeta pozīcijām. Tas pilnīgi neko nenozīmē, ka cipari sakrīt, un no tā nekādus secinājumus nevar izdarīt (tikpat labi varēji paņemt 1 mēneša izdevumus tai izglītības pozīcijai - tad "salīdzinājums" tavā izpratnē būtu 12x drausmīgāks).
Īstenībā šis ieguldījums ir jāsalīdzina ar alternatīviem scenārijiem un to sekām uz valsts budžetu vai valsts nākotnes mērķiem. Domāju, ka tā arī kabinets [beidzot] lēma. Protams, ka ļoti nozīmīgi bija "piekārt" lēmumam papildus nosacījumus, kas ļauj valstij nodrošināt vismaz kaut kādu kontroli pār uzņēmumu.
Nav īsti skaidrs, par ko ir šis raksts?
Jau labu laiku Latvijā esam pārņēmuši "labāko praksi" no Rietumiem, ka pārdevēji (preču ražotāji, pakalpojumu sniedzēji, jā, arī sabiedriskā labuma sniedzēji - valsts, pašvaldības un partijas) savas sabiedriskās attiecības, komunikāciju un īpaši reklāmu būvē uz sabiedrīskās domas ietekmēšanu sev vēlamajā virzienā (to saucam par smadzeņu skalošanu). Jo ir aprēķināts, ka lētāk ir ietekmēt sabiedrību akceptēt esošo produktu, nekā ieguldīt lielu naudu sava produkta reālā uzlabošanā.
Mēdiji nez kāpēc "cepas" par partijām un retu reizi par valsti un pašvaldībām. Nav dzirdēts, ka kāds uztrauktos par privāto biznesu (ja neskaita Konkurences uzraudzības padomes un PTAC aktivitātes, kas ir vairāk vērstas uz šīs problēmas seku, ne cēloņu likvidēšanu). Jāsaprot, ka tieši privātā biznesa vajadzībām ir tapusi šī "smadzeņu skalošanas" mācība un tās praktiskais pielietojums dzīvē.
Rakstā minētās aktivitātes ir PR biznesa ikdienas maize. Būtu muļķīgi ar šo "atklājumu" mēģināt piesiet lietu pāris personām. Protams, ka tā darīt nav labi. Bet ja nepatīk, tad būtu jācīnās ar šīs sērgas cēloņiem kopumā, nevis sekām vienā konkrētā izpausmē.
Neviens jau nenoliedz, ka Šlesera gājiens bija labs joks. Es arī pasmējos.
Taču realitāte ir tāda, ka LPP/LC ar šo pazaudēja daļu no tām nedaudzajām balsīm, uz ko viņi vēl varēja cerēt (un daļu no biedriem arī). Tas, ka patika joks, nenozīmē, ka balsos par "jokdari".
Šlesers ir nostādījis LPP/LC neapskaužamā situācijā.
Diemžēl ... vai par laimi ...
JansK. Ja negribi maitāt attiecības, tad piekrīti abiem
Pilnībā piekrītu Ivaram.
Vēl vairāk - raksta "pašķidrumam" es pievienotu arī lasītāju maldināšanu.
Palasīju, ko tad īstenībā raksta par šo tēmu pasaules ietekmīgākie mediji.
Konstatēju, ka bloga autora atreferējums ir gandrīz pareizs: "Soross likvidē savu slaveno hedžfondu Soros Fund Management LLC, tādējādi izvairoties no papildu ziņu sniegšanas par fonda darbību un peļņas gūšanas veidiem, ko ar jaunu regulējumu noteikusi ASV prezidenta Obamas administrācija."
Patiesība ir tikai drusku atšķirīga, jo Soross minēto fondu nevis likvidē, bet pārtrauc apkalpot fonda ārējos investorus, turpinot fonda darbību ģimenes naudas apsaimniekotāja statusā. Tā kā jaunu ārējo investoru pieņemšanu fonds pārtrauca jau 11(!) gadus atpakaļ, tad šobrīd no kopējiem fonda $26 mljrd. ārējo investoru daļa ir $0.7 mljrd. jeb nepilni 3%. Pārējais citātā atbilst patiesībai. Secinājumus izdariet paši!
Vēl viena nianse. Bloga autors, pieminot Sorosu, lieto ļoti kategoriskus un vienpusīgus epitetus: smagos kriminālnoziegumos notiesātais megaoligarhs utt.
Pasaules ietekmīgākie mēdiji lieto pavisam citādu leksiku. Nevienā rakstā neatradu vārdu oligarhs, ne arī pieminētu Sorosa tiesājamību.
Gluži pretēji, mediji konstatē, ka finansistu aprindās Soross tiek uzskatīts par nozares vēsturē veiksmīgāko hedžfonda menedžeri.
Par savām politiskajām aktivitātēm gan Soross ir saņēmis pretrunīgus vērtējumus: no apbrīnošanas līdz pilnīgam nicinājumam (kā šajā blogā).
Taču šo parādību Financial Times izskaidro ar to, ka Soross ir mūsdienu biznesā reta parādība, kas no tīra finansista ir pārtapis par valstvīru, līdzīgi kā savulaik Rotšīlds vai Morgans. /Mr Soros is rare in modern business in being a true financier turned statesman, in the Rothschild or Pierpont Morgan mould/.
Nobeigumā izsaku pateicību bloga autoram, jo viņa ietekmē es iepazinos ar ietegmīgāko pasaules mediju viedokli par Sorosa aktivitātēm.
Kad Dombrovskis stāsta par dzelteno kartīti, man uzreiz nāk prātā tā dezodoranta reklāma, kur futbola tiesnesis skraida pie sāniem piespiestām rokām, nespēdams kontrolēt spēli.
Varbūt kāds var ieteikt līdzekli ministru prezidenta padusēm? Baigi noderētu!
Kapēc vainīgos nevar vienkārši sodīt?
=====================================
Tāpēc ka vienkārši sodīt neļauj likumi:
vispirms sodu uzliek jeb piemēro (tiesas spriedums)
tad ļauj spriedumu pārsūdzēt
un tad spriedumu izpilda.
Un tas viss var atkārtoties vairākās tiesu instancēs.
Tātad šoreiz iet runa par sarežģītas (nevis vienkāršas) sodīšanas vienu posmu, kuru IR autori nosauca par "soda piemērošanu".
Tas ir, Aleksej, Tavs viedoklis.
Organizācijas "Delna" direktors Kristaps Petermanis, piemēram, uzskata, ka "pulcēšanās notiek pēc viņu uzsaukuma". Aizmirsa vien piebilst, ka arī Prezidenta lēmums tika pieņemts pēc viņu uzsaukuma :-)
P.S. Man nav nekā pret Delnu. Atbalstu viņu nostādnes. Taču par to uzsaukumu viņiem smieklīgi sanāca.
Pilnīgi piekrītu, Aigarius!
Atturēšanās no lēmuma vajadzētu nozīmēt: nezinu, kā balsot, lūdzu izlemiet bez manis.
Pašreizējā Kārtības ruļla izpratnē atturēšanās no lēmuma nozīmē: sorry, es esmu pret (atšķirībā no balsošanas "pret", kas nozīmē to pašu tikai bez "sorry").
Liekulīgi un nejēdzīgi - nav svarīgi šajā vai kādā citā balsojumā.
Jautājums nav ļoti būtisks -- vienkārši, pašreizējais kārtības rullis atspoguļo deputātu pašreizējo morāli un domāšanas veidu.
Izmaiņas kārtības rullī būs signāls, ka morāle un domāšana mainās.