turpinājums
Pētījumu vienlaicīgi ir gan daudz par daudz, gan pietrūkst. Katra sevi cienoša ministrija regulāri pasūta pētījumu blāķus. Ja vēl tam var iegūt starptautisku finansējumu - plaukti lūst! Bieži vien pētījumi top analizējot citus pētījumus un vēl arī dažādus plānus, stratēģijas un koncepcijas...Īsā komentārā nav laika un nav arī īstā vieta profesionālai diskusijai par pētījumu metodoloģijas jautājumiem. Vienas lietas gan šajos pētījumos hroniski pietrūkst - īsta lauka darba, kas atklātu dažādu mērķgrupu vajadzības, intereses - skatījumu uz apkārtējo pasauli un savu vietu tajā. Priekšnieki augstu sēž un visu redz labāk...
turpinājums
Nemaz nav tā, ka visi saprātīgie un godīgie cilvēki laukus ir pametuši. Mēs esam viņus pametuši vienus pašus - izdzīvošanai. Lauku sabiedrība it tieši tāda pati, kā pilsētā. Arī pilsētās netrūkst sliņķu, degradējušos tipu un veiklu šeftmaņu. Mums visiem kopā pietrūkst atbildības, spējas atteikties no savtīgiem šodienas labumiņiem, ilglaicīgu visu mūsu (mūsu - t. i. arī katra atsevišķi) kopīgo interešu vārdā.
Par pētījumiem - tā ir vēl viena sāpīga tēma, kas skarta komentāros. Vispirms jau man jāpaskaidro, ka šis raksts nav tiešā veidā saistīts ar tā ievadā pieminēto pētījumu, tās drīzāk ir piezīmes uz pētījuma atskaites malām.
Paldies komentētājiem! Jūsu pārdomas papildina ainu un saliek jaunus akcentus.
Lauku attīstības jautājumi ir nepiedodami maz diskutēti sabiedrībā. Pat tagad, priekšvēlēšanu laikā vairāk par paraudāšanu nabadziņiem līdzi un pasolīšanu neatrast.
Nevienai politiskajai partijai izsvērtas lauku un lauksaimniecības stratēģijas nav un nav bijis (kopš neatkarības atjaunošanas). Tad nu atbalstu dabū tie, kas māk paprasīt vai skaļāk paraudāt - paldies Tipiņam par precīzi uztverto domu!
Nav jau tā, ka laukiem līdzekļi netiek piešķirti. Lauku un lauksaimniecības attīstībai gadu no gadu tiek atvēlēti ievērojami līdzekļi. Cita lieta, cik efektīvi tie tiek izmantoti un kas tiek pie lielākā kumosa...
Ir skumji redzēt, ka dažreiz vajadzētu tik maz, lai panāktu būtisku uzlabojumu. Noasfaltējot pārdesmit kilometru garu ceļu posmu, piemēram, Jēkapbili var "pienest" krietni vien tuvāk Rīgai - atdzīvinot Daugavas kreiso krastu un paverot šo teritoriju iedzīvotājiem lielākas mobilitātes iespējas utt.