Pāris mēnešus studējot Zviedrijā, vienā brīdī arī es sajutu šo īpašo sajūtu, sakot, ka esmu no Latvijas. Es šeit daudziem esmu kļuvusi par pirmo latvieti, ko viņi satiek. Daži man ir piešķīruši statusu "my favorite latvian girl". Var jau dusmoties uz fraņčiem, kas nezina, kur tā Latvija ir, bet var justies īpaši. Un tad, kad sāku stāstīt, cik mūsu ir - cilvēki ir vēl izbrīnītāki: "Un jums ir pašiem sava valsts?" Tiem kas dzīvo miljonu "ciematiņos" ir prātam neaptverami, ka tik mazai cilvēku kopai var būt pašiem sava valsts. Man atliek vien pasmaidīt un aicināt ciemos.
Es piektdienas vakarā kopā ar dažiem interesentiem, neskatoties un pavasara nogurumu un sesiju, satikos ar mākslas profesoru no Izraēlas - Davidu Vakšteinu. Viņš jau kopš astoņdesmitajiem gadiem papildus savai profesionālajai darbībai rosina mākslas izglītību Izraēlas nomales pilsētās, kur viņa izveidotajās gleznošanas komandās vasaras nometnē kopā darbojas arābu un ebreju jaunieši.
Tā arī nesapratu, kura poga jāspiež, lai nobalsotu. Tad nu rakstu šeit. Mana balss šim rakstam. :)
Es kā SZF studente atbalstu sociālo zinātņu studiju budžetu samazināšanu. Ja gribi studēt prieka/sevis dēļ, samaksā. Ja tiešām esi talats, pierādi, ka vari tikt pie vienas no 10 budžeta vietām valstī. :) Varbūt vērts uztaisīt normālu aptauju. "Ir"? Skaidri zināms,ka Latvijā bļāvēji ir diezgan mazs - lielākā daļa vienkārši nepauž savu viedokli.
Atzinība par lielisko fotogrāfiju!