Visticamākais, ka EK par viņu naudiņām remontēto ceļu kvalitāti atzīs kā labu, jo pārsvarā jau tiek tikai nomainīta cela virskārta - asfalts -, ka snespēj izlabot ceļa pamatā un pamatnē radušos nosēdumus vai citas atkāpes no normas.
Uz Doles ceļa ACB maina arī ceļa pamatu - tas ļoti priecē. Lielisks piemērs joprojām ir Via Baltika Baltezerā visu ceļu, ieskaitot pamatu, nomainīja pirms kādiem gadiem 10, bet joprojām ceļš turas ka prieks. Tas, kam pietiek naudas šobrīd - asfalta nomaiņa... ir tak vienlga, kādā krāsā tortei liek virsējo garnējumu, ja tās pamata pīrāgs ir štruntīgs, vai ne? Ceļam ir tas pats - tikai asfalta nomaiņa neko nedod. Bet ja SM izlems uzbūvēt kaut kur 1km no jauna tā vietā, lai noasfaltētu 10km, atkal būs tracis no vienkāršās tautas puses.
Kā reizi idioti ir tie, kas uzskata, ka asfalts ir pie vainas risēm. Tās rodas no PAMATA, kas Latvijā ir vēl padomju laikos būvēts. Asfalts ceļam ir kā putukrējuma glazūra tortei. Ja tortes pamats nebūs labs, glazūra vairs neko neizlabos.
Redz, mani baigi interesē, ar kādu tekstu tam vācu kantorim tika iedots testeris. Pieļauju, ka ar jautājumu - vai tam ir klāt tas un tas? Un viņi atbild pēc jautājuma būtības - ir vai nav. Šajā gadījumā nav. Bet lietas būtība jau ir par citu. Kāpēc neviens nepajautāja tiem vācu onkām, kuri pēc nosaukuma vairāk izskatās ekvivalents LLU vai RTU institūtiem bez papīriem (šo to vāciski saprotu), vai tādi un tādi materiāli ir līdzvērtīgi un vai priekš tādām un tādām prasībām der tādi un tādi materiāli?
Ceļinieki te runā par pīlēm, bet žurnāliste - par vistām. Savukārt komentētājiem liekas, ka tas ir viens un tas pats. Nu nav, mīlīši.
p.s. Šajā gadījumā izskatās, ka Šlokenbeka ar žurnālisti priekšgalā tagad spazmiski mēģina pierādīt attaisnojumu savai darbībai, par kuru viņus varētu piekārt pie pirmā staba - nesankcionētai iekļūšanai būvlaukumā, cita darbu sabojāšanai, valsts naudas izšķiešanai, pieprasot auditus.
Kristap, Tu manu domu neuztvēri.
Konkurētnespējīga saimnieciskā rīcība būs tad, ja kaut kādā konkursā uzvarēs, teiksim, friči. Viņi paši nebūvēs, bet ņems apakšniekus, kas būs tie paši latvju zēni. Pie tam friči būs vinnējuši ar dempinga cenām (jo savādāk vinnēt nevar), bet, izmantojot dārgāko materiālu, piespiedīs šos latvju apakšniekus strādāt zem pašizmaksas un beigās bankrotēt.
Bet atbildot konkrēti pa tēmu - ir pilnīgi vienalga, vai šādas tālejošas shēmas ar pastiprinātu kvalitātes pieprasīšanu veido friči vai eestipois, vai mūsējie. Visi mēs esam "mūsējie" ES dēļ. Fakts ir tāds, ka, palikuši vienīgie, attiecīgie tipāži varēs diktēt savus noteikumus. Bet paceļot kvalitātes prasības (kas jau tā ir ļoti augstas), izmaksas tikai sadārdzināsies gan būvmateriālu, gan pastiprināto kontroļu dēļ. Bet vienīgais atlikušais spēlētājs (tb shēmotājs) varēs kruķīt pakalpojuma cenas, kā vēlēsies. Un nav būtiski, vai jūs piekrītat šim apgalvojumam, vai nē - tas tik un tā ir taisnība.
Aizmirsu piebilst par piektdienām kā dedlainu, kas īpaši izdevīgs esot valsts iestādēm sakarā ar gemorojiem. Termiņi parasti tiek noteikti kalendāro nedēļu ietvaros. Bet tā kā valsts iestādēm ir gājusi pāri štatu samazināšana, tad ir tikai loģiski, ka darbs tiek pabeigts tikai pēdējā brīdī. Nevajag visur meklēt sazvērestības teorijas.
Un vēl nobeigumā. Iespējams, ka Strabag kopā ar Šlokenbeku mēģina pacelt kvalitātes prasības, lai izēstu no tirgus lielos Latvju ceļiniekus. Un pēc tam, kad konkurences vairs nebūs, Strabags pateiks - veči, lai ceļi tiešām būtu kvalitatīvi, celtniecības izmaksas ir jāceļ par tik un tik. Aber līdz jau laikam neviens taustiņu klabinātājs neaizdomājas, kas īsti par "labdarību" slēpjas zem šiem pavļiku morozovou izgājieniem, ne?
Tā vien (atkal) liekas, ka Latvijā ir 2,3 miljoni sertificētu būvnieku. Šoreiz ar specializāciju ceļu būvē.
Raksta autorei:
Testēšanai vienmēr tiek ņemti 3 paraugi, no kuriem trešais glabājas pie būvuzraugiem strīdu gadījumiem. Tas ir saistībā ar kategorsiko jautājumu par atkārtotas testēšanas nepieciešamību. Nespried šeit, bet pajautā būvuzraugam par C paraugu.
