"Nezinu, kā pārējiem, bet tiem, kas pie valdīšanas, dzīve būs daudz mierīgāka, jo iestrādāti daudzi filtri, daudz lielākas tiesības ir CVK/...../"
Jālasa stenogrammas, jo ja CVK likums nav bijis mainīts, šķiet, ka nevis CVK, bet Satversmes tiesai varētu būt lielāks darbs attiecībā uz tautas nobalsošanas pārmaiņām.
Tieši kādā veidā tiks “novērsta līdzšinējā problēma, ka nav paredzēta kārtība, kā pārbaudīt, vai likumdošanas iniciatīva atbilst konstitūcijai”? Tas noteikti nav CVK kompetencē.
Vai turpmāk Satversme tiesa vienmēr par šo lems 60. dienu laikā? Un vai tas tikai attiecas uz tautas referendumiem ko 10-15 pilsoņi ierosina? Tātad būs 2 šķiras referendumi: tādi ko Saeima ierosina un tādi ko pilsoņi ierosina, bet pilsoņu ierosinājumiem ir vajadzīgs Satversmes tiesas akcepts pirms tas notiekas?
Jālasa stenogrammas.
Džerim, no Delfi: "Savukārt Reformu partija paziņojusi, ka strādās pie sava piedāvājuma par tautas vēlētu prezidentu un viņa pilnvaru paplašināšanu."
Būs interesanti to lasīt un it sevišķi kā RP izvairīsies no 'tautas mazākuma' vēlētu prezidentu.
Reinim (arī Džerim): Principā piekrītu, ka dalījums pilsoņos vs. nepilsoņos ir nozīmīgāks: t.i., LF aptaujā 47,5% no pilsoņiem bija ‘ļoti vai drīzāk pozitīvi’ par Dombrovski, bet 42% ‘ļoti vai drīzāk negatīvi’. (Skat pielikuma 5. lpp.) Bet arī šiem skaitļiem nav īpašas nozīmes, jo nekur nav pateikts aptaujas novirze (angliski: margin of error). Cik saprotu, vismaz SKDS aptaujām tā vienmēr tiek klienta kopījā iekļauta, bet reti ka kāds laiksraksts pēdējos 10-15 gados būtu aptaujas novirzes iespiedušas – vienalga kura kompānija aptauja izpildīja - lai būtu iespēja lasītājiem pašiem spriest cik nozīmīgi ir aptaujas rezultāti. Piemēram, ja novirze šinī aptaujā būtu +/- 3%, tad nevarētu droši teikt, ka pilsoņi ‘Dombrovski novērtē ar pluszīmi’.
Vai IR raksts no I Kažokas (www.ir.lv/2012/1/20/p...) neatsaucas uz Satversmes tiesas (ST) lēmumu, kas sen pieejams ST mājas lapās?
"Te latvieši nomierinājušies, jo saprata, ka referendums latviešu valodu nevar apdraudēt; tad ko te ākstīties. "
Satversmes tēvi 1922. gadā domāja ka nevis pilsoņiem būs jādodas uz referendumu katreiz kad kāds Satversmi grib mainīt, bet tie kuriem ir velmes kādus pantus mainīt būs uzdevums pierunāt pilsoņus doties uz iecirkņiem, lai sasniegtu augsto kvorumu un jaunos pantus ierakstīt Satversmē. Man liekas, ka 'vienkāršie' laukcilvēki ir tīri labi sapratuši lietas būtību.
No tīra praktiska viedokļa, beigu beigās nevis 18. februāra referendums, bet Satversmes tiesa lēmums nākamos 6-7 mēnešos pasargās 4. pantu no turpmākiem referendumiem.
Tiem kuriem Feisbuks nav pieejams, te Judina komentārs:
Manā skatījumā ne katrs jautājums, ko cilvēki var noformulēt, var tikt nodots izlemšanai referendumā. Piemēram, vai tautai nobalsojot, var atņemt sievietēm vēlēšanu tiesības, aizliegt kādas tautības pārstāvjiem adoptēt bērnus vai atņemt pilsonību tiem cilvēkiem, kuru uzskati mums nepatīk? Mana atbilde – Nē. Ar referendumu nevar izlemt jautājumus, kas vērsti uz cilvēku pamattiesību ierobežošanu. Tāpat arī jautājumi, kas nosaka valsts pamatu (konstitucionālo kodolu) nevar tikt grozīti referenduma ceļā. Darbības, kas vērstas uz Latvijas Republikas demontāžu vai likvidāciju, pēc savas būtības ir prettiesiskas. Gribu vērst Jūsu uzmanību niansei – es runāju par prettiesiskumu, nevis nelikumību. „Prettiesiskums” nozīmē neatbilstību tiesībām, tiesību garam, savukārt pretlikumība ir neatbilstība likumam. Prettiesiskas var būt arī darbības, kas formāli nav aizliegtas ar likumu. Vienkāršiem vārdiem runājot, tiesības – tas ir gars, likums – forma, tiesību materializācija. Likumdevēja pienākums jau sen ir bijis ar likuma palīdzību noteikt, ka Latvijas Republikas konstitucionālais kodols nevar tikt grozīts ar tautas nobalsošanu. Tas netika izdarīts. Šīs neizdarības rezultāts mums ir zināms – tie, kas faktiski neatzīst Latvijas Republiku, uzskatot, ka 1991.gadā bija jādibina cita (jauna) valsts, organizēja parakstu vākšanu par otro valsts valodu, kas iniciēja referendumu. Vai ar to tika pārkāpti likumi? Nē, minētās darbības ir likumīgas, bet tas apdraud Latvijas Republikas konstitucionālo pamatu un tādēļ nevar tikt atzītas par tiesiskām.
