IR

Iztukšojis tehniskā spirta pudeli, Artūrs sala kāpņutelpā un bija gatavs mirt. Nākamajā rītā viņa vecā dzīve tiešām beidzās, taču tā nebija nāve

Gan koalīcijas, gan opozīcijas politiķi vienoti atkārto mantru «eiro ieviešanas mājasdarbi jāturpina», tomēr jebkuru cenu par eiro visi nebūs gatavi maksāt

Diskusijā par valsts valodu iesaistot Satversmes tiesu, politiķi riskē viedokļu sadursmi no referenduma iecirkņiem pārcelt ielās 

Dzintars vēsta, ka pieteikumu nepubliskos, bet Čepānei nav saglabājies "īstā pieteikuma" uzmetums

Ar populārā telekanāla LNT pārdošanu noslēdzas viens stāsts par politikas un mediju saaugšanu, bet sākas cits - par iespējamu monopolu informācijas telpā 

Žaneta Jaunzeme-Grende (47) pēc diviem mēnešiem kultūras ministres amatā iedzīvojusies vairākos skandālos, un KNAB tagad pētīs, vai viņa spējusi valsts intereses nošķirt no privātajām. Atklājoties jauniem faktiem, skandāli ministrei var maksāt amatu 

Nils Ušakovs ir cīnītājs - šovasar ieskatījies acīs nāvei, viņš nebaidās iznākt latviešu vēlētāju priekšā un pateikt: «labā krieva» nišas mūsu politikā nav 

Valda Zatlera lēmums par Saeimas atlaišanu ir izmainījis Latvijas politiku, taču pašam eksprezidentam tas maksājis dārgi 

SKDS aptauja apliecina, ka gandrīz puse vēlētāju neprecīzi atspoguļojuši savu negatīvo attieksmi pret deputātu kandidātiem; saskaņā ar likumu viņu mīnusi nav "pieskaitīti"

Rīgas mērs nevēlas paust viedokli par plaši apšaubītajiem Krievijas Valsts domes vēlēšanu rezultātiem

Personības dalīšanos piedzīvojušais Saskaņas centrs meklēs jaunus ceļus, kā «aizstāvēt mazākumtautības»: iespējama radikalizēšanās un jauni referendumi 

Sarmīte Ēlerte vieniem ir iedvesmojoša taisnības cīnītāja, citiem - augstprātīga kundze, kas nedzird atšķirīgus viedokļus. Ārkārtas vēlēšanās zaudējusi ministres amatu, viņa nav aizgājusi no politikas. To iesaka arī vidējam latvietim - nesūdzēties, bet darīt 

Lūsis savulaik bijis iesaistīts kriminālprocesā par mantas izsaimniekošanu

Saeimas spīkere uzsver amatpersonu atbildību, krievvalodīgajiem un latviešiem skaidrojot situāciju

Papildināta ceturtdien plkst. 15.39  saskaņā ar jaunāko informāciju - savākti 183 046 parakstu par krievu valodu kā otro valsts valodu