Ļoti piekrītu Agnesei, turklāt neba ar Dāniju vai Somiju mēs tā īsti konkurējam.
Virsraksts "Vieglais slogs" liek domāt, ka autorprāt mūsu nodokļu slogs patiesibā ir niecīgs, bet to stuktūras problēmas - nenozīmīgas.
Un kā ar kontekstu? Vai tad Raudsepa k-gs nezina, ka nodokļu politika ir tikai viens no instrumentiem valsts ekonomiskās stratēģijas īstenošanā. Kur ir šāda stratēģija? KO un KĀ tautas vadoņi un ekonomika manuskriptu autori vēlas Latvijas tautsaimniecībā sasniegt? Bez atbildes uz šiem jāutājumiem runāt par kādiem atsevišķiem nodokļiem ir bezjēdzīgi.
> j_zalitim "Ir jābūt diezgan tuvredzīgam vai neizglītotam ekonomikas lietās, lai nesaprastu ieguvumus no eiro."
------------------
Arī pārliecinošais vairākums no cilvēkiem, kas vada LV, nav uzņēmēji un nav izglītoti ekonomikā vai politikā.
Diez kāda gan ir Jūsu redze un izglītība?
Esmu ekonomists, inženieris un uzņēmējs un teikšu, ka ir jābūt pietiekoši zinošam ekonomikas lietās, lai saprastu, kas ir valsts ekonomikas attīstības pamats. Ka ieviest eiro ir kā atdot auto gāzi un bremzi onkulim, cerot, ka paturot stūri, mēs varēsim to kontrolēt. Ka eiro ir politiski ieņemts, bet bez ekonomiska pamata. Ka eirozona ir Titāniks, kas pilnīgi noteikti sabruks.
Nopietni ekonomisti šodien visbiežāk neizsakās gan tāpēc, ka viņiem neviens neko nejautā, gan arī tāpēc, ka praktiski vienīgais, kas viņiem algu maksā ir Dombrovskis.
Šobrīd strādāju starptautiskā kompānijā tālu ārpus Latvijas, taču pacentīšos atrast laiku, lai līdz rudenim uzrakstītu detalizētu apskatu par eirozonas mītiem un realitāti. Tā, lai skaidrs kļūst gan šoferim, gan pus-izglītotajiem t.s. ekonomistiem (ar vadzinības, grāmatvedības, mārketinga u.tml. "ekonomikas specializācijām").
"Give me control of a nation's money and I care not who makes her laws."
-- Amschel Rothschild
Izaugsme (IKP pieaugums) ir valsts attīstības un tātad arī nabadzības problēmas risinājuma nepieciešamais, bet ne pietiekamais nosacījums.
«Nabadzības slazds» veidojas pirmkārt tādēļ, ka Latvijas ekonomiskā politika maksimāli ierobežo nacionālo uzkrājumu veidošanu un to pārvēršanu produktīvajas investīcijās, kas ir viens no izaugsmes fundamentālajiem priekšnoteikumiem.
Pirms pārskatīt nodokļu sistēmu, sociālo atbalsta tīklu u.c. ekonomiskās politikas jautājumus, nenāktu par ļaunu vienoties - par nacionālajiem mērķiem un stratēģijām, kā tos sasniegt. Kur gribam nonākt mēs? Uz Eirotānika?
Lai rosinātu diskusiju un domāšanu, varbūt būtu noderīgi dot brīvu pieeju EIRO Speciālizdevumam arī neabonentiem? Teiksim, mēnesi pēc publicēšanas.
Thank you professor for the very comprehensive explanation on expensive euro for Finland and why Sweden and Denmark have much better options for long term borrowing. Should be forwarded to Latvijas Banka and both of Dombrowski’s (hope one is able to explain to another).
At that same time your rhetoric regarding lat and our "best choice", I believe, is very disputable to say least.
