IR

Darbojoties Saeimā, līdz šim esam veikuši vairākus būtiskus soļus demokrātijas un atklātības virzienā, piemēram, panākot caurskatāmību balsojumos par Saeimas augstākajām amatpersonām, tiesnešiem (izņemot Satversmes tiesas) utt.

Pēdējās lielās demonstrācijas Krievijā pēc Domes vēlēšanām decembrī liecina, ka šajā valstī kaut kas ir izmainījies. Īpaši tagad, kad vēl sestdien notika arī otra liela demonstrācija, kas atbalstīja Putinu. Šajā rakstā atstāstīšu trīs atziņas pēc noklausītas īpašas BBC radio pārraides par notikumiem Maskavā, kurā izteicās krievu politiķi.

Pagājušajā piektdienā Saeimas Eiropas lietu komisijā piedzīvojām Vienotības un Zatlera reformu partijas zaudējumu balsojumā par Latvijas pozīciju gaidāmajā ES padomes sēdē. Vairākumu draudzīgi ieguva Visu Latvijai/TB-LNNK kopā ar Saskaņas centru un ZZS. 

Vakardienas plenārsēde varēja beigties ar valdības tūlītēju krišanu. Uz dienas beigām, šķiet, vairs neviena žurnālista zālē nebija palicis, kad sākām otrajā lasījumā izskatīt grozījumus Augstskolu likumā, kuros bija 103 priekšlikumi. Pēkšņi „Saskaņas centrs”, „Zaļo un zemnieku savienība” un „Par labu Latviju” kopīgi nobalsoja par deputāta Igora Pimenova priekšlikumu, kuru komisija agrāk bija noraidījusi – tas skāra it kā ar konkurences...

Pagājušās nedēļas protestā pie Saeimas ar sabiedrību devās runāt arī daži deputāti. Lai gan dzirdējām gan lamas, gan skaļus saucienus, pēc visas lielās kliegšanas tiku pie vārda arī es un runāju par četrām, manuprāt, galvenajām tēmām.

Atkal ir klāt 16. marts - un atkal dzirdam vienus un tos pašus strīdus, vienus un tos pašus argumentus, kas jau gadu gadiem diemžēl nemainās... Tieši pirms pieciem gadiem rakstīju par šo savas pārdomas - pārlasot tās, radās sajūta, ka pagājušas ir vien piecas minūtes. Atkārtošos arī es - aicinu izlasīt, atcerēties, salīdzināt, domāt... Un saprast.

Šodien „Vienotības” Saeimas frakcijas sēdē viesojās pārstāvji no Jūrmalas aizsardzības biedrības, ar kuriem kopā runājām par grozījumiem Pašvaldību likumā, paredzot pašvaldību iedzīvotājiem iespēju to ietvaros veidot savus referendumus, piemēram, apstrīdot iedzīvotāju vairumam netīkamus pilsētas attīstības plānojumus u.c. Manuprāt, šis ir ļoti vērtīgs ierosinājums, kas būtiski uzlabos gan iedzīvotāju līdzdalības mehānismu, gan motivāciju uz...

Latvijā ir daudz nesakārtotu jomu, tas tiesa. Bet ir arī tādas, ko var paslavēt un piedāvāt kā piemēru citām valstīm.

Kopā ar deputātiem Dzintaru Zaķi, Ilmu Čepāni, Kārli Šadurski, Rasmu Kārkliņu, Alekseju Loskutovu un Ansi Saliņu rosinājām grozījumus Saeimas kārtības rullī, iesakot valsts amatpersonas (izņemot Valsts prezidentu, Saeimas prezidija locekļus un Satversmes tiesas priekšsēdētāju kā noteikts Satversmē) iecelt, balsojot atklāti nevis aizklāti, kā tas bija līdz šim.

Latvijas Republikas 9. Saeimā savulaik tika izstrādāti un skatīti Krimināllikuma grozījumi, kuru mērķis bija noteikt kriminālatbildību par pārkāpumiem politisko partiju vai apvienību finansēšanā. Tomēr līdz reālai pieņemšanai šis projekts netika. Šobrīd, kad esam Latvijā nonākuši līdz mums jaunai parādībai – politisko partiju finansēšanai no valsts budžeta, šie iespējamie grozījumi iegūst vēl daudz lielāku nozīmīguma pakāpi.