IR

Smējos līdz asarām :)

Amerikas fantastikas literatūras žanra augstāko apbalvojumu Nākotnes rakstnieki - nu jau gan :) Writers of the Future ir prestižākais apbalvojums autoriem, kam pirms tam nav bijušas profesionālas publikācijas (un tas ir tiešām ir prestiži un lieliski un tā tālāk), bet augstākais apbalvojums droši vien būtu Hugo. Vai Nebula. Tā ka vēl jau ir, uz ko tiekties. :)

Manuprāt, ļoti labs un izturēts raksts, es vēlētos, kaut man pietiktu saprāta ikreiz, kad līdzcilvēki aizsvilstas par "nu tik es vairs nevarēšu maizi veikalā nopirkt, ja nezināšu krievu valodu!" atbildēt ar kaut ko tik mierīgu un racionālu.

Pilāts tā globāli pilnīgi pēc Dieva plāna izdarīja - nebūtu Jēzu situši krustā, nevarētu cēli nomirt par mūsu grēkiem (jo dzīvot par mūsu grēkiem vēl 20 gadus, paralēli cīnoties ar kašķīgu sievu un bērnu bariņu, droši vien nebūtu tik pārliecinoši). Būtu mums svētā grāmata par Barabu, kas sists un mocīts, un vientuļš, un netiek attaisnots par spīti tam, ka cilvēki zina - viņš viņiem ir vajadzīgs dzīvs. Mocekli Barabu, kas netiek attaisnots, jo varai ir ērtāks kāds, kas sludina Dieva valstību kaut kur pēc visām tām mocībām un nāves, nevis reālu rīcību, mēģinot kaut ko darīt, lai uzlabotu visu cilvēku dzīvi jau šajā saulē. Ļoti interesanta un pamācoša grāmata būtu, nu gandrīz vai kā Bībele :) Es pieņemu, ka ticīgam cilvēkam ir ļoti grūti sameklēt vēl kādu argumentu Jēzus pārākumam par Barabu kā vien pašam pašsaprotamo "nu kā, Bībelē tak rakstīts, ka Jēzus būtu pelnījis dzīvot, bet mocīties un nomirt vajadzēja sliktajam Barabam", bet tā no malas skatoties - nepārliecina.

Vai tad šajā gadījumā vārds neattiecas uz darbības vārdu "ir" - "kas ir (kāds?) kopīgs"?

Par "kopēju" - labi, piekrītu. Var būt "kopējs internets" vai "kopēja zobupasta" - t.i., internets/zobupasta, ko izmanto kopīgi. Bet no šī viedokļa virsraksts vispār ir bezjēdzīgs.

Piezīme no latv. val. viedokļa - "kopējs" ir kāds, kas kopj (piemēram, "lopu kopējs", "apkopēja"). Ja vien raksts nav par cilvēku, kas apkopj internetu un zobu pastu, tad pareizāk būtu bijis lietot vārdu "kopīgs" :)

Nez, man šķiet, ka iespēja atklāt (un pierādīt) noziegumu nav atkarīga tik daudz no tiesiskuma, cik no tehniskajām iespējām un izmeklētāju profesionalitātes. T.i., nevar vienādot tiesisku valsti ar valsti, kurā iespējams atklāt un pierādīt visus noziegumus; tieši otrādi - vienīgā valsts, kurā es varētu iedomāties "visu noziegumu atklāšanu un pierādīšanu", būtu valsts, kurā notiek katra iedzīvotāja nemitīga novērošana.

Bez tam piezīmēsim, ka nekur nav teikts, ka Klaudijs tiešām pastrādāja noziegumu. Lugā neviens neatrod tam tiešus pierādījumus, un nostrādā precīzi tas pats, kas nostrādā gadījumā ar šaušanu kinoteātrī - no stāstījuma veida un stereotipiskiem labā/ļaunā tēliem mēs izdarām secinājumus, kurš tad īsti ir sliktais un kurš pelnījis nāvi vai vismaz mūža ieslodzījumu.

Nu jau, nu jau. Ja nu jāsalīdzina šo gadījumu ar Hamletu, tad ne jau ar Klaudija slepkavība, bet gan ar Polonija noduršanu. Ja kāds atceras eleganto epizodi ar "o, kāds te čakarējas aiz aizkariem, man nav ne mazākās nojausmas, kas tas tāds ir, bet es esmu dikti dusmīgs un savu mammu, tāpēc es viņu noduršu... ā, sasodīts, tas taču Polonijs. Nu i labi, dzīves laikā viņš bija tāds bezjēdzīgs muldoņa, tagad vismaz paklusēs. Labi, mammu, atā - es aizstiepšu līķi."
Ļoti izlēmīgi, vai ne?
Atcerēsimies arī, ka Hamletu par šo slepkavību neviens nesoda - ja vien aizsūtīšanu uz Angliju mācīties un izklaidēties ar citiem studentiem nesauc par sodu. Tā ka drāma par tiesiskumu ir nevietā.

Starp citu, tiesiskā valstī nevienu nenotiesās ar tādiem pierādījumiem kā "man parādījās mirušā tēva gars", "viņam nepatīk amatieru teātra izrāde" un "sadzēries pārdzīvoja, pa pusei atzinās un lūdza Dievu".