Sure lat is not kroner. So what? Shouldn’t we work smart and hard to earn such credibility? Perhaps we have to learn how to create excessive standards and the bureaucratic creativity from Sweden and make our economy much less open, in particular for the speculative capital and junk investment. Perhaps we have to make bilateral trade agreements with Sweden and other such "open" EU economies regarding the mutual abolishing of all kind of such barriers?
The wage elasticity that you mentioned will look much less elastic if we take into account the massive emigration, which itself is monumental problem for Latvia.
Is your suggestion regarding our financial credibility based upon presumption that economic idiots will continue to run our country (which has been true till now, but can be changed, for example with your help)? Do you suggest that the only way to have credible economic policy for Latvia is to give it up to Mercozy?
FYI: We have done just fine economic growth from 1996 till 2004 even without EU let alone euro. Then came responsible lenders and gave to irresponsible borrowers tons of euros. And now you suggest this is the reason we have to give up our monetary and subsequently - fiscal policy altogether to the big brother?
I still believe that we have people that understand economics and are able think (minister Pavluts being first but very good example). Just please do not try to talk us into the economic slavery by giving up even the chance to make our destiny.
Sorry, but your forecasts about the expected positive effects of euro on Latvia are highly speculative. There is no evidence of likeliness of such neither in past (Portugal, Spain, Greece, Italy, Ireland) nor present situation of euro. Is there a single poor country that benefited in the long run from the single currency?
Do you as economist seriously believe that euro zone has any chance to survive in the medium run (let alone in the long run) without fiscal union? And do you believe that nations will give up their national self-determination? Imagine the loss of that combined with draconian austerity imposed by Germans on Greeks - how explosive for EU that could be?
Regarding your suggestion of increased FDI as the result of single currency, please think refer to Flam and Nordström (2008). „The Euro Impact on FDI Revisited and Revised” which suggests that trade and FDI have been substitutes rather than complements with respect to the euro and the Single Market.
Finally, I’m happy to join your suggestion that we have time to decide. I hope enough economists will be. I hope there will be enough of untamed economists courageous enough to stay honest in this discussion and not to submit the massive commissioned “obvious choice”.
p.s. graph is missing :)
Tik daudz intelektuālu kļūdu, ka to analīzei vajadzētu vairāk vietas nekā pašam rakstam.
Piemēram minēšu tikai, manuprāt, interesantākās:
- ne visām mazām valūtām ir ļoti grūti – DKK vai SEK iet tīri neko, par NOK nemaz nerunājot. Arī slovāki un igauņi īpaši necieta, kamēr nebija eirozonā. Redzēs, ko teiks pēc dažiem gadiņiem.
- Vai Latvijas aktīvu tirgus, denominēts eiro, pēkšņi taptu lielāks?
- Gan valstij, gan uzņēmumiem aktuāla būs ne vien aizņemšanās, bet arī aizdevumu atdošana, ko var nodrošināt tikai ekonomikas konkurētspējas pieaugums.
- Apgalvojums, ka neesot eirozonā, mums krīžu gadījumos nav nekādu iespēju piekļūt finansējumam eiro, ir maigi izsakoties stipri pārspīlēts (Gundar, mēs šobrīd neesam eirozonā). Cita starpā tā pati Grieķija ir defoltējusi vairākas reizes un katru reizi spējusi atgūt pieeju finanšu tirgiem. Tāpat kā Argentīna un vēl citas valstis.
- "Grieķi nebūt netaisās izstāties no eirozonas" – kuri grieķi? Papademoss no ECB un n Trilateral Commission vai parazitējošā birokrātija? Pārējiem grieķiem valsts suverenitātes zaudēšana, kopā ar ekstrēmu taupības režīmu radītu ļoti sprādzienbīstamu situāciju, kas galu galā varētu sagraut pašu ES. Tāpēc nekur viņi neliksies – varbūt saderam, Dāvidson?
