
Ieva Brante
Rakstā ir publicēts mans personīgs viedoklis. Abas situācijas piesaucu, jo uzskatu, ka šadi un šiem līdzīgi gadījumi met ēnu uz visiem juristiem, ne tikai uz tiesnešiem un/ vai maksātnespējas administratoriem. (1) Runājot par NA un DP "nesaskaņām". Es so jautājumu redzu citādāk - proti, kā DP cīņu par tiesiskumu. Aicinu noskatīties LTV raidījumu - www.ltv.lv/lv/video/s... un izlasīt, piemēram, A.Ozoliņa rakstu www.ir.lv/2013/4/20/m... Jautājums ir plašāks un dziļāks nekā jūs redzat. (2)
Ikvienam savs darbs ir jāpilda ar visaugstāku atbildības izjūtu. Tāpat kā pārdevējs nedrīkst apsvērt pircēju vai pārdot viņam vecus cīsiņus, tāpat jurists nedrīkst manipulēt ar likumu un krāpties, piemērojot to formāli.
Godīgs ir tāds, kas ir patiess un atklāts. Ne veltīgi mēs sakām: „Runāšu ar tevi atklāti”, „Teikšu tev godīgi” u.tml. Ar godīgumu roku rokā iet atklātums, patiesums, arī taisnīgums. Vārda “godīgs” sinonīmi ir “godprātīgs”, “cēls”, “krietns”. Arī “kārtīgs”, “taisnīgs”, “bez viltus”. Vārdi, kurus vēlamies dzirdēt biežāk.
Lai Latvija kļūtu par valsti, kur sabiedrība uzticas varai, likums ir jāpiemēro pēc tā mērķa, jēgas un sociālā pamatojuma, t.i., likuma gara (ratio legis). Neapšaubāmi, vispirms, likumam ir jābūt kvalitatīvam. Tomēr no tāda likuma nebūs jēgas, ja tas netiks arī atbilstoši piemērots. Kvalitatīvai un atbilstošai likumu piemērošanai ir būtiska nozīme demokrātiskas un tiesiskas valsts pastāvēšanā un funkcionēšanā.
Paldies par jautājumu. Valsts valoda - latviešu valoda - vienmēr ir (būs, būtu jābūt) prioritārākā par jebkuru citu valodu Latvijā. Jebkura cita valoda mūsu valstī ir uzskatāma par svešvalodu - sk. Valsts valodas likuma 5.pantu - www.likumi.lv/doc.php... Rūpes par valsts valodu būs vienmēr lielālas kā par svesvalodu.
Ja valsts pastāvēšanu nodrošina tās pilsoņi, tad valodas pastāvēšanu - pilsoņi un/ vai valodas lietotāji. Mēs mīlam savu valodu un lepojamies ar to. Esam to izlolojuši un iznesuši uz saviem pleciem cauri grūtiem un smagiem laikiem. Esam to nosargājuši.
Uz so ir mana atbilde Labklājības ministrei "Kā puķes dārzā" - www.ir.lv/profils/368... - Stāsts par mūsu ģimenēm.
Pēc twitter diskusijas ar Labklājības ministri Ilzi Viņķeli par laulības un ģimenes jēdzienu, nolēmu uzrakstīt par šo tēmu plašāk.
Vai Viņķelei nav ko darīt vairs? Iedodiet viņai sniega lāpstu, lai strādā fiziski, nogurst un nedomā stulbas un muļķīgas domas! #idiotisms
Lai gan esmu autovadītāja, es bieži lietoju sabiedrisko transportu. Man nav svešas neērtības, kādas jāpacieš gaidot sabiedrisko transportu lietū, sniegā un vējā. Tāpēc jau 2011.gada februārī vērsos Rīgas domes Satiksmes departamentā un Rīgas pilsētas būvvaldē ar lūgumu uzstādīt nojumi ar soliņu vai soliņiem sabiedriskā transporta pieturvietā „Stacijas laukums”.
Skatos uz GKR karogu un domāju, ko tas man atgādina? Tas ir vienādās krāsās un krāsu dalījumā ar Rīgas pilsētas karogu! Ja Rīgas pilsētas karogs ir ar divām vienāda platuma horizontālajām joslām - augšējā josla ir gaiši zilā krāsā, apakšējā - baltā krāsā un abas tās ir papildinātas ar Rīgas lielo ģerboni, tad GKR vienīgā atšķirība ir uzraksts. Absolūta vienādība!
Kolpant, atļaušos atzīmēt, ka ne visas vecmāmiņas ir pensionāres un ne visas pensionāres ir vecmāmiņas.
Vakardien (11.12.12) Rīgas mērs Nils Ušakovs informēja sabiedrību, ka sniegs no Rīgas ielām netiks izvests, bet gan kausēts ar sāli. Patiesībā stāsts jau nav par to, kad tiks vai netiks izvests sniegs no Rīgas, bet gan par to, ka šobrīd - ziemas sākumā, kad sniegs Rīgā pirms tam ir bijis tik vienu nedēļu, Rīgas domei ir aptrūkušies naudas līdzekļi Rīgas ielu uzturēšanai.
Patiesam divains secinajums. Kas ir 500? Un no 250 uz 500, vai 750 uz 500? Ne veiksmigs raksta nosaukums, ne veiksmigs secinajums. Ziemas perioda par 2ist.dzivokli, tranportu un varbut partikai pietiks... kadam laikam. vienam.
Paldies jums par viedokliem, kritiku un atbalstu. Ka jau noradiju sava raksta - valoda mainas. Ir vardi, kurus laikam ejot, ir jamaina. Vards "organs" ir viens no tiem. Tas izdzivojis sevi un nolietojies. Ari pasa teorija par valsti ka cilveka kermeni ir sen neaktuala. Vienota terminologija atvieglo jur.profesijas parstavjiem darbu un padara jur.valodu vieglak uztveramu vienkarsam cilvekam. Galds ir galds, kresls ir kresls.