Par "krekliem", vai "sirdsapziņām" ? 0
Manuprāt problēma tomēr ir ievērojami dziļāka un ar to, ka vienai daļai cilvēku iemācīs valodu, ko viņi nezin pietiekoši augstā līmenī - nekas nav un nevar būt atrisināts. Kā jau iepriekš rakstīju, galvenais jautājums ir par vērtībām, par notiekošā izpratni, par argumentiem. Gan Lindermans, gan Ždanoka, gan Ušakovs puslīdz normāli komunicē latviešu valodā. Vai mēs varam uzskatīt šos cilvēkus par latviešu un šīs valsts patriotiem? Droši vien, ka nē. Kādēļ nē? Tādēļ, ka mums nav un nevar būt pieņemama PSRS un liekrievu šovinistu ideoloģija, mēs nevaram pieņemt melus un demagoģiju par mūsu vēsturi, mēs diez vai jebkad uzskatīsim kara noziedznieku Kononovu un viņam līdzīgos par varoņiem, mēs diez vai varēsim akceptēt Urbanoviča demagoģiju par 1940 gada notikumiem...turpināt varētu ilgi. Acīm redzami, problēmas sakne nav valodas zināšanā vai nezināšanā - tās ir tikai sekas radikālai atšķirībai tajā, kā tiek uztverta, izprasta un skaidrota lietu kārtība. Viena liela daļa iebraucēju patiesi tic, ka viņi mūs atbrīvoja, ka pirms 1940 gada Latvija bija atpalikusi, agrāra valsts, ka viņi te palīdzēja atjaunot ekonomiku pēc kara, ka latvieī paši viņus šurp aicināja, ka viņiem ir nozagta pilsonība u.t.t. Cilvēki, kas sevi identificēja ar impēriju, un nav svarīgi kādu - PSRS vai Krievijas impēriju, nav spējīgi akceptēt vienkāršo faktu, ka viņiem šeit nekādas privilēģijas vairs nepienākas. Viņi nespēj pieņemt to, ka nevis apkārtējiem "aborigeniem" , " bauriem" , "labusiem", "gansiem" un kā tik vēl mēs netiekam saukāti ir jāpielāgojas krieviem, bet otrādi - viņu pienākums ir censties iekļauties sabiedrībā, kurā viņi ir ienākuši kā nelūgti ciemiņi un, tikai pateicoties mājas saimnieku tolerancei un sapratnei, nav izmesti no mājas ārā. ( Manuprāt, pretēji dažu " expertu" piesauktajai nepieciešamībai " izprast kāpēc viņi balsoja "Par" , iemesli ir acīm redzami. JA kādai Providus pētniecei ir vēlēšanās kaut ko pētīt, lai aiziet 9. maijā pie attiecīgā pieminekļa Pārdaugavā un papēta) Nesen presē izlasīju labu, cita starpā - krievu - joku. " Paruna saka - labi ir tur,kur mūs nav. Nu ja - tieši tādēļ jau tur arī ir labi!". Vispār jau diezgan precīzi teikts, vai ne? Pēc otrā pasaules kara sabruka daudzas impērijas. Vairumā valstu, kas atguva neatkarību, tika veikti pasākumi radīto seku novēršanai. Pavisam nesen DĀR sabruka aparteīda sistēma un tur šobrīd baltie cilvēki tiek zinamā mērā diskriminēti ( tā tiek saukta par pozitīvo diskrimināciju) ar mērķi palīdzēt kādreiz apspiestajiem cilvēkiem iegūt vienādas iespējas ar kādreiz priviliģētāko kārtu. Vienīgā impērija, pēc kuras sabrukuma impērijas kolonisti turpina uzvesties kā kolonisti, turklāt pieprasa sev priviliģētu stāvokli, ir pēc padomju valstis. Vai mēs vēlamies kādu diskriminēt - pozitīvi vai nepozitīvi? Nē, bet mēs arī nevēlamie, lai vienas izredzēto kārtas pārstāvju prasības pēc privilēģijām, tiek sauktas par cilvēktiesībām.
Ko darīt? Personīgi es neloloju ilūzijas par to, ka izdosies kaut ko būtiski mainīt ātrāk kā pāris paaudžu nomaiņas laikā. Laikam jau vienīgā pareizā izeja ir mācīt un izglītot jauno paaudzi - ar kaut ko ir jāsāk un, jo ātrāk, jo labāk, TOMĒR, manuprāt, daudz būtiskāks jautājums par to - kādā valodā mācīt, ir, KO mācīt! Vai mēs varam būt pārliecināti, ka vecie, labie skolotāji krievu skolās (Nezinu kā krievu skolās, bet vismaz latviešu skolās padumjajā laikā vēsturi kā likums pasniedza skolas partijas sekretārs) neturpina par mūsu pašu nodokļu maksātāju naudu mācīt bērniem tās pašas vecās, labās padomju vēstures melus? Kāda jēga likt kādam vadīt mācību stundas latviešu valodā, ja mācītā saturs nekādi neveido vienotu vērtību izpratni? Mēs nevaram izraut šos bērnus un jauniešus no lielkrievu informatīvās telpas, bet mēs varam mēģināt viņiem vismaz skolā sniegt alternatīvu informāciju, notikušā un notiekošā skaidrojumu. Man personīgi ir vienalga kādā valodā šī informācija tiks pasniegta. Man daudz svarīgāk šķiet jautājums kā tas tiks izdarīts un kā šie fakti tiks interpretēti. Cilvēks, kurši ir draugs, cenšas ar draugiem saprasties, bet diez vai par draugiem kļūs cilvēki ar pilnīgi atšķirīgām vērtībām.




Kategorijas