Jāni, vai tu zini, ka tos valsts parāda ciparus var pakarināt uz kociņa utuzītī un atbilstoši izmantot?! :-) Bomzim zem tilta arī mājsaimniecības bilance ir krietni vien pozitīvāka (nulle), kā labu augstokolu pabeigušam speciālistam, kurš dzīvo centra dzīvoklī in kuram ir mašīna un kurš pie tam labi pelna un var atļauties savus parādus apkalpot.
Tam valsts parādam pretī ir infastruktūram, funkcionējošas tiesas, ceļi, skolas, skolotāji, medicīna un pakalpojumi. Krievijas valsta parāda skaitlis salīdzinājumā ar R-Eiropas valstīm labi raksturo sabiedrisko institūciju un pakalpojumu apjomu un nožēlojamo valsts stāvokli.
Protams ir dažas valstis , kur valsts parāda cipars raksturo to cik daudz amatpersonas ir paspējušas nozagt saviem iedzīvotājimem.Ja gāzes cena pasaulē turpinās kristies, tur varēs ieskaitīt arī Krieviju.
Perfekts raksts. Palūkojoties apkārt, mēs noteikti varētu ieraudzīt vēl dažas nacionālas "pseidoindustrijas", kuru eksistences vienīgais "attaisnojums" ir rentes meklētāju labi nostādīts lobijs.
Ja citējat, tad citējat lūdzu pilnu teikumu. Pirmkārt es norādīju ka "iespējams" , otrkārt norādīju ka industrija var to pierādīt tikai operējot vidē kurā klienti ir aizsargāti. Personigi no manas puses tā bija ironija, jo pašreizējais biznesa modelis var strādāt tikai pie 50 līdz 60% GPL, faktisķi tas liekas ir virs 100%
Šeit ir labs piemērs no ASV. Šo vajadzētu latviskot un laizt pa teļļuku pēc katras SMS Credit reklāmas. www.youtube.com/watch...
Starpība starp pilngadīgu bērna, jaunieša vai vecāku aplaupīšanu ir maza. Tāpat cieš visi.
TV redzētie sižeti mudināja veikt nelielu prāta vingrinājumu, kāds ir iespējamais ātro kredītu efekts uz sabiedrību un tautsaimniecību. Redzētais un lasītais liek domāt, ka ātro kredītu industrija veiksmīgi ekspluatē Latvijas iedzīvotāju daļas (noteikti labākās) salīdzinoši augsto apzinīguma līmeni attiecībā uz parādu nomaksu.
Valsts var radīt specializāciju sekmējošus apstākļus, piemēram neļaujot izmantot ES fondus, lai turētu pie dzīvības uzņēmumus, kuriem jāzaudē cīņā par resursiem.
Situācija, kad valsts "noteiktu", kaut kādas nozares par specializētām, būtu katastrofa. Mēs atgrieztos debilajā plānveida ekonomikā, kur nevis tirgus, bet kaut kādi valsts plāna ierēdņi lēma ko ēdīsim un ko ... .
Raksta sāls bija tur, ka specializāciju vairāk veicinatu veiksmīga tautsaimniecības atbrīvošanās no defektīviem uzņēmumiem vai veselām defektīvām industrijām. Valstij jānodrošina lai efektīvās būtu spējīgas viegli un ātri uzsūkt atttīstībai šo atbrīvotos resursus, tai skaitā cilvēkresursus. Kurš efektīvs, kurš defektīvs jānosaka tirgum un uzņēmēju spējām un veiksmei.
Tautsaimniecības specializācija, ir acīmredzot vienīgais veids jauna līmeņa ražīguma sasniegšanai un valsts pacelšanai jaunā labklājības līmenī.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste savā rakstā portālā Ir.lv pārliecinoši demonstrē kāpēc Latvijas ekonomika nebūtu guvusi labumu no lata devalvācijas. Rutkastes kungs labi parāda ka lata saglabāšana nedos arī efektīvus ekonomikas vadības instrumentus nākotnē. Pie minētajiem argumentiem jāpievieno vēl viens, kāpēc devalvācija mazā un salīdzinoši tehnoloģiski attīstītā ekonomikā nedod efektu, kas nozīmē ka...
