Tabulā valstu nosaukumiem jābūt raksta valodā (nevis angliski). Ak, šīs paviršās ziņu tīmekļvietnes... Ja Ir.lv tā turpinās, lasīšu to retāk vai nelasīšu nemaz.
Kaimiņvalstī Lietuvā šāds kanāls jau ir vairākus gadus (LTV World). Vienu brīdi gribēja slēgt, bet Seims tomēr nolēma piešķirt līdzekļus šā kanāla raidīšanai. Lietuva šādi uztur saikni ar izceļojušajiem lietuviešiem. Un nav nekādas abonēšanas maksas. Var skatīties arī tīmeklī: wwitv.com/tv_channels...
Sen nebiju lasījis tādas aplamības. Skaidrs, ka tas tiek darīts ar nolūku, lai latviešus krievu acīs noniecinātu. Ceru, ka izglītotie krievi uz šādiem izdomājumiem neuzķersies, bet mazāk izglītoti krievvalodīgie ir pateicīga mērķauditorija šādām Lindermana pasakām (ceru, ka viņi vismaz nelasa emuārus).
Esmu neizpratnē, kā par Eiropas gada cilvēku Latvijā varēja atzīt katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču. Vai tiešām viņš ir paveicis tik nozīmīgus darbus? Man gan atmiņā ir viņa 2010. gada solījumi, ka baznīca neatstums vīrniekus un sievnieces (homoseksuāļus), bet šajā gadā viņa viedoklis jau ir krietni mainījies neiecietības un atstumšanas virzienā. Vai tas ir te minētais ieguldījums sabiedrības „saliedēšanā”?
Maskavas pirksts. Ja Krievijā pilsoņi neievēlētu Puķinu, būtu līdzīgs scenārijs. Vienīgi Puķins vēlēšanu rezultātus sagrozītu pirms izsludināšanas.
Latviskā dzīvesziņa nekādi nav savienojama ar kristietību, jo kristietība latviešiem 7 gadsimtus tika uzspiesta ar varu. Vai I. Parādnieks grib daudzināt apspiedēju (lasi - okupantu) augļus?
Tēvzemes mācības pamatā jāiekļauj jau agrāk skolās praktizētās Baltās stundas, kurās jaunāko klašu skolēni iepazīst latvisko dzīvesziņu. Turklāt ir jau gatavi mācību līdzekļi, kas pašlaik netiek pilnvērtīgi izmantoti.
Prieks par mūsu režisora, aktiera un citu iesaistīto personu panākumiem vāciski runājošajās valstīs. Lai veicas arī turpmāk!
Tas nav nekāds brīnums. Franciski un spāniski runājošās zemēs daudzi angļu valodu neprot. Tāpat kā angliski runājošās zemēs ļoti maz iedzīvotāju spēj sarunāties kādā citā svešvalodā (vācu, franču, spāņu).
Katram policistam vispirms ir lieliski jāprot valsts (latviešu) valoda un vēl jāsaprot kāda svešvaloda, bet tai obligāti nav jābūt krievu vai angļu valodai. Tā var būt jebkura ES valoda, piem., vācu, franču, spāņu, poļu. Vēl labāk, ja tā ir kādas mūsu kaimiņvalsts valoda, piemēram, lietuviešu vai igauņu (it īpaši pierobežas pilsētās). Taču vispirms policija ir jāattīra no latviešu valodu neprotošiem policistiem. Mūrniece šo darbu iesāka, Štokenbergam jāturpina. Bet viņš šajā ziņā ir kūtrs.
Jocīgs statistikas apkopošanas paņēmiens - 3/4 vecumā no 31 līdz 60 gadiem. Kā 30 gadu vecus cilvēkus var likt vienā "„katlā” ar pirmspensijas vecuma cilvēkiem? Tās ir divas dažādas paaudzes.
Šī ir diezgan pavirša aptauja ar mazu ticamību. Aptaujām, kas nav veiktas klātienē, vienmēr ir mazāka ticamība. Un 804 cilvēki ir pārāk mazs respondentu skaits. Vēl jāpiebilst, ka pa tālruni nevar noskaidrot respondenta pilsonību. Tāpēc arī ir tik liels atbalsts SC.
Domāju, ka arī daļa saprātīgo cittautiešu diez vai balsos par SC, kas atbalsta oligarhus.
Katram ciemam nav savas pārvaldes. Pārvaldes ir tikai pagastiem. Un tad dažos novados pat ir tikai viena apvienota pagasta pārvalde 2 pagastiem, piem., Tukuma novadā.
Tā gan nav pareiza rīcība, jo visiem Latvijas pilsoņiem (arī karavīriem) saistošajiem dokumentiem jābūt valsts valodā. Tas attiecas arī uz NATO standartiem. Nedrīkst pieļaut vienu izņēmumu, jo citādi būs vēl nākamie un nākamie, latviešu valodu nostādot otršķirīgā stāvoklī. Vai to mēs vēlamies? Tas jau sāk izskatīties pēc padomju laikiem, kad viss bija krieviski, bet latviski tulkoja tikai daļu no dokumentiem.
Ja latviski domājošie spēki apvienosies vienā sarakstā, tas vēlētājiem ļaus vieglāk izlemt, par ko balsot. Jā, 10. Saeimas vēlēšanās bija grūti izšķirties, par ko balstot - V vai VL-TB/LNNK. Pilsoniskās savienības viedoklis krietni atšķiras no SCP. Tāpēc visprātīgāk tai būtu apvienoties ar VL-TB/LNNK. Tādējādi latviskie spēki tiktu ciešāk saliedēti un spētu paveikt vairāk.
Nepiekrītu, ka latviešu valodu ir grūti iemācīties. It īpaši jau cilvēkam, kuram dzimtā ir krievu valoda.
Pirmkārt, krievu valoda, tāpat kā latviešu valoda, ir fleksīvā valoda ar līdzīgu personas, dzimtes un locījuma galotņu klāstu. Arī sintakse ir līdzīga.
Otrkārt, ir izdoti daudzi mācību materiāli latviešu valodas apguvei, kas paredzēti tieši krieviski runājošiem cilvēkiem. Un tie ir pietiekami labi, lai apgūtu latviešu valodu.
Treškārt, ir pieejama latviešu valodas vide - kolēģi Saeimā, plašsaziņas līdzekļi utt., kas būtiski veicina ātru valodas apguvi (ja Kravcovs apzināti noslēdzas krievvalodīgā vidē, tad tā ir viņa problēma).
Ceturtkārt, ir zināmi piemēri, ka cittautieši valodu apgūst dažu mēnešu laikā. Turklāt cilvēki, kas nav tik ilgi dzīvojuši Latvijā, bet gan tikko kā pārcēlušies.
Tāpēc Kravcovam varu ieteikt ne tikai vēlēties iemācīties latviešu valodu, bet arī to mērķtiecīgi darīt. Atrunas par sarežģītību, laika trūkumu un citiem apstākļiem ir nevietā.