Rīgas dome uzsvērusi, ka ar 1.novembrī pieņemtajiem grozījumiem pašvaldības budžetā šā gada budžeta deficīts tiek samazināts par 1,2 miljoniem latu.
Šā gada oktobrī, kā aprēķinājusi Centrālā statistikas pārvalde, iztikas minimums bija 172,75 latu liels.
Novembrī Baltijas valstu premjeri tikšanās laikā vienojās veidot atsevišķu uzņēmumu Rail Baltica projekta īstenošanai. Šis dzelzceļa projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā un kura „piedzimšana" notika vēl deviņdesmitajos gados, uz priekšu virzījies samērā lēni un šobrīd attīstās divos virzienos - rekonstruējot esošo platsliežu līniju un būvējot jaunu šaursliežu...
Publiskajā telpā manāmās viedokļu sadursmes - vai ekonomiskās attīstības vārdā pieļaujama aktīvāka koku ciršana Latvijas mežos, vai arī esošā pieeja rada apdraudējumu videi, ainavām un ilgtspējīgai attīstībai - liek paraudzīties uz mežizstrādi raksturojošiem skaitļiem pēdējo gadu laikā.
Deklarācijā iezīmētas vairākas reformas, bet daudzviet nav skaidrs, ko jaunā koalīcija ar rakstīto ir gribējusi pateikt
Intervija ar Pasaules Bankas vecāko ekonomistu Marcinu Pjatkovski par jauno „Doing Business" reitingu
2011.gada pirmajā pusgadā visvairāk nosūtīto kravu starp Latvijas ostām bija Rīgas ostai, no kuras daudz neatpalika arī Ventspils osta, kas pirms pieciem gadiem atradās līderpozīcijā
Latvijā gaidāma 2012.gada budžeta konsolidācija, kas, visdrīzāk, kļūs par karstu debašu un strīdu objektu.
Par vienu no aktuālākajiem Latvijas politiskās dienaskārtības tematiem kļuvis jautājums par to, ko un kā valstij darīt attiecībā uz nacionālo lidsabiedrību „airBaltic". Arī starptautiskās lidostas „Rīga" nākotnes attīstība tiek saistīta ar veiksmīgu turpmāko „airBaltic" darbību tajā. Atskats uz lidostas darbības izmaiņām 10 gadu laikā ļauj novērtēt, kā pamazām ir pieaugusi tās loma pilsētas un iedzīvotāju ikdienā.
Šogad daudz atzinīgu vārdu izteikts par tūristu pieplūdumu Latvijā un to labvēlīgo ietekmi uz ekonomiku
Deviņdesmito gadu vidū Latvijā ieviestā trīs līmeņu pensiju sistēma bija pārdomāta un labi novērtēta. Tomēr jaunajā gadu tūkstotī, pateicoties ekonomikas izaugsmei un labvēlīgai demogrāfiskajai situācijai, valsts speciālajā budžetā izveidojās tik labs stāvoklis, ka politiķi to apkrāva ar lieliem, nepamatotiem papildu izdevumiem. Šo izdevumu un piedzīvotās ekonomiskās krīzes sekas ir situācija, kurā jau tuvākajos gados tiks pilnībā iztērēts...