Pie tam jau šobrīd nekas nestāv pretī iespējai veidot alternatīvu kolektīvā pārvaldījuma organizāciju. Piemēram, vienā no ienesīgākajām sfērām - radio un televīziju raidorganizāciju licencēšana - likums brīvi pieļauj vairāku kolektīvā pārvaldījuma organizāciju eksistenci. Kur tad viņas ir? Un kāpēc viņu nav?
Ja tas būtu tik vienkārši, tad man nebūtu par ko rakstīt doktora disertāciju un Eiropas Komisija jau pirms 20 gadiem būtu šo jautājumu atrisinājusi. Taču kolektīvā pārvaldījuma organizācijām ir sava specifika.
Piekrītu Jums, ka ir jāmeklē iespējas, kā liberalizēt tirgu. Kā jau minēju rakstā, šīm organizācijām ir dabisko monopolu iezīmes. Es nesaku, ka tās ir dabiskie monopoli. Tai pat laikā vismaz šobrīd izskatās, ka vienīgā sfēra, kur konkurence varētu attīstīties, ir digitālā vide. Jo tradicionālajā vidē kontroles izmaksas ir pārāk augstas, lai ekonomiski atmaksātos uzturēt vairāk kā vienu šādu organizāciju, kura no ekonomiskā viedokļa balstās uz apjomradīto ienākumu. Pie tam no patērētāju skatu punkta konkurencei ir nozīme tikai tad, ja visām organizācijām ir viens un tas pats repertuārs, jo citādi tie nav savstarpēji aizvietojami - kas nozīmē, ka skaitliski būtu vairākas organizācijas, taču tās nebūtu konkurenti.
Šobrīd Saeimā tieši atrodas apjomīgi grozījumi Autortiesību likumā par kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. Ja uzskatāt, ka šādi grozījumi uzlabos situāciju, tad vajag runāt ar deputātiem vai KM un šo lietu risināt. Jo ne tikai papīrs pacieš visu, bet arī šis un citi forumi. Jau pieminot AKKA/LAA vārdu vien, visiem uzreiz ir skaids, ka tas ir kaut kas slikts un visiem kaitējošs. Tiešām konstruktīva diskusija par šiem jautājumiem, diemžēl, nenotiek. Taču iespēju kaut ko darīt un mainīt ir daudz un dažādu. Dibināt jaunu organizāciju vai aktīvāk iesaistīties esošajā, interesēties par savām tiesībām un lobēt tās, vajadzības gadījumā sūdzēt AKKA/LAA tiesā. Es, piemēram, kā juriste izvēlos rakstīt par šo tēmu un vismaz informēt cilvēkus par to, kas un kā - kaut vai visiem saprotamā valodā atstāstot to, kas rakstīts likumā.
Jā, tas attiecas uz tādiem darbu izmantošanas gadījumiem kā publisku izpildījumu izklaides vietās, kopēšanu personiskām vajadzībām, gleznu tālākpārdošanu, publisku patapinājumu bibliotēkās un retranslēšanu pa kabeļiem. Par Jūsu darbiem samaksātā nauda stāv AKKA/LAA kontā trīs gadus, un Jums ir tiesības to saņemt. Ja trīs gadu laikā nepiesakaties, tad nauda aiziet kopējā katlā. Jūs vienīgi varat prasīt, lai AKKA/LAA izslēdz Jūsu darbus no licences, taču šajos gadījumos tiešu līgumu ar izmantotājiem tik un tā nevarēsiet noslēgt, jo likums nosaka obligātu kolektīvo pārvaldījumu (izmantotāju interesēs).
Varat palasīt Autortiesību likuma 63.-67.pantu, tur tas viss ir aprakstīts.
Jā, tas tiešām būtu interesanti uzzināt, kāda ir skaitliskā attiecība starp autoriem, ar kuriem ir noslēgti līgumi, un tiem, kurus pārstāv uz likuma pamata. Manā rīcībā šādu datu nav.
@ Edgars Lapiņš Vispār AKKA/LAA un RIAA ir divas pavisam dažādas organizācijas un nav salīdzināmas.
AKKA/LAA izsniedz kolektīvas licences visu tās pārstāvēto autoru vārdā, jo ir tādi darbu izmantošanas veidi, kurus autori nebūtu spējīgi licencēt individuāli. Tas arī ir galvenais labums, ko no AKKA/LAA gūst autori. Savukārt darbu izmantotājiem nav jāmeklē pa vienam katrs autors, lai slēgtu ar viņu līgumu. Ko tieši Jūs saprotat ar "veiksmīgu darbošanos"?
@ galvaabiezpiens :) Atļaušos aizrādīt, ka AKKA/LAA pastāv jau gandrīz 20 gadus. Arī Autortiesību likums netika pieņemts vakar. Un katrā ziņā vismaz tie četri tūkstoši autoru, kas ar AKKA/LAA ir noslēguši līgumu, pavisam noteikti zina, ka tiek pārstāvēti.
@ Chiepa Manuprāt, tas nav skarbi, tā vienkārši ir. Pelnīt jau nav nekas slikts.