Bērziņam kaut kā tomēr ir jāatmaksā saskaņas puišiem par savu krēslu.
Vienīgais sakarīgais ko no raksta var "izspiest", viss pārējais viens mudžeklis.
Viens skaidrs, šajā pasākumā droši vien ka ļoti smird - iedomājoties vien Urbanoviča, Vešņakova, Jurgena sejas - kā Sudrabai un Ronim nenāk vēmiens - varbūt paši tādi, vai nu ļoti glumi.
Nupat kaut kur "malā" arī Lembis pozicionēja Sudrabu kā nākamo lielo politisko spēku - ka tik "smilšu" kastītē netiek bērtas citas smiltis ... .
Man liekas ir pavisam vienkārši - Elerte gudra un intelektuāla personība, Grende (vai kātur) - pilnīgs pretstats.
Šāda sadarbība vienkārši nav iespējama.
Pilnīgi droši, jo jebkurš, cik necik domājošs Latvijas iedzīvotājs pilnībā apzinās, ko šie cilvēki demonstrē karātavu laukumā.
Varu drīzāk dot padomu - necensties līst un līdzi just to ādā, kam Latvijas valsts un šejienes nācija ir šķērslis pašizpausmei. Drīzāk, lai šie cilvēki, vai viņu pēcnācēji maina savas paražas. Ja mēs līdīsim šo adā, tas mums ņems tādu enerģiju, ka paši nebūsim spējīgi sekot saviem valsts un nācijas attīstības mērķiem.
:) īstenie atkritumi tur bija vakar (9. maijā) ...
Ušakovam mācīt neko nevajag. Kas nevēlas mācīties to neiemācīs. Sabiedrībai šo cilvēku vienkārši vajag ignorēt, jo šis gadījums ir ārkārtīgi amorāls - ievēlēts ir cilvēks, kas visticamāk ir Krievijas specdienestu aģents. Drīzāk jau jāsaka, ka patiesi nožēlojams cilvēks.
Jāatcerās, ka tā kā šis cilvēks nāk no mēdijiem, tad ir spējīgs nodrošināt labu PR un jaatcerās arī tas, ka "tautai" atmiņa ir īsa, tādēļ ir īpaši japiestrādā, lai šī amorālā personība nekad nenonāktu tik augstā politiskā amatā kā tas ir patlaban.
Principā Ušakovs ir Latvijas kauna traips.
Nesaprotu, kādēļ te visiem tik ļoti patīk slapstīties pa kapiem! Ir taču dzīvē daudz interesantākas lietas ko darīt.
Droši vien pats savu radinieku kapiņus nemaz tik bieži neapmeklē ...
1. jautājums - vai ir nepieciešams paplašināt demokrātiju?
Gandrīz jebkurš to atbalstīs un teiks jāāāā...,
tomēr ir arī:
2. jautājums - vai ir nepieciešams nosargāt demokrātiju?
Gandrīz jebkurš atbildēs - jāāā ...,
Vai nenonākam pie pretrunas ?!!!
Pie mūsdienu ietekmēšanas tehnoloģijām (to var saukt par PR), var panāk ļoti labus rezultātus manipulējot ar sabiedrisko domu. Šodienas 10% slieksnis ir ļoti zems, lēts un viegli sasniedzams absolūtam mazākumam (teiksim viens pats Mārupes novads).
Pie sliktāka scenārija un labas sabiedriskās domas manipulācijas mūs var viegli okupēt neizmantojot militāro iejaukšanos.
Šobrīd atbalstu Saeimas pieņemtos grozījumus, jo šis nav diskusijas jautājums, bet gan sākotnēji tīri zinātnisks pētijums un tikai pēc tam, kad pētījums dod variantus - diskusijas.
Tādēļ, ja vēlamies paplašināt demokrātiju vienlaicīgi to nosargājot, ir jāpieņem zinātniski pamatots lēmums. Cerams, ka tas nenotiks tikai diskutējot pirmsvēlēšanu gaisotnē ... .
Starp citu, šie 10% slieksnis savā laikā arī tika pieņemts ļoti populistiskā pirmsvēlēšanu gaisotnē.
Pilnīgi piekrītu. Tātad, kādu preču eksport-iespējas Latvijai patlaban saredz premjers, kādas Līču valstu amatpersonas un ko šajā sakarā domā raksta autors.
Nevajag mani pārprast, man tikai interesē argumentācija raksta autora rakstītajam.
Domāju, ka šoreiz vairāk filozofē raksta autors. Zinu arī to, ka bagātās arābu valstis (lasīju "The Economist") ir ļoti ieinteresētas uzpirkt auglīgās zemes.
Zviedrijai šādas problēmas nedraud, jo ir ļoti tālu no "kupi-prodai" kultūras, savukārt mums, ņemot vērā pavalstniecības tirgošanas precedentu par to ir ko uztruakties.
P.S. Zinu, ka Latvija eksportē uz šīm valstīm labību - īpaši pēdējos 5 - 7 gados
Ne brīdi nešauboties par šīs vizītes lietderīgumu, man tomēr interesē, kādos virzienos ir perspektīva sadarboties ar līča valstīm.