Es neparakstīju iesniegumu Satversmes tiesai, jo uzskatu, ka tam ir jānotiek, ja jau tik tālu esam nonākuši. Visas darbības, kas tika veiktas ceļā uz referendumu bija likumīgas. Gan spēkā esošie likumi, gan atbildīgo valsts amatpersonu rīcība leģitimizē šo referendumu. Satversme pieļauj tās 4. panta grozīšanu, referenduma sarīkošanai nepieciešamais parakstu skaits tika savākts, Valsts prezidents, neraugoties uz dažām kritiskām piezīmēm, nosūtīja Satversmes grozījumu projektu nevis uz miskasti, bet uz Saeimu, Saeimas prezidijs ierosināja nodot grozījumu projektu Saeimas komisijām, nevis atteicās pieņemt šo dokumentu izskatīšanai, Saeimas deputāti (tai skaitā tie, kuri šodien parakstīja iesniegumu Satversmes tiesai), 22. decembri piedalījušies šī likumprojekta izskatīšanā. Taisnība, gan Vienotības, gan arī Nacionālās Apvienības deputāti balsojuši pret Satversmes grozījumiem. Tomēr, uzskatot, ka likumprojekts ir prettiesisks (a) un nelikumīgs (b) vispār nebija jābalso, jo prettiesiskas un nelikumīgas idejas nav noraidāmas ar balsu vairākumu – šādas idejas vienkārši ir ignorējamas. Tomēr mēs to noraidījām ar savām balsīm. Ar savu iepriekšējo darbību mēs atzinām, ka referenduma organizēšana ir likumīga. Šis referendums ir prettiesisks, nepatīkams, nepieņemams, bet likumīgs... Arī CVK rīkojusies saskaņā ar likumu, izsludinot referenduma organizēšanu 18. februārī. Tā vietā, lai izstrādātu grozījumus, kas (a) nepieļautu nākotnē līdzīgu referendumu iniciēšanu un (b) tautas vairākumam nobalsojot PRET grozījumiem 18.februārī, nepārprotami parādītu, ka Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, tika ierosināts apturēt tautas nobalsošanu. Vai tas atrisinās problēmu? Ļoti šaubos. Mēs dzīvosim ar šo problēmu līdz Satversmes spriedumam un, iespējams, ilgāk, ja ar spriedumu neapmierinātie apstrīdēs to Eiropas Cilvēktiesību tiesā..
Džerim,
Varbūt plašāks konteksts palīdzētu salikt visu pa plauktiņiem. Skat. Andreja Judina uzskatus par šo jautājumu: www.facebook.com/andr...
Visu labu!
"/..../ but I still find it sad that so many react so starkly to what really is just rumours."
Did you mean 'humorous?' Did it ever once occur to you that perhaps those who stood in lines at Krājbanka were scared to death, considering their experiences in the past? Who are you to mock those and their 'soviet mentality' who went into a panic when they heard that Swedbank was at risk?
"I know that very many hate it when Latvia is referred to as the "former Soviet Republic of Latvia" but this kind of belief in rumours is to me quintessential Soviet mentality so expect some to stick to this reference for quite a while."
Anyone over the age of 35 in Latvia remembers the crash of Banka Baltija in 1994. Everyone was affected in one way or another. Now you're certainly free to characterize it as a 'Soviet mentality' that remembers the government's nightly promises on "Panorama" that there was no cause for panic. But, let me assure you of one thing: your credibility just went down the tubes. You have a very long road ahead of you before you'll be taken seriously again, and forgiven for speaking of a 'Soviet mentality' when in fact the government out right lied to its citizens in 1994. Good luck with climbing out of the hole that you just dug for yourself.
"Nu tie cilvēki, kam tur tās ne pārāk lielās summas (līdz 100 tk Eiro) - tiem nauda tiks atmaksāta - tik vien tās neērtības, ka paies laiciņš, kamēr valsts saorganizēs tās naudas izmaksu."
Cik ilgs laiciņš? Nezinu cik no tiem 80 000 pensionāriem un mazturigajiem kuriem ir konti Krājbankā ir balsstiesības, bet ja arī valdībai nav cilvēciskas līdzjūtības par viņiem, jācer ka tā saprota cik politiski bīstama ir situācija.
"Salīdzinot "Latvijas krājbankas" un "Parex bankas" situācijas, Bičevskis norādīja, ka "Parex banka" bija ļoti nozīmīga un liela banka un tās "apstādināšanas" gadījumā tiktu "iesaldēta" liela norēķinu daļa, būtiski ietekmējot maksājumu sistēmu. Turklāt būtu ļoti daudz neapmierinātu noguldītāju. Savukārt "Krājbanka" esot salīdzinoši neliela banka. /....../
Pensijas ar "Krājbankas" starpniecību saņem aptuveni 60 000 cilvēku, aģentūrai LETA sacīja VSAA pārstāve Edīte Olupe. Kopumā pabalstus un pensijas ar "Krājbankas" starpniecību saņem aptuveni 80 000 VSAA klientu."
Man tomēr šķiet ka arī tie 80 000 VSAA klienti paši par sevi ir *nozīmīgi.* Tas, ka viņiem ir liegts tikt klāt pie savas naudas vismaz man šķiet nepiedodams. Brīnos, ka tiem nedaudziem kas piedāvāja komentārus tā neliekas.