
Indra Sprance redakcija
Iztukšojis tehniskā spirta pudeli, Artūrs sala kāpņutelpā un bija gatavs mirt. Nākamajā rītā viņa vecā dzīve tiešām beidzās, taču tā nebija nāve
Gan koalīcijas, gan opozīcijas politiķi vienoti atkārto mantru «eiro ieviešanas mājasdarbi jāturpina», tomēr jebkuru cenu par eiro visi nebūs gatavi maksāt
Diskusijā par valsts valodu iesaistot Satversmes tiesu, politiķi riskē viedokļu sadursmi no referenduma iecirkņiem pārcelt ielās
Dzintars vēsta, ka pieteikumu nepubliskos, bet Čepānei nav saglabājies "īstā pieteikuma" uzmetums
Ar populārā telekanāla LNT pārdošanu noslēdzas viens stāsts par politikas un mediju saaugšanu, bet sākas cits - par iespējamu monopolu informācijas telpā
Žaneta Jaunzeme-Grende (47) pēc diviem mēnešiem kultūras ministres amatā iedzīvojusies vairākos skandālos, un KNAB tagad pētīs, vai viņa spējusi valsts intereses nošķirt no privātajām. Atklājoties jauniem faktiem, skandāli ministrei var maksāt amatu
Nils Ušakovs ir cīnītājs - šovasar ieskatījies acīs nāvei, viņš nebaidās iznākt latviešu vēlētāju priekšā un pateikt: «labā krieva» nišas mūsu politikā nav
Valda Zatlera lēmums par Saeimas atlaišanu ir izmainījis Latvijas politiku, taču pašam eksprezidentam tas maksājis dārgi
SKDS aptauja apliecina, ka gandrīz puse vēlētāju neprecīzi atspoguļojuši savu negatīvo attieksmi pret deputātu kandidātiem; saskaņā ar likumu viņu mīnusi nav "pieskaitīti"
Rīgas mērs nevēlas paust viedokli par plaši apšaubītajiem Krievijas Valsts domes vēlēšanu rezultātiem
Personības dalīšanos piedzīvojušais Saskaņas centrs meklēs jaunus ceļus, kā «aizstāvēt mazākumtautības»: iespējama radikalizēšanās un jauni referendumi
Sarmīte Ēlerte vieniem ir iedvesmojoša taisnības cīnītāja, citiem - augstprātīga kundze, kas nedzird atšķirīgus viedokļus. Ārkārtas vēlēšanās zaudējusi ministres amatu, viņa nav aizgājusi no politikas. To iesaka arī vidējam latvietim - nesūdzēties, bet darīt
Lūsis savulaik bijis iesaistīts kriminālprocesā par mantas izsaimniekošanu
Saeimas spīkere uzsver amatpersonu atbildību, krievvalodīgajiem un latviešiem skaidrojot situāciju
Papildināta ceturtdien plkst. 15.39 saskaņā ar jaunāko informāciju - savākti 183 046 parakstu par krievu valodu kā otro valsts valodu