Es ļoti augstu vērtēju profesionāļu vērtējumus, un šis neapšaubāmi ir tieši tāds.
Tomēr ir kāda nianse, kas prasās papildinājumā. Runa ir par reālo politiku. Tie darboņi, kas šai valstī ir tikuši pie siles, ne vienmēr rīkojas saskaņā ar valsts un nodokļu maksātāju interesēm. Arī pašvaldībās. Un tad tas ir tehnikas, situācijas un sarunāšanas jautājums - kā sadalīt "ietekmes sfēras" starp pozīcijas krēslos sēdošajiem un "neaizmirst" pašu svarīgāko krēslu aizņēmējus tā, lai būtu kaza paēdusi un vilks dzīvs. Citiem vārdiem sakot, kā izmantot dienesta stāvokli savās personiskajās interesēs. Tas, kur glabāt naudu, varētu būt viena no interesēm pašvaldībā kādam, kurš par šo jautājumu atbild. Kur tieši ir "lazeikas" publiskā sektora naudas glabāšanā komercbankā un kā no tā izvilkt profitu personīgi sev un pie viena padalīties arī ar vēl kādu, lai precizē speciālisti.
Politiķu, ierēdņu un pašvaldību darbinieku tieksmes "piepelnīt" klāt pie algas faktiski notiek visos sektoros un visos līmeņos. Tā ir līdzīga sērga kā padomju tirdzniecības darbiniekiem paradums apsvērt, atšķaidīt un apskaitīt. Skaidrs, ka latvieša tikums te palīgs nav un pat desmit knābji situāciju kardināli neglābs. Caurspīdība publiskā sektora lēmumu pieņemšanās un interakcijās ir vienīgais veids, kā vērst lietas uz labo pusi. Modernās IT caur tīklojumu ļoti labi šai lietai spēj palīdzēt, ir arī akadēmiska rakstura darbi (Informational State, Sandra Braman, piemēram).
Ar lielu nožēlu jāatzīst, ka Latvijā IT valsts sektorā ir purvs. Jaunā laika Reirs kā sāka, tā zaļzemnieces turpināja ceļu iekšā tīrelī aizvien dziļāk. Man nav pārliecības, ka Dombrovska jaunais pārresoru kantoris būs spējīgs situāciju uzlabot, ja prasība caurspīdīgot publisko sektoru nenokļūs valdības, parlamenta un prezidenta dienaskārtībā kā Nr.1. Caurspīdīgumam jāizpaužas kā iespējai redzēt par ikvienu lēmumu (izņemot slepenos) to pieņemšanas ceļus un pieņēmējus. Un absolūti nav svarīgi pa lielam no valsts interešu viedokļa, vai tas ir uz Microsoft, atvērtā koda vai kādas citas platformas būvēta sistēma, lai gan saprotu, ka visticamāk šis tehnoloģiju jautājums ir pietiekami sarežģīts šai valstij, lai tiktu tālāk par to. Gardais kumoss sasaistīs lēmumu pieņēmējus, un mēs turpināsim mīņāties uz vietas.
Domāju, ka būs Abrene-2. Kad pakaļa svilst, tad visi līdzekļi labi labvēlīgam iznākumam. Darboties savlaicīgi un stratēģiski neesam iemācījušies.
Jūs tagad pārraustiet. Es nepārmetu Ķīlim iepriekšējo kļūdas, bet es saku - viņš uzsāk ne tā, ne tur un ne ar to. Jo tādi izmainītāji ir redzēti un pietiekami daudz es varētu nosaukt uzvārdus un nedarbus, bet no viņiem visiem Ķīlis sāk ārdīt visnaskāk un vishaotiskāk.