- „Ģeopolitiski atrašanās tuvu Eiropas kodolam ir ļoti svarīga, arī mums.” Kāda tuvība? Esi drošs, ka saproti termina „ģeopolitiski” nozīmi. Varbūt paskaidro? Cita starpā Portugālei un Grieķijai šķiet šī „ģeopolitiskā tuvība” šķiet īpašu laimi nav nesusi.
- „Iespējams novirzīt kapitāla plūsmas vēlamā virzienā” – tā elementāri vai ne? Un diez kā to izdarīsim kad monetārā un fiskālā politika būs atdota Merkozī?
- Somijā vai Dānijā kārtējo maksājumu konts 2004.-2007.gadā nenonāca mīnusos pirmkārt tāpēc, ka to preces un pakalpojumi ir ļoti konkurētspējīgi pasaulē. Bez tam Dānijā nav eiro.
- Burbuli izveidojas zviedru bankas ar laipnu LB un valdības gādību, turklāt tas notika iestājoties ES.
- Baltkrievijas un Ungārijas pielīdzināšana ekonomistam godu nedara.
- „mūsu ietekme pie šī galda ir (..) vismaz lielāka par nulli” -nav šaubu - Галантерейщик и кардинал - это сила!
- Kā mēs būsim pievilcīgāki par Igauniju? Šis ir patiesi galvenais jautājums. Atbilde ir:
o Ar gudras, motivētas un atbildīgas uz nacionāliem mērķiem fokusētās valsts pārvaldes palīdzību
o importējot pasaules zināšanas un eksportē pasaulē pieprasītus produktus,
o īstenojot augstu uzkrājumu un investīciju produktīvajā kapitālā un cilvēkkapitālā līmeni veicinošu ekonomisko politiku,
o efektīvi izmantojot savus dabas resursus,
o nodrošinot maksimāli efektīvu tirgus funkcionēšanu resursu izvietošanai, un
o nodrošinot makroekonomisko stabilitāti, kas tomēr ir pakārtota stratēģisko mērķu sasniegšanai.
Nobeigumā teikšu – tā kā zinu, ka esi gudrs puisis, ceru vismaz, ka Tev, Gundar, par šo labi maksā.
Visumā ļoti pamatots un izsvērts raksts. Ļoti vajadzīgs vispārējā Latvijas eirofetiša gaisotnē. Iesaku izlasīt katram, kam rūp Latvijas nākotne.
Tomēr daži komentāri:
1) Eiropas Savienotās Valstis nozīmē praktiski pilnīgu suverenitātes nodošanu Vācijas un Francijas tandēmam (ar lielu uzsvaru uz pirmo).
Pat ja latvieši to akceptētu (par ko es būtu satriekts), tad domāju grieķiem, itāļiem, spāņiem, somiem, u.t.t. valsts suverenitāte nav abstrakts jēdziens. Tās zaudēšana, piemēram, Grieķijai kopā ar ekstrēmu taupības režīmu radītu ļoti sprādzienbīstamu situāciju, kas galu galā varētu par iznīcināt pašu ES.
Bez pieminētās fiskālās pārdales, ASV pastāv pilnīgi brīva iedzīvotāju migrācija, un veselu reģionu atstāšana bez iedzīvotājiem īpašas problēmas nesagādā. ES turpretim pastāv ļoti būtiski iedzīvotāju masveida migrācijas ierobežojumi, un reģionu depopulācija jau pati par sevi nozīmē valstu attīstības un pat suverenitātes apdraudējumu (vairāk par šo blogā "Eirozonas problēmu risinājums vai (liels) plāksteris").
Turklāt vai tiešām kāds tic, ka šādā ESV vācieši būs ļoti norūpējušies par tādas perifērijas kā Latvija ekonomikas augsmi? Jebšu Jāni, Tev patiktu būt jaunas sabiedriski ekonomiskās formācijas padomju, ak nē, šoreiz Eiropas tautas pārstāvim?
Domāju, šādu konsensu 27 valstu starpā panākt ir utopija un tāda ESV nekad nenotiks.
