Kā parasti liberāļu aploģētie žurnālisti slavina LV "zemos nodokļus", salīdzinot to daļu statistikas, ko ir izdevīgi salīdzināt.... Tiek salīdzināts iekasēto nodokļu apjoms pret IKP, kas faktiski parādā, kā VID veicas ar nodokļu iekasēšanu.
Pie reizes prasītos salīdzināt, cik ir neiekasēto nodokļu apjoms pret IKP?
Pēc "tautas" komentāriem rodas iespaids, ka ir jau noformējies spēcīgs kodeldegvielas piegādātāju/utlizētāju lobijs, kas plāno apkalpot Ignalinas AES. Kāpēc publiskā telpā nedzird politikas veidotāju - LR EM, VARAM, kā arī īstenotāju -Latvenergo argumentētus viedokļus, kas vismaz mēģinātu kliedēt bažas par sagaidāmiem vides riskiem, nemaz nerunājot par ekonomiskiem riskiem, kas tiks uzlikti un nodokļu maksātāju/patērētāju pleciem.
Ar izkliedētu lokālas enerģijas ražošanu vismaz nākotnē, pēc pakāpeniski atbalsta samazināšas sasaistē un neizbēgamu fosilo resursu cenu kāpuma, mums ir iespēja sagaidīt konkurenci par enerģijas cenu patērtājiem. AES gadījumā tā būs cenu verdzība bez noteikumiem.
Pagaidām izskatās, ka Latvijas gadījumā, jebkuras darbības: ārējā/iekšējā devalvācija, strukturālās reformas utt., kombinācijā ar ārējā parādā pieaugumu un hroniski negatīvu eksporta/importa bilanci, mūs neglābjami ved pie atlikušo valsts aktīvu privatizācijas - līdz ar to arī valsts neatkarības zaudēšanas "de facto".
Situācijā, kad valsts ir uz defolta sliekņša un tai izmisīgi ir nepieciešami līdzekļi, skaidrs, ka cena, ko potenciālie investori piedāvās par privatizējamiem aktīviem, būs zem to faktiskās vērtības. Ilgtermiņā, privatizācija vēl vairāk samazinās potenciālos nodokļu ieņēmumus un tukšos iedzīvotāju maciņus. Privātā kapitāla primārā interese ir pēc iepsējas lielāka peļņa, pēc iespējas īsākos termiņos. Esošie aktīvi tiks noamartizēti līdz 0 un tad jau, gan jau...
Lai gan liela daļas sabiedrības ikdienas interese par politiku aprobežojas ar Panorāmas „Laika ziņu” vērošanu, bet par ekonomiku – ar bankomāta apmeklējumu, pēdējo dienu notikumi liek domāt, ka vasaras atvaļinājumu periodā savstarpējās sarunās par laiku būs arī politiskā nokrāsa. Tautas nobalsošana un iespējamās ārkārtas Saeimas vēlēšanas ir jāizmanto kā iespēja kaut nedaudz mainīt Latvijas politisko sistēmu, tomēr oligarhu ietekmes mazināšana ir tikai...
Raksta autora argumenti par labu neoliberālisma zelta teļam "brīvai tirzniecībai" un "brīvajam tirgum" neiztur kritiku
..."nekad agrāk tik liels cilvēku skaits tik īsā laikā nav piedzīvojis tik strauju dzīves līmeņa pieaugumu" un "starptautiskās tirdzniecības apjoms pasaulē septiņkāršojās"... "šis milzīgais tirdzniecības pieaugums cēla visas pasaules labklājības līmeni" "cilvēku skaits, kas dzīvoja dziļā nabadzībā, šajā laikā samazinājās par pusmiljardu".
Autoram būtu arī jāargumentē cik "efektīvi" brīvais tirgus bez valsts iejaukšanās spēj nodrošināt 1)sociālo nevienlīdzības mazināšanu, 2)nabadzības izskaušanu, kas būtu proporcionāla kopējam iedzīvotāju pieaugumam pasaules attīstības valstīs 3)dabas resursu un vides ekosistēmu igtspējīgu uzturēšanu... utt.
Monetārās bagātības pieaugums atsevišķu sociālo grupu vidū, kas mērāms ar keybobard drukātiem USD papīrīšiem, neliecina par reālu dzīves un vides kvalitātes pieaugumu kopumā visā sabiedrībā, kā arī par patiesu ekonomikā radīto pievienoto vērtību, ja tajā tiktu iekļauts to resursu patēriņš, kas būs jāiegulda nākamām paaudzēm, lai sarūpētu, kaut nenozīmīgu daļu no tā, ko izniekojam mēs...
Maikls Hadsons RT.TV "Keisers report" par kartējo budžeta konsolidāciju Latvijā. Tai skaitā norādā uz LB nevis kā valsts banbku, bet kā pasīvu "monetary board" - rt.com/About_Us/Progr... (sākot ar ~ 27 min)
Maikls Hadsons RT.TV "Keisers report" par kartējo budžeta konsolidāciju Latvijā - rt.com/About_Us/Progr...