Skolām nevar būt rīcības brīvība pašām lemt par skolotāju skaitu pie konstanta finansējuma, jo tām ir jāīsteno valsts uzdevuma izglītot VISUS skolēnus noteiktajā vecumā ar noteiktām prasībām. Ir jāstrādā ne tikai ar "labajiem" skolēniem, bet arī ar grūtgalvjiem un palaidņiem. Līdz ar to faktiski ir grūti pielietot objektīvus kritērijus, pēc kādiem vērtēt pedagoga darba kvalitāti un diferencēt atalgojumu. Rezultāti olimpiādēs nav rādītājs, jo labi strādāt ar sliktu kontingentu ir nesalīdzināmi grūtāk un smagāk nekā ar labu kontingentu. Ja skolām ļaus vaļu pēc tirgus ekonomikas principiem ierobežota finansējuma apstākļos, tās meklēs tikai labos skolēnus. Galu galā visi sliktie koncentrēsies vienuviet vislielākajās nomalēs ar vistrulākajiem kadriem, kuriem viss po barabanu.
Pēc būtības valsts skolām vismaz sākumskolas un pamatskolas līmenī ir jābūt ar izlīdzinātu kontingentu, kadriem un piedāvājumu. Noteicošais kritērijs - dzīvesvietas tuvums.
Man diemžēl jāsecina, ka šī nav pirmā reize, kad Ķīļa kunga sniegumu nespēju novērtēt pozitīvi un kā kompetentu. SAK vadītāja amatā viņa rīcībā nereti bija sakatāmi no politoloģijas un valsts pārvaldes viedokļa greizi spriedumi un risinājumi, lai arī pasākums beidzās ar patīkumu blīkšķi rīkojumā NR.2, tomēr - nevis kā mērķtiecīga darba rezultāts, bet tieši pretēji - ar izgāšanos un Zatlera reakciju par spīti.
Tagad Ķīļa kungs atkal ķēries klāt vispārējās izglītības un tās pārvaldes lietām, kur man ir 20 gadu pieredze, un redzu pilnīgu haosu domās un darbībās. Man nav par ko priecāties no šāda pienesuma. Tur būs ziepes.
Tas nebija spēles noteikumos - komentārā iekļaut alternatīvus piedāvājumus lietām, ko ilgstoši nespēj atrisināt ne MK, ne IZM. Pirms vispār kaut ko ieteikt, ir jāredz skaitļi un cipari. Tas ir dīvaini, ka šāda atklāsme par 6000 liekajiem skolotājiem IZM radusies tikai šodien. Ko viss tas aparāts ir darījis iepriekš? Es jau pat neprasu tādu brīnumu kā korelāciju starp skolēnu/skolotāju skaita samazinājumu ar izbraukušo skaita pieaugumu uz UK, Irl, De un Nor, ar variācijām.
Ja skolotāju skaits draud kļūt par lielu, tad tomēr jāstrādā pie valsts programmām pārkvalifikācijai un darbā iekārtošanai. Ja vadzis ir lūzis (pēkšņi negaidot uzradies nenormāli liels lieko skolotāju skaits), tad jārīkojas ātri, nav šaubu. Bet paziņot šādu pliku faktu bez jebkādām sagatavotām alternatīvām satrauktās sabiedrības nomierināšanai - no labas valsts pārvaldības puses tas ir bullšits. Buļļa kaka.
Tā mētāties ar muldamo nu gan ministra kungs nedrīkst. 6000 skolotāju velk uz ceturto daļu no visa valsts kopskaita. Pateikt, ka skolas pašas varēs izlemt - katru ceturto atlaist un saņemt vairāk, vai neatlaist un saņemt mazāk - tas jau nav mierinājums. Jo neviens jau nezina, būs viņš starp tiem trim laimīgajiem, vai arī tas viens upuris. Stress tagad pārņems visus, un uz ilgu laiku.
Ķīļa kungam tos savus nebeidzamos varbūtību scenārijus tomēr vajadzētu izspēlēt vispirms savā smadzeņu podā vai vismaz šaurā kabinetā konsultantu klātbūtnē, nevis spļaut ārā visu, kas uz mēles, pirms vēl nostrādājis fīdbeks ar domāšanu, un izglītības darbiniekos un to ģimenēs nav sēta panika. Lai gan nu jau, izskatās, ir par vēlu.
