Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, jo bieži vien argumentu, ka "nebija militārā pretošanās" un tas nozīmējot, ka nebija okupācija, lieto prokremliskie vēsturnieki. It kā, ja kāds apgalvotu, ka nav bijusi laupīšana, ja cilvēks ar pistoli pie galvas labprātīgi laupītājam atdevis savu auto. Skaidri zinot, ka pretojoties tiktu nošauts.
Tāpat daudz latvieši nožēlo nepretošanos sakot, ka tad šobrīd sajūta būtu labāka un varētu pasaulei teikt, ka bijusi varmācīga okupācija. Šie cilvēki nesaprot, kādas varēja būt konsekvences - Sarkanā armija pēc Somijas bēdīgās pieredzes, atskanot pirmajam šāvienam sāktu nekontrolējamu asinspirti un dotu iespēju Staļinam sākt genocīdu nekavējoties un daudz lielākā mērogā. Pēc tam sekojošais 2 PK, vēlākās deportācijas, industrializācija ar masveida darba spēku iepludināšanu, līdz 1991.gadam latviešus padarītu, labākajā gadījumā, par nelielu minoritāti pašreizējā Latvijas teritorijā. Tās būtu konsekvences "kaut vai vienam pretošanās šāvienam".
Tāpat 2 nedēļas iespējamā pretošanās ir iluzora. 1940.gadā Latvijas ģenerālštābs ziņoja Ulmanim, ka artilērijas munīcijas pietiek 2 stundām. Lēmums nepretoties tika valdībā pieņemts kolektīvi, balstoties un piekrītot armijas augstākai vadībai. Situācijas analīze precīzi norādīja, ka pretošanās būtu nācijas pašnāvība. Tas viss ir dokumentāli fiksēts. Kā vēlāk pierādījās, šāds vērtējums bija precīzs un pamatots.
Ļoti labprāt izlasīšu viņa grāmatu, pēc intervijas spriežot, autors ir augstas raudzes profesionālis.
Viens jautājums par kuru daudz vairāk jārunā ir - kāpēc Latvijas 1940.gadā nepretojās un vai to varēja, vajadzēja darīt? Man pašam atbilde ir skaidra, bet sabiedrība par to joprojām ir plašas diskusijas un neskaidrības. Arī spekulācijas, kurās apšaubāmas spekulācijas var dzirdēt gan no latviešiem, gan krieviem.
Jā, es arī sekoju līdzi šiem mēdijiem. Zinu arī to avotus un īpašnieku izcelsmes valstis. Pat ja no tā distancējas - kritiska, autoritātes, valdību apšauboši mēdiji liecina tikai par rietumu pasaulei raksturīgu vidi - kritizējošu, sabiedrības sargsuņu mēdiju vidi. Tas ir tikai normāli. Arī Latvijā, Lielbritānijā, Vācijā, Dānijā, ASV un citur mēdiji kritizētu, apsūdzētu un meklētu valdības, sabiedrības kļūdas, problēmas. Tas nozīmē, ka arī krievi runā, zin, saprot un neslēpj savas kļūdas. Viņi kļūst par informētu sabiedrību. Grozi kā gribi, bet atvērtības ziņā solis prom no, piemēram, Ziemeļkorejas klimata.
Vienādi vai otrādi, absolūti piekrītu, ka latviešiem ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem, piesardzīgiem un kritiskiem pret saviem Austrumu kaimiņiem. Tā ir vēstures mācība gadsimtiem ilgi. Tomēr mēs nedrīkstam ieslīgt klišējās unn palaist garām būtiskas izmaiņas Krievijā. Jo, lai cik parodoksāli neskanētu, attīstīta Krievija ir arī spēcīgāka Krievija. Un līdz ar to ietekmīgāka. Tas ir tas uz ko norādu. Ir jāsaprot, ka Krievija savu ietekmi nerealizēs ar brutālu militāru spēku no kura mūs varētu iluzori uz 5 minūtēm aizsargāt "zviedru bataljons Sāmsalā". Krievija palielinās savu ietekmi vienkārši nopērkot par divu tanku cenu politisko eliti un pēc tam caur to ekonomisko. Patiesībā tas jau notiek un lielā mērā ir noticis. Tas ir tas uz ko norādu.