2) Domāju vienīgais reālais ESV modelis ir Der Speigel aprakstītā mazākā monetārā savienība jeb «Eiropas kodols», ko veidotu tikai salīdzinoši līdzvērtīgas ekonomikas. Līdz tai gan, Latvijai vajadzētu ļoti ilgi augt izmantojot gudru un patstāvīgu ekonomisko politiku.
3) Īriju nevajadzētu bāzt vienā maisā ar Dienvideiropas zemēm. Tās situācija un problēmu cēloņi ļoti atšķiras no Grieķijas vai Portugāles.
4) Iestājoties eirozonā Latvija bankrotētu tādēļ, ka tās ekonomika ir konkurēt nespējīga, bet instrumenti (monetārās un fiskālās politikas), ar ko to padarīt konkurētspējīgāku, būtu atdoti Merkozī.
pacietīgajam investoram -> to "veiksmes stāstu" tomēr vajadzētu likt pēdiņās. Citādi kāds paviršāks lasītājs vēl pārpratīs ...
"Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, ierosina (..): ikvienam ES pilsonim jādod tiesības piedalīties citas zemes nacionālajās vēlēšanās, ja vien viņš tur ir reģistrējies kā pastāvīgais iedzīvotājs un maksā nodokļus."
Kā redzam - Latvijas valsts likvidācija Rietumu kontekstā ir tikai tehnikas jautājums. Kas fascinē - šādas idejas nāk no mūsu tautas "gaišo tēla" mutes.
Apokalipse nepiepildījās jeb komentāri par LB ekonomista secinājumiem.
1) Kādi tur noziegumi - „visiem tika samaksāts (no nodokļu maksātāju kabatām) - gan lielajiem (Parex) noguldītājiem, gan sindicēto kredītu izsniedzējiem”.
Kāda noasiņošana – nu labi, bezdarbs un nabadzības risks starp augstākajiem ES, nācijas integritāti apdraudoša depopulācija. Klasiķis teiktu: „nothing special”, bet Dāvidsons - no “mazliet sliktāks kā gribējām” līdz “izcils” (jo esot bijušas kaut kādas „fantāzijas” un „scenāriji”, kas nav piepildījušies).
2) Eksporta atkopšanās patiešām ir pozitīvs rezultāts, tikai nevajag glorificēt bijušo kolēģu sasniegumus, jo gan Igaunijas, gan arī Lietuvas eksporta pieaugums, eksports uz vienu iedzīvotāju un pat eksports procentos no IKP ievērojami pārsniedz Latvijas varējumu.
3) Kaut arī valsts parāds ir noturēts vidējā līmenī, spēja to samaksāt ir noturēta zemā līmenī. Turklāt prieku aizēno arī privātā sektora parāds, kas kopējo ainu padara vismaz 3x bēdīgāku. Tomēr apokalipses gaidītāji gan var uzgavilēt.
4) Vai Lietuvā un Igaunijā ar „politisko stabilitāti” ir citādi? Latvijas politisko stabilitāti raksturo vienvirziena aviobiļešu skaits.
5) Par šo gan tagad atturēšos spriest, tomēr Latvijas prestižs šķiet ir visai atšķirīgs piemēram no Igaunijas vai Singapūras.
Bet par Valda un valdības prestižu jauniešu vidū derētu izveidot pētījumu.
6) "Normālais līdzsvara bezdarba līmenis" Latvijā ir kaut kur no 9 līdz 12%?! No kurienes tādi dati? Varu palūgt avotu?
Par „darbs vel priekšā” es teiktu, ka šajā jomā Latvijai ir izdarīts vislielākais kaitējums.
7) Es gan ieteiktu nopietnāk paanalizēt Baltijas valstu ekonomiku dinamiku. Līdz ES mums tā attīstījās dabiski un dinamiski. Tad ar LB vēlību mūs piepūta un noslauca. (www.makroekonomika.or...)
