IR

Tiem, kas Latvijā darbojas interešu aizstāvībā, ir skaidrs, ka darba nedēļu veido tādas aktivitātes kā:

• pirmdienas rītā iepazīstas ar Saeimas likumdošanas komisiju darba kārtību;
• pirmdienas novakarē ieskatās MK interneta vietnē, lai saprastu, par ko diskutēs ministri un kādus lēmumus plāno pieņemt;
• otrdienas vai trešdienas rītā piedalās Saeimas komisijas sēdē;
• trešdienas rītā iepazīšanās ar izmaiņām normatīvajos aktos, kas pieteikti Valsts sekretāru sanāksmē un iepazīšanās ar nākamās nedēļas Ministru kabineta sēdes darba kārtības projektu;
• biedru viedokļu izzināšana un apkopošana, lai tos atspoguļotu atzinumos un vēstulēs;
• saziņa un tikšanās ar biedriem, pašvaldību un ministriju cilvēkiem, lai uzzinātu aktuālo publiskajā pārvaldē un sniegtu informāciju par aktuālo cilvēku vajadzībās un redzējumā par dažādiem risinājumiem konkrētos jautājumos, kas aktuāli biedrībai vai nodibinājumam, kuri tādi kļūst saistībā ar organizācijas mērķi.

Tas ir interešu aizstāvja pamataktivitāšu grozs, un tā nebūt nav "netīrās veļas mazgāšana" par sabiedrībā aktuāliem, bet lēmuma pieņēmējiem nepatīkamiem jautājumiem. Mērķis ir viens – veidot labāku dzīvi organizācijas biedriem un sasniegt organizācijas izvirzītos mērķus. Tādēļ tiek runāts ar speciālistiem, iestāžu darbiniekiem, ierēdņiem un politiķiem. Sarunas ar ministriju pārstāvjiem ir daļa no interešu aizstāvja ikdienas. Ar dažādu instrumentu palīdzību – dalība sanāksmēs, padomēs, raksti medijos, publiskas akcijas, viedokļu apzināšana, diskusiju un konferenču organizēšana – interešu aizstāvji strādā, lai uzlabotu pārstāvēto biedru labklājību vai sasniegtu noteiktus organizācijas mērķus.

Interešu aizstāvja pamataktivitāšu grozā ietilps tāda aktivitāte kā  sekošana līdzi aktualitātēm gan NVO sektorā, gan citos sektoros gan reģionos, gana nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Piemēram, maija sākumā Latvijas lauksaimnieku organizācijas (LOSP, ZSA, LLKA) sadarbībā ar LLKC konsultāciju birojiem. Iedzīvotāji aicināti paust atbalstu, parakstot aicinājumu arī elektroniski interneta vietnē www.manabalss.lv. Lauksaimnieku organizācijas pieprasa EK nodrošināt godīgu tiešo maksājumu sadali starp ES dalībvalstīm.

Uzsāktas iedzīvotāju iniciatīvas arī ES līmenī, īstenojot Lisabonas līgumā rosināto Eiropas pilsoņu iniciatīvu. Eiropas Publisko pakalpojumu apvienību federācija aicina eiropiešus pievienoties Eiropas pilsoņu iniciatīvai Ūdens pieejamība un sanitāro prasību ievērošana ir cilvēktiesību norma! Ūdens ir publisks labums nevis prece!

Iniciatīvas mērķis ir panākt, ka:

1. ES institūcijām un dalībvalstīm ir obligāti visiem iedzīvotājiem jānodrošina tīrs dzeramais ūdens un sanitāro prasību ievērošana;
2. ūdens apgāde un ūdens resursu menedžments nav iekšējā tirgus noteikumu subjekts un kā tādiem tiem jābūt ir daļai no liberalizācijas politikas;
3. ES jāpalielina pūles, lai nodrošinātu vispārēju pieeju dzeramajam ūdenim.

Aktivitātes tiek veiktas publiski, lai ikviens var iepazīties ar argumentiem. Interešu aizstāvju galvenais uzdevums ir veicināt izmaiņas esošajā lietu kārtībā, lai lēmumi tiktu pieņemti, balstoties uz dažādu, padziļinātu un aktuālu informāciju. Lēmumu pieņēmējam ir  svarīgi būt informētam un ieklausīties krasi polarizētos viedokļos, lai pieņemtu izsvērtu lēmumu.

