Gribu pavēstīt visai cienījamai satraukto respondentu audiencei, ka sabiedriskam medijam jādarbojas likumu ietvaros un nav nekāda likumīga iemesla neraidīt privātpersonas atnesto reklāmu, patīk tā mums, LR2, vai nē. Starp citu – nepatīk. Mēs esam to norobežojuši to, kā vien mācēdami un cik juridiski korekti iespējams – ar pieteikumu „apmaksāta sabiedriskās organizācijas politiskā reklāma”, ar atteikumu „par reklāmu samaksājusi privātpersona vārds, uzvārds”. Mēs neatskaņojām šo reklāmu valsts svētku laikā. Mēs sniedzam savu komentāru ēterā un papildinam to ar dziesmu, kas nepārprotami pauž mūsu nostāju, paldies Dievam, latviešu populārajā mūzikā tādu netrūkst.
Te nav runa par naudu. LR2 reklāmas ieņēmumi tirgus apstākļos spēj gan uzturēt uzņēmumu, gan pelnīt, 300 LVL ir sērkociņš degošā mājā. Tomēr, lai kā gribētos visiem pēkšņi patriotiem, kuri neklausās, bet visu zina:), sabiedriskais medijs nevar ignorēt likumu, kas pieļauj sociāli amorālas reklāmas skanēšanu.
Un tā nu ir visu mūsu vaina, ka neesam mācējuši atrast tos tautas kalpus, kas neļauj bradāt, tur, kur jāiet apkārt. Ko ievēlējām – ar tādiem likumiem arī dzīvojam.
Nav mūsu iespējās likumīgi atteikt 15 sekundes ētera bez trača un pilnvērtīgas provokācijas no tiem nekrievu tautības cilvēkiem, kuriem krievu valoda tik mīļa, ka gribas to sev svešā valstī par valstsvalodu.
Mēs esam spiesti uzņemties „uguni uz sevi”.
Es gribu dzīvot likumīgā valstī un prasīt labot likumus, nevis pēc patikas ievērot tos vai ignorēt – kā nu ienāk prātā. Kā ir ar Jums?
Atvainojos visiem LR2 klausītājiem, kuriem tas jādzird.
Tā nav mūsu, LR2, bet vīriņu un sieviņu no šokolādes mājas Jēkaba ielā izvēle.
Reklāma pēdējās divas reizes skanēs pirmdien no rīta un vakaram sākoties. Pēc tam vairs neskanēs.
Patīkamu klausīšanos! Esiet kopā ar Latvijas Radio 2 – vienīgo latviešu mūzikas radio pasaulē!
AKKA/LAA ir ar likumu noteikta valsts reketa forma, kas Latvijas apstākļos nedod iespēju attīstībai nedz autoriem, nedz to darbu izmantotājiem - vietējiem muzikantiem, pasākumu organizētājiem, visiem, kas saistīti ar šo jomu. Cik zinu, ievērojamas summas paliek autoru neizņemtas, labi zināmus, līgumiski nepiesaistītus autorus aģentūra uzrunā kūtri, jo tas aģentūrai nav izdevīgi. Kaut privāts kantoris, šis iestādījums darbojas pēc klasiskas birokrātiskas iestādes principiem - maksimāla uzraudzība, minimāla darbība, ja ko pajautā vai interesējas, par informatīvu un skaidrojošu darbību nerunājot. Tarifi raidorganizācijām bezjēdzīgi, sabiedrisko un komerciālo TV un radio normālstāvoklis attiecībās ar aģentūru - tiesa dažādās tās attīstības formās. Kamēr aģentūras vadība - izglītota, zinoša, savas tiesības veiksmīgi interpretēt spējīga, spēs panākt savu taisnību ministrijā un citur, kur ierēdņiem, visticamāk - vienalga (varbūt nē?) viss paliks pa vecam.
Valdība vienkārši nobijās no nodošanas koncesijā, baidoties, ka valstī patiesi (nevis šķietami) populārākais radio ar 25% auditorijas varētu nonākt "nepareizās" rokās.
75% klausītāju to nevajag un nav brīnums, ka auditorijas lielākā daļa to neklausās. Tā, starp citu, ir ar visiem radio. LR1 ir ar apmēram 10% lielu auditoriju, pieminētā Klasika ar 1%, komercradio (pazīstamākie) ir ar 5-6% lielu auditoriju Latvijā. Rīgā visu lielāko radiostaciju reitingi ir ļoti līdzīgi, 8-11% robežās, topa radio ir Krievu Hiti.
Tagad kaut ko izdarīt būs vēl grūtāk, jo reklāmas tirgus palicis mazāks un neviens vietējais reklāmas apsaimniekotājs vairs radio investēt nevarēs. Tātad - ja pārdos, tad nopirkt varēs tikai kāda ārzemju telekomunikāciju korporācija vai arī vietējais kapitāls, kas nav no radio nozares, stipri iespējams, ar politisku smaciņu - tas, no kā baidījās koncesijas gadījumā, tagad notiks ar daudz lielāku varbūtību.