Te vajadzētu plašāku atbildi. Mēģināšu tā īsāk. Variet ticēt vai neticēt, bet šeit nav runa par vērtībām, ētiku vai demokrātijas pēkšņu nojēgu Krievijā. Tas viss ir ļoti racionāli un pragmatiski. Krievijas elite, tiešā tā kas valda, nosaka kārtību, kura kontrolē lielākos kapitālus un aktīvus, jau de facto ir integrējusies Rietumos. Viņi ir nesaraujami saistīti jau tagad. Kā teica viens no vadošajiem krievu politiķiem - viņi jau dzīvo civillaulībā, atliek to tikai noformēt juridiski. (citādi abām pusēm ir neizdevīgi) Krievijas elitei šobrīd pietiek kapitālu, tagad viņi vēlas normalizēt vidi, valsti, kurā dzīvo un no kuras brangi barojas. Viņiem vajag stabilitāti. Un tādā būs tikai, ja būs pietiekami stabila un paēdusi vidusšķira - lai atkal nerodas augsne anarhistiem, komunistiem, kas to visu var sadedzināt, sagraut, apšaut un atlikušo nacionalizēt. To var novērst un ieviest tikai ar brīvo tirgu, tiesiskumu un demokrātiju. Tāpat viņi saprot, ka valsts varenības pamatā ir politiskajā konkurencē rūdījušies politiķi, tādi var rasties tikai demokrātiskā sabiedrībā, kur ir brīva preses, vārda un pulcēšanās brīvība. Viņi to sen saprot. Tagad tikai notiek sistēmas veidošana un stiprināšana. Tā ir iekšējā situācija. Ārēja ir tā, ka Ķīna spiež pamatīgi, musulmaņu fundamentā listi - arī. Tie ir tik ļoti nopietni draudi, ka viņu vienīgā un dabiskā nometne ir tie paši Rietumi, kuriem ir tās pašas problēmas. Abām pusēm šobrīd faktiski nav citas izvēles, kā vienoties un integrēties. Ko latviešiem? Ir jāsaprot esošā globālā situācija un jāizrēķina ko un kā vislabāk šai situācijā gūt Latvijai? Bet vispirms ir ar vēsu prātu jāsaprot globālie procesi. Un tad spēlēt savu spēli. Kā to dara ikkatra gudra valsts, liela vai maza.
lno - Ne mirkli nenoliedzu, ka Juka ir Latvijas draugs. Pat teiktu, ka viens no vislabākajiem - viņa vēstures grāmatas par Latviju ir izcilas un ļoti labas. Tieši viņa grāmatā par ģen.Krišjāni Berķi "Kur beidzas varavīksne" ir visprecīzāk norādīti iemesli un situācija kāpēc Latvijas valdība 1940.gadā nolēma nepretoties.
Tai pašā laikā jautāt kurš no mums ir vai nav Latvijas draugs šai konteksta - analizējot situāciju, ir savādi - lai kā mums patiktu Zviedrija vai Somija, vai arī nepatiktu, ir beidzot jāsaprot, ka nav un nebūs nekādu brāļu vai draugu būšanas. Latvieši, aizmirstiet vienreiz par visām reizēm. Politikā ir tikai intereses. Zviedru un somu politiķus ir ievēlējuši viņu valstu pilsoņi un viņi, saprotamā kārtā, domās par viņu un nevis mūsu interesēm. Te nav runa par Juku vai Otto.
Ja runājam par Krievija integrēšanos Eiropā un pārējā Rietumpasaulē, tad tas ir process, kas jau ir sācies un to nevar un nedrīkst ignorēt. To ir jāsaprot. Jau šobrīd tiek runāts par ilgtermiņa vīzām Krievijas pilsoņiem ES, tālāk jau skatās uz bezvīzu režīmu, tiek gatavota Krievijas iestāšanas PTO un pamazām sabiedrība tiek pieradināta pie domas, ka Krievija būs arī ES un NATO. Ja Krievija sakārtojas, tajā pamazām izzūd totalitārisma un imperiālisma domāšanas recidīvi, tā pārvēršas par normālu valsti tā kā to saprot Rietumos, tad tas ir tikai loģisks process. Un ir skaidrs, ka Krievija par tādu pārvēršas, jo pirmatnējais kapitāla uzkrāšanas, mežonīgā kapitālisms posma ir garām un viņu elite vēlas harmonizēt vidi kurā paši dzīvo. Domāt, ka tur joprojām dzīvo vaņkas pižikos, velteņos un čekista mauzeri rokās, gatavi lakt pie pirmās izdevības vodku, ir mazliet .... tā sevi mierinoši un izceļoši. Tomēr gluži tā nav. Nav mans nolūks viņus slavēt, vienkārši ir skaidri jāvērtē situācija.
Vai tiešām soms Juka ir aizmirsis zviedru - Neutralität über alles?
