ZINĀTNIEKS ar lielo burtu! Latvijas patriots un ļoti atsaucīgs cilvēks, kas vienmēr dalījās ar savām zināšanām.
Ar apbrīnojamām darba spējām šādā vecumā.
Līdzjūtība kundzei Ingrīdai un meitai Bārbalai!
Lai viņam vieglas smiltis!
Par nodokļu maksātāju naudu (parakstu savākšana valstij izmaksā aptuveni 500 000 ls) Ždanokai nav jāļauj vākt punktus nākošajām ES vēlēšanām.Tik daudz jau nu Oziliņam vajadzētu saprast.
Sabojātu reputāciju var mēģināt salīmēt, taču ļaudis tomēr meklēs plaisu pēdas.
Paldies autorei. Saeimā un pašvaldībās patiešām taču neviens nav ielavījies pa sētas durvīm, neviens nav ieņēmis vietu šajos "mīkstajos (?) krēslos" vardarbīgi.Paši vien esam ievēlējuši, un deputātu sastāvs ir sabiedrības spogulis.Taču spogulī paskatīties šādos gadījumos nepatīk.
Acīmredzami arī vēlētājiem un īpaši žurnālistiem, kā arī dažādiem pārgudriem politologiem ir jādomā - KĀPĒC jau dažas nedēļas pēc ikvienas Saeimas ievēlēšanas pat izglītotu cilvēku vidū tiek spriedelēts, ka "tur augšā" visi ir zagļi, blēži, muļķi vai vientieši, kas to vien dara kā lasa avīzes, žāvājas un viereiz nedēļā aiziet paspaidīt balsošanas pogas? Nekas nav vieglāk kā augstprātīgi kritizēt citus no malas.
Šķiet, ka sabiedrībā atzinību ieguvušais ārsts nesaprot, ka šāda visu deputātu "mešana pa vienu kārti" ir aizvainojoša. Tad jau arī varētu teikt, ka visi (!)ārsti ir kukuļņēmēji, muļķi un liekēži, kas parazitē uz slimu cilvēku rēķina?
Cilvēka dabā ir atrast visām savām neveiksmēm kādu vainīgo.Paskatīsimies visupirms uz sevi spogulī, bet tikai pēc tam vainosim citus! Citādi patiešām nonāksim pie vidējā latvieša sapņa - stingrās dūres, kas tālu no mums nav jāmeklē.
Jā, igauņi var būt lepni par savu Prezidentu.
Taču lielākā Latvijas politiķu kļūda, kas galu galā noveda arī pie referenduma, bija cerību aizdošana SC līderiem un arī viņu vēlētājiem, ka demokrātiskās Latvijas valdībā varētu būt partija, kura pārstāv Krievijas varas impēriskās intereses. Šo interešu īstenošanas līdzeklis ir etniskā spriedze.
+++
Labāk grūti pateikt.Kā zināms, šā mērķa īstenošanai pat tika piesaukti tanki.Ja godīgi- tad viedokli par SC ņemšanu valdībā aizstāvēja arī liela daļa t.s. politologu.
Jānis Akuraters
Valsts valodas jautājums
(fragments no raksta „Jaunākās Ziņās” Nr. 66., 1922.gadā)
Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties noteiktas un skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā. Par valsts valodas nicināšanu, neievērošanu, par publikas apvainošanu veikalos, iestādēs – ja šī publika neprot vāciski vai krieviski, tas lasāms ik dienas laikrakstu sūdzībās. Latvijas valsts ir bijusi iecietīga un atļāvusi runāt cittautiešiem valdības iestādēs viņu valodās – vāciski un krieviski, kad tie nāk pie mūsu ierēdņiem. Bet valsts te ir aizmirsusi savu ierēdņu tiesības. Iznāk, ka vāciešiem un krieviem nav vajadzīgs praktiski mācities un saprast valsts valodu, jo katram latvju ierēdnim jāprot viņu valodas. Ceļas jautājums: kas ir valstiski – vai tas, ka visas šīs minoritātes prot vienu valsts valodu, vai ierēdņiem ir jāprot visas šīs valodas? (..) Un viss tas notiek ar tādu nekautrību, kādu gan nekur citur neciestu visdemokrātiskākā zemē. (..)