Jau vairāk kā divus gadus Latvijas organizācijām ir aktuāls jautājums par KNAB rosinātām izmaiņām likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. KNAB vēlas konkrētos gadījumos Latvijas biedrību un nodibinājumu pārstāvjus noteikt par valsts amatpersonām[1]. Šobrīd aktuālais rezultāts ir iesniegtie iebildumi pret statusa valsts amatpersona paplašināšanu. Iebildumus pret šādu situāciju, kas ir ideoloģiski nepareiza, pauduši – Latvijas Pilsoniskā alianse, Latvijas Pašvaldību Savienība, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS un Latvijas Lielo pilsētu asociācija. Tajā pašā laikā  KNAB turpina tos noraidīt, lai gan neoficiālās sarunās pauduši atbalstu eLPA nostājai, ka dažādas atbildības un līdzdalības intensitātes nepieciešams diversificēti noslogot ar atbildības noteikšanas mēriem. Šis ir būtisks grozījums, kas ietekmēs vairāk kā 15000 Latvijā dibināto organizāciju turpmāko darbību un dos iemeslu nopietnām pārdomām  iedzīvotājiem, vai tiešām nepieciešams dibināt un iesaistīties pilsoniskās sabiedrības organizācijā.

Iepriekš aprakstītie piemēri ir līdzdalības garu atainojošas situācijas, kuru rezultātā tiek panākts līdzdalības viens no uzdevumiem – informēts lēmumu pieņēmējs. Taču, pastāv bažas, vai lēmumu pieņēmējs ne tikai ieklausīsies, bet arī ņems vērā izteiktos viedokļus, tos iestrādājot atbilstošos normatīvos aktos?!

Minētās aktivitātes un e-iniciatīvas ir organizāciju virzītas un veiktas, pulcējot dažādu iedzīvotāju viedokļus par konkrētām tēmām. Tie ir viedokļi, kas tiek apkopoti un pārskatāmā veidā, ievērojot tiesību normas par Latvijas lēmumu pieņemšanas procesa kārtību, iesniegti pašvaldībā, Ministru kabinetā un Saeimā. Tie nav viedokļi, kas nāk no nezināmas masas – sabiedrība.

[1] Likumprojekta pēdējā redakcijā, kas aktuāla bija 2012 gada februārī, noteikts, ka par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras pilda amata pienākumus ārpus valsts vai pašvaldības institūcijām biedrībās, nodibinājumos, arodbiedrībās vai reliģiskajās organizācijās un to iestādēs, vai kuras ir individuālais komersants, un kuras atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm: 1) persona ir tādas privātās institūcijas vadītājs vai koleģiālas pārvaldes institūcijas loceklis, kurai Valsts pārvaldes likumā noteiktajā kārtībā (ar likumu vai līgumu) ir deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi un piešķirts valsts (pašvaldību) finansējums šo uzdevumu realizācijai; 2) persona ir tādas privātās institūcijas vadītājs vai koleģiālas pārvaldes institūcijas loceklis, kura no valsts un pašvaldībām vai citām atvasinātajām publiskajām personām, no valsts un pašvaldību iestādēm, no valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, un kapitālsabiedrībām, kurās vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, ir saņēmusi finanšu līdzekļus (tajā skaitā  valsts budžeta subsīdijas vai dotācijas, un ziedojumus) atsevišķi vai kopumā  vairāk kā 50 minimālo mēnešalgu apmērā kalendārā gada laikā; 3) persona ir tādas privātās  institūcijas vadītājs vai koleģiālas pārvaldes institūcijas loceklis, kurai ir tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, un pieņemt lēmumus vai piedalīties lēmumu pieņemšanā par šīs mantas nodošanu īpašumā, lietošanā  vai atsavināšanu citām personām, ja šīs mantas bilances vērtība mantas atsavināšanas vai nodošanas lietošanā brīdī pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas; 4) persona ir tādas privātās institūcijas vadītājs vai koleģiālas pārvaldes institūcijas loceklis, kurai ir tiesības pieņemt lēmumus vai piedalīties lēmumu pieņemšanā par šai privātajai institūcijai piešķirto valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļu sadali vai pārdali; 5) persona ir tādas privātās institūcijas vadītājs vai koleģiālas pārvaldes institūcijas loceklis, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, vai veikt uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā.

Raksta autore: Inta Šimanska, Latvijas Pilsoniskās alianses politikas koordinatore