Tālāk. Tālāk pat nav jēgas skaidrot pat uz pirkstiem, ja vēl joprojām nav nākusi atklāsme, ka ne jau materiāla nosaukums vai sastāvdaļas pa tupo tika skaņotas ar pasūtītāja pārstāvjiem. Tiek vērtētas īpašības, ko spēj sniegt konkrēti materiāli. Un ja tie ir bijuši līdzvērtīgi, tad LVC papīri ir kārtībā.
krisantta
Tev ir taisnība par privāto ārstu vēlmi taisīt daudz USG. Bet redz - USG nav obligātas, tik vien, ka valsts apmaksā tādas 3.
Un es esmu dzirdējusi no pašām mājdzemdētājām, ka pat tās 3 neesot vajadzīgas, ja reiz pašai liekas, ka viss kārtībā. Bez tam kad šis konkrētais gadījums tika apsūkāts presē pirmo reizi, tiešām bija oficiāla informācija par problēmgrūtniecības faktu 2 asinsvadu nabassaitē dēļ, ko kosnatatēja tikai slimnīcā, kad bērniņš jau bija miris. Šo lietu ārsts var konstatēt USG laikā ap 20. nedēļu. Tāpēc es sliecos uzskatīt, ka kaut kādi dati līdz Ceplei nav aizgājuši, jo lai arī viņu nezinu, diez vai viņa būs tik liderīga, lai riskētu pieņemt problēmgrūtniecības dzemdības.
Nav drusku par vēlu kaut kur doties? Īrija tak ņe rezjinovaja.
Bez tam tie runātāji parasti arī tālāk par runāšanu netiek. Ne kur aizbrauks, ne nu kā.
Te nav pieminēts, ka grūtniecība būtu jāuzskata par problemātisku, jo auglim bija pataloģija - 2 asinsvadi nabassaitē 3 vietā. Es drīzāk gribētu zināt preambulu - kāpēc Ceple uzņēmās pieņemt dzemdības problēmgrūtniecībā un vai viņa par tādu faktu vispār bija informēta. Kā zināms, mājdzemdību piekritējas izvēlas izvairīties no valsts noteiktajām 3 USG, uzskatot, ka tās kaitē bērnam.
Šajā gadījumā Ceple, ticamākais, ir bijusi neveiksmīgu sagadīšanos un faktu pēdējais posms, bet tas vēl nnozīmē, ka viņas vaina būtu noteicošā.
Ir ļoti žēl, ka sieviete savā pirmajā grūtniecībā ir zaudējusi bērniņu. Tiešām žēl. Bet tam nevajadzētu ietekmēt jau tā aktīvo cīņu "tradicionālā medicīna vs. mājdzemdības".
p.s. Neesmu mājdzemdību piekritēja.
klusais
kurš te saka, ka ir jāklusē? Atkārtoju - ja ir pieļautas nepilnības, ACB ir jānes atbildība. Taču viņi kopā ir vesels bars - būvuzraugi, autoruzraugi u.c. te es drīzāk jautātu būvuzraugam, kāpēc viņš ir pieļāvis neatbilstoša materiāla iebūvi, ja tāda tiešām ir notikusi.
Un mani mulsina, tiešām mulsina Šlokenbekas Paidera pēdējā laika ecēšanās. Tā vien liekas, ka puikam kaut kāda personiskā sāpe, ka pēdējā laikā viņš sūdzas par visu, kas netiek viņam.
klusais
es nestrādāju ceļu būvē. Tiesa, būvniecībā, bet pavisam citā sfērā. Ā, un man nav saistības ar TP.
Saku to tāpēc, ka parasti, ja oponēju vairākuma viedoklim, mani mēģina iepartijot, ieceļiniekot utt. It kā viedoklis, kas nav vienāds ar kopīgo latvju gaudu dziesmu, noteikti ir personiski ieinteresēti saistīts ar "sliktajiem".
Rises veidojas vai neveidojas, atkarībā no ceļa pīrāga jeb apakšējām kārtām. Pie mums ceļus tikai remontē, kas nozīmē virskārtas nomaiņu. Ja pīrāgs paliek vecais, rises veidojas arī uz jaunas asfalta kārtas.
Tikai ja kāds iestātos par visa ceļa nomaiņu, ieskaitot pamatni, pamatu, pīrāgu un asfaltu, viņu laikam apraktu dzīvu, cik tas reāli, pat bez šmaukšanās maksātu.
Es te drusku pakomentēšu komentārus. Ir tāds stāsts par akmeņiem un pirmo tā metēju. Jūs katrs, liekot roku uz sirds, varat apgalvot, ka nekad, nekad neko neesat zaguši? Pat ne darba laiku un darba resursus šeit komentējot? Kā jūs uzdrīkstaties nosodīt to, ka darāt paši?!
p.s. Ja tiešām ACB ir vainīgs šajā jautājumā (un nevis Paideram ir iestājies ilgstošs PMS), viņiem ir jāuzņemas atbildība un jānodod objekts, atbilstoši prasībām. Tomēr es te gribētu pieminēt, ka ir arī tāds objekta būvuzraugs un autoruzraugs, un vēl visādas nianses, par ko lielākā daļa no jums, ieskaitot raksta autorīti, nav pat dzirdējuši.
Tev laikam vispār nav ne mazākās sajēgas par ceļu uzbūvi.
Toties proti pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu? Katram savs.