Mēs esam ārkārtīgi maza valsts, kuras pilsoņu labklājības ambīcijas ir kā lielas valsts iedzīvotājiem. Pievienošanās eirozonai ir viens no nosacījumiem, lai šīs ambīcijas būtu iespējams apmierināt. Dalība eirozonā mums radīs jaunas iespējas produktivitātes celšanai caur lielāku specializāciju, kā arī samazinās riskus un nodrošinās lielāku stabilitāti, kas ir nepieciešama labklājības pieaugumam.
Nav tik daudz mazu valstu, kur ekonomikas ministrus nopietni uzklausa un kura viedokli apspriež WSJ. To, ka mūsu ekonomikas ministra raksti tiek publicēti WSJ, un mūsu valsts patstāvīgi tiek apskatīta kā veiksmes stāsts, es 5 gadus pat nevarēju iedomāties. Tas pirmkārt ir mūsu sabiedrības panākums, gan dēļ pacietības un spīta, gan dēļ tā, ka mums ir izdevies uztaisīt līdz šim inteliģentāko valdību, kāda ir bijusi.
Apsveicu pirmkārt mūs pašus un otrkārt arī Ekonomikas Ministru.
edge-indran vai tev ir problēma ar vārdu "liberāls"? Ej taču padedzini kādas grāmatas, tas tev piestāvēs vairāk un varētu arī vairāk palīdzēt kā vārda liberāls izķēmošana anonīmā komentārā.
Krūgmenam ir problēma. Nobela prēmiju dabūja, bet ar Baltijas ekonomikas prognozēm aplauzās. Šobrīd viņa spītība pierādīt ka viņš nav kļūdījies jau izskatās mazākais bezgaumīga. Ja paskatīsimies uz to ko viņš raksta par Baltiju, tad viņa komentāri pamazām "evolucionē" uz tvitera līmeņa replikām. Domāju, ka kamēr viņš nav ticis galā ar savu problēmu lai kāda tā nebūtu, mums būtu politkorekti viņa komentārus par Latviju un Igauniju vienkārši ignorēt.
Iespējams tūlīt no viņa varētu sagaidīt kādu slavas dziesmu par Lietuvu.
1.Nospļauties par krievijas interesēm. Konkrētajā situācijā tieši Latvijai nepieciešama kontrole pār Inčukalnu. Nestabila gāzes tirgus gadījumā, kuru raksturo lielas cenu svārstības, lielas uzkrāšanas kapacitātes ir zelta bedre. Protams lai to izmantotu nepieciešams dažādot piegadātajus spiežot gazprom piedāvāt gāzi brīvā tirgū.
2.Jūsu niks labākajā gadījumā ir bezgaumības apliecinājums, kaut arī esmu pamanījis, ka Jūs fanojat par to kā šī provokācija aizskar Latviešus (visas etniskās izcelsmes). Tikai apmierināju Jūsu vēlmi tikt pamanītam. Ņemiet par labu.
3. Protams, ka jādomā par izglītības sistēmu, korupciju, izvairišanos no nodokļiem un vēl miljons citu problēmu. Prieks, ka esot neatkarīgiem no krievijas mēs lēnām, bet stabili kustamies uz produktīvāku sabiedrības modeli - rietumu tipa demokrātiju. Uzmeklējiet youtube kādus satiksmes cctv kadrus maskavas krustojumos un salīdziniet šo skatu ar jebkuru Rīgas krustojumu. Sabiedrības produktivitātes dramatiskās atšķirības raksturo mūsu nenoliedzamo progresu un veiksmi, kā netkarigai valstij.
4. Tie nav mēģinājumi piesaistīt no NVS biznesu, tie ir reāli veiksmes stāsti. Un ziniet ko viņi šeit meklē?! Visu to kas mūs atšķir no krievijas.
Minētais World Energy Outlook ir gadu vecs. Ar to pašu laiku datējams ir www.oxfordenergy.org/... kurā ASV gāzes cena 2020 tiek minēta no 3$ līdz 10$ MMBTU. Jāpiekrīt ka gāzes tirgus šobrīd atšķirībā no naftas tirgus vēl ir salīdzinoši lokāls, tāpēc iespējamas cenu atšķirības, tomēr tas globalizējas. Ir ticams, ka pieaugs globālas gāzes cenas svārstības - tas tikai palielina uzkrāšanas nozīmi. Apvienotajā Karalistē viens no pēdējiem pētījumiem norāda tieši uz uzkrāšanas kapacitāšu nepieciešamību un pieaugošo nozīmi.
