Līdz 2016.gadam varam cerēt uz paplašinātu eirozonu no Polijas līdz Igaunijai
Līdz 2016.gadam varam cerēt uz paplašinātu eirozonu no Polijas līdz Igaunijai
Kad NATO pieņēma jaunāko Stratēģisko koncepciju 2010.g. novembrī, tās uzsvars uz kolektīvo aizsardzību veicināja drošības sajūtu Latvijā. Koncepcija īpaši nepieskārās kodolieroču politikas jautājumam. Vienīgi tā aicināja „radīt apstākļus no kodolieročiem brīvai pasaulei”. Patlaban izskatās, ka kodolieroču „bumbu” atkal aizspers uz tālākās nākotnes laukumu gaidāmajā NATO valstu vadītāju sanāksmē Čikāgā.
Vienā vārdā – vareni! Tieši Latvijas Republikas de jure atzīšanas dienā, 26.janvārī, daži gados jauni 21.gadsimta latvieši godam parādīja Eiropai, ka Latvija ir paraugs pilsoņu līdzdalības jautājumā.
Nesen Krievijas pārstāvis NATO Rogozins, komentējot NATO lomu, atkārtoja veco labo Alianses pirmā ģenerālsekretāra lorda Ismeja citātu, proti, ka NATO pastāv, „lai krievus izslēgtu, amerikāņus ieslēgtu un vāciešus noslēgtu”. Laika zobs nav padarījis šo izteicienu par NATO mazāk aktuālu, kaut arī Rogozins to interpretēja pa savam.
7. septembrī ASV Atlantijas Padome rīkoja konferenci par Ziemeļvalstu – Baltijas drošību 21. gadsimtā. Latvija šajā pasākumā bija ļoti labi pārstāvēta. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga teica galveno uzrunu, Ārpolitikas institūta direktors Dr. Andris Sprūds un es, šo rindu autors, piedalījāmies paneļdiskusijās, savukārt Latvijas vēstnieks ASV Andrejs Pildegovičs savu apkopojošo viedokli izteica diskusijas noslēgumā. Šis pasākums laikā sakrita ar politikas...
Augusts pagāja vienās 20 gadu jubilejas svētku svinībās, kad tikām aicināti domāt par šodienas situāciju Latvijā, vienlaikus atceroties neatkarības atgūšanas laika notikumus. Tāpat šā gada augustā varam apsveikt Lībijas tautu ar demokrātijas atdzimšanu pēc 42 gadu ilgušas diktatūras jūga.
Starta šāviens Eiropas Savienības naudas dalīšanas procesā ir noskanējis. Jūnija beigās Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumiem par budžetu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.
Šo blogu rakstīt mani pamudināja Eiropas Lietu komisijas nesenā tikšanās ar sabiedriskajām organizācijām, kur izskanēja runas par iespējamu Latvijas Radio Briseles korespondenta punkta likvidēšanu. Ņemot vērā to, ka Ina Strazdiņa ir vienīgā pastāvīgi Briselē strādājošā Latvijas žurnāliste, kura lieliski veic savu darbu, mani šāda iespēja ļoti satrauc. Vēl jo vairāk – ja raugāmies uz Latvijas informatīvo telpu un salīdzinām, cik tā ir pārpildīta ar...
Šonedēļ Eiropas mājā piedalījos interesantā diskusijā par ASV un Krievijas attiecību restartēšanas politikas ietekmi uz Latviju Eiropā. Man visvairāk patika jautājums, ko uzdeva Polijas vēstnieks. Viņš atsaucās uz gaidāmo ASV prezidenta tikšanos ar Centrālās un Austrumeiropas vadītājiem Varšavā pēc pāris nedēļām. „Ko mūsu prezidentiem jājautā Obamam?”, prasīja vēstnieks. Kā jau tas mēdz būt, vienkāršākie jautājumi bieži vien ir visgrūtākie.
Par iemeslu šim rakstam kļuva saruna ar kādu manu apmeklētāju Saeimā. Viņš, students būdams, pēta jautājumu par Krievijas nemilitāro varu. Viņš gan to dēvēja par „mīksto varu” (burtisks tulkojums no angļu valodas soft power). Acīmredzot ir svarīgi padomāt par precīzu un vienotu terminoloģiju latviešu valodā.
Nedēļā, kad Saeima balso par nozīmīgo jaunā Tiesībsarga amata kandidātu, nākas atkal runāt par diskriminācijas jautājumiem. Tajā skaitā par problēmām ar pārmērīgām prasībām zināt krievu valodu vietā un nevietā.
Šodien, 101. darbadienā Saeimā, esmu ceļā uz Budapeštu, lai piedalītos Ungārijas prezidentūras rīkotajā sanāksmē visiem ES parlamentu Eiropas lietu komisiju (ELK) vadītājiem. Brauciens ir likumsakarīgs, jo tieši šīs komisijas vadīšana ir viens no maniem galvenajiem uzdevumiem. Bez tam, ceru izmantot izdevību pārrunāt ar savu lietuviešu kolēģi Stankevičiusu viņa negatīvos izteikumus attiecībā uz iespējamo sašķidrinātās gāzes termināla būvniecību Rīgā.
Pirms 90 gadiem ārlietu ministrs Meierovics ar citiem Latvijas diplomātiem panāca valsts de jure atzīšanu. Priekšdarbus jau bija veikuši karavīri. Strēlnieki, kalpakieši un citi brīvības cīnītāji. Šodien, mūsu karavīriem nav jācīnās par brīvību Latvijas teritorijā. Viņi to godam dara tālajā Afganistānā kopā ar NATO sabiedrotajiem. Ar sabiedrotajiem, kas, vajadzības gadījumā, aizstāvēs mūsu valsti. Tāpēc paldies Latvijas karavīriem, kuri arī spēlē...