Diemžēl raksta autors pretstatā "ekspertiem" slavina vizīti un tās nozīmi, tomēr es būtu vēl vairāk ieinteresēts uzzināt kādēļ tā ir tik ļoti nozīmīga, kāda ir bijuši premjera apsvērum, kādi līča valstu amatpersonu apsvērumi utt.
Ļoti baidos par to, lai arī līča valstis nenāktu ar savu naudu (dažs tādu sauc par investīcijām), lai iepirktu auglīgas zemes, kas tur trūkst...
"IR" taču pretendē uz "The Economist" loģiskās argumentācijas un lietiškuma virzību :)
Jāsaka, ka tiešām žēl, ka likumprojekta virzītāji palika tik ļoti lielā mazākumā.
Turpināsim tirgoties ar Latvijas pavalstniecību.
Malacīši!!!
:)
Tas nav naids. Piesardzība noteikti gan, jo tam ir nopietns pamats - tā ir pieredze.
Starp citu, kā Jūs "terminējat" - latvieši, pat pārāk uzticas un notic tā saucamajam krievu biznesam - teiksim Antonovam. Iedeva viņam banku ar vissenāko un prestižāko nosaukumu Latvijā, aviosabiedrību "AirBaltic" utt., atbilde bija, tiko pietiekoši daudz bija "savācis" tā "nozuda".
Diemžēl šis nav tiakai piemērs - tā ir likumsakarība.
Nezinu, taču man tirgošanās ar pavalstniecību pati par sevi šķiet galēji amorāla.
Manuprāt šādām normām noteikti nevajadzētu būt.
Daudz svarīgāk ir panākt, lai Latvijā būtu mazāk darījumu kupi-prodai (nopērc - pārdod), kas visbiežāk ir truls pasākums bez pievienotās vērtības.
Tā vietā virzīt sabiedrību uz pievienotās vērtības radīšanu. Kā to izdarīt noteikti nepateiks Šlesers. Tomēr nacionālai apvienībai arī pie šā jautājumu vajadzētu ļoti nopietni strādāt.
Tieši otrādi! Diezgan labi zinu vāciešus - esmu prasījis leģionāriem, kā viņi varēja ar tādiem būt kopā?
Atbilde bija - a kas cits atlika?
Ne velti leģionāriem nebija jāzvēr uzticība reiham vai Hitleram. Viņi zvērēja karot pret komunismu.
Vācieši to labi saprata>
Ne velti pat kara beigās tie rupji iznīcināja Kureļa grupējumu.
Leģionāriem nebija kopīgu mērķu ar trešo reihu vai lielvāciju.
Dievs svētī mūsu karavīrus, kam bija drosme, spīts un patriotisms tik ļoti nolemtā laikmetā cīnīties pret komunismu un okupantu pārspēku!
Mani pārņem lepnums, redzot, ka mūsu karavīri, neskatoties uz samazgām visapkārt, apliecināja, ka arī svēšā uniformā tērpti, viņi bija gatavi mirt par savu valsti, tēvzemi un savu Latviju.
Vienmēr būšu lepns par to, ka mums šādi vīri bija un Latvija viņu sirdīs ir silta un svēta.
Kaut arī šie vīri karā zaudēja(šoreiz viena lielvara bija par stipru, lai atkārtotu to, ko paaudzi iepriekš paveica viņu tēvi) un pārsvarā palikušo mūžu cieta zem okupantu varas, viņi netika kā lopi savākti un aizvesti nomiršanai uz Sibīriju vai gļēvi aizbēguši no Latvijas. Ja arī tika aizvesti uz Sibīriju vai vēlāk bija spiesti aizbēgt no valsti, tad bija vismaz gandarījums, ka ir ko atriebuši.
Nenoliegsim arī sevi, jo ir skaidrs, ka ja kāds vēlēsies mūsu Tēvzemi iekarot, tas maksās ļoti dārgi,..., ļoti.
Mūsu karavīri ir spējuši mūs iedvesmot!!!
Dievs svētī mūsu karavīrus, kam bija drosme, spīts un patriotisms tik ļoti nolemtā laikmetā cīnīties pret komunismu un okupantu pārspēku!
Mani pārņem lepnums, redzot, ka mūsu karavīri, neskatoties uz samazgām visapkārt, apliecināja, ka arī svēšā uniformā tērpti, viņi bija gatavi mirt par savu valsti, tēvzemi un savu Latviju.
Vienmēr būšu lepns par to, ka mums šādi vīri bija un Latvija viņu sirdīs ir silta un svēta.
Kaut arī šie vīri karā zaudēja(šoreiz viena lielvara bija par stipru, lai atkārtotu to, ko paaudzi iepriekš paveica viņu tēvi) un pārsvarā palikušo mūžu cieta zem okupantu varas, viņi netika kā lopi savākti un aizvesti nomiršanai uz Sibīriju vai gļēvi aizbēguši no Latvijas. Ja arī tika aizvesti uz Sibīriju vai vēlāk bija spiesti aizbēgt no valsti, tad bija vismaz gandarījums, ka ir ko atriebuši.
Nenoliegsim arī sevi, jo ir skaidrs, ka ja kāds vēlēsies mūsu Tēvzemi iekarot, tas maksās ļoti dārgi,..., ļoti.
Mūsu karavīri ir spējuši mūs iedvesmot!!!