Bet ko dzirdam no vāciem un krieviem uz ārieni? Viņi zina dot tikai memorandumus un kliegt par minoritātu kultūru un valodas beztiesisko stāvokli Latvijā. Kaut gan tik labvēlīga stāvokļa tām nav nevienā citā Eiropas valstī. Kad pie mums ciemojās somu žurnālisti, viņi nevarēja apslēpt izbrīnīšanos, ka pie mums parlamentā pielaistas visas valodas. (..) Jāatrod izskaidrojums tādai nenormālai parādībai. Tā ir mūsu vadošo politiķu vienaldzība pret šī svarīgā jautājuma galīgu un valstisku nokārtošanu. Bet nokārtojams tas ir vairāk kā viegli. Vajadzīga tikai viena atziņa: nelikt mūsu ierēdņiem mācīties daudzas cittautiešu valodas, bet likt tiem mācīties vienu – valsts valodu. (..) Kā reiz katrs latvietis, iedams pilsētas vai valsts kancelejā, satikdamies uz ielas, iedams ar lūgumu pie administrācijas aizmirsa, ka viņš ir latvietis, tā tagad vāciem, krieviem, žīdiem oficiālās un publikas apmeklētās vietās jārunā valsts valoda. Mātes valoda lai paliek ģimenes un skolas valoda. (..)
No mūsu drosmes, izlietot valsts tiesības valodas jautājumā un piemērot tās dzīvē ar neatlaidīgu stingrību – no tās atkarājas tautas un valsts apziņa un latviskais stils.
Rīgas jaunai domei jāpārcērt šis mezgls, ja vecā ar tūļīgiem pirkstiem to nav varējusi atraisīt. Latvija prasa paraugus no savas galvas pilsētas un ir noziedzīgi pret tautu un mūsu nākotni kavēties ar to. Tas jādara likumīgiem līdzekļiem un bez sentimentalitātes.
Vai tiešām 90 gados tik maz kas ir mainījies?
Cik PRECĪZI!
Dimžēl mūsu žurnālisti šos valstij nelojālos un naidīgos cilvēkus pataisa par varoņiem.
Šausmīgi! Tāpēc jau varam vilkt vienādības zīmi starp komunismu un nacismu.
Diemžēl vēl šodien Latvijā ir dzīvi cilvēki, kuri, pateicoties šādu slimnīcu "ārstiem" un padomju laika tiesām, tika atzīti par rīcības nespējīgiem.
Runājot par Ušakovu, viņš nu ir zaudējis sava demokrātiskā krievu puiša - kaķu drauga- imidžu. Maskas ir kritušas.Redzam, ka viņš ir prasts un neaudzināts cilvēks, kam nekas nav svēts.
Piekrītu.
Integrēt ar varu nevienu nevar. Ja šiem "otrās šķiras" cilvēkiem nav vēlēšanās, bet tikai ultimāti un prasības valstsnācijai, tad nekas te labāks nebūs.Valodas kursiem savulaik ir iztērēti miljoni - tam līdzekļus deva gan rietumu valstis, gan Latvija. Rezultāts?
Vai SC neatrašanās valdībā ir krievu tiesību ierobežošana? Nav. Valdībā jau viņus nepaņēma etnisku iemeslu dēļ, bet gan neprognozējamu ekonomisko uzskatu dēļ.
Latvieši ir neticami lojāli pret krieviem, kas nevēlas runāt valsts valodā, diemžēl t.s. krievvalodīgie pat to nenovērtē. Skumji.
Neticama ir arī krievu, kas te dzīvo desmitiem gadu, aprobežotība, ja viņi nespēj iemācīties pat elementārus vārdus latviešu valodā. Vai vairāk kā nožēlojama situācija nav situācija, kad pirms referenduma krievu avīzēm jāskaidro, ko nozīmē "par "un "pret"? Vai šādā situācijā ievērojamu līdzekļu tērēšana kaut kādai mistiskai integrācijai nebūs veltīga naudas izšķiešana?
Ļoti nepamatoti tik daudzi (šis doktorants, garīdzniecība utt.)šodien sāk runāt par nabaga aizvainotajiem krieviem un integrācijas politikas neveiksmi.Arī šajā publikācijā tiek uzspiests viedoklis, ka latvieši ir vainīgi pie izveidojušās situācijas.
Drīzāk latviešu tolerance pret krieviem visus šos gadus ir pētījuma vērta.
Integrēt var tikai tos, kas to vēlas. Apbrīnojami, ka, gadu desmitiem dzīvojot Latvijā, daļa krievu valsts valodu nav spējuši iemācīties vismaz sarunu līmenī.
Piekrītu.
Daudziem nepatīk, ka vismaz kādu laiku Saeimā veikals tiek slēgts.
Aizvainotā dāmīte uzskata, ka demokrātija ir pārāk laba lieta, lai ar kādu dalītos.
Ar "ieskatīšanos Satversmē" vien nepietiek.
Satversmes tiesas likums neparedz, ka šādas personas varētu iesniegt konstitucionālo sūdzību par Valsts Prezidenta aktu atbilstību likumam.
Paldies autorei.
Diemžēl mums klibo sociālā atmiņa kā Latvijas valsts identitātes jautājums.
Piemēram, jaunās paaudzes žurnālistiem Rubiks škiet jau eksotika.