IR

Attels011-large

Vita plus 

Domubiedri (1)
Pievienoja viedokli pie raksta Āboltiņa: Zatlera rīkojums sabiedrībā atstājis mieles par savtīgumu 25.maijs 2012 10:36

Te nu bija - visi tā šūmējās, ka politikā vajadzīgas jaunas sejas, aicināja sabiedrību aktīvāk iesaistīties politikā. Bet kad nu iesaistījušies jaunuļi, tad žēlojas, ka trūkst pieredzes, jaunajiem jāmācas utt. Tas tak nav nekāds jaunums - profesionāļi top darba procesā, nevienos kursos vai skolās tos nesagatavo. Saeimai tāpat kā darba devējiem jāļauj jaunajiem profesionalizēties darba procesā :-) Pīrāgi no gaisa nekrīt - tie jācep krāsnī. Sliktas kvalitātes milti, piedegums ir iespējami pašsaprotami klupšanas akmeņi darba procesā. Bet pa to vidu gan jau būs arī kāds tīri labi baudāms.
Par pašu Zatleru gan man nav komentāru - tāpat viss kā uz delnas :-) Viņa dēļ man būtu ļoti grūti piespiesties balsot par RP, pat ja V galīgi aizietu kreizī.

Pievienoja viedokli pie raksta Progress zviedru gaumē 24.maijs 2012 12:51

lietussarg, varbūt der atcerēties arī, ka pasi zviedri pilda to sili, no kuras barojas. Bet atsķirībā no Latvijas visumā sili pilda visi un visi arī no tās barojas, kamēr Latvijā - daudzi pilda un daži barojas.

Pievienoja viedokli pie raksta Progress zviedru gaumē 24.maijs 2012 11:14

WAT "indivīds ,kas pēc būtības nav ilglaicīga parādība, vai tomēr ģimene - kas veiksmes gadījumā ir mūžīga?" Kā ģimene var būt mūžīga, ja tā sastāv no indivīdiem, kas nav ilglaicīga parādība...
Pat visu cilvēci ir grūti nosaukt par mūžīgu, kur nu vēl tādu civilizācijas vēstures gaitā mainīgu sīkvienību kā ģimeni.

Pievienoja viedokli pie raksta Progress zviedru gaumē 24.maijs 2012 09:15

Zviedri protams daudz paši diskutē "hen" lietošanu (mēdijos gan - manā apkārtnē neesmu par to neko dzirdējusi). Bet sakarā ar šīm diskusijām, nevajadzētu arī aizmirst faktu, ka ir tautas, kurās nemaz nav "viņš" un "viņa" - piemēram somiem - tikai ”hän”. Minēto diskusiju sakarā dzirdēju interviju ar somiem, kuri rausta plecus par šīm diskusijām. Un nav dzirdēts par kādu vispārēju traumu somu tautas psihei. Tāpat kā turkiem, ungāriem u.c.

Pievienoja viedokli pie raksta Progress zviedru gaumē 23.maijs 2012 13:39

Sāku lasīt un dabuju deja vu sajūtu - apmēram tādā stilā, kā rakstīts šis raksts, reaģēju uz zviedru avīžu skandalvirsrakstiem pirmajos gados Zviedrijā. Ar laiku iemācījos, kā tas ir - dzīvot sabiedrībā, kur visi drīkst izteikt savu viedokli un labprāt to arī dara, bet kurš jāprot kritiski vērtēt - ka tas nav absolūtā patiesība - un ka katram jāveido savs viedoklis. Tas bija gandrīz pirmais, ko mans vīrs man iemācīja jau pašā sākumā, kad lecu vai 2-d augstumā pie katra skandālvirsraksta. Tas ir apmēram, kā lasīt ārā rozīnes no kliņģera un teikt, ka kliņģeris sastāv no rozīnēm.
Bet gribu reflektēt uz tirādi par homoseksuāļiem. Man ir zināms gadījums, kur vīrietis aprecējās ar homoseksuālu sievieti, kura reliģijas vārdā bija nolēmusi tikt vaļā no šī grēka. Tas beidzās diezgan traģiski, jo vīru viņa tā arī nespēja pieņemt un tikusi pie bērna "satina makšķeres". Sekoja vairāki nožēlojami vilšanās pilni gadi abu dzīvē, kuriem pa vidu bērns ar visām juridiskajām, materiālajām un emocionālajām problēmām. Līdz iestājās noilgums - sieviete atrada sev dzīvesbiedri, aprecējās un dzīvo labu dzīvi, bērns izaudzis - bez problēmām - drīz jau būs pāri tīņu gadi - un joprojām nekādu problēmu. Vīrietim arī ir stabilas attiecības, bet brūce no šī piedzīvojuma ir tikai viegli apdzijusi - viņam tas maksāja laikam visdārgāk.
Arī Latvijā ir dzirdēts par otrajām pusēm - heteroseksuālajiem, kuru dzīves salauzušas attiecības ar slēptajiem homoseksuāļiem. Kam tas ir izdevīgi?