Vai tiešām soms Juka nezin zviedru reputāciju ļoti ilgstošā periodā? Toties autors pietiekami labi zin vēstures pieredzi cik "naski" ir gan somi, gan zviedri, kad runa ir par militārām garantijām viņpus Baltijas jūras.
Zviedri rakstot savu grāmatu, visdrīzākais, saprata, ka ir runa nevis par smieklīgu "bataljonu", bet gan par to ka Krievijas reāli nekad vairs neuzbruks, jo sācies Krievijas integrācijas, saplūšanas process ar Rietumu pasauli un visreālāk ar ES struktūrām, valstīm. Biznesa, ekonomiskās un politiskās intereses būs tik cieši savītas, ka militāros risinājumos neviens nebūs ieinteresēts.
Jāaizrāda Latvijas ekspertiem - politiķu aizrādījumi par "elektorāta sadrumstalošanu" ir nekorekti un drīzāk vērtējami kā konkurences diktēta demagoģija. Zatlers patiesībā var rekrūtēt jaunu vēlētājus tur, kur Vienotībai nebūtu nekādas cerības. Tas nozīmē, ka ZRK var nest pienesumu pilsonīgās sabiedrības elektorātam. Tāpat ZRK var nosargāt šim pašam flangam tos vēlētājus, kas ir vīlušies Vienotības partijās un vēlēšanās būtu novērsušies. Vēl ļoti būtiski - ZRK varētu ļoti nopietni ietekmēt ZZS vēlētāju, ko pagājušās vēlēšanās Vienotība nekādi nespēja.
Tādēļ ir ļoti nekorekti runāt, ka ZRK varētu "sadrumstalot elektorātu". Drīzāk Zatlers to palielinās un konsolidēs. Žurnālistiem vajadzētu būt kritiskākiem par šīs "domas" avotiem - tie ir Visu Latvijai (Zīle) un Vienotības līderi (Zaķis) - ZRK konkurenti. Jāatceras, ka ir ne tikai ārējā cīņa, bet arī gaidāmā ietekmes pārdale pilsonīgajā flangā starp ZRK un Vienotību.
Runājot par VVF apgalvojumiem, ka Zatlers ir ļaunatminīgs, tad tas neatbilst patiesībai - Zatlers ir pietiekami gudrs, lai saprastu toreizējo notikumu kontekstu. Iespējams, ka Zatlers atteicās no Vienotības, jo saprata, ka pārāk daudz laika zaudēs mēģinot tikt galā ar tā iekšienē esošajiem neskaitāmajiem grupējumiem, kuri nemitīgi plēšas savā starpā. Tā tas bija pirms iepriekšējām vēlēšanām, uzreiz pēc tam, veidojot valdību un vēl pavisam nesen. Vai Zatlers varēja riskēt mesties tam visam pa vidu?
Ja mēs vēlamies analizēt Atmodu, tad šeit noderētu dziļāka un pamatīgāka analīze. Tā nesākās 1987.gada 14.jūnijā ar saujiņu patiesi drosmīgo. Tādi bija jau pirms tam. Tā sākās krietni agrāk, kad Impērijas elite skaidri saprata, ka ir nepieciešamas reformas un ka esošā sistēmā ir ekonomiski un morāli satrunējusi, tā var vienā brīdī sagāzties un aprakt viņus pašus. Tādēļ viņi uzmanīgi radīja apstākļus, kuros soli pa solim tika pieļauta aizvien lielāka brīvība. Veidojoties jaunām kustībām tika ļauts tām nedaudz ievilkt elpu un ap 1988.gadu tās pamazam, bet noteikti tika pārņemtas šīs pašas elites kontrolē. Neviens par to lāga negrib atcerēties, bet ap 1988/89.gadu gluži kā alvas zaldātiņi pēc pavēles LTF sāka stāties iepriekš pat ļoti bailīgie ierindas komunisti. Tas nekādi nevarēja notikt tāpat vien. Tālāk tika uzmanīgi veidots pārējo pasākumu komplekss, kurš faktiski beidzās 1991.gada 21.augustā, bet juridiski 1991.gada decembrī. Domāju, ka lielāko daļu analītiķu būtu mazliet neērti atzīt izšķirošo faktu, kādēļ Jeļcinam izdevās 1991.gada augustā pārņemt varu.