To „deficit spending” mums patiešām nevajag, kā arī nevajag milzonīgās valsts pārvaldes izmaksas. Tomēr mums vajag patēriņu, kas atbilst dinamiskam 7% ekonomikas pieaugumam.
8) Emigraacija „overrated"? "Esmu dzirdējis”? Vai Mežs un Hazans ko nesaprot? LB labāk redzams?
To „ES ietvaros mums būs vienkārši jāpierod” Ziemassvētku gaisotnē par komentēt negribas. Bet to, ka „mūsu mērķim gan ir jābūt ...” zina katrs uzņēmējs. Diemžēl valdības mērķis nav vis „padarīt Latviju tik pievilcīgu, lai cilvēki masveidā atgrieztos”, bet gan pieteikties uz Grieķijas parādiem un atdot pēdējās suverenitātes pazīmes, nomainot savu valūtu pret tādu, kura savienības glābšanai vistuvākajā laikā tiks masveidā pavairota.
Ar skaitļiem visu ko var pierādīt, ar tiem prasmīgi manipulējot, kā to 20.decembra "Lietišķajā dienā" labi pateicis prof. Ivars Brīvers. Tapāt kā pašmāju birokrāti un politiķi, viņu skolotājs Grifits veikli ar žonglē ar cipariem, lai maldinātu tautu. Tomēr šoreiz gan puisis arī tā kā drusku samelojās. Saskaņā ar Eurostat datiem, par ko „skolotājs” saka "tas ir izcili" ir sekojoši: 2009.gada 3.ceturknī Latvijas IKP bija -6.83%, bet 2009.gadā kopumā ekonomika saruka (nevis pieauga) par 17.73%. 2010.gadā kopā reālais IKP arī samazinājās par 0.34%.
Kā ir ar citiem panākumiem?
• Veselības reformu rezultātus parasti novēro ilgākā termiņā, taču jau tagad pēc visiem galvenajiem sabiedrības veselības rādītājiem Latvija ir stabilā ES trijniekā - no beigām.
• Pasaules Bankas birokrātu Doing Business ir Cosmopolitan vai Playboy cienīgs reitings, uz kura neadekvātumu norāda pat pašas Pasaules Bankas kompetentas institūcijas. Savukārt saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma Globālās Konkurētspējas indeksu (par ko atbild profesors Xavier Sala-i-Martin, Columbia University) Latvija šobrīd atrodas 64.vietā pasaulē (uzlabojums no 70.vietas iepriekšējā gadā), aiz tādām valstīm kā Irāna, Urugvaja, Montenegro, Mauritānija, Šrilanka, Panama, Portugāle, u.t.t., kamēr Lietuva ir 44., bet Igaunija 33.vietā. Vai lieliski?
SVF ļoti ieinteresēti atbalstīt Latviju ceļā uz eiro, kas nozīmēs to, ka arī visus galvenos budžeta un nodokļu jautājumus lems Merkozī un viņu mantinieki, bet Latvija labākajā gadījumā paliks «nabadzības slazdā», kurā vairumam vēlētāju ES palīdzēs nodrošināt „sistēmu pamatvajadzību apmierināšanai”, bet kvalificētākos un uzņēmīgākos motivēs meklēt darbu „vienlīdzīgākajās” ES valstīs. Galu galā arī Anglijas pensionāru pensijas kādam ir jānopelna.
Mūsu ministri gan pēdējā laikā skandina, ka arī Latvijai būšot vieta pie galda. Nav šaubu, jo kā zināms - Галантерейщик и кардинал - это сила! rutube.ru/tracks/4823....
Kas patiešām ir neticami – cik paklausīgi mēs kā auni virzāmies pretī nacionālai iznīcībai pa rietumu skolotāju nosprausto taku, un neredzam, cik milzīgas problēmas skolotājiem ir pašiem.
„Starpvaldību līgumu noslēgs 17 eirozonas plus vēlas sešas valstis, to skaitā ir arī Latvija. Vēl divām valstīm pagaidām nav mandāts dalībai".
