Padomju gados no L-jas deportēto skaits esot mazāks par šodien no valsts izbraukušo skaitu.
Man tas bija tikai vakars. Vakars. Uz zaļumballi nepaliku. Auksts vakars bija. Odi ar lidoja kā nelabie. Pirms vakara sameklēju ziedus, lai Upīšandrejs uz mani nesadusmojas, noliku dažas anemones un ceriņus, kuri šogad kavējas ar pilnziedu vālēm, Upīša pieminekļa galvas sānos. Zili brīnumi - tik daudz interesentu muzejmājā sen nebija bijis.
Paldies autorei par rakstu. Vai tā ir patiesība vai mākslinieciskā patiesība pašas autores ziņā.
Aizliegums nav problēmas risinājums. Tikai pie mums jau ierasts - aizliegt, nošaut... Runā, ka pie mums dzimst pārāk maz bērnu. Vaina esot dzimšanas biežumā. Tikai par to, ka vecāki nevēlas radīt bērnus nabadzībai, neēšanai, kapeiku skaitīšanai, vai visam pietiks, izvairās runāt.
Man jaunībā nebija tikai viens aborts, bet vairāki. Biju spontāno abortu "fane". Un spontānais aborts beidzas ar parasto abortu. Par nedzimušajiem bērniem man nav laika domāt, jo jādomā par "riska variantu" - piedzemdēto dēlu, kurš tagad jau gadus 2 par mani neliekas ne zinis. Par riska variantu viņu toreiz nosauca mediķi, teikdami - jums taču nesen bija spontānais, jātaisa arī šoreiz aborts. Bet man dēls piedzima. Tas "riska variantas" gan izpaužas šodien, padsmit gados dēls zaudēja tēvu, tie, kas viņu toreiz audzināja, uzskatīja, ka psihologa palīdzība ir lieka greznība. Šodien par to maksājam mēs.
Vienalga abortu aizliegšana nav risinājums. varbūt aizliegt cilvēkiem mīlēties vispār kādus gadus 10. Kontraceptija taču nav droša. Drošāk ir nemīlēties vispār. Ko par aizliegumu mīlēties uz gadiem 10 teiktu kādi piecdesmitgadnieki?
Meli, meli, visur meli... Vai "augšas" mācās no "apakšām" vai otrādāk?
Lietot tikai vienu saziņas valodu ir tikpat muļķīgi, kā prasīt, vai vajag tikai vienu saziņas valodu. Bet vienā valstī vajag tikai vienu valsts valodu.
Kas ir neatkarība? No "Maskava tā liek" esam atbrīvojušies, ieguvuši esam "Brisele tā liek"...
Gunta Leona arī ir žurnāliste, tikai pēc autoincidenta "atļauj" sevi zākāt un ņirgāties par sevi. "Reņģēdāju" tautai tā tak labāk, varbūt tā ātrāk tiks jūrā, kur varēs labi paēst, neēdot citus. Un viegāk ir nošaut, aizliegt, nevis risināt problēmu. Nav cilvēka, nav problēmu. Kas to teica?
VARBŪTĀS abonements un abonents ir viens un tas pats?...
Pateicība Ozoliņam. Kultūras nav, bet ministre ir (arī citās jomās tā ir). Suņi rej, bet karavāna iet tālāk. Ne tikai ŽJG iedomājas, ka ir tā karavāna.
Diskutējams jautājums, vai lācis grib vai negrib dzīvot brīvā dabā. Manuprāt, tas, kurš piedzimis un izaudzis nebrīvē, nemaz nezin, kas ir brīva daba, liels mežs.
Jaunos gados ir vecuma marasms? Psiholoģiski ir cilvēki, kas jau piedzimst veci. Cīlvēki. Valsts arī? Atzīmē valsts neatkarības 22. gadadienu.
Kaut kas liedza vairāk kā 20 g laikā nepilsoņiem kļūt par pilsoņiem vismaz naturalizējoties? Politīkāņu bezspēcība.
Par ko tikai šodien neraksta - par politikāņiem un politiku, vakardienas un nākotnes ekonomiku, medicīnu, izglītību, sāpīgajām valodas lietām, pensijām,kultūru un nekultūru, seksu, seksu, seksu... Par mātēm, kas visus darītājus radījušas un izaudzinājušas, klusē. Klusē, aizrādot, ka māte ir svēta lieta, nevajag zaimot, māte ir Dieva vietā...
Arī piekrītu autorei. Skaisti. Bet - teorētiski. Papīrs jau panes visu. Papīram pienāk laiks arī tikt izmestam. Vai kāda uzpapīra izteiktā lieta realizējusies dzīvē? Papīru tas neinteresē. Tāpat kā to sabiedrību, kura tos domātājus ievēlējusi. Domāt ir skaisti, laikam vienīgās pretdomāšanas zāles ir kaps. Darīt arī ko vajag. Ne tikai skaisti domāt.
Virsrakstā ir meli. Ja būtu visa viena diena, tad būtu jāsāk ar pamošanos, zobu tīrīšanu, rīta kafiju... Daudzko izlaidīšu.
Neesmu Džeina Fonda, bet nodzīti zirgi ir nošauti. Atlikušie sirgst ar vecuma marasmu jeb vecuma plānprātību. Tie jaunie kumeļi, kas "uzpeld", arī izskatās ne pēc zirgu, bet ēzeļu kumeļiem.
Stundu ilgs skaistums. Lai tie, kas negrib noskaidrot, kas bija pirmais - dzelzceļa stacija Skrīveros vai Skrīveru pagasts, turpina strīdēties. Korim "Balsis" bija, kur dziedāt. Var jau būt, ka dziedāšanai ārā bija par aukstu, bet skanēja braši.
Ko daudzu gadu laikā nepaveica paši latgaļi, to tagad veiksmīgi pieveiks politikāņi... Šoreiz "aizrādījums" autoram - Latgale nav citā krāsā, tādā pat krāsā kā visa "valsts".