Šobrīd 5 kārtīga atšķirība (jaunākais WEO) gāzes cenā Eiropā un ASV, 8x Japāna vs ASV, tāpēc gāzes cenu dubultošanās scenārijs Eiropai ir vismaz nedrošs, ja skatāmies uz gāzes tirgus globalizācijas pasākumiem. Sašķidrinātās gāzes terminālis ir viens no uzskatāmiem gāzes tirgus globalizācijas pasākumiem.
Biomasas ietekme uz ekonomiku un CO2 nav tik vienkārša. Ja tiktu veikts atbildīgs aprēķins vai ir vērtīgāk (gan ekonomiski gan no CO2 viedokļa) mums audzēt pārtikas graudus priekš Sauda Arābijas un Āfrikas, vai pašiem audzēt graudus priekš biodegvielas un sauda arābijai un āfrikai izmantot naftu ūdens atsāļošanai priekš lokālās lauksaimniecības, rezultāts varētu būt vismaz interesants. Āfrikā un Arābijā saģenerētais CO2 dēļ neefektīvas lauksaimniecības tāpat ir mums kopīgs.
Problēma ir lokālajā skatījumā uz problēmu. Darba vietas ir lokālas, bet CO2 ir globāls, tāpēc skats uz klimata pārmaiņām ir atšķirīgs, atkarībā no problēmas kuru apskatām. Kopīgais aprēķins nav populārs kaut vai tāpēc, ka pasaules sabiedrību attīstības līmenis to līderiem neļauj vienoties (Kopenhāgena un Kankūna) un darboties pret klimata pārmaiņām koordinēti un globāli, atbilstoši šo pārmaiņu globālajai dabai. Visas valstis faktiski ir iestrēgušas cietumnieka dilemmā. Kamēr tas nemainīsies, katra valsts fanos par savu "zaļo enerģiju" ignorējot faktu, ka bieži vienas valsts zaļā politika reducējas uz ievērojami lielākiem zaudējumiem citur t.i. uz pieeju "tālāk no acīm un problēma pazūd".
1. Lai kā Jūs to vēlētos, bet Pēterburgā ziemu atcelt pat Putins var tikai uz papīra.
2. Nord Stream Krievija var būvēt, tomēr tas nemaina faktu, ka Gazprom ilgstoši izjūt kvalitatīvu investīciju trūkumu, kuru rezultātā ieguves apjomi ir nepietiekoši. Pat ja būs vads, ziemā to nevarēs pietiekoši uzpildīt. Tāpat priekš Eiropas daļas vajag uzkrāšanas kapacitātes.
3. "Slānekļa gāzes problēmas" ir piemērs izmisīgam Gazprom wishful thinking. Pašreizējā enerģētikas situācija un tās attīstības prognoze paliek zem sitiena ne tikai Krievijas budžetu, bet pat arābu naftas karalistes var nonākt pie neiedomājamā - budžeta deficīta. Starp citu nupat 7.novembrī ir publiskotas būtiski uzlabotas Lielbritānijas slānekļa gāzes krājumu prognozes. ASV gāzes cena nokritusi ir ~10x salīdzinot ar pīķi.
4. Ražotņu pārcelšanas no Ķīnas. Jums kol-pant droši vien pašos ļaunākajos murgos nerādījās, ka varētu notikt tā ka Eiropas veikalos dārgākajos brendos un dārgākajos apģērbu modeļos itin bieži iekšpusē uzlīmīte vēsta Made in Latvija. Tāpat Jums droši pat visnepatīkamajās prognozēs neiekļāvās iespēja, ka Eiropas iepirkšanās centros varēs redzēt latviešu uzņēmumu frančīzes un tautiski tērptas meitenes, nerunājot nemaz par latviešu uzņēmumiem, kas Rietumu valstīs (piemēram Zviedrijā) strādā autgšējos plauktos, gan kvalitātes gan inovāciju ziņā. Tā kā latviešu tautai, kamēr tā ir neatkarīga no Krievijas, viss ir iespējams. Arī ražošanas pārcelšana no Ķīnas.