KAS, kad un KAM ir devis mandātu Latvijas vārdā slēgt līgumus, kas ierobežo valsts jau bez tā ierobežoto suverenitāti?
Vai mēs bez šādiem līgumiem neesam spējīgi savas valsts finanses pārvaldīt?
Kāpēc Latvijas gudrie izvairās runāt par konkrētu, izmērāmu, sasniedzamu, būtisku un laikā noteiktu tautas attīstības MĒRĶU noteikšanas nepieciešamību un, to sasniegšanai nepieciešamo, ekonomisko politiku?
Pat SVF vadītājs ir skaidri atzinis, ka Vašingtonas konsenss ir pagātne. Ka tā līdz krīzei sludinātās mantras, ka:
- vienkārši monetārās un fiskālās politikas noteikumi garantēs stabilitāti;
- deregulēšana un privatizācija un veicinās izaugsmi un labklājību;
- finanšu tirgi virzīs resursus nepieciešamajos virzienos tajā pašā laikā spējot efektīvi kontrolēt paši sevi;
- globalizācijas paisuma vilnis pacels visas laivas vienlaicīgi (un šo sarakstu varētu turpināt),
ir sabrukušas, un ka politikas veidotāji patiesībā ļoti maz zina par to, kā darbojas pasaules ekonomika.
Neskatoties uz to, Latvijas politikāņi turpina dziedāt šīs Juru Vīksniņu sešu mēnešu kursos reiz iemācītās muļķības, un dzīt valsti vagonā, kurš jau sen ir noskrējis no sliedēm un virzās uz bezdibeni.
Vai tiešām neviens neredz, ka tiek atdota jelkāda iespēja pašiem savu likteni lemt? Vai tiešām gudrie Latvijas ekonomikas profesori nav spējīgi vienoties vismaz uzsākt diskusiju?
Zinovjevu izlasīšu. 'Rietumu vērtības', 'demokrātiju' un 'brīvo tirgu' šķiet nepieminēju. Bet kas attiecas uz asins liešanu, tad mans tētis to kurzemes katlā darīja, jo par tēvu zemi un brīvību laikam nebija 'atklausījies'. Arī es esmu šo to šajā jautājumā dzirdējis, taču ne Sarmītes, ne Ivari manas pamatvērtības manīt nevar.
Pārējam pievienojos :).
Parex bija jāglābj? Vai tiešām? Kāds iedos saiti, kur tas pārliecinoši izskaidrots? Kā ar Lehman un Dexia? Cik spēcīgu banku ar 2 miljardu EUR kapitālu varētu izveidot no nulles? Kāda būtu tās kredītspēja, ņemot vērā frakcionālo rezervju prasības paaugstinātu līdz superdrošam līmenim?
During the period of 1996-2004 (prior to EU) the average annual growth of GDP in Latvia was 8.19% (LT 7.79%, EE 7.93% ). During the subsequent period of 2004-2010 the average growth of GDP in Latvia and even Estonia (!) was negative while in Lithuania it was just about 1%.
One may argue that we have done many things wrong. However, Estonia has done almost everything right, still it’s ‘success’ is far from spectacular. So it seems that the neoliberal advice does not work, or what?
You have rightly mentioned in your former blogs that convergence is far from automatic, that we have to focus on supply side as the enabler of long term growth.
I guess there should be no question that to boost the supply side the investment in productive sector and human capital is much needed. Sure, we have to make it more attractive to invest here, but how exactly? I believe we need to discuss this matter much, much more, if we want that reasonable action ever follows.
The ONLY source of investment is savings; still we never even touch this subject. Do you suggest that FDI i.e. foreign savings are sufficient for the sustainable growth and convergence? I guess not only Baltic experience, but history of the world economy overwhelmingly tells – it’s NOT!
Or you think I’m wrong here?
Do you have guts to discuss the role of NATIONAL SAVINGS as well? And policies that prevent or stimulate them.