IR

Prezidents Bērziņš nesen ierosināja civilizēti atzīmēt II Pasaules kara beigas. Kā Eiropā pieņemts - karavīri piemin kritušos. Nesvin pompozas uzvaras kā pagāni romieši. Bet nesanāks; būs skaļais, prastais 9.maijs.

Nesen "Ir. lv" bija lasāms Sanitas Uplejas raksts par līdz šim neievērotu parādību - krievu nacionālismu. Autore pēdējā laikā reti, bet interesanti publicē rakstus par nacionālājām problēmām Latvijā. Ikreiz rakstos tiek atsegta kāda , līdz šim neievērota problēmas šķautne, kurai nedrīkst paiet garām. Tā arī šoreiz.

Pagājuši "karstie datumi" un referendums par krievu valodas statusu. Dzīve atgriežas "vecajās sliedēs". Liniņa kungs, pūsdams un elsdams, putrodamies savos "domu graudos" klāsta cik slikti godināt tos, kas Hitleram bijuši tuvāk par 500 km. Kažokas kundze dikti satraucas par demokrātiju - labāk lai valsts sadeg "zilās ugunīs", nekā par mata tiesu atkāpties no demokrātiskas visatļautības. Ozoliņa kungs atkal zirgā un vajā "lāpnešus" un stāsta, ka tos iznīcinot pazustu arī SC. Jā, pēc referenduma pazuda "integrācija" un pie apvāršņa parādījās "saliedētība", kas pagaidām izpaužas tādu vispārzināmu lietu atgādināšanā kā to, ka Staļina terors nebija tikai pret latviešiem, cieta arī krievi; tā ka nekāda genocīda...

16. marts šogad. Cilvēku vairāk, jauno arī, latviešu dziesmas un karogi. Pretinieki tādi kā klusāki. Valdīšana atkal kā virves dejotājs...

Jau kādu laiku mēdzu ielikt kādu komentāru "delfi. rus.lv". Šajos komentāros mēģinu pateikt, ko domā latvieši. Bez muļķīga politkorektuma. Bez tā, jo pat latvietim šodien ir neiespējami saprast valsts politiku nacionālajos jautājumos; te mums jāatvainojas krieviem nez par ko, te jāintegrējas, te atkal visiem trakā ātrumā jāsaliedējas, te jāstiprina valoda, te atkal jāatvieglo pilsonības iegūsana. Ko te krievi var saprast? Neko. Un tāpēc nav jābrīnās, ka krievi dzīvo sapņu pasaaulē.

Portālā "musuvalsts.lv" atlasīti 10 ieteikumi "saliedētības" veicināšanai Latvijā. Pēc manām domām, kopumā tie neko īpaši neietekmēs starpnacionālās attiecības. Izņemot divus priekšlikumus: 1)atvieglota pilsonības piešķiršana Latvijā dzimušiem nepilsoņiem - nostiprinās Latvijai nelojālo krievu kopienu, un 2) labs priekšlikums par vienoto informatīvo telpu. Un ļoti apsveicami - vairs netiek pieminēti "krievu" Ziemassvētki. Šis anahronisms.

Nu jau gandrīz nedēļa pēc referenduma. Nospiedošs atbalsts latviešu valodai. Nebijusi aktivitāte laukos, laucinieki, paši saorganizējās un pielika stipru "nē" krievu valodai. Krievi jau neko, savas tieksmes neapvalda un dzied veco dziesmu. Sarosījušies vien valdošie. Un, tavu brīnumu - nolēmuši izmest mēslainē "svēto govi - integrāciju. Integrāciju, ar kuru mums skaloja smadzenes jau 20 gadus.

Parīt referendums. Pēc puteņa pa lauku ceļiem vien lapsu pēdas. Pašvaldība ne redzama ne dzirdama. Ne kā pirms referenduma par iestāšanos ES, kad transports bija 3 autobusi pa pagastu visu dienu, grūti būtu palikt mājās. 

Beidzot, īsi pirms referenduma sarosījusies mūsu inteliģence. Runā labi, vienkārši un saprotami - noteikti jāiet un jābalso "pret". Pat atgādina, ka lauku iedzīvotāju (latviešu) piedalīšanās referendumā ir atkarīga no transporta lai būtu iespējams apmeklēt vēlēšanu iecirkni. Dauz grūtāk inteliģencei sokas ar pasākumu piedāvājumiem, ko darīt tālāk. Tiek piedāvāti šabloniski risinājumi - labot kļūdas, atteikties no savstarpējiem apvainojumiem, meklēt kopīgo, izlīgt, sākt visu no jauna. No baltas lapas.

Pavisam nesen, 29.01.12.g. raidījumā "Nekā personīga" runāja par starpnacionālo stāvokli Latvijā. Runāja tieši, par būtību. Bez personīgā. Bez kūdītāju un šķeltnieku piesaukšanas. Bez "vainīgiem" - Dzintara, Lindermaņa, Ušakova. Bez personālijām, kuras tautā tiek demonizētas, kā visu nelaimju cēlonis. Bez tām trīs priedēm, kurās skraidelē lielais vairums latviešu. Un neredz mežu - patiesību.