Pievienoja viedokli pie raksta Anmary neiekļūst Eirovīzijas finālā; iegāza tērpi un horeogrāfija 23.maijs 2012 12:57

Izlasīju interviju ar režisori un paliku bez elpas: www.tvnet.lv/muzika/l...

Piedodiet, bet es dzīvoju Zviedrijā un šeit jau kopš agra pavasara elpo Eirovīziju. Tādu infantīlu un neprofesionālu attieksmi pret miljoniem skatītāju publiku, kāda ir šitai režisorei, laikam var ar uguni meklēt.

Annmary, turpini dziedāt, mācies un audz - tev ir potenciāls, bet šito citātu ņem vērā kā tavas neveiksmes iemeslu: "Dacei ļoti patīk Anmary un viņas bekvokālistes. «Man patīk, ka visas meitenes pakļāvās un nepretojās, bija paklausīgas un neviena no viņām nebija lecīga,» teic Dace."
Ja tev ir grūtības ar labiem konsultantiem, neesi vismaz pakļāvīga aitiņa sliktiem.

Pievienoja viedokli pie raksta Anmary neiekļūst Eirovīzijas finālā; iegāza tērpi un horeogrāfija 23.maijs 2012 10:57

Manas zviedru kolēģes komentārs: "Latvijas dziesmas melodija ir vienīgā, ko atceros no vakardienas - īsti lipīgs piedziedājums. No teksta gan nekā nesapratu (kolēģe strādā principā gandrīz tikai ar klientiem angļu valodā - viņas valodas prasmei nav ne vainas). Bet tās tantes tur uz skatuves... Žēl."

Pievienoja viedokli pie raksta Anmary neiekļūst Eirovīzijas finālā; iegāza tērpi un horeogrāfija 23.maijs 2012 09:53

Vēlu Anmarijai "asināt zobus un nagus" un iemācīties aizstāvēt savu dziesmu un uzstāšanos, neļaujot to sabojāt t.s. "profesionāļiem". Bija neērti skatīties.
No kurienes ir tā ideja, ka var "sa-/pārkārtot" priekšnesumu 2 mēnešu laikā?
Cik man zināms - zviedri strādā pie katra uzveduma sīkuma mēnešiem ilgi vēl uz nacionālo atlasi. šīgada zviedru dziedātājai taisījās nomainīt tērpu uz Eirovīziju, bet pēc sabiedrības protestiem tika atstāts oriģinālais.
Es nekad neticēšu, ka vakardienas latviešu tērpi tika saskaņoti ar Latvijas sabiedrību. Lai nu ko - bet latviešiem mēdz būt gaume un stils - kas vakar (tulkojot no zviedru valodas) plātījās ar savu prombūtni.

Pievienoja viedokli pie raksta Izdevumi par veselības aprūpi kā investīcijas nākotnei 22.maijs 2012 09:34

Acīmredzot jūsu abu minētie emigranti patiesībā nav nekādi īstie emigranti – ar vienu kāju šeit un otru – tur. Patiesībā īstā auditorija, uz kuru strādāt, lai pirmām kārtām paturētu Latvijā, jo viņi vēl nav īsti izlēmuši, kā rīkoties. Manas bažas ir, ka Circenes reforma piespiedīs viņus pieņemt lēmumu pilnīgi pārcelties uz dzīvi tur, kur viņiem būs iespēja apgādāt sevi un savu ģimeni. Bažas tāpēc, ka Latvijas neadekvāti zemo algu dēļ lēmums nebūs par labu Latvijai.
Man pašai pagāja tomēr vairāki gadi līdz kaut cik apguvu zviedru veselības aprūpes sistēmu un sapratu, ka manis pašas interesēs ir izveidot veselības aprūpes kontaktus tur, kur dzīvoju un strādāju. Galu galā – tās pašas slimības lapas vai receptes, kā arī veselības žurnāli, kur pieejama iepriekšēja informācija. Arī finansiāli tas ir izdevīgāk.
Manas bažas ir, ka Circenes reforma var izsist pamatu zem tās kājas, ar kuru pusemigranti vēl stāv Latvijā.

