IR

Ja būtu bijusi drosme skaļi un skarbi pateikt - valstī ap okupantiem un to pēctečiem izveidojusies stabila un pašpietiekama krievu kopiena un tai nav pieņemama integrācija latviskā Latvijā, vēl vairāk, tā jau sāk apdraudēt valsts pamatus, rīkojot provokatīvus referendumus par latviešiem nepieņemamiem jautājumiem. Un tāpēc nepiedalīsimies šajā provokācijā, un tie kas ies un balsos, vienkārši demonstrēs nelojalitāti Latvijai un varēs rēķināties ar sekām.

Ja tā būtu bijis. Bet esam šo momentu palaiduši garām, un pieņēmuši krievu noteikumus, ka referendums par valsts pamatu graušanu ir tāds normāls,demokrātisks process. Un esam ļāvuši šādam priekšstatam nostiprināties arī pasaulē. Un esam aicinājuši latviešus īpaši aktīvi piedalīties un balsot "pret"

Tagad atpakaļceļa vairs nav, diskutēt vai vajag vai nevajag piedalīties jau ir bezjēdzīgi. Ir jāpiedalās. Jo, visstulbākais kas var būt, ir apmēram līdzīgs skaits "par" un "pret". Un, ja valsts vara (baidoties piem. no jauniem referendumiem), būs ģļēva un tā, paretam, politkorekti aicinās tautu piedalīties, "kautrēsies" izmantot administratīvos un citus resursus (demokrātija, ziniet), tad tieši tā arī būs.

Ļoti zema aktivitāte sagaidāma tieši laukos, tīri latviskajos apvidos. Pagastā, kur dzīvoju, nedaudzie krievi jau sen Anglijā, referendumā kādi 20 latvieši, iespējams, piedalīsies. Te latvieši nomierinājušies, jo saprata, ka referendums latviešu valodu nevar apdraudēt; tad ko te ākstīties. Valsts pamatu apdraudējums? Lai ar to nodarbojas tie kam par to algu maksā, ja tie nevar, tad krievs mūs atkal pabāzīs zem zābaka, krievam vienmēr vienalga ko mēs te ar tiem papīrīšiem darām - metam urnās vai uz nagliņas...

Tā ir diemžēl realitāte. Ja to vēlamies mainīt un panākt cienījamu skaitu "par", valstij jāatmet politkorektums un nopietni un rūpīgi jāiesaistās kampaņā. Un ne tikai valstij. Visiem, tautā autoratīviem un cienījamiem cienījamiem cilvēkiem, ļoti, ļoti aktīvi jāiesaistās kampaņā. Citādi vēlamo rezultātu nebūs, un turpināsim dancot pēc krievu stabules. Līdz laikam. Un tad jau par demokrātiju neviens vairs nefilosofēs.