IR

Padomju gados no L-jas deportēto skaits esot mazāks par šodien no valsts izbraukušo skaitu.

Man tas bija tikai vakars. Vakars. Uz zaļumballi nepaliku. Auksts vakars bija. Odi ar lidoja kā nelabie. Pirms vakara sameklēju ziedus, lai Upīšandrejs uz mani nesadusmojas, noliku dažas anemones un ceriņus, kuri šogad kavējas ar pilnziedu vālēm, Upīša pieminekļa galvas sānos. Zili brīnumi - tik daudz interesentu muzejmājā sen nebija bijis.

Diskutējams jautājums, vai lācis grib vai negrib dzīvot brīvā dabā. Manuprāt, tas, kurš piedzimis un izaudzis nebrīvē, nemaz nezin, kas ir brīva daba, liels mežs.

Jaunos gados ir vecuma marasms? Psiholoģiski ir cilvēki, kas jau piedzimst veci. Cīlvēki. Valsts arī? Atzīmē valsts neatkarības 22. gadadienu.

Par ko tikai šodien neraksta - par politikāņiem un politiku, vakardienas un nākotnes ekonomiku, medicīnu, izglītību, sāpīgajām valodas lietām, pensijām,kultūru un nekultūru, seksu, seksu, seksu... Par mātēm, kas visus darītājus radījušas un izaudzinājušas, klusē. Klusē, aizrādot, ka māte ir svēta lieta, nevajag zaimot, māte ir Dieva vietā...

Virsrakstā ir meli. Ja būtu visa viena diena, tad būtu jāsāk ar pamošanos, zobu tīrīšanu, rīta kafiju... Daudzko izlaidīšu.

Neesmu Džeina Fonda, bet nodzīti zirgi ir nošauti. Atlikušie sirgst ar vecuma marasmu jeb vecuma plānprātību. Tie jaunie kumeļi, kas "uzpeld", arī izskatās ne pēc zirgu, bet ēzeļu kumeļiem.

Stundu ilgs skaistums. Lai tie, kas negrib noskaidrot, kas bija pirmais - dzelzceļa stacija Skrīveros vai Skrīveru pagasts, turpina strīdēties. Korim "Balsis" bija, kur dziedāt. Var jau būt, ka dziedāšanai ārā bija par aukstu, bet skanēja braši.

Bez manas dzīves nav manas dzīves. Tā nu ir. Diemžēl. Kaut kāda eksistēšana?

Nesaki ne jā, ne nē, ne balts, ne melns... Prasti runājot, to jau varētu attiecināt uz to, kas ir diplomātija. Kādreiz gan diplomātija attiecās gandrīz tikai uz sadarbību ar ārvalstīm. Bet šodien tā ir "ievazājusies" praktiski visās lietās, visos jautājumos, kas kaut kā skar valsts iedzīvotāju ikdienu