Es kā vienu no mūsdienu žurnālistikas problēmām saskatu to, ka pārāk daudzi žurnālisti vēl arvien nav pamanījuši, ka pildīt kurjera lomu, kas nogādā ziņu, tagad var katrs.
Es no žurnālista sagaidu vairāk kā tikai ziņas nodošanu.
Žurnālistam pirmkārt jābūt saprātam un viedoklim, lai būtu ko teikt. Tāpēc pēdējā laikā es biežāk lasu atsevišķu žurnālistu emuārus nekā viņu pārstāvētos izdevumus.
Viela pārdomām par mūsdienu izglītību
1. Kā iztikt bez skolotāja (ang)
www.ted.com/talks/sug...
2. Kā patiesībā būtu jāmāca (lat)
bit.ly/9Q6Omp
Iesaku pāriet uz youtube.
Sanāks daudz lētāk gan satura veidotājiem, gan skatītājiem.
Vienkāršākais veids, kā noteikt "laika griešanas" lietderību ir uzdot līdzcilvēkiem 2 jautājumus:
1. Uz kuru pusi pulkstenis jāgriež rudenī un uz kuru -- pavasarī,
2. Cik būs pulkstenis pēc "vecā laika", ja pēc "jaunā laika" rādīs 15:00?
Laika maiņa var dot labumus atsevišķos gadījumos, bet tad to var darīt katrs indivīds vai organizācija atsevišķi, mainot savus ieradumus vai organizatorisko kārtību. Vispārējai laika maiņai valsts mērogā nav nekāda labuma, jo visiem tas nav derējis un nederēs nekad.
Detalizētai informācijai skatiet: en.wikipedia.org/wiki... un pievērsiet uzmanību, cik valstis no tā ir atteikušās.
Līdz šim pie mums visu e-projektu (paraksta, talona u.tml.) prioritāte ir bijusi Eiropas "fondu apgūšana" un "otkats", bet teholoģijas ir izmantotas tās, kuras no putekļainām noliktavām ved uz atkritumu pārstrādi (gan aparatūrai, gan programmatūrai).
Kamēr tā turpināsies, mums lietojama elektroniska balsošana nespīd.
Cik esmu novērojis vairākos ES (līdz)finansētos projektos, tad vietējo attieksme ir tāda: ja nevar "sakārtot lietas" tā, ka atvēlēto naudu "apgūst" savējie, tad tas nav to vērts.
Ja gatavs dzīvot kā teicienā "Septiņi amati, astotais bads", tad jā -- nodarbošanos var atrast noteikti.
Nesaprotu, par ko jābrīnās.
Ja mēnesī līst divas dienas, tad katrā no tām nolīst pusmēneša norma. Lai katru dienu nolītu tikai dienas norma, būtu jālīst katru dienu.
Tas nav nekas vairāk kā klucīšu pārbīdīšana no vienas kaudzītes otrā.
Tiem, kas atsaucas par ārzemju pieredzi, gribu atgādināt, ka mūsu bērnudārzu pēdējās grupas ir "pirmskolas mācību iestāde", kur nodarbības notiek vecumam atbilstošā veidā. Un nav atšķirības, vai to dara vienā, vai otrā ēkā, ja vien tās ir piemērotas.
Savukārt, mēģināt mācīt 7-gadīgam bērnam paredzētu materiālu 5-gadīgam, ir idiotisms neatkarīgi no pasniegšanas vietas.
Pievēršanās politikai kā biznesa problēmu risinājums ir normāla Latvijas prakse.
Pie mums gan vispārējais līmenis ir tāds, ka skolotāji tēlo, ka māca un skolēni attiecīgi mācās. Tāpēc labāk noteikti ir nemācīt.
Un ir divi jautājumi:
1. Uz kura priekšmeta rēķina šo priekšmetu vajadzētu ieviest?
2. Vai arī tāpēc būtu jāpagarina mācību gads?
Juris Kaža izteicis labu teoriju (t.i. skaidro esošo un izsaka prognozes) par Diena pārpirkšanu:
blogi.nozare.lv/kaza/...
en.wikipedia.org/wiki... ir līdzība ar dzīvību nevis saprātu. Baktērijas un sēnes ir dzīvas, bet tām līdz saprātam ir diezgan patālu.
Ja nesaprot šo būtisko atšķirību, tad varbūt labāk nerakstīt šādus virspusīgus un nepareizus rakstus.