Pievienoja viedokli pie raksta Izdevumi par veselības aprūpi kā investīcijas nākotnei 21.maijs 2012 14:05

Un jā - par to dārgo veselības aprūpi ārzemēs - mums ir t.s. izmaksu griesti, kas veselības aprūpei ir 900 kronas gadā - ja sanāk vairāk iet pie ārstiem un uz izmeklējumiem, tad no brīža, kad esi samaksājis 900 kronas attiecīgajā gadā vairs nekas nav jāmaksā. Savi izmaksu griesti ir arī medikamentiem un ceļa izmaksām pie/no ārstiem.

Pievienoja viedokli pie raksta Izdevumi par veselības aprūpi kā investīcijas nākotnei 21.maijs 2012 13:52

Ķīp, gribētu mazliet iebilst pret kā tu izsakies - "ārstēšanās tūres - emigrantu viesošanos Latvijā, lai apmeklētu dakterus- jo ārzemēs jau tas ir dārgi, a Latvijā tos var izmantot pat nemaksājot tai nodokļus"
Pēdejos apm. 10 gadus mana ģimene esam apmeklējuši Latvijā tikai zobārstu (tikai vecas pazīšanās dēļ) un akūtos gadījumos neatliekamo palīdzību, par ko mūsu gadījumos maksāja Zviedrija, jo mums ir zviedru ES zilās kartes.
Ja reiz esi pārcēlies uz ārzemēm pa riktīgam - ārstēšanās Latvijā kļūst ļoti neizdevīga. Neba izskriesi to gaisa gabalu katrreiz, kad tev vajag kādu medikamentu vai konsultāciju, vieglāk tomēr ir pacelt klausuli un sazvanīt poliklīniku aiz stūra. Ar mums nereti ir tā, ka, ja mēs apmeklējam Latvijas ārstus, tad vairāk tas ir ieraduma un psiholoģiska komforta dēļ nekā ekonomiska izdevīguma dēļ.
Reiz mēģinot apiet zviedru rindu uz sirds izmeklēšanu, aizvedu savu bērnu uz privātklīniku Latvijā, kur ārsts paraustīja plecus un nekādu vainu neatrada - tas nekas, ka cilvēkbērns šad un tad pēkšņi sabrūk bez dzīvības pazīmēm. Neko darīt -bruņojāmies ar pacietību un turpinājām apmeklēt ārstus Zviedrijā. Nu jau ir 2 diagnozes uzstādītas un ārsti turpina meklēt trešo trīs gadu garā izmeklējumā.
Bet tos iespaidīgos emigrantu apjomus, kas ļaunprātīgi izmanto Latvijas veselības aprūpi, manuprāt ir no gaisa izgrābuši emigrantu nīdeji un politiķi, kuriem vajag uz kādu novelt savas neveiksmes.
BET! Es piemēram šonedēļ apmaksāšu operāciju savai mammai, kura dzīvo Latvijā un kura citādi to nevar atļauties. Esmu palīdzējusi ar veselības aprūpes apmaksu saviem radiem Latvijā. Savus tuvākos radus pat esmu apdrošinājusi pret nelaimes gadījumiem utml, lai viņiem būtu kaut kāda finansiāla drošība. Un ne par velti - vienam bērņukam lieti noderēja šī apdrošināšana.

Uzrakstīju blogu un devos dārzā stādīt pupas un gurķus. Rosoties ap dobēm, manu skatu piesaistīja karodziņi pie mūsu mājas fasādes - zviedru un latviešu. Un atcerējos, ka tieši no Zviedrijas norvēģiem guvu iedvesmu blakus zviedru karodziņam pielikt mūsējo. Es arī mīlu savu zemi, lai kur pasaulē arī neatrastos.

Šodien ir Norvēģijas nacionālā svētku diena - Syttende mai – 1814.gada 17.maijā tika pieņemts norvēģu pamatlikums un šo dienu kā svētku dienu svin kopš 1906.gada.

Publicēja rakstu Kad tētis varēs paņemt Aleksandru mājās? 4.maijs 2012 13:22

9 mēnešus vecais Aleksandrs bērnunamā bulgāru pilsētā Silven ir viens no 80 bērniem vecumā līdz 3 gadiem ”viņš ir jaunpienācējs un vēl nav pieradis būt prom no sava tēta. Pirmās divas dienas viņš kliedza līdz iemiga, bet šodien viņš ir labākā noskaņā stāsta daktere. Aleksandra mamma aizbraukusi uz Grieķiju meklēt darbu, tētis ir bezdarbnieks un nesamaksātas īres dēļ izlikts no mājām. Līdz viņš atradīs darbu un mājokli, tētis atstāja dēlu...

Es mēģinu pamodelēt scenāriju:

Skatīt vecākus ierakstus