Bet tas kas tika izdarīts - faktiski bija demontēta dzīvotnespējīga un bīstama Impērija. Tālāk jau atlika tikai pareizi pārņemt, pārdalīt valstu resursus, īpašumus industrijas. Nav tālu jāskatās, kam faktiski pieder milzīga daļu resursu vai arī bagātības, kas iegūtas no to pārdošanas. Kas ir lielākie infrastruktūras objektu vai resursu īpašnieki, kas tos faktiski kontrolē. Nebūs pārspīlēti teikts, ka paši bagātākie Latvijas iedzīvotāji ir saujiņā noteiktas elites pārstāvji - bijušie kompartijas, komjaunatnes un KGB biedri un/vai viņu ģimenes locekļi. Ar šādā un cita veidā iegūtajiem milzu līdzekļiem faktiski tika pirkti politiķi un līdz ar to ietekme un vara visus šos gadus.
Tas ir tāds ātrs un vienkāršots skats, bet ja analizējam pēc būtības, tad tieši tā arī notika. Tādēļ nav jābrīnās, ka par Latvijas Republikas prezidentu ievēlēja vecu komunistu Bērziņu, savstarpēji vienojoties komunistiem Urbonovičam, Brigmanim un Lembergam.
Patiesībā lielākā problēma varbūt nav tā, ka viņi ir komunisti. Problēma ir tā, ka viņi pārstāv veco domāšanu un nav spējīgi saprast demokrātijas patieso pragmatisko jēgu, kas nodrošina labklājību, stabilitāti un iespējas ne tikai šauram bagāto slānim, bet visai sabiedrībai kopā.
Protams, Šlesera advokāts vēlas, lai viņa klients varētu turpināt slēpties no sagaidāmās kriminālvajāšanas ar deputāta imunitāti. Ja Saeimu atlaidīs, tad Šlesers var zaudēt šo iespēju. Šķēle arī. Tad viņiem būs jāiet pie Lemberga konsultēties, kā stiept garumā tiesas procesu.
Referendums tiks paplašināts ar vēl vienu jautājumu - vai var uzticēties Lemberga un Urbanoviča izandelētajam prezidentam?
Mēs labi labi zinam to vidi nu kuras nāk Bērziņš, pārāk labi zinām kā un ar ko viņš tajā ir dzīvojis un labi iedzīvojies. Trekni iedzīvojies. Nevajag mānīt ne sevi, ne citus, ka Bērziņš ar laiku "varbūt neliksies" tik slikts. Cik ilgi mēs runāsim riņķī apkārt? Jā, Bērziņš neko nemainīs mūsu katra vērtību skalā, bet arī neveicinās sabiedrības ticību kādam pārmaiņām valstī. Viņš nekad un nekādos apstākļos nedos cilvēkiem cerību, ka iznestā krīzes smaguma rūgtums netiks konvertēts miljonos ofšoros, puzes muižās, šlesera 70 000 eur vērtos pulksteņos un bezcerībā pārējiem. Tas ir pretīgi un Bērziņš šo sajūtu tik ikdienā vairos. Viņš nav un nebūs mans prezidents.
Attālums starp Zatleru un Bērziņu ir lielāks nekā no Ziemeļpola līdz Dienvidpolam. Toreiz un tagad. Pašreizējais favorīts Bērziņš ir visu laiku bijis tuvu varai, tieši tai varai, kas mūs novedusi tur kur novedusi. Piedevām krēsla kājai ir lielāka harisma nekā šim. Paredzu, ka viņa "karjera" būs diametrāli pretēja Zatlera karjerai un būs pirmais prezidents, kurš atkāpsies sabiedrības spiediena rezultātā. Bērziņš nav spējīgs mainīt savu tēlu, viņš kļūs par simbolu kampēju lellim un problēmām valstī.
Tā būs skumja diena Latvijai, kad kampēji ievēlēs par prezidentu rausēju.
Valdi Liepiņu uzskatu par vienu no labākajiem Satversmes gara izpratējiem. Ja Latvijā pēdējā laikā ir notikušas kādas izmaiņas politiskajā sistēma uz labāko, patieso demokrātisko pusi, tad tas ir lielā mērā viņa nopelns.
Domāju, ka Lembergs paziņos ne tikai to vien. Diemžēl, būs noteikta sabiedrības daļa, kas tam noticēs. Lielā mērā nākošās Saimas vēlēšanu rezutlātus izšķirs tieši tas kā Zatlers spēs uzrunāt un pārliecināt tieši šo sabiedrības daļu. Tur viņam vajadzēs daudz spēcīgākus un krāšņākus ideologus. Ir skaidrs, ka Zatlers patiešām beidzot ir uzšķērdis sen sastrutojušu augoni par kuru visi sen zināja, bet meloja paši sev, ka tas gan jau kādreiz izzudīs pats par sevi. Zatlers saprata, ka tas patiesībā draud ar gangrēnu. Tagad ir jārēķinās, ka ies pa gaisu strutas un brēkšana. Patiesībā tas jau notiek.