Pavisam jocīgi ir, ka šāds ārprāts izskan no ministra, kurš sev pieņēmis veselus divus komunikācijas padomniekus, papildus jau esošai komunikācijas nodaļai.
Tas nekas, ka prātiņš kā bruncītis īss... To izdevīgi kompensē paaugstināts atverošo un noslēdzošo iekavu daudzums komplektā ar koliem, puskoliem un citām zīmēm.
--------------------------------------------
O, jā. Šito vajag ZanEi piesūtīt. Viņai arī patīk visādas spiras tekstos spraust iekšā kur vajag un kur nevajag :-)) kad leksikas rezerves izsmēlušās tukšas.
Nē, tā tomēr bija Kalniete. Valsts prezidente ar ārlietu ministri. Vai te ir kāds liecinieks, kas varētu izšķirt strīdu? Starp citu, tur varēja būt arī Ūdre, lai gan viņu es neatceros. Kalnieti atceros skaidri, pat viņas frizūru todien.
Ļaunas mēles melš, ka patiesais ES iestājas referenduma rezultāts esot bijis mazliet citāds. Bet tas jau netraucēja VVF un Kalnietei apskauties pozitīva balsojuma sakarā.
Vai tiešām iniciatoriem ir tik grūti saprast, ka krievu auditorija latviešu organizēto kampaņu par "konstitucionālajiem pamatiem" uztvers kā smadzeņu skalošanu, un attiecīga būs arī reakcija - ironiski ignorējoša?
Man būs interesanti redzēt, kurās avīzēs tad viņi to kampaņu izvērsīs, kuros kanālos rādīs? Kur to bozi bāzīs? Časā, Vestjās, Pirmajā Baltijas kanālā? Da viņus tur neviens iekšā nelaidīs. LTV? Bet vai to skatās krievi? Šaubos arī, vai Ušakova dome ļaus karināt uz saviem stabiem.
Trīs termiņus jau JL vada valdību, bet Latvijas krievu informatīvās telpas vezums i niņe tam... Jā, katrs viens stulbenis reiz trāpa tupikā.
Plaisa starp latviešiem un krieviem nešaubīgi tiks palielināta vēl vairāk. Paldies, Vienotība! Vienotība, šķeļot.
Interesanti, ka Vienotība vēlas savai akcijai dabūt arī pārējās koalīcijas akceptu. Tad varēs savu performanci sludināt koalīcijas vārdā, bet visi balstiesīgie bauri jau tāpat atminēsies, kurš ir bijis tas varonīgākais zaldāts valodas kauju frontē. Es ZRP un NA vietā tik lēti nepārdotos.
Nu ko, Vienotība uzsāk Latvijas krievu pārmācīšanas kampaņu par valsts naudu? Ēlertes, kundze, uz priekšu! Kur lielā plinte?
Es domāju, ka mēs ticam Ķīlim, ka viņam izdosies - citādi jau nesmērētu šeit papīru un netērētu tinti. Precīzāk, nevis ticam, bet dodam viņam iespēju saņemt šīs auditorijas uzticību, un izsakām katrs savu redzējumu, vēlmes un cerības. Ķīlis nav no Marsa, lai gan dažreiz gan gribētos, lai tā būtu. ZRP pēdējā laikā spoži neiet. Ķīlis un viņa varētu būtiski pacelt tās reitingus, ja viņam izdosies. Bet māksla jau nav izsviest no krēsliem pēc iespējas vairāk ierēņu, to prot praktiski jebkurš idiots. Māksla ir pārveidot sistēmu tā, lai noslogotu gan visus esošos cilvēkus, gan dabūtu no tiem ārā pēc iespējas labākus rezultātus, gan būtiski palielinātu ar esošajiem resursiem paveiktā apjomu, klāstu un kvalitāti.