edgarsav "Piedevām - PVN samazināšana būtiski nesamazinātu pārtikas cenu. Cena jau ir tik liela tāpēc, ka pircējs par tādu cenu gatavs pirkt."
A kā tu zini, ka PVN samazināšana būtiski nesamazinātu pārtikas cenu? Esi aptaujājis tirgotājus, ražotājus, u.t.t. un saņēmis kompententu viedokli?
BTW - nekad neesi domājis, kur "aug kājas" mītam, ka Eiropā pārtika ir lētāka nekā Latvijā (kaut gan tas realitātei atbilst diezgan reti)? TUR, tajā tajā Eiropā ļoti daudzās valstīs pārtikai, kaut vai daļai produktu ir samazināta PVN likme. Nez tur neviens neko nesaprot?
Vispār jau tas ir piedāvājums atgriezties pie tā, kā bija agrāk, pirms krīzes. :D Samazinātais PVN siltumam un elektrībai, droši vien, patiktu siltuma un elektrības piegādātājiem - varētu turpināt apsildīt Rīgas gaisu uz nebēdu un tauta mazāk pīkstētu par rēķiniem, jo lieli rēķini saprātīgākajiem iedzīvotājiem liek domāt par taupīšanu, siltināšanu, alternatīvām piegādēm. Tur, kur tas ir iespējams, protams.
Un vēl - sazin kāpēc alternatīvajā piedāvājumā nav samazināto PVN likmju pārtikai. Tas būtu daudz loģiskāk, starp citu.
Jā, ir gan atšķirīga, bet faktā, ja tādas problēmas nav personiski, tad šādas problēmas nav vispār. Jo tas, ka daļa bērnu vasarās bezmērķīgi "dauza bumbiņas", ir problēma. Tieši tāpat kā fakts, ka pret pavasari daļa bērnu ir pārāk saguruši, lai sakarīgi mācītos. Ja pirmajam sakarīga un visiem piemērota risinājuma patiesībā nav, tad otro var risināt, palielinot brīvo dienu / brīvlaiku daudzumu mācību gada laikā un attiecīgi pagarinot mācību gadu, kas tiek uztverts kā pasaules gals.
Bet par astoņu stundu noslodzi vidusskolā: ja jaunietis patiešām nodarbojas ar savu spēju attīstīšanu, ne tikai atsēž skolas solā, tad tās nav astoņas stundas, bet gan visas 10 vai pat vairāk. Un arī tas ir iemesls, lai pagarinātu mācību gadu, jo ieguvums būs pat tas, ja slodze mazinātos par vienu stundu dienā.
Papildus pulciņu, sporta, u.t.t. radītā slodze ir viens no argumentiem par labu garākam mācību gadam, jo arī tajos visa dzīve (nodarbības, skates, sacensības, u.t.t.) ir pielāgojusies mācību gada garumam un brīvlaikiem, ko arī nebūtu par skādi pārskatīt.
Saistīt faktu, ka daļai vecāku vasarās ir nopietni jādomā, kā nodarbināt un "kur likt" bērnu ar to, ka "bērns(-i) būs viņa aizbildniecībā 24stundas diennaktī, 7dienas nedēļā un 365dienas gadā" ir vienkārši liekulīgi un reālas problēmas "paslaucīšana zem paklāja". BTW - tad pasaki, KĀ Rīgā mītoša ģimene bez radiem laukos, vasarnīcām, u.t.t. var pilnvērtīgi noslogot ~ 11 - 12 vecu pusaudzi, ja pieņem, ka pāris nedēļas ir kāda nometne, vēl kādas pāris - ģimenes kopējā atpūta. Pārējā laikā -.... gaidu ieteikumus.
Pilnīgs sviests, kuram vadmotīvs - apjožam augstu sētu un ikviens, kas pabāž degungalu uz ārpusi, ir nelietis...
tieši tā! Vispār Rīgas satiksme varētu ko darīt, lai ierobežotu neprātīgo pensionāru vizināšanos. Ja ir elektroniskie e-taloni, nav grūti bez maksas nodrošināt, piemēram, noteiktu skaitu braucienu mēnesī vai ierobežot bezmaksas braukšanu noteiktās stundās un dienās. Pārējā laikā - par simbolisku cenu vai kā savādāk.
to Varbūt ka tā - nez kādā gan veidā šis diskusijas jautājums eskalēja etniskās pretrunas? Manuprāt, jautājuma būtība bija visnotaļ aktuāla faktiskai divkopienu valstij, kuras abas kopienas gadiem nespēj nonākt pie kkāda kopsaucēja. Par jautājuma formu jau teicu - iespējams, varēja būt savādāka.
Sanita, viss ir pareizi, ko raksti par etnisko piederību. Ideālā teorijā. Bet dzīvē, ievērojot aktuālās nacionālās ņemtnes LV, Edija Boša jautājums bija vietā un laikā. OK, var strīdēties par formulējumu, droši vien varēja/vajadzēja sagatavot ne tik etniski tiešu teikumu, bet pēc būtības tas atspoguļoja noskaņojumus pietiekami lielā sabiedrības daļā. Kas, manuprāt, svarīgākais.
a kas tad ir tas, kas tika nozagts? Kkādam īpašniekam pirms tam piederējis dzīvoklis??? Reāli - lielākā daļa bijušo denac. dzīvokļu iedzīvotāju savas problēmas tādā vai citādā veidā (patīkamā vai mazāk patīkamā) sen ir atrisinājuši, tādēļ NAV korekti stenēt un vaidēt par 200 vai cik tur tūkstošiem nabadziņu. Faktam, ka daļai bija jāpalīdz, principā piekrītu.
Tā tava un tikai tava interpetācija, ka multikulturālisma / integrācijas / dažādu uzskatu, reliģiju, u.t.t. cilvēku kopā dzīvošana nav problēma un ir izdomājums. Tā ir reāla problēma visā Eiropā, Latviju ieskaitot, bet diezin vai ir risināma a.ar ieročiem rokās apšaujot līdzcilvēkus, b.kladzinot pa pasauli nacionālistiskas un gana ciniskas atziņas. Jo, piedod, bet konkrētais Iesalnieka tvīts konkrētā vietā un laikā bija ļoti ļoti cinisks, lai arī ko katrs no mums nedomātu par multikulutrālismu, nacionālām interesēm un citām ekstrēmām lietām.
Turklāt, ja vērtē to, kas ir presē publicēts, ir ļoti ticams, ka šāvējs būtu atradis citu tēmu un iemeslu, kāpēc izpildīties.
Izskatās, ka bez sociāldemokrātiskas un progresīvas politikas Latvijai nav nākotnes.
___________
Nu tieši tā, un patiesībā ir ļoti žēl, ka neviena no jaunveidojamajām partijām, biedrībām, u.t.t. nevēlas ieņemt šīs pozīcijas, proti, nostāties mazliet pa kreisi no centra. Biju cerējusi uz jaunveidojamo Zatlera reformu partiju, ka vismaz tā "leks ārā" no labējā lauciņa, bet nekā.
Nobeigumā piezīmēšu, ka Buruma neizdala, par kuru Eiropas valsti iet runa, kad viņš uzsver, ka "tas viss sākās ar viesstrādniekiem"
______
Nu nav jau ko īsti izdalīt vai neizdalīt, visticamāk, ka Buruma runā par Kalvja Apsīša zemāk minēto stāstu no 60.gadu Vācijas pieredzes. Proti, turku viesstrādniekiem, kuri tika aicināti vienkārši strādāt. Taču pēc gadiem atklājās, ka līdztekus "vienkāršai strādāšanai" viestrādniekiem ir ģimenes, bērni, sava kultūra, u.t.t., proti, viņi ir cilvēki ar savām vajadzībām un interesēm, kas sākotnēji neesot ticis ņemts vērā.
Patiesībā šis ir vispārzināms stāsts jaunāko laiku Eiropas emigrācijas kontekstā (un diezin vai saistāms ar koloniālisma mantojumu) un droši vien arī viens no skaļi neizklāstītiem iemesliem salīdzinoši vēlajai Vācijas darba tirgus atvēršanai. No otras puses - atzinums, ka viesstrādnieki arī ir cilvēki - daļā Eiropas valstu nav nekas ārkārtējs.
@Nasing spešal! Protams, tas ir sarežģītāk, nekā ņaudēt un lamāt valdību :D
Bet atkārtošu vēlreiz, es nerunāju par priekšmetu saturu, bet gan par profesionālo orientāciju, proti, skolā mācoties, bērniem atbilstoši savam vecumam ir jāiepazīst dažādas profesijas (gan no grāmatām, ēnu dienām, ekskursijām uz vecāku darba vietām, citām interesantām vietām, u.t.t.) un jāpiemēra šīs profesijas sev, proti, jāsaprot, kā pie tām tikt jebšu kā tās apgūt.
Zinu divus kardināli pretējus piemērus: vienu vidusskolnieku, kurš pamanās definēt mērķus mācību gadam un arī tos piepildīt, un vēsā mierā atlasa jomas, kuras mācīties augstskolā, un studentu, kurš īsti nezināja, ko darīt pēc visnotaļ normāli pabeigtas vidusskolas, kaut ko mācās un arī pēc 3.kursa nesaprot, ko iesākt ar savu darba un mācību dzīvi. Un lielākā atšķirība starp viņiem nav prāta spējās, bet gan tajā, ka apkārtējie kādā brīdī ir / nav iefilosofējuši un iebīdījuši vajadzīgajos virzienos.
to Nasing spešal!
17 gadīgam jaunietim būtu jāzina: a. kādas jomas viņam padodas/nepadodas; b. kas viņam patīk/nepatīk; c. ka salikt kopā a+b, lai iegūtu profesiju un būtu apmierināts ar dzīvi. That's all! Bet ar vienu nosacījumu: par šo dažādās macību stundās un audzinošos pasākumos ir jāsāk jau sākumskolā, tad arī būs daudz mazāk skolu beidzēju, kuri nezina, ko